Saeimas deputāts Romāns Mežeckis ir vērsies ar iesniegumu KNAB, kurā lūdz pārbaudīt laikraksta «Dienas Bizness» 21. maija publikācijā «Maksātnespējas administratori plāno nolaupīt 400 miljonus» pausto informāciju par valsts institūciju pārstāvju rīcības prettiesiskumu
Tāpat viņš ir lūdzis noskaidrot, vai valsts amatpersonas ar savu darbību vai bezdarbību nav rīkojušās tādu ekonomisku grupu interesēs, kas ir ieinteresētas ABLV Bank novešanā līdz maksātnespējai. Savukārt Saeimas Budžeta komisija skata likumprojektu, kas skar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes ievēlēšanu, kuru premjers raksturoja kā «bīstamu un aizdomīgu». 12. Saeimas deputāts Romāns Mežeckis skaidro, kāpēc nolēmis vērsties pie KNAB.
Romāns Mežeckis
Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness
Premjers Māris Kučinskis Rīta Panorāmā izteicās, ka «sliktākais, kas varētu būt, būtu ABLV Bank maksātnespējas ierosināšana citādā veidā». Premjers paziņoja, ka ir nolēmis vērsties pie koalīcijas partijām, prasot apturēt likuma izmaiņas, kas ļautu Saeimai lemt par visu FKTK padomes locekļu apstiprināšanu un atlaišanu, un piedāvātās izmaiņas viņam šķiet stipri «nesagatavotas un bīstamas». Iepriekš pirmdienas intervijā «Dienas Biznesam» bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds tieši tās raksturoja kā spiediena instrumentu uz FKTK. Kā jūs vērtējat šo premjera soli?
Man daudz svarīgāka bija pati šī intervija 21. maija laikrakstā «Dienas Bizness», kurā pirmo reizi, es uzsveru – pirmo reizi, vispār šo mēnešu laikā šīs tā saucamās banku krīzes laikā ir tik detalizēti un argumentēti izklāstīta situācija, ko ir izdarījis bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds. Līdz šim vairāk ir bijusi klusēšana un noklusēšana, ir izskanējuši atsevišķi viedokļi, bet kopējai ainai bija ļoti grūti izveidoties no šiem dažādajiem viedokļiem. Šeit pirmo reizi tas ir izklāstīts saistībā. Es tiešām nezinu, vai pilnīgi viss, ko saka bijušais tieslietu ministrs, ir taisnība. Bet es domāju, ka atbildīgajām institūcijām vajadzētu tajā iedziļināties un to noskaidrot. Taču svarīgākais ir, lai šie pieņēmumi nepiepildītos dzīvē. Proti, lai tas, kas tur rakstīts, nenotiek. Lai šī afēra tiek novērsta. Tas ir pats galvenais. Tāpēc es 22. maijā esmu uzrakstījis iesniegumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam Jēkabam Straumem. Otrdien notika arī Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas sēde. Tajā piedalījās arī KNAB darbinieki. Tika apspriesta arī publikācija «Dienas Biznesā», kurā norādīti tomēr satraucoši fakti. Arī Komisijas vadītājs Aleksijs Loskutovs piekrita, ka tas tā ir un ir lietderīgi sagatavot vēstuli KNAB apakškomisijas vārdā. Tomēr, ņemot vērā, ka tas prasa laiku, bet notikumi attīstās ļoti ātri un svarīgi lēmumi Saeimā tiks pieņemti trešdien un ceturtdien, es iesniedzu savu deputāta iesniegumu KNAB.
Esmu pārliecināts, ka Angele Merkele gultos uz sliedēm, lai Deutsche Bank saglabātu
Kas ir rakstīts jūsu iesniegumā KNAB?
Lūdzu pārbaudīt laikraksta «Dienas Bizness» 21. maija publikācijā «Maksātnespējas administratori plāno nolaupīt 400 miljonus» pausto informāciju par valsts institūciju pārstāvju rīcības prettiesiskumu. Tāpat lūdzu noskaidrot, vai valsts amatpersonas ar savu darbību vai bezdarbību nav rīkojušās tādu ekonomisku grupu interesēs, kas ir ieinteresētas ABLV Bank novešanā līdz maksātnespējai. Es vienkārši gribu, lai KNAB uzrauga šo procesu. Tas ir viņu pienākums. Jo, ja pastāv kaut vismazākā iespējamība jūsu avīzes publikācijā aprakstītās shēmas esamībai, tad lai tajā iesaistītie cilvēki zina, ka tas nepaliks neredzēts. Man visa šī situācija atgādina diezgan senus laikus – tas bija 7. Saeimā, kad tā lēnām, klusām, soli pa solim tika gatavota «Latvenergo» privatizācija. Un vienā brīdī jau šķita, ka tas gandrīz ir noticis, jo vispārējā varas attieksme bija klusējoši neko nesakoša, bet principā jau likās, ka svaru kausi ir iecerētās privatizācijas pusē. Taču par to sāka runāt sākumā atsevišķi Saeimas deputāti, arī es, un īpaši nelaiķe Jevgēņija Stalidzāne, kurai pievienojās «Latvenergo» darbinieku arodbiedrība. Sākās plašs sabiedrības sašutums. Izplatījās ideja par referenduma rīkošanu pret «Latvenergo» privatizāciju. Tikai šis tautas referendums principā atturēja toreiz pie varas esošos pieņemt šo lēmumu par «Latvenergo» atdošanu privatizācijai. Saeima pati atcēla iepriekšējos lēmumus un pieņēma likumu, kas aizliedz «Latvenergo» privatizāciju. Šobrīd noskaņa ir līdzīga.
Bet kāda Saeimā vispār ir valdījusi noskaņa visā šajā laikā pēc bēdīgi slavenā ASV FinCen paziņojuma 13.februārī, kas aizsāka esošo krīzi Latvijā? Kāpēc Saeima ir tik pasīva?
Es atceros to dienu Saeimā, kad tikko bija izskanējis šis ASV FinCen paziņojums. Mani pārsteidza tas, ka tie, kam bija jāizsaka kaut kāds viedoklis, klusēja. Viena daļa klusēja, bet otra daļa interesējās tikai par to, kā tas ietekmēs viņu personiskos reitingus. Bija pat tā, ka šis ASV paziņojuma laiks sakrita ar kādu premjera Māra Kučinska ziņojumu parlamentā. Līdz ar to šajā brīdī Saeimā atradās gan ministri, gan deputāti. Es jautāju viņiem: bet kas tagad notiks, ko jūs tagad darīsiet, kas tagad notiks ar mūsu banku sistēmu? Esmu politikā diezgan sen un šos cilvēkus labi pazīstu. Mani šokēja tā attieksme, kas nāca no valdības un koalīcijas deputātu puses. Šo attieksmi var sadalīt trīs daļās. Vieni bija absolūti apjukuši. Cilvēki, kuriem ir varas groži rokās un kuriem ir jārīkojas, viņi bija pilnīgi apjukuši. Viņi nebija gatavi tai situācijai. Viņiem pašiem nebija nekāda viedokļa. Viņi vienkārši gribēja paslēpties. Daži atbildīgi Saeimas deputāti, kuri tajā laikā bija komandējumā ārzemēs, speciāli nebrauca atpakaļ, jo zināja, ka viņiem te uzdos jautājumus. Daži nevis atbildēja uz jautājumu pēc būtības, bet iedomājieties, man prasīja, kā man šķiet, kā tas ietekmēs viņu reitingus. Savukārt trešā grupa, un tas ir interesanti mūsu šodienas sarunas kontekstā pēc jūsu publikācijas, teica: nu jā, mēs jau it kā pirms tam bijām dzirdējuši kaut ko. Bet aiz šiem pusvārdiem nojautās bezmaz vai atbalsts, ka tas nemaz nav slikti, ka tā ir noticis ar ABLV, ka šī banka iet bojā.
Varbūt tās bija subjektīvas Saeimas deputātu domas, nevis kāda ieinteresētība konkrētā ABLV liktenī?
Tas var būt subjektīvi līdz tam brīdim, kamēr nesāk piepildīties jūsu «Dienas Biznesa» publikācijā aprakstītā plānotā shēma. Jo, ja ir pat daļa taisnības tajā, kas tur tiek teikts, tad mēs pavisam ar citām acīm varam vērtēt tos notikumus un to amatpersonu rīcību, kas bija tajā brīdī, kad tikai sākās šī krīzes situācija.
Bijušais tieslietu ministrs ļoti asu kritiku velta pašreizējai finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai. Kāda ir bijusi finanšu ministres komunikācija ar Saeimu? Ko viņa jums Saeimā ir skaidrojusi par savu rīcību?
Plaša sabiedrība varbūt to nezina, bet Saeimā ir notikušas atsevišķas sēdes par banku jautājumiem. Cita lieta, ka tās nebija publiskas. Žurnālisti tika izraidīti no šīm sēdēm. Ar šodienas acīm skatoties, tas atkal ir jautājums, kāpēc tas tā notika. Šobrīd vēl nav pienācis brīdis atstāstīt to, ko dažas amatpersonas teica šajās Saeimas sēdēs, bet varu teikt, ka daži paziņojumi bija diezgan pārsteidzoši un pat dīvaini. Atceros sēdi, kurā piedalījos un kurā bija viens no Latvijas Bankas pārstāvjiem, padomes loceklis Edvards Kušners. Viņš bija publiski izteicies, ka mēs varbūt pat palīdzēsim šo ABLV Bank glābt. Bet kāpēc viņš to teica? Ne jau tāpēc, ka mums ir patiesa interese šo banku glābt un saglabāt šo Latvijas uzņēmumu, bet tāpēc, lai «viņi», tad ja būs kāds slikts rezultāts, mums nepārmestu, ka mēs neko neesam darījuši. Un to teica viens no vadošajiem Latvijas Bankas pārstāvjiem! Man vispār bija tāda sajūta, ka pret šo banku bija tāda attieksme, it kā viņi būtu «svešie», es domāju, kā tajā filmā, kur ierodas citplanētieši no kaut kādas citas planētas.
Tomēr pozitīva ziņa laikam ir tā, ka premjers Māris Kučinskis ir mainījis nostāju ABLV Bank jautājumā?
Tas ļoti priecē, jo galvenais jau nav tagad atrast vainīgo. Galvenais ir nepieļaut šādu shēmu esamību. Jo, ja tā ir taisnība, tad tā ir lielākā afēra Latvijas vēsturē. Paskatieties, kāds ir ABLV finanšu rādītājs, gandrīz miljardu eiro liels kredītportfelis joprojām, 350 miljoni pašu kapitāls, simtiem miljoni vērtspapīru, aktīvi. Nekas tāds līdz šim nav bijis. Es arī neticu, ka Saeimas partijas savā vairākumā, arī savas vadības līmenī, piekristu šādai shēmai. Bet nevar izslēgt, ka ir atsevišķi līderi, kuri ir «zvaigznes». Ir politikas ilgdzīvotāji, kuriem ir veselais saprāts, kuram tomēr vajadzētu atturēt no kaut kādām noteiktām rīcībām. Bet reizēm ir jaunas «zvaigznes», varbūt tās pareizāk saukt par «komētām» vai «krītošajām zvaigznēm», kuras ir kāpušas tikai un vienīgi uz augšu pa karjeras kāpnēm un vairs neredz nekādus ierobežojumus darīt jebko, ko tās grib. Domāju, ka tas var pazudināt ne tikai viņu pašu karjeru, bet arī viņu partiju karjeru. Ir kaut kādi riskanti lēmumi, kuri it kā iziet cauri. It kā sabiedrība klusē. Daži iebilst. Bet suņi rej, un karavāna iet tālāk, un tad sāk likties, ka visu var, ka tu esi visu varena, un kāds vēl rada iespaidu, ka tev ir aizmugure, ka tu esi neizskarama. Taču esmu to jau teicis ne vienam vien politikā esošajam – ja tiešām tas iziet cauri un «Aizkraukles banku» atdot maksātnespējas administratoriem izlaupīšanai, tad nevajag iedomāties, kas sabiedrība klusēs. Es viņiem minu Armēnijas piemēru, kur vara bija, ticiet man, trīsreiz stabilāka, nekā tā pašreiz ir Latvijā. Tur valdošā partija bija saņēmusi 60% balsu, vēl kāds tur oligarhs 30% un tikai 10% bija opozīcijai. Šobrīd situācija ir mainījusies viena iemesla dēļ – tāpēc, ka vara savā milzīgajā pašapziņā pieļāva dramatiskas kļūdas. Viņi iedomājās, ka var darīt visu. Es domāju – ja šāda noziedzīga shēma izietu cauri, šāda pati situācija veidotos arī pie mums. Tāpēc es ļoti ceru, ka veselais saprāts uzvarēs.
Tajā brīdī, kad banka tika «nokauta», izskanēja tādi paziņojumi, ka tā jau nav sistēmiska banka, ka tas jau neskar mūsu lielāko iedzīvotāju daļu, ka tas vispār neietekmē cilvēku un ka cilvēkam tas ir gandrīz vai vienalga. Bet tā tas nav. Un to parāda arī socioloģija. Nesen tika publicēti aptaujas dati par bankās notiekošā iespaidu uz vienkāršā cilvēka dzīvi, kur lielākā sabiedrības daļa saka, ka, jā, protams, tas skar un ietekmēs manu dzīvi. Es nekad nepiekritīšu tam, ja politiķi saka par cilvēkiem, ka viņi ir tādi, nu paši zināt – kādi, ka viņi neko nesaprot, ka nekad nevarēs izvēlēt labu valsts prezidentu, izvēlēties pareizu politiku. Es varu pateikt: jūs, kungi maldāties, cilvēki katrs atsevišķi varbūt, bet kopumā tauta vai sabiedrība ir pietiekami gudra.
Domāju, ka viens otrs pie varas esošais netic, ka tauta varētu aizstāvēt baņķierus.
Bet tauta jau neizstāvēs baņķierus – tauta aizstāvēs pati sevi! Un tauta nekad nepiekritīs tam, ka ir kaut kāda šaura cilvēku grupa, kura ar politiķu palīdzību iegūst milzīgus resursus, jo tā ir laupīšana. Lai neviens neiedomājas, ka citam atņemtie vai nolaupītie līdzekļi kādam nesīs laimi! Tā tas nebūs. Tāpēc ir šis mans iesniegums KNAB. Lai tie, kuru ieceres, es ceru, nepiepildīsies, apzinās, ka katrs solis, ko viņi tagad darīs un ir darījuši, nākotnē tiks atklāts. Pat, ja šodien notiktu sliktākais scenārijs un neizdotos ABLV izlaupīšanas procesu nobremzēt, tad lai skaidri zina – ja ne šajā, tad nākamajā Saeimā, bet būs parlamentārā izmeklēšanas komisija. Un tās nebūs nekādas kaķa mīkstās pēdiņas, kuras izgaisīs. Lai viņi zina, ka pēdas visur būs palikušas! Lai skaidri to apzinās!
Kāds, ar ko runāju šajās dienās, situāciju raksturoja tā, ka pašlaik pastāv «bezprecedenta spiediens uz FKTK» vadību, lai nepieļautu ABLV pašlikvidāciju. Vai Saeimas deputāti ir par to informēti?
Nevaru īsti komentēt šo situāciju. Taču trešdien Saeimas dienas kārtībā ir jautājums, par kuru runāja Māris Kučinskis, un Saeimas Budžeta komisija skata šo likumprojektu, kuru premjers raksturoja kā «bīstamu» un «aizdomīgu». Politiķu iespaidojamību parādīs divi likumprojekti. Trešdienas Saeimas Budžeta komisija skatīs likumprojektu, kas skar FKTK padomes locekļu ievēlēšanu, kas parādīs, uz kuru pusi liecas svaru kausi arī pašlikvidācijas jautājumā. Savukārt ceturtdien Saeimā būs balsojums par Edvarda Kušnera atkārtotu apstiprināšanu Latvijas Bankas padomes locekļa amatā. Es negribu teikt, ka arī Kušnera kungs ir iesaistīts visā šajā shēmā, bet katrā ziņā viņa izteikumi ABLV krīzes sākumā bija ļoti dīvaini. Taču pats svarīgākais ir šodienas Budžeta komisijas balsojums, kas parādīs patieso spēku samēru un notikumu attīstības vektoru ABLV pašlikvidācijas jautājumā.
Vai var cerēt uz veselā saprāta uzvaru politiķu vidū? Kāda ir jūsu sajūta?
Pasaules praksē ir bijuši un ir zināmi mākslīgi veidoti un plānoti uzbrukumi bankām. Tāpēc politiķi parasti ir ļoti uzmanīgi attiecībā uz jebkuru informāciju, kas izskan banku sakarā. Mums ministre Dana Reizniece-Ozola iznāk un paziņo, ka problēmas būs vēl desmit bankām. Kas tas ir? Atskaitiet dažas lielās skandināvu bankas, un redzēsiet, ka tās praktiski ir visas Latvijas bankas. Ministre piedraud visām Latvijas bankām, visam finanšu sektoram. Kas tas ir? Kā to vērtēt? Ja kaut kas līdzīgs notiktu Vācijā, ja kaut kas līdzīgs būtu noticis ar Deutsche Bank, tad, neskatoties uz to, kāda būtu citu valstu attieksme, kādi būtu objektīvie vai subjektīvie iemesli, bet piedodiet par salīdzinājumu, esmu pārliecināts, ka Angele Merkele gultos uz sliedēm, lai Deutsche Bank saglabātu.
#1/2
DB 23. maija vāks
