Ziemeļkoreja nosūtījusi vēstuli vairākām Eiropas valstīm, brīdinot, ka pēc 10.aprīļa tā nevarēs garantēt Phenjanā esošo ārvalstu vēstniecību drošību.

«Viņu paziņojumā teikts, ka no 10.aprīļa Ziemeļkorejas valdība konflikta gadījumā nevarēs garantēt valstī esošo vēstniecību un starptautisko organizāciju drošību,» apstiprināja Lielbritānijas Ārlietu ministrijas pārstāve. «Mēs saprotam, ka ziemeļkorejieši vaicā, vai vēstniecību darbinieki plāno doties prom, nevis iesaka viņiem aizbraukt.»

«Viņi aicināja sanāksmē klātesošās vēstniecības un organizācijas līdz 10.aprīlim informēt viņus, kāda veida palīdzība tām būs nepieciešama no KTDR (Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas), vai tās vēlas tikt evakuētas no KTDR vai arī tikt pārceltas citviet,» skaidroja Lielbritānijas Ārlietu ministrijas pārstāve.

Ziemeļkoreja paziņojusi par plānu anulēt ar Dienvidkoreju noslēgto neuzbrukšanas paktu, tādējādi reaģējot uz stingrākām ANO sankcijām pret komunistisko režīmu. Tikmēr Dienvidkoreja piedraudējusi, ka veiks stingrus pretpasākumus, ja tiks apdraudēta tās pilsoņu drošība.

Februārī Ziemeļkoreja veica kodolizmēģinājumu, uz kuru reaģējot ANO Drošības padome pieņēma jaunas pret komunistisko režīmu vērstas sankcijas. Sankciju ietvaros paredzēts stingrāk vērsties pret Ziemeļkorejas diplomātu aktivitātēm, naudas pārskaitījumiem un komunistiskajai valstij liegt importēt luksusa preces.

Sankcijas tika pieņemtas vienbalsīgi un par tām balsojusi arī Ķīna, kas iepriekš parasti pret Ziemeļkoreju izturējās iecietīgi. Lai gan ASV jau pavēstījusi, ka jaunie ierobežojumi Ziemeļkorejai «kodīs sāpīgi», izskanējusi arī kritika, ka ar tiem nekas netiks panākts, jo pret režīmu arī iepriekš noteiktās sankcijas netraucējušas izstrādāt raķešu tehnoloģijas.

Ziemeļkorejas režīma sabrukuma gadījumā, lai tās kodolieroču arsenālam neļautu nokļūt kādas trešās puses rīcībā, ASV valstī būtu jāizvieto aptuveni 90 tūkstoši karavīru, secināts ziemā notikušu militāro mācību laikā.

Militāro mācību Unified Quest laikā ASV armija izspēlēja scenāriju, kurā sabrūk ar kodolieročiem bruņots, ksenofobisks, krimināls ģimenes režīms, kas ar dzelzs dūri pārvaldījis pār noslēgtu sabiedrību un kurš sabrūkot zaudējis kontroli pār savu kodolarsenālu. Lai gan ASV armija neatklāj, vai šāda situācija modelēta par pamatu ņemot reālo pasaules politisko situāciju, tomēr ietekmīgais medijis Defense News, atsaucoties uz mācībās izmantotajām kartēm, norāda, ka to mērķis bijis Ziemeļkoreja.

Mācībās secināts, ka kontroles pārņemšana Ziemeļkorejā nebūtu viegls uzdevums. Lai sabrukušajā valstī ierastos ASV bruņoto spēku kontingents divu divīziju apmērā, būtu nepieciešamas 56 dienas. Ziemeļkorejas kodolobjekti atrodoties apdzīvotās vietās, vai arī tiešā to tuvumā, kas to kontrolēšanu padarītu par sarežģītu uzdevumu. Mācībās secināts arī, ka ASV bruņotajiem spēkiem Ziemeļkorejā būtu daudz uzmanības un pūļu jāvelta humanitārajiem uzdevumiem, kas ietekmētu spējas veikt militāros manevrus.

Ziemeļkoreja beigusi sagatavošanās darbus pirms kārtējā raķešu izmēģinājuma, kas var notikt jebkurā dienā, pavēstījusi Dienvidkorejas Aizsardzības ministrija.

Dienvidkoreja skaidro, ka tuvojoties 15. aprīlim, kad Ziemeļkoreja atzīmē komunistiskā režīma dibinātāja Kima Irsena dzimšanas dienu, noslēgtībā dzīvojošā valsts parasti cenšas pievērst pasaules uzmanību ar sava militārā spēka demonstrējumiem.

Gatavojoties iespējamiem Ziemeļkorejas raķešu izmēģinājumiem, Dienvidkoreja un ASV pastiprinājusi militārās uzraudzības gatavības līmeni. ASV un Dienvidkoreja norāda, ka Ziemeļkoreja sagatavojusi palaišanai divas Musudan klases raķetes un pārvietojusi tās uz savu austrumu piekrasti. Tiek uzskatīts, ka raķešu darbības rādiuss var sasniegt trīs tūkstošus kilometru.

Ziemeļkoreja un Dienvidkoreja uzsākušas militārās mācības, tādējādi saspīlējumu Korejas pussalā padarot vēl asāku. Tikmēr Ziemeļkoreja izpildījusi savu solīto un slēgusi tiešo telefona līniju ar dienvidiem.

Aizvadītajā nedēļā Ziemeļkoreja veltīja skarbus vārdus savam dienvidu kaimiņam, kā arī pavēstīja, ka atteiksies no 1953. gadā noslēgtā pamiera līguma ievērošanas, kā arī pārtrauks ievērot neuzbrukšanas paktus. Patlaban Dienvidkoreja sarīkojusi militāro mācību otro daļu, savukārt aizvadītajā nedēļā, kad dienvidi rīkoja mācību pirmo daļu, Ziemeļkoreja arī draudēja ar kodoltriecienu.

Neskatoties uz Ziemeļkorejas aizvadīto dienu draudiem, komunistiskā režīma darbības neliecina par draudu īstenošanu, raksta Wall Street Journal. ASV un Dienvidkorejas rīkotajās mācībās piedalās desmit tūkstoši dienvidkorejiešu karavīru un vairāk nekā trīs tūkstoši ASV militārpersonu.

Ziemeļkoreja raķešu izmēģinājumu, kuru gaidot palielinājies sasprindzinājums Korejas pussalā, varētu veikt aprīlī vai arī jūlijā, pavēstījusi Dienvidkorejas Aizsardzības ministrija.

Dienvidkorejas izlūkdienests arī atklājis, ka komunistiskais režīms uz savu austrumu piekrasti pārvietojis jaunas balastiskās raķetes. Iepriekš vairāki eksperti prognozēja, ka Ziemeļkoreja veiks raķešu izmēģinājumu ap 15. aprīli – laiku, kad režīms svin valsts dibinātāja Kima Irsena dzimšanas dienu.

Pastāv arī bažas, ka Ziemeļkoreja raķešu izmēģinājumu varētu veikt arī 25. aprīlī (armijas dibināšanas gadadienā), vai 30. aprīlī, kad noslēgsies ASV un Dienvidkorejas kopīgās mācības. Vēl viens iespējamais datums ir 27. jūlijs, kad 1953. gadā tika noslēgts pamiers, ar kuru tika izbeigts Korejas karš.

Ziemeļkoreja strauji tuvojas «bīstamai robežai», pēc pēdējo nedēļu kareivīgās komunistiskā režīma retorikas un pirms gaidāmajiem Phenjanas rakešu izmēģinājumiem, paziņojis ASV Aizsardzības sekretārs Čaks Hagels. Tikmēr Ziemeļkoreja jau nogādājusi izmēģināšanai paredzētās raķetes šaušanas pozīcijās.

«Viņu rīcība un paziņojumi nav palīdzējuši atrisināt nokaitēto situāciju,» sacīja Č. Hagels, norādot, ka ASV un tās sabiedrotie vēloties redzēt, ka Ziemeļkorejas sāk atturēties no agresīvas rīcības, taču, ja tas nenotiks - «mūsu valsts ir pilnībā gatava tikt galā ar jebkuru ārkārtas situāciju». «Lai aizsargātu valsti un mūsu sabiedrotos, mēs varam tikt galā ar jebkuru darbību, kuru īstenos Ziemeļkoreja,» sacīja ASV Aizsardzības sekretārs.

Trešdien Dienvidkorejas Aizsardzības ministrija pavēstīja, ka Ziemeļkoreja ir sagatavojusies jaunas raķetes izmēģinājumam, kas var notikt jebkurā brīdī. Japānas Aizsardzības ministrija ceturtdien nākusi klajā ar paziņojumu, ka Ziemeļkorejas raķetes ir nogādātas šaušanas pozīcijās.

Ziemeļkoreja otrdien veikusi jaunu kodolizmēģinājumu, reģistrējot 4,9 balles spēcīgus pazemes grūdienienus, pavēstījusi Dienvidkorejas Aizsardzības ministrija.

Kodolizmēģinājuma veikšanu apstiprinājusi arī pati Ziemeļkoreja. Phenjana norādījusi, ka izmēģināta «miniatūra» kodolbumba un izmēģinājums noticis «drošā un perfektā veidā». Ziemeļkoreja jau iepriekš veikusi kodolizmēģinājumus. Tas notika 2006. un 2009. gadā.

Pazemes grūdienu epicentrs atradies Ziemeļkorejas kodolizmēģinājumu poligona tuvumā, vēsta Reuters. Pirmdien Ziemeļkoreja, kas aizvadītajās nedēļas solījusi sarīkot kodolizmēģinājumu, informēja Ķīnu un ASV par saviem nodomiem to paveikt jau tuvākajā laikā.

Dienvidkorejas Aizsardzības ministrija aplēsusi, ka pazemes grūdienus Ziemeļkorejā varētu būt izraisījis sešas līdz septiņas kilotonnas jaudīgs sprādziens.

Ziemeļkoreja piedraudējusi izmantot savas tiesības un dot «preventīvu kodoltriecienu» jebkuram agresoram, šādi reaģējot uz tuvojošos ANO balsojumu par sankciju pastiprināšanu pret komunistisko valsti.

Ziemeļkoreja arī apsūdzējusi ASV militāro mācību rīkošanā ar mērķi sarīkot iebrukumu, vēsta Reuters. «Tā kā ASV gatavojas uzsākt kodolkaru, mēs izmantosim savas tiesības un dosim preventīvu kodoltriecienu, lai tādējādi aizsargātu savas intereses,» pavēstījusi Ziemeļkoreja.

Komunistiskā valsts februārī veica kodolizmēģinājumu, kas izpelnījās starptautiskās sabiedrības nosodījumu. Atbildot uz Ziemeļkorejas darbībām, ANO uzsāka jaunu sankciju izstrādāšanu. Tas saniknoja Ziemeļkoreju, kura šīs sankcijas nosaukusi par karadarbību un iepriekš pavēstīja, ka atteiksies no pamiera, ar kuru 1953. gadā tika izbeigts Korejas karš, līguma ievērošanas. Tāpat Ziemeļkoreja draudējusi «uguns jūrā» pārvērst ASV un Dienvidkorejas galvaspilsētas – Vašingtonu un Seulu.

Ziemeļkoreja pārvietojusi divas vidējas darbības raķetes prom no palaišanas platformas savā piekrastē, tādējādi signalizējot par saspīlējuma mazināšanos Korejas pussalā.

Musudan klases raķetes bijušas sagatavotas, lai tiktu palaistas jebkurā brīdī, tomēr patlaban Ziemeļkoreja tās pārvietojusi, aģentūrai AFP sacīja anonīma ASV amatpersona. To apstiprinājuši arī Dienvidkorejas valdības pārstāvji, kas arī norādījuši, ka komunistiskais režīms samazinājis militārās gatavības pakāpi. Pagaidām gan vēl nav skaidrs, uz kurieni Ziemeļkoreja raķetes pārcēlusi.

Tomēr ASV amatpersonas aicina būt piesardzīgiem un paudušas, ka šobrīd ir vēl pāragri «svinēt labās ziņas», vienlaikus norādot, ka šāds solis var arī izrādīties tikai par īsu pauzi.

Iepriekšējos mēnešos no jauna uzvirmoja sasprindzinājums Korejas pussalā, kad Ziemeļkoreja nāca klajā ar draudiem saviem dienvidu kaimiņiem un ASV. Komunistiskais režīms tāpat apturēja Kesongas industriālā kompleksa darbību un vienpusēji anulēja 1953. gada pamieru, ar kuru Korejas pussalā tika pārtraukts karš.

Ziemeļkoreja piektdien izšāva austrumu virzienā vidēja darbības rādiusa ballistisko raķeti, kas pārlidoja Japānu un nokrita Klusajā okeānā, paziņoja Dienvidkorejas un Japānas valdības.

Raķete tika izšauta netālu no Phenjanas. Tas notika pēc tam, kad Eiropas Savienība (ES) ceturtdien paplašināja Ziemeļkorejai noteiktās sankcijas, pieaugot starptautiskās sabiedrības spiedienam uz Phenjanu tās ballistisko raķešu un kodolieroču programmu dēļ.

ANO Drošības padome pirmdien vienbalsīgi pieņēma ASV izstrādātu rezolūciju par jaunām sankcijām pret Ziemeļkoreju, kas šomēnes veica ūdeņraža bumbas izmēģinājumu. Kopš Ziemeļkoreja 2006.gadā pirmo reizi veica atombumbas izmēģinājumu, šī ir jau astotā reize, kad tai piemērotas ANO sankcijas.

Ziemeļkoreja 29.augustā izmēģināja vidēja darbības rādiusa raķeti Hwasong-12, kas pārlidoja Japānas teritoriju un nokrita Klusajā okeānā.

Ziemeļkoreja apturējusi darbu ar Dienvidkoreju kopīgajā Kesongas industriālajā kompleksā, kurā tā jau pagājušajā nedēļā aizliedza ierasties kaimiņvalsts pilsoņiem. Tikmēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēstījis, ka jebkurš kodolkoflikts Korejas pussalā Černobiļas katastrofai liks izskatīties kā «bērnu pasakām».

Ziemeļkoreja jau pagājušajā nedēļā aizliedza Kesongas industriālajā kompleksā ierasties Dienvidkorejas strādniekiem, bet atļāva tur esošajiem doties mājup. Komunistiskā režīma oficiālā ziņu aģentūra KCNA informē, ka varasiestādes nolēmušas no Kesongas industriālā kompleksa atsaukt savus strādniekus, bet pēc tam izlemt objekta nākotni. Ziemeļkoreja arī pavēstījusi, ka tās dienvidu kaimiņi izmantojot kompleksu kā vietu konfrontāciju organizēšanai un īstenošanai.

Pirmdien Dienvidkoreja informēja, ka esot novērotas pazīmes, ka komunistiskais režīms gatavojoties veikt kodolizmēģinājumu. Vēlāk gan valsts aizsardzības ministrija nāca klajā ar paziņojumu, kurā pauda, ka militārās tehnikas kustība poligonā esot ikdienas apmēros.

Ziemeļkoreja ir spējusi attīstīt savu kodolprogrammu tik tālu, ka tās rīcībā var būt uz balastiskajām raķetēm uzstādāmas kodolgalviņas, secinājusi ASV Aizsardzības izlūkošanas aģentūra.

Aģentūras paziņojumu gan kritizējis ASV Aizsardzības departaments un Dienvidkorejas Aizsardzības ministrija, norādot, ka Ziemeļkorejas spējas palaist kodolraķeti nav pierādītas.

Jau iepriekš vēstīts, ka Ziemeļkoreja gatavojas veikt jaunus raķešu izmēģinājumus, tādējādi palielinot spriedzi Korejas pussalā. Reaģējot uz komunistiskā režīma plāniem, reģiona valstis ieviesušas vairākus pretpasākumus – Dienvidkoreja izvietojusi vairākus karakuģus, bet Japāna – pretgaisa aizsardzības sistēmas, lai nepieciešamības gadījumā spētu notriekt Ziemeļkorejas raķetes. Tiek pieļauts, ka Ziemeļkoreja varētu izmēģināt raķetes, kuras spēj sasniegt ASV karabāzes Klusā okeāna salās.

Ziemeļkorejai ir nodoms saglabāt daļu tās kodolarsenāla un ražošanas objektus, vienlaikus to slēpjot no ASV, vēsta laikraksts «The Washington Post», atsaucoties uz ASV amatpersonām.

Kopš ASV prezidenta Donalda Trampa un Ziemeļkorejas līdera Kima Čenuna tikšanās 12.jūnijā savāktās liecības norāda uz slepenām rūpnīcām un metožu izstrādēm ieroču ražošanas slēpšanai, kas liek domāt, ka Phenjana gatavojas slēpt no ASV plānus par kodolieroču programmas turpināšanu.

Savukārt telekanāls «NBC News» ziņo, ka Ziemeļkoreja patiesībā palielinājusi degvielas ražošanu kodolieročiem, kas notiek vairākās slēptās vietās.

«Nav nekādu pierādījumu, ka viņi samazina krājumus vai ka ir apturējuši ražošanu,» telekanālam pavēstīja viena ASV amatpersona. «Ir neapgāžami pierādījumi, ka viņi mēģina apmānīt ASV.»

Džona Hopkinsa universitātes tīmekļa vietne «The 38 North» pagājušajā nedēļā ziņoja, ka neskatoties uz denuklearizācijas solījumiem, Ziemeļkoreja strauji veic uzlabojumus Jonbjonas kodolobjektā.

Ziemeļkoreja uzsākusi daļu savu iedzīvotāju evakuāciju pazemes tuneļos, kas aprīkoti ar pārtikas rezervēm, kā arī uzsākusi autobusu un kravas automašīnu maskēšanu. Tajā pašā laikā komunistiskais režīms apstiprinājis pamiera, ar kuru 1953. gadā tika izbeigts Korejas karš, anulēšanu.

Dienvidkorejas varasiestādes šādu Ziemeļu rīcību nosaukušas par «kara drudzi» - taktiku, kuru Ziemeļkoreja piekopusi arī agrāk, lai saviem iedzīvotājiem liktu domāt, ka valsts pakļauta drīzam uzbrukumam, un tādējādi palielinātu to atbalstu režīma darbībām, raksta New York Times.

Dienvidkoreja arī noraidījusi Ziemeļu paziņojumu par pamiera līguma anulēšanu, uzsverot, ka, saskaņā ar tā noteikumiem, līgumu anulēt var tikai abas puses kopīgi. Neskatoties uz pēdējo dienu skaļajiem Ziemeļkorejas paziņojumiem, pagaidām neesot liecību, ka komunistiskais režīms būtu gatavs spert kādus dramatiskus soļus.

Dienvidkorejas Aizsardzības ministrijas pārstāvis Kims Minseoks laikrakstam norādījis, ka patlaban neesot nekādu liecību par agresīvām darbībām no Ziemeļkorejas puses. Viņš skaidroja, ka pēdējā laika Ziemeļkorejas «draudīgā retorika» paredzēta, lai izdarītu psiholoģisku spiedienu uz Dienvidkoreju, kas nesen sākusi ar ASV kopīgas militāras mācības. «Ar savām aktivitātēm Ziemeļkoreja cenšas pastiprināt savu iedzīvotāju solidaritāti un mēģina izdarīt spiedienu uz Dienvidkoreju un ASV. Ja viņi īstenos kādu provokāciju, mēs apņēmīgi atbildēsim un panāksim, ka viņi cieš daudz vairāk [nekā Dienvidkoreja],» sacīja Dienvidu Aizsardzības ministrijas pārstāvis.

Japāna Tokijā izvietos Patriot pretgaisa aizsardzības raķetes, lai aizsargātu galvaspilsētu no iespējamā Ziemeļkorejas raķešu trieciena, pavēstījusi valsts Aizsardzības ministrija.

Paredzēts, ka Tokijā tiks izvietotas kopumā četras Patriot raķešu sistēmas, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi. Pretgaisa aizsardzības raķetes tāpat tiks izvietotas Okinavas salu ķēdē. Pirmdien Japānas Aizsardzības ministrija pavēstīja, ka notrieks jebkuru Ziemeļkorejas raķeti, kas tuvosies tās teritorijai.

Tāpat Japāna pie savas piekrastes izvietojusi kara kuģus, kuru uzdevums būs izsekot Ziemeļkorejas raķešu startus un lidojumu.

Japāna jau iepriekš, kad Ziemeļkoreja veica raķešu izmēģinājumus, rīkojusies līdzīgi. Iepriekšējos gadījumos Japāna solīja notriekt Ziemeļkorejas raķetes, ja tās apdraudēs valsts teritoriju.

Rīsu cena Ziemeļkorejā palielinājusies no pieciem tūkstošiem vonu (aptuveni pieci dolāri) līdz deviņiem tūkstošiem vonu (aptuveni desmit dolāru) par kilogramu rīsu. Cenas, nereti pat 70%, apmērā kāpušas arī citām pārtikas precēm, vēsta Global Post.

Cenu kāpums, visticamāk, esot skaidrojams ar Ķīnas varasiestāžu darbībām, kas pēdējā laikā uzsākusi stingrāku kontrabandas apkarošanu uz Ziemeļkorejas robežas. Stingrāka robežkontrole ir daļa no neoficiālām sankcijām, kas vērstas pret komunistisko režīmu pēc tam, kad tas veica kodolizmēģinājumus.

Rīsu cenas kāpumu vissāpīgāk izjutīs Ziemeļkorejas vienkāršie, nabadzīgie iedzīvotāji. Jau patlaban ANO aplēsusi, ka miljoniem Ziemeļkorejas bērnu netiek pietiekams uzturs.

Tikmēr ANO Drošības padome Ziemeļkorejai piemērojusi jaunas sankcijas, kas līdz šim ir visstingrākās. Saskaņā ar sankcijām, starptautiskā sabiedrība vērsīsies pret Ziemeļkorejas finanšu transakcijām, valsts diplomātu aktivitātēm un preču plūsmu uz komunistisko režīmu.

Palielinoties saspīlējumam saistībā ar notiekošos Ziemeļkorejā, Kima Čenuna vadītā valsts ieteikusi Krievijai apdomāt tās vēstniecības Phenjanā evakuāciju.

Krievijas pārstāvis Deniss Samsonovs norāda, ka Ziemeļkorejas paziņojums tiek izskatīts, taču patlaban netiek plānota Krievijas vēstniecības Phenjanā evakuācija, turklāt tālāks saspīlējums tieši Ziemeļkorejas galvaspilsētā neesot novērots, vēsta Reuters.

Samsonovs arī atklāja, ka citas vēstniecības Ziemeļkorejā saņēmušas līdzīgus paziņojumus.

Jau vēstīts, ka Ziemeļkoreja izteikusies, ka pēc aptuveni mēnesi ilgas retorikas pastāv kodolkara iespēja.

Kā šodien norādīja Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš, atšķirībā no citām reizēm, kad Ziemeļkoreja pielietojusi agresīvu retoriku, šoreiz savos draudos un solījumos valsts aizgājusi tik tālu, ka jaunajam Ziemeļkorejas līderim Kimam Čenunam varētu būt grūti, «saglabājot seju», neiet vēl tālāk.

Ziemeļkorejā pēc pārbūves atklāts Munsu ūdens atrakciju parks valsts galvaspilsētas Phenjanas austrumu daļā. Atrakciju parka atklāšanā 15. oktobrī piedalījušās arī valsts amatpersonas, savukārt Ziemeļkorejas Centrālā ziņu aģentūra pasaules medijiem izplatījusi jaunatklātā parka fotogrāfijas.

Munsu ūdens atrakciju parka rekonstrukcijas darbi tika uzsākti šā gada februārī, un tas ir trešais lielais būvprojekts, ko Ziemeļkoreja prezentējusi šīs nedēļas laikā. 13. oktobrī durvis vaļā vēra Okriu (Okryu) bērnu slimnīca un Riugui (Rygyo) zobārstniecības iestāde.

Šā gada septembrī Ziemeļkoreja atzīmēja savas pastāvēšanas 65. gadskārtu. Parādē gan piedalījušās galvenokārt rezerves karaspēka militārpersonas un nav ticis demonstrēts smagais bruņojums, kā tas notika jūlijā, kad Ziemeļkoreja atzīmēja pamiera noslēgšanu, ar kuru tika izbeigts Korejas karš 1953. gadā. Pēdējā laikā Ziemeļkorejas ārpolitiskais kurss kļuvis pielaidīgāks, sekojot saspīlējumam, kas gada pirmajā pusē bija pārņēmis pussalu. Nesen Ziemeļkoreja un Dienvidkoreja atsāka sarunas par Kesongas industriālā kompleksa darbības atjaunošanu un Korejas kara šķirto ģimeņu tikšanās sarīkošanu.

Ziemeļkoreja varētu gatavoties jaunam kodolizmēģinājumam, pavēstījis Dienvidkorejas apvienošanās ministrs Rjū Kildže. Par to liecina pastiprināta aktivitāte Ziemeļkorjeas iepriekšējo kodolizmēģinājumu poligonā.

Ministrs norādīja, ka šādas pazīmes ir redzamas, tomēr attiecās tās komentēt sīkāk, jautājumu saistot ar slepenu informāciju, vēsta Reuters. Arī Ziemeļkorejas laikraksts JoongAng Ilbo, atsaucoties uz Dienvidkorejas valdības pārstāvi, vēsta, ka kodolizmēģinājumu poligonā novērota pieaugusi militāro transportlīdzekļu aktivitāte.

Ziemeļkoreja jau veikusi trīs kodolizmēģinājumus. Februārī komunistiskais režīms īstenoja kodolizmēģinājumu, kas saniknoja starptautisko sabiedrību un pret Ziemeļkoreju tika noteiktas ciešākas sankcijas.

Reaģējot uz sankcijām, Ziemeļkoreja nākusi klajā ar vairākiem draudīgiem paziņojumumiem un sarāvusi saites ar Dienvidkoreju, tādējādi pastiprinot saspīlējumu Korejas pussalā. Aizvadītajā nedēļā Ziemeļkoreja pavēstīja, ka ir apstiprinājusi kodoluzbrukuma plānu, kas vērsts pret mērķiem Amerikas Savienotajās valstīs un nosūtīja vēstuli vairākām Eiropas valstīm, brīdinot, ka pēc 10. aprīļa vairs nevarēs garantēt Phenjanā esošo ārvalstu vēstniecību drošību.

Ziemeļkoreja zaudē kontroli pār savu trešdien zemes orbītā palaisto satelītu un tas sācis kūleņot, pavēstījušas ASV varasiestādes. Tikmēr Dienvidkorejas Aizsardzības ministrija norāda, ka satelīts darbojas normas robežās.

Gan ASV, gan Dienvidkorejas varasiestādes atzīst, ka nav spējušas atklāt, kādam mērķim satelīts paredzēts, savukārt Ziemeļkoreja uzsver, ka tā galvenie uzdevumi ir meteoroloģiskie novērojumi. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Ziemeļkorejas izvērsto kosmosa iekarošanu, norādot, ka tās aizsegā komunistiskā valsts nodarbojas ar tālas darbības raķešu tehnoloģiju eksperimentiem.

To, ka Ziemeļkorejas satelītam būtu radušās kādas problēmas un tas sācis kūleņot gan nav apstiprinājusi Dienvidkoreja, kuras Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka satelīts uzvedas normāli un pārvietojas ar ātrumu 7,6 kilometri sekundē. Arī Dienvidkoreja atzīst, ka tai nav zināms kādu uzdevumu satelīts veic.

Ziemeļkoreja sekmīgi veikusi tālas darbības raķetes veiksmīgu izmēģinājumu, kurš, kā apgalvo komunistiskā valsts, orbītā nogādājis satelītu. Ziemeļkorejas darbības nosodījušas tās kaimiņvalstis. Aplēses liecina, ka valsts šogad savai kosmosa programmai iztērējusi 1,3 miljardus ASV dolāru.

Ziemeļkoreja apgalvo, ka orbītā nogādājusi meteoroloģisko satelītu, tomēr ASV, Dienvidkoreja, Japāna u. c. valstis uzskata, ka valsts patiesībā veikusi raķetes izmēģinājumu, kas spētu dot triecienus teritorijā līdz pat Kalifornijai un apdraudēt tādas pilsētas kā Losandželosa. Satraukumu par Ziemeļkorejas raķetes izmēģinājumu paudušas arī Krievija un Ķīna, kas tradicionāli pret noslēgto valsti ir noskaņotas labvēlīgāk.

Raķetes starts ticis pieskaņots pirmajai gadadienai kopš Ziemeļkorejas ilglaicīgā līdera Kima Čenira nāves, kurš mira aizvadītā gada decembrī.

Paredzams, ka ASV, Dienvidkoreja un Japāna centīsies panākt stingrākas ANO Drošības padomes sankcijas pret Ziemeļkoreju, vēsta AP. Patlaban noteiktās sankcijas pret Ziemeļkoreju liedz valstij iegādāties materiālus, kas nepieciešami raķešu tehnoloģiju un kodolieroču attīstīšanai.

Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns un Dienvidkorejas prezidents Muns Džēins piektdien sarokojās pāri Militārās demarkācijas līnijai, kas šķir abas valstis, veicot šo simbolisko un vēsturisko žestu pirms viņu samita.

«Es priecājos jūs satikt,» Muns sacīja Kimam pirms tam, kad Kims pārkāpa šo līniju, kļūdams par pirmo Ziemeļkorejas vadītāju, kurš spēris kāju Dienvidkorejā kopš 1953.gada pamiera, ar kuru beidzās Korejas karš.

Kims un Muns pēc tam uz īsu brīdi iegāja Ziemeļkorejas teritorijā, bet vēlāk devās uz samita norises vietu – Miera namu Panmundžomas pamiera ciema dienvidu pusē. Šis būs trešais samits starp Ziemeļkorejas un Dienvidkorejas vadītājiem kopš Korejas kara beigām 1953. gadā.

Abu līderu tikšanās, protams, iepriekš tika rūpīgi izplānota. Abu valstu amatpersonas trīs dienas uz robežas plānoja un izmēģināja teju katru līderu soli. Bet pat ar visu to sastapšanās mirklis bija pārsteidzošs kontrasts atmosfērai, kas abu valstu starpā valdīja pirms gada, kad Ziemeļkoreja izmēģināja tālas darbības raķetes un apmainījās ar apvainojumiem ar Savienotajām Valstīm.

Ziemeļkoreja paziņojusi, ka veiks trešo kodolizmēģinājumu un attīstīs vidējas darbības raķetes, kas vērstas pret tās niknāko ienaidnieku ASV. Ziemeļkoreja jau veikusi kodolizmēģinājumus 2006. un 2009. gadā.

Komunistiskās valsts paziņojums seko ASV Drošības padomes nedēļas sākumā paustajam nosodījumam saistībā ar Ziemeļkorejas raķetes palaišanu kosmosā, kas notika aizvadītā gada decembrī. Tāpat ANO paplašināja noteiktās sankcijas pret komunistisko režīmu, nosakot vairākus aizliegumus ar Ziemeļkorejas rakešu programmu saistītiem cilvēkiem.

Ziemeļkorejas Nacionālās aizsardzības komisija, kuru vada valsts līderis Kims Čenuns, noraidījusi ANO rezolūciju. Komisija uzsvēra, ka decembra raķetes izmēģinājums bijis miermīlīgs, tomēr kopumā programma tiek izvērsta, lai varētu uzbrukt ASV. Komisija solījusi turpināt satelītu nogādāšanu kosmosā un veikt kodolizmēģinājumus, kā nākamo fāzi cīņā ar ASV, kuru Phenjana vaino pastiprinātajās ANO sankcijās. Ziemeļkoreja gan nav konkretizējusi, kad un kur tiks veikts kārtējais kodolizmēģinājums. «Rēķinu kārtošanai ar ASV jānotiek ar spēku, nevis ar vārdiem, jo tā saprot tikai džungļu likumus,» klāstījuši komisijas pārstāvji.

Ziemeļkoreja ar lielu militāru parādi galvaspilsētā Phenjanā atzīmējusi savas pastāvēšanas 65. gadskārtu.

Parādi noskatījies arī komunistiskā režīma līderis Kims Čenuns. Parādē gan piedalījušās galvenokārt rezerves karaspēka militārpersonas un nav ticis demonstrēts smagais bruņojums, kā tas notika jūlijā, kad Ziemeļkoreja atzīmēja pamiera noslēgšanu, ar kuru tika izbeigts Korejas karš 1953. gadā.

Pēdējā laikā Ziemeļkorejas ārpolitiskais kurss kļuvis pielaidīgāks, sekojot saspīlējumam, kas gada pirmajā pusē bija pārņēmis pussalu. Nesen Ziemeļkoreja un Dienvidkoreja atsāka sarunas par Kesongas industriālā kompleksa darbības atjaunošanu un Korejas kara šķirto ģimeņu tikšanās sarīkošanu.

Pirms 65 gadiem – 1948. gada 9. septembrī tika nodibināta Ziemeļkoreja jeb Korejas Tautas Demokrātiskā Republika. Apsveikumus valsts svētkos Ziemeļkorejai nosūtījuši Ķīnas un Krievijas prezidenti.