Šā gada pirmajos astoņos mēnešos Latvijas preču eksporta vērtība samazinājusies par 8,2%. Īpaši jūtams eksporta kritums ir uz tādiem tradicionālajiem Latvijas eksporta tirgiem kā Vācija un Zviedrija.

Ir skaidrs, ka tas lielā mērā ir ciklisks samazinājums saistībā ar ģeopolitiskajiem notikumiem un cenu pīķiem atsevišķās nozarēs. Tomēr tas ir signāls, ka jādomā par risku sadalīšanu un jāizvērtē arī eksporta iespējas ārpus Eiropas.

Dienvidkoreja – vieglāk sasniedzamais tirgus Āzijā

Latvijas ekonomiskās attiecības ar Āzijas reģionu tikai veidojas, un Dienvidkoreja šajā ziņā, salīdzinot ar Japānu vai Ķīnu, ir vieglāks tirgus pirmajiem soļiem Āzijā. Dienvidkorejā dzīvo aptuveni 52 miljoni iedzīvotāji, un šo tirgu varam salīdzināt ar tādām turīgām Rietumeiropas valstīm kā, piemēram, Vāciju vai Franciju. Pēc iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju Dienvidkoreja ir 26. bagātākā valsts pasaulē un 4. Āzijas reģionā aiz Singapūras, Japānas un Brunejas. Latvijas un Dienvidkorejas tirdzniecības apjoms 10 gadu laikā, kopš noslēgts brīvās tirdzniecības līgums, ir pieckāršojies, sasniedzot 130 miljonu eiro. Tas ir tirgus, kurā vairāk importē, nekā eksportē, jo korejieši ir samērā atvērti pret kvalitatīvām precēm vai pakalpojumiem no Eiropas vai Ziemeļamerikas.

No 4. septembra amatā stājies Latvijas ārējās ekonomiskās pārstāvniecības Korejas Republikā vadītājs Mārtiņš Baumanis, kurš turpmāk Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) būs atbildīgs par eksporta veicināšanas un investīciju piesaistes jautājumiem Dienvidkorejā.

M. Baumanis līdz šim strādājis uzņēmumā "Carrot Global" Korejas Republikā, kur organizējis un vadījis biznesa etiķetes, ārzemju kultūru un valodu apmācības, bijis "Camarata Music" mākslinieciskā vadītāja asistents Seulā, kā arī kamerorķestra "Sinfonietta Rīga" izpilddirektors.

"Sadarbībai ar Dienvidkoreju ir milzīgs potenciāls, jo tā pēdējās desmitgadēs ir viena no straujāk augošajām ekonomikām pasaulē. Ar Dienvidkoreju varam sadarboties ne tikai piedāvājot dažādus Latvijā ražotos nišas produktus, bet arī augsto tehnoloģiju jomā, kurā Dienvidkoreja ir vadošajās pozīcijās pasaulē. Dienvidkorejā ir ļoti liela interese par dažādiem eko produktiem un dizaina precēm. Pēdējo piecu gadu laikā aktivizējusies arī sadarbība tūrisma jomā," uzsver M. Baumanis, kurš aicina uzņēmējus par sev interesējošiem jautājumiem saistībā ar Dienvidkoreju sazināties pa e-pastu [email protected]

Dienvidkoreja trešdien pārgājusi uz starptautisko sistēmu cilvēka vecuma aprēķināšanā, līdz ar to dienvidkorejieši kļuvuši par gadu vai diviem jaunāki.

Dienvidkoreja bija pēdējā Austrumāzijas valsts, kas vēl oficiāli izmantoja sistēmu, kurā mazuļi piedzimšanas brīdī tiek uzskatīti par gadu veciem, skaitot mātes vēderā pavadīto laiku kā bērna dzīves pirmo gadu. Saskaņā ar šo sistēmu visi jaundzimušie gadu mijā kļuva par vēl vienu gadu vecāki, līdz ar to mazulis, kas dzimis 31.decembrī, jau 1.janvārī tika uzskatīts par divus gadus vecu. Saskaņo ar šo sistēmu cilvēka vecums arī turpmāk palielinājās par gadu nevis dzimšanas dienā, bet gadumijā.

No šodienas Dienvidkorejā tiks izmantota starptautiskā sistēma, kas nozīmē, ka visi dienvidkorejieši kļūs par gadu vai diviem jaunāki. Taču praktiskajā dzīvē šī pāreja nenesīs lielas izmaiņas, jo daudzās juridiskajās un administratīvajās funkcijās jau tiek izmantots reālais dzimšanas datums, nevis tā dēvētais Korejas vecums.

#«Esam emociju pārpilni, un būs grūti atgūties no spilgtajiem iespaidiem, ko šeit esam guvuši.»

Latviešu būvētajā Phjončhanas 2018. gada Ziemas Olimpisko spēļu snovborda trasē svētdien notika pirmās slopestyle disciplīnas sacensības. Latviešu speciālisti no uzņēmuma We Build Parks.com (WBP) sadarbībā ar ilggadējo vācu partneri Schneestern Dienvidkorejā atrodas jau piekto nedēļu.

WBP grupas komanda no Baltic Snowpark Agency jau vairāk nekā mēnesi atrodas Dienvidkorejā, kur izbūvēja slopestyle trasi šā gada Ziemas Olimpiskajām spēlēm, kas notiek no 9. līdz 25. februārim. Darbi noritējuši bez aizķeršanās, izbūvētās platformu aprises ir milzīgas un sastāv no vairākām unikālām konstrukcijām.

Ar prieku pastāstījām mūsu ceļu no snovošanas piemājas pļavās līdz Olimpiskajai trasei.

#Tikai aptuveni simts kilometrus no jaunuzbūvētajām ēkām, kas kalpos lielajam sporta notikumam, meklējams pilnīgs pretstats.

No 9. līdz 25.februārim Phjončhanā, Dienvidkorejā norisināsies 2018.gada ziemas Olimpiskās spēles, sportistiem sadalot 102 medaļu komplektus 15 dažādos sporta veidos.

Olimpiskās spēles - dārgs prieks

Tikai aptuveni simts kilometrus no jaunuzbūvētajām ēkām, kas kalpos lielajam sporta notikumam, meklējams pilnīgs pretstats - pamests un aizmirsts savulaik populārs slēpošanas kūrorts. Tas atgādina faktu, ka ziemas Olimpiskajām spēlēm uzbuvēto ēku izmantošana nākotnē joprojām ir neskaidra.

Bijušais slēpošanas kūrorts, kas atrodas netālu no Ziemeļkorejas robežas, durvis slēdza 2006. gadā, esot pieredzes bagātākais visā Dienvidkorejā. Tā noriets saistāms ar slēpošanas popularitātes kritumu valstī un šis fenomens nekur nav zudis.

Dienvidkoreja kontrolēs eksportu uz Baltkrieviju, kas atbalsta Krieviju karā pret Ukrainu, svētdien paziņojusi Dienvidkorejas Ārlietu ministrija.

Ministrija norādīja, ka Baltkrievijai tiks piemēroti līdzīgi pasākumi kā Krievijai, bet detalizētāk nepaskaidroja.

Dienvidkoreja pagājušajā mēnesī paziņoja, ka pastiprinās eksporta kontroli attiecībās ar Krieviju, aizliedzot stratēģisku preču sūtījumus, un pievienosies Rietumvalstīm finanšu darījumu apturēšanā ar vairākām lielākajām Krievijas bankām.

"Mūsu valdība šodien nolēma īstenot eksporta kontroles pasākumus arī pret Baltkrieviju, ņemot vērā, ka Baltkrievija efektīvi atbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā," teikts Dienvidkorejas Ārlietu ministrijas paziņojumā.

Savukārt pirmdien Dienvidkoreja paziņoja, ka aizliegs visu darījumu veikšanu ar Krievijas centrālo banku, ņemot vērā Maskavas īstenoto iebrukumu Ukrainā.

Piecu padomu izpilde jaunajai valdībai var nest vairāku miljardu eiro vērtu eksporta apjoma pieaugumu vēl šī Saeimas sasaukuma laikā, intervijā Dienas Biznesam pauda Latvijas Eksportētāju asociācijas The Red Jackets valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tiknuss.

Energoneatkarība, zaļais koridors eksportētājiem, investīcijas eksportējošajos uzņēmumos, atbalsts infrastruktūras sakārtošanai un Latvijas veiksmes stāstu valstiska popularizēšana, pēc viņa domām, dos drīzu efektu un palīdzēs ātrāk pārvarēt recesiju.

Fragments no intervijas

Vispirms jāsaprot atskaites punkts. Piemēram, ja paraugāmies uz eksportu kopumā, cik ļoti atpaliekam no Lietuvas? Cik daudz uzņēmumu eksportē, un cik ir lielu eksportētāju?

Latvijā 68% no IKP veido eksports. Lietuviešiem tas ir tuvu pie 83% no IKP. Proti, arī tas, kas ienāk budžetā, vismaz par divām trešdaļām ir saistīts ar eksportējošu uzņēmumu darbību. Tas, cik šeit ieved naudas, ir vienīgais pretsvars importam.Latvijā ir aptuveni 101 tūkstotis ekonomiski aktīvo uzņēmumu, no kuriem seši tūkstoši ir eksportējoši. Tie ir naudas importētāji, tie, kas veido mūsu IKP ieņēmumu daļu. 1800 uzņēmumu no šiem sešiem tūkstošiem veido 60% no kopējā eksporta, tos arī varētu dēvēt par lielajiem. Neviena attīstīta valsts nav radusies bez pamatuzdevuma eksportēt.

Jau šo piektdien, 9.februārī Dienvidkorejas pilsētā Phjončhanā tiks atklātas XXIII Ziemas olimpiskās spēles un pilsētā vēl noris pēdējie sagatavošanās darbi tām.

Spēļu nevainojamu norisi apdraud lielais aukstums, kas iestājies pilsētā – pašlaik tur ir aptuveni mīnus 20 grādu liels sals. Sinoptiķi prognozē, ka spēļu atklāšanas dienā varētu būt par desmit grādiem siltāks. Taču, pat jā tā notiks, ir lielas iespējas, ka Phjončhanas olimpiskās spēles varētu būt vienas no aukstākajām vēsturē, vēsta ārvalstu mediji.

Jau vēstīts, ka Olimpiāde Dienvidkorejā notiks no 9. līdz 25.februārim, sportistiem sadalot 102 medaļu komplektus 15 dažādos sporta veidos.

Lasi Vēl:

Olimpiskais ciemats Dienvidkorejā

FOTO: Dienvidkorejas sporta būvju krasie pretstati

Diplomātiskās nesaskaņas ar Japānu apdraud viedtālruņiem un datoriem paredzētu detaļu ražošanu Dienvidkorejā, un analītiķi brīdina, ka tas var negatīvi ietekmēt globālo tehnoloģiju tirgu un paaugstināt cenas patērētājiem.

Japānas valdība pagājušajā nedēļā paziņoja, ka ierobežos trīs Dienvidkorejas mikroshēmu un viedtelefonu nozarei nozīmīgu ķimikāliju eksportu, ņemot vērā vairāku desmitgažu ilgās nesaskaņas par dienvidkorejiešu piespiedu nodarbinātību Japānā Otrajā pasaules karā.

Turklāt, par cik šai problēmai tuvākajā laikā nav gaidāms atrisinājums, pastāv bažas, ka tā varētu arī aizkavēt 5G tehnoloģiju un salokāmu ekrānu ieviešanu.

Lai arī Dienvidkorejai ir nepieciešamo detaļu rezerves, jau trīs mēnešu laikā varētu tikt novērots to deficīts, skaidro analītiķi.

Dienvidkorejas prezidents Muns Džēins šo nodēvējis par vēl nepieredzētu ārkārtēju situāciju un aicinājis uzņēmumu vadītājus sagatavoties plašai krīzei.

Pasaules finanšu tirgū pēdējās dienas bijušas trauksmainas. Pēc jaunumiem par to, ka koronavīruss sācis straujāk izplatīties ārpus Ķīnas, spēji zemāk planējusi daudzu riska aktīvu vērtība.

Piemēram, ASV "Dow Jones Industrial Average" akciju indeksa vērtība šo pirmdien saruka vairāk nekā par 1000 punktiem un procentuālā izteiksmē - par 3,6%. Rezumējot - akcijām pats šīs nedēļas sākums bija sliktākais divos gados.

ASV akciju cena straujāk sarūk jau kopš pagājušās nedēļas vidus, un šajā visai nelielajā laika posmā tās ir iespējušas paspēlēt jau visus savus šā gada guvumus. Līdzīgas tendences vērojamas arī citos lielākajos pasaules akciju tirgos. Turklāt šīs otrdienas pēcpusdienā izskatījās, ka cenu kritums turpināsies. Viedokļi par notiekošo tradicionāli ir visai daudz. Finanšu tirgos ne vienmēr tendences nosaka kādi dzelžaini fakti. Patiesībā tie mēdz būt visai emocionāli. Mēdz teikt, ka Volstrītā cenu tendences drīzāk nosaka alkatība un bailes. Vēl pagājušonedēļ DB rakstīja, ka februāris akciju tirgos varētu būt ieskicējis eiforiju.

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un uzņēmuma Samsung vadības tikšanās laikā Seulā puses vienojās par Samsung pētniecības un attīstības centra pakāpenisku izveidošanu Rīgā, informē Valsts prezidenta kancelejā.

Valsts prezidents, tikšanās laikā atzinīgi novērtēja līdzšinējo Samsung darbību Latvijā, attīstot Latvijas jauniešu digitālās prasmes.

«Latvijas valdība, IKT nozare un zinātnieki ir vienojušies un kopīgi strādā, lai panāktu izrāvienu Latvijas ekonomikā, digitalizācijas ceļā nodrošinot plašu valsts rīcībā esošo datu pieejamību un sekmējot to izmantošanu komerciālos nolūkos. Panāktā vienošanās ar Samsung par pētniecības un attīstības centra izveidošanu Rīgā gan veicinās Latvijas un Dienvidkorejas sadarbību IKT jomā, gan arī sniegs atbalstu Latvijas virzībai uz šo izvirzīto mērķi,» atzina Raimonds Vējonis.

Tikšanās piedalījās Samsung Globālo attiecību prezidents Kims Vonkjons un vecākais viceprezidents Kims Vodžuns, kā arī Samsung Electronics pārstāvniecības Baltijas valstīs prezidents Bjunhi Čoiss.

Latviju nākamajā mēnesī gaidāmajās Phjončhanas olimpiskajās spēlēs Dienvidkorejā pārstāvēs 35 sportisti deviņos sporta veidos, pirmdien pavēstīja Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK).

Iepriekšējās trijās Ziemas olimpiskajās spēlēs, kas risinājās Turīnā, Vankūverā un Sočos, Latvijas delegācijā bija pa 58 sportistiem, bet šoreiz šo skaitu samazināja hokeja izlases netikšana uz Phjončhanu.

Hokeja izlasē parasti ir 25 spēlētāji, līdz ar to, ja Latvijas hokeja valstsvienība būtu kvalificējusies Olimpiādei, uz Phjončhanu dotos 60 atlēti.

Kopā ar komandu būs 35 treneri un atbalsta personāla dalībnieki, septiņi medicīniskā personāla pārstāvji, desmit LOK viesi, deviņas amatpersonas, seši LOK pārstāvji un piecu federāciju prezidenti.

Latvijas olimpiskās komandas karognesējs atklāšanas ceremonijā tiks nosaukts nākamajā pirmdienā.

Pirms oficiālās paziņošanas delegācijā bija divas intrigas - kura būs otrā slēpotāja sastāvā, kā arī vai olimpiskajās spēlēs pie starta beidzot tiks pieredzējušais bobslejists Intars Dambis.

Vācijas autobūves uzņēmumus BMW Eiropā atsauks 323 700 ar dīzeļdzinējiem aprīkotus automobiļus, ņemot vērā riskus par dzinēju aizdegšanos, otrdien paziņoja vācu laikraksts Frankfurter Allgemeine Zeitung.

Atsaukums tiks īstenots, lai salabotu defektīvu komponenti, kas paredzēta dīzeļdzinēju kaitīgo izmešu samazināšanai.

Aptuveni 96 300 automašīnas paredzēts atsaukt Vācijā, norāda laikraksts, apgalvojot, ka tas saņēmis šīs informācijas apstiprinājumu no BMW.

Jau ziņots, ka Dienvidkoreja šā mēneša sākumā sāka izmeklēšanu pret BMW par novēlotu vairāk nekā 100 000 automobiļu atsaukšanu valstī dzinēju aizdegšanās dēļ.

Mediji vēsta, ka Dienvidkorejā aizdegušies vairāk nekā 30 BMW automobiļi, liekot uzņēmumam jūlija beigās izsludināt automašīnu atsaukumu.

Turpina palielināties to valstu skaits, kuras devušas rīkojumus pārtraukt komerciālos lidojumus ar aviolaineriem «Boeing 737 MAX 8», ņemot vērā pēdējā laikā notikušās Etiopijas aviokompānijas «Ethiopian Airlines» un Indonēzijas aviokompānijas «Lion Air» šī modeļa lidmašīnu katastrofas.

Austrālijas, Singapūras un Lielbritānijas civilās aviācijas pārvaldes otrdien paziņoja, ka noteikusi pilnīgu aizliegumu valsts gaisa telpā izmantot visu modifikāciju «Boeing 737 MAX» lidmašīnas, bet Omāna aizliegusi tām pacelties no valsts lidostām un nolaisties tajās.

Vācija un Malaizija savā gaisa telpā aizliegušas lidmašīnu «Boeing 737 MAX 8» lidojumus.

Vācijā bāzētais starptautiskais tūrisma koncerns TUI pārtraucis tā aviokompāniju flotē esošo laineru «Boeing 737 MAX 8» lidojumus.

Arī Dienvidkoreja otrdien paziņoja, ka devusi rīkojumu aviokompānijai «Eastar Jet», kuras flotē ir vienīgās divas «Boeing 737 MAX 8» lidmašīnas Dienvidkorejā, pārtraukt to izmantošanu.

Sabiedrības novecošanās un cilvēka dzīves ilguma palielināšanās visā pasaulē liek domāt par valstu sociālās aizsardzības sistēmu stabilitāti.

Daudzviet, tai skaitā arī Latvijā, palielina iedzīvotāju pensionēšanās vecumu, lai samazinātu slogu uz darbspējas vecumā esošajiem iedzīvotājiem. Kādas tendences ir novērojamas pasaulē un kāds dzīves līmenis sagaidāms Latvijas nākotnes pensionāriem tikai ar valsts pensiju?

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dati liecina, ka 2018. gadā dalībvalstu vidējais pensionēšanās vecums sasniedza 63,5 gadus sievietēm, bet vīriešiem – 64,2. Arī Latvijā pensionēšanās vecums kopš 2014. gada pakāpeniski tiek palielināts. Šobrīd tie ir 64 gadi, bet jau 2025. gadā tie būs 65 gadi. Līdzīgi kā Latvijā, tad arī Eiropas Savienībā (ES) 2019. gadā vidēji katram piektajam Eiropas iedzīvotājam ir virs 65 gadiem. Tiek prognozēts, ka arī turpmākajās desmitgadēs gados vecāko cilvēku īpatsvars palielināsies, bet iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā – samazināsies. Tādējādi tuvākā nākotnē senioru būs arvien vairāk, radot papildu slogu cilvēkiem darbspējas vecumā, kam būs jāsedz sociālie izdevumi, lai nodrošinātu novecojošai sabiedrībai nepieciešamos pakalpojumus.

Dienvidkoreja aizliegs braukt ar automašīnām BMW, kuru dzinējiem pastāv aizdegšanās risks, ja tās nav pārbaudītas.

Aizliegums stāsies spēkā trešdien un attieksies uz aptuveni 20 000 BMW automašīnu.

Vācijas autobūves uzņēmums BMW jūlijā atsauca Dienvidkorejā aptuveni 106 000 automašīnu un augusta sākumā izplatīja atvainošanos par aizdegšanās gadījumiem, kuros tiek vainota komponente, kas paredzēta dīzeļdzinēju kaitīgo izmešu samazināšanai.

Taču automašīnu īpašnieki uzskata, ka atsaukums bijis novēlots.

Dienvidkorejas Zemes, infrastruktūras un transporta ministrija pirmdien informēja, ka drošības pārbaudi vēl nav izgājušas 27 000 automašīnu, taču pieļāva, ka daļa no tām tiks pārbaudītas pirms aizlieguma stāšanās spēkā.

Ar šīm automašīnām turpmāk būs aizliegts braukt, izņemot došanos uz pārbaudi. Aizlieguma pārkāpējiem varēs tikt piemērots gadu ilgs cietumsods.

Kriptovalūtas bitkoina vērtība ceturtdien turpināja sarukt pēc tam, kad Dienvidkoreja paziņoja, ka izskata iespēju nākotnē slēgt vismaz dažas kriptovalūtu biržas, lai bremzētu spekulāciju vilni, raksta Bloomberg.

Dienvidkorejā pieprasījums pēc bitkoina ir īpaši nozīmīgs, un valsts premjerministrs satraucas uz tā cenas pieauguma ietekmi uz jauniešiem. Tiesa gan, kamēr par biržu slēgšanu nav izskanējušas oficiālas ziņas, tām ir tikai brīdinājuma nozīme, jo ne viens vien regulators ir paudis bažas par digitālajām valūtām. Jāatzīmē, ka Dienvidkorejas biržu apmēri atsevišķos rādītājos veido vairāk nekā piekto daļu no kopējās pasaules tirdzniecības apjoma.

Rezultātā bitkoina cena saruka par 9% līdz 13,8 tūkstošiem dolāru. Tādējādi kopš aizvadītajā nedēļā sasniegtās rekordaugstās atzīmes kriptovalūtas cena ir sarukusi par aptuveni 26%.

Dienvidkorejas amatpersonas paudušas, ka valsts pieprasīs tirgoties ar kriptovalūtām ar īsto vārdu un piemēros aizliegumu bankām piedāvāt virtuālus kontus kriptovalūtu biržām.

Latvijas hokeja izlase otrdien nodrošināja vietu pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā, kur spēlēs pirmo reizi kopš 2009.gada.

Izšķirošajā B apakšgrupas mačā par ceļazīmi uz ceturtdaļfinālu Latvijas hokejisti ar rezultātu 1:0 (1:0, 0:0, 0:0) uzvarēja pasaules čempionāta rīkotāju Dāniju.

Latvijas hokejisti B apakšgrupā ieņēma ceturto vietu un ceturtdaļfinālā ceturtdien tiksies ar A apakšgrupas uzvarētāju Zviedriju.

Vienīgos vārtus šajā mačā Latvijas izlases labā guva Andris Džeriņš.

Savukārt «sauso» uzvaru Latvijas izlases vārtos izcīnīja Elvis Merzļikins, kurš atvairīja visas 19 pretinieku mestās ripas.

Iepriekšējo reizi pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā Latvijas izlase piedalījās 2009.gadā, kad Šveicē atkārtoja savu visu laiku labāko rezultātu un ierindojās septītajā vietā. Šāds sasniegums Latvijas izlasei padevies arī 1997. un 2004.gadā.

Akciju cenas pasaulē pirmdien kritās, bet zelta cena kāpa, augot bailēm, ka jaunais koronavīruss "Covid-19" varētu bremzēt ekonomikas izaugsmi.

Akciju cenu kritums bija vērojams arī Milānas un Seulas biržās, jo Itālijā un Dienvidkorejā pēdējās dienās ir pieaudzis koronavīrusa infekcijas gadījumu skaits un ir reģistrēti vairāki tā izraisīti nāves gadījumi.

Volstrītā indekss "Dow Jones Industrial Avreage" samazinājās par vairāk nekā 1000 punktiem, uzrādot sliktāko rezultātu vairāk nekā divos gados.

"Tirgus reakcija ir klasiskā 'pārdod tagad un jautā vēlāk '," sacīja "Prudential Financial" galvenais tirgus stratēģis Kvinsijs Krosbijs. Viņš atzīmēja, ka akciju izpārdošana atspoguļo bailes, ka vīruss varētu palēnināt uzņēmumu peļņas pieaugumu.

Naftas cenas saruka, investoriem bažījoties par pieprasījumu. Zelta cenas Londonas zelta tirgū vienubrīd sasniedza 1689,31 ASV dolāru par unci - augstāko līmeni kopš 2013.gada janvāra, investoriem pērkot zeltu kā drošu ieguldījumu tirgu nestabilitātes apstākļos.

Finanšu tirgos turpinās tāda kā savdabīga Covid-19 ballīte.

Akciju cenas turpina palielināties - šā gada skatījumā, piemēram, ASV šajā vērtspapīru tirgū kopumā jau vērojami plusi.

Dažādu aktīvu straujam cenu pieaugumam (pēc Covid-19 izraisītā sabrukuma pavasara sākumā) palīdzējusi centrālo banku vēl iepriekš neredzēti apjomīga papildu likviditātes radīšanas kārta.

Tāpat eksperti norāda, ka tirgū ienācis jaunu investoru vilnis, kuru stiprāku padarījuši valdību, īpaši ASV, tiešā veidā piešķirtie papildus līdzekļi.

Turklāt līdz ar ekonomiskās aktivitātes atjaunošanos, tautsaimniecībām atveroties, ir uzlabojušies makroekonomiskie rādītāji, piemēram, mazumtirdzniecības apgrozījums u.c. Arī tas tirgus dalībniekiem rada papildu pārliecību par to, ka akciju tirgus augšupeja var turpināties krietni ilgāk un pasaules ekonomika tomēr ātrāk spēs atgriezties pirmskrīzes līmenī.

Epidemioloģiskajai situācijai Izraēlā uzlabojoties, Eiropas Savienība (ES) atļāvusi tūrisma braucienus no Izraēlas.

ES pandēmijas laikā aizliegusi nesvarīgus braucienus uz bloku no valstīm ārpus savienības robežām, bet dažas valstis ir izņēmums, tostarp Austrālija, Dienvidkoreja un Taizeme.

Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, vakcinācija pret Covid-19 Izraēlā bijusi straujākā pasaulē.

Līdz aprīļa vidum Izraēlā abas "Pfizer" un "BioNTech" vakcīnas devas bija saņēmuši gandrīz pieci miljoni cilvēku jeb vairāk nekā 70% iedzīvotāju, kas tiek uzskatīts par slieksni pūļa imunitātes sasniegšanai.

Uz ES tūrisma braucienos ļauts doties arī no Ruandas un Singapūras, bet Lielbritānija šajā izņēmumu sarakstā vēl nav iekļauta.

Latvija šogad sasniegusi 35.vietu pasaulē informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) jomas attīstībā, liecina publiskotais jaunākais ANO Starptautiskās Telekomunikāciju savienības (ITU) pētījums.

Salīdzinājumā ar 2016.gadu Latvijas sniegums IKT reitingā uzlabojies par piecām vietām.

No Baltijas valstīm visaugstāk – 17.vietā – ierindota Igaunija, bet Lietuvai atvēlēta 41.vieta. Salīdzinājumā ar 2016.gadu Igaunija reitingā nokritusies par trīs vietām, bet Lietuva savu pozīciju nav mainījusi.

Ar pasaulē visaugstāko IKT attīstību var lepoties Islande, tai seko Dienvidkoreja un Šveice. Pirmajā desmitniekā ir arī Dānija, Lielbritānija, Honkonga, Nīderlande, Norvēģija, Luksemburga un Japāna.

ASV piešķirta 16.vietā, bet Krievijai – 45.vieta.

Visvājāk IKT joma attīstīta Čadā (174.vieta), Centrālāfrikas Republikā (175.vieta) un Eritrejā (176.vieta).

Dienvidkorejas Godīgas tirdzniecības komisija (KFTC) otrdien piemērojusi interneta gigantam "Google" 207,4 miljardu vonu (150 miljonu eiro) naudassodu par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mobilo operētājsistēmu un lietotņu tirgos, teikts komisijas publiskotajā paziņojumā.

Šis naudassods piemērots vairākas nedēļas pēc tam, kad Dienvidkoreja izdeva likumu, aizliedzot tādiem lietotņu veikalu operatoriem kā "Google" un "Apple" iespēju piespiest programmatūru izstrādātājus izmantot to maksājumu sistēmas.

Vienlaikus KFTC kopš 2016.gada veikusi izmeklēšanu pret "Google" saistībā ar apsūdzībām, ka uzņēmums liedz vietējiem viedtelefonu ražotājiem pielāgot tā "Android" operētājsistēmu.

Tādējādi "Google" spējis vēl vairāk nostiprināt savu tirgus dominanci mobilo operētājsistēmu tirgū, skaidro komisija.

Komisija uzdevusi uzņēmumam veikt korektīvus pasākumus.

#Starp ģeopolitiskajiem saspīlējumiem un kārtējiem milzu tēriņiem pasaules uzmanība tiks pievērsta Korejas pussalai.

Jau nākamajā mēnesī pasaule tiks ierauta pašos nozīmīgākajos sporta svētkos – Olimpiskajās spēlēs, kuras notiks Dienvidkorejas kalnu kūrortā Phjončhana. Šoreiz šīs spēles diemžēl aptvēris samērā neomulīgs ģeopolitiskais fons, kur zemā starta stadijā demonstrēt savas kodolambīcijas, šķiet, ir gatava Ziemeļkoreja (Phjončhana ir vien 90 km no Ziemeļkorejas robežas).

Rezultātā šīs Olimpiskās spēles dažkārt tiek sauktas par pašām bīstamākajām vēsturē. Tiesa gan, šajā frontē gads sācies ar zināmām cerībām, jo abas Korejas pirmo reizi divu gadu laikā nosēdušās pie sarunu gada. Turklāt nupat pasauli pāršalkušas ziņas, ka Ziemeļkorejas atlēti varēs piedalīties šajās spēlēs (tos pavadīs arī atbalstītāju grupa).

Latvija plāno pievienoties Starptautiskajai Enerģētikas aģentūrai (IEA), izriet no Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotā konceptuālā ziņojuma, ko otrdien atbalstīja valdībā.

Konceptuālais ziņojums sagatavots, balstoties uz EM izstrādāto ziņojumu, kurā piedāvāts pasākumu kopums ne tikai obligātā iepirkuma komponentes problemātikas risināšanai, bet arī klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai un energoapgādes drošības sekmēšanai, iezīmējot šiem mērķiem valsts finansējumu vidēja termiņa budžeta ietvarā 2023., 2024. un 2025.gadā. Kā viens no pasākumiem, lai nodrošinātu Latvijas energoapgādes drošību un sekmētu Latvijas pāreju uz tīru enerģiju, tajā ir minēta nepieciešamība Latvijai pievienoties Starptautiskai Enerģētikas aģentūrai (IEA).

EM norāda, ka lai stiprinātu Latvijas energoapgādes drošību un veicinātu efektīvāku Latvijas pāreju uz tīru enerģiju, Latvijai ir būtiski pievienoties IEA un izmantot šīs organizācijas sniegtās priekšrocības.