Tā DB saka tekstilmāksliniece Anita Masaļska, kuras zīmolam Taša rit jau 15. gads. Tašas adījumi viscaur ir tikai viņas roku darbs. «Ja biznesu griež uz pelnīšanas jēdzienu – jāatceras a priori – ar roku darbu nopelnīt nevar,» skarbi raksturo Anita.
«Es daru to, kas man patīk, padodas un sagādā prieku, un kāds tomēr par to visu samaksā, jo visi uzadītie džemperi atrod īpašnieku, tikai ar to nevar nopelnīt, jo katrai precei ir sava cena ģeogrāfiskajā, sociālajā un meteoroloģiskajā situācijā – šogad bija karsta vasara, adījumus nepirka, bet nu jau ir auksts rudens – pirks,» filozofiskā mierā turpina Anita.
Pēc viņas domām, jo specifiskāka ir prece, jo grūtāk visiem to pārdot. Apmēram 92 % patērētāju nekritiski izturoties pret kopējo piedāvājumu, 8% esot estēti, no kuriem 4% kaut ko radot paši, savukārt no pārpalikušajiem tikai 2% esot pirktspēja, viņa lēš. «Ir jābūt apstākļu sakritībai, lai viņiem iepatiktos tieši mani trakie darbi, bet es radu to, kas man patīk, un kaut kur ir cilvēks, kurš to novērtē – notiek darījums, un abas puses ir apmierinātas,» viņa saka.
#1/17
Anita Masaļska, Tašas saimniece
#2/17
#3/17
#4/17
#5/17
#6/17
#7/17
#8/17
#9/17
#10/17
#11/17
#12/17
#13/17
#14/17
#15/17
#16/17
