Piecu padomu izpilde jaunajai valdībai var nest vairāku miljardu eiro vērtu eksporta apjoma pieaugumu vēl šī Saeimas sasaukuma laikā, intervijā Dienas Biznesam pauda Latvijas Eksportētāju asociācijas The Red Jackets valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tiknuss.
Energoneatkarība, zaļais koridors eksportētājiem, investīcijas eksportējošajos uzņēmumos, atbalsts infrastruktūras sakārtošanai un Latvijas veiksmes stāstu valstiska popularizēšana, pēc viņa domām, dos drīzu efektu un palīdzēs ātrāk pārvarēt recesiju.
Fragments no intervijas
Vispirms jāsaprot atskaites punkts. Piemēram, ja paraugāmies uz eksportu kopumā, cik ļoti atpaliekam no Lietuvas? Cik daudz uzņēmumu eksportē, un cik ir lielu eksportētāju?
Latvijā 68% no IKP veido eksports. Lietuviešiem tas ir tuvu pie 83% no IKP. Proti, arī tas, kas ienāk budžetā, vismaz par divām trešdaļām ir saistīts ar eksportējošu uzņēmumu darbību. Tas, cik šeit ieved naudas, ir vienīgais pretsvars importam.Latvijā ir aptuveni 101 tūkstotis ekonomiski aktīvo uzņēmumu, no kuriem seši tūkstoši ir eksportējoši. Tie ir naudas importētāji, tie, kas veido mūsu IKP ieņēmumu daļu. 1800 uzņēmumu no šiem sešiem tūkstošiem veido 60% no kopējā eksporta, tos arī varētu dēvēt par lielajiem. Neviena attīstīta valsts nav radusies bez pamatuzdevuma eksportēt.
Kā definēt šo pamatuzdevumu uzņēmējiem?
Piemēram, Dienvidkorejā līdz 1960. gadam bija smaga inflācija, rīsu cena pieauga par 60%, bezdarbs bija virs 20%. Sekoja militārs apvērsums, un lielākie uzņēmēji tika arestēti. Militāristi darīja vienkārši - laida ārā tikai ar noteikumu, ka uzņēmējs apņemas, protams, klausīt tam, ko valdība saka, bet pamatā noteikums bija eksportēt. Šobrīd no viņiem ir radušies Samsung, Hyundai un citi, kurus būtībā piespieda eksportēt, draudot paturēt cietumā, ja nesāks domāt. Kur ir āķis? Dienvidkoreja piespieda strādāt savus uzņēmējus starptautiskajā tirgū, kur ir konkurence, kur jākļūst par labāko, lai pastāvētu. Visu laiku ir jāspēj konkurēt, visu laiku ir jāceļ pievienotā vērtība, jāiekļaujas cenā, jārada inovācijas. Ap 1960. gadu Taizeme un Dienvidkoreja bija līdzīgā situācijā. Šobrīd Taizeme ir nabadzīga valsts ar skaistu dabu. Jā, tas ir brīnišķīgs tūrisma galamērķis, bet cilvēki tur dzīvo nabadzīgi. Saprotama lieta, ka Latvijā neviens cietumā nav jāliek, ir arī citi instrumenti. Ne vienmēr ir jālieto pātaga, daudz labāk der burkāns! Vispirms par motivāciju atbalstīt. Ir labi redzams - lai konkurētu starptautiskajā tirgū, eksportētājam ir jāpieņem darbā gudrāki cilvēki, jāmaksā vairāk. Tirgus to liek darīt. Tas ir attīstības cikls. Tā arī ir galvenā motivācija atbalstīt tieši eksportējošu uzņēmumu, pirmkārt eksportējošu un tikai tad visu citu vietējā tirgū. Mums taču nav citu iespēju. Eksports ir vienīgais veids, kā dabūt naudu uz Latviju, izrakteņu vai gāzes, ko pārdot, mums nav. Ir jārada.
Tūdaļ tiks veidota jaunā valdība. Ko un kādā kārtībā vajadzētu darīt, lai lietas eksportā sokas?
Pirmais uzdevums valdībai ir turpināt jau iesākto! Enerģētikas fokusu saglabāt un radīt reālu plānu enerģētikas neatkarības nodrošināšanai, strādāt pie Eiropas Atveseļošanās fondu apgūšanas. Tās ir lietas, kas jādara ātri! Otrā lieta, ko, manuprāt, vajadzētu izdarīt, ir tāds bezbudžeta pasākums. Visām institūcijām ar savu darbu ir jāveicina eksports. Proti, ja valsts pēc skaidriem kritērijiem definē uzņēmumu kā eksportējošu, tad visā valsts aparātā šim uzņēmumam ir zaļais koridors. Nevis īpaši nosacījumi un vieglāki noteikumi, bet apstrādes prioritāte institūcijās, skaidra apziņa, ka ar šo strādājam pirmkārt. Eksportētājs nāk un ir rindā pirmais.
Visu interviju lasiet 11.oktobra žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!
