Dažādās nozarēs darbaspēka cenu izaugsme atšķiras no šā gada pirmā ceturkšņa, un uzņēmēju aptaujas liecina, ka dažviet augstais pieprasījums sola labu pieaugumu – pat tādu, kas varētu segt inflācijas skaitļus. Taču citviet, īpaši ražojošās nozarēs, darbinieku algas stāv uz vietas, jo pārāk lielu daļu produkcijas pašizmaksas pieaugumā paņem enerģijas un materiālu cenas, bet pārdošana nespēj garantēt lielākus ieņēmumus algu palielināšanai.
Pagaidām vēl nav skaidrības skaitļos, jo esam aptaujājuši pārāk maz uzņēmēju, tomēr zināms, ka darbinieki prasa algas pielikumu. Kopumā situācija vēl nav kardināli mainījusies,” atklāj Latvijas eksportētāju asociācijas The Red Jackets valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tiknuss, piebilstot, ka pakalpojumu sektorā un mazumtirdzniecībā šobrīd ir pieejami arī Ukrainas strādājošie, kas bremzē strauju algu pielikumu.
Algu pieaugums nesedz inflācijas prasības
Tas, ka strādājošie prasa lielākas algas faktiski visās nozarēs, kļuva skaidrs pēc nelielas Dienas Biznesa veiktas aptaujas, runājot ar 10 dažādās nozarēs strādājošiem, kuri visi bez izņēmuma apstiprināja, ka ir vai nu apsvēruši prasīt algas pielikumu, vai arī to izdarījuši, vai arī darba devējs algu nesen palielinājis. Jāteic, tikai vienā gadījumā pielikums bijis pēdējo divu mēnešu laikā, lai gan preču un pakalpojumu sadārdzinājums ik mēnesi ir vienmērīgi liels. Tas, ka algu pieaugums ir nepietiekams, apstiprinās arī Latvijas Bankas ekonomista Viļņa Purviņa 29. jūnijā publicētajā rakstā Tēriņi aug, uzkrājumi dilst. “Inflācijas kāpums un no tā atpaliekošais darba samaksas pieaugums, tātad reālo ienākumu sarukums, kā arī praktiski neierobežotās pēcpandēmijas tēriņu iespējas mainījušas vairāk nekā divus gadus ilgušo tendenci – veidot uzkrājumus. Pēdējo mēnešu laikā turpinājis mazināties iekšzemes noguldījumu gada kāpuma temps,” raksta V. Purviņš.
Raksta būtība vērsta uz kreditēšanas tirgu, tomēr atklāj būtisku tendenci – iedzīvotāji jau šobrīd praktiski vairs neuzkrāj, un strauji tuvojas tas mirklis, kad esošie rēķini būs jāsedz no uzkrājumiem, kas, visticamāk, veidoti pavisam citiem mērķiem. Proti, pat ja algas tiek palielinātas, šis pielikums nesedz nepieciešamo tēriņu palielinājumu ikdienas vajadzībām, un tiek tērēta uzkrājumiem paredzētā summa. Jāpiebilst arī, ka tikai aptuveni puse Latvijas iedzīvotāju veidoja vērā ņemamus uzkrājumus līdz šim.
Straujākais algu pieaugums, bet par mazu
Kā liecina Ekonomikas ministrijas (EM) informatīvais ziņojums par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm šā gada 29. jūnijā, 11,7% lielais algu pieaugums 2021. gadā pret 2020. gadu bijis lielākais pēdējā piecgadē. Jāteic, jau 2022. gada 1. ceturkšņa pieaugums pret pērnā gada 1. ceturksni, kā varat lasīt šī numura statistikas apkopojumā par darbaspēka cenām Latvija otrajā vietā pēc darbaspēka izmaksu pieauguma, ir līdzvērtīgs – 11,4%. Tas nozīmē, ka algu palielināšanas tendence saglabājas un arī algu inflācija mēģina sekot precēm un pakalpojumiem, tomēr novēlošanās ir tieši proporcionāla inflācijas izaugsmes tempam, kas visstraujāk auga tieši šā gada pirmajā pusē. Pērn pēc EM analīzes darba algas pieaugumu ietekmējis darbaspēka augošs pieprasījums no vienas puses, bet no otras puses – darbaspējīgo iedzīvotāju skaita kritums, kas radījis spiedienu uz algām. Līdz ar šā gada sākumu izlīdzinājies vidējais atalgojums privātajā un sabiedriskajā sektorā, atbilstoši 1273 eiro – privātajā, 1293 eiro – sabiedriskajā, kas lielos vilcienos nozīmē, ka par 20 eiro izdevīgāk ir strādāt sabiedriskajā sektorā.
Visu rakstu par darba algu palielināšanas iespējām, darbaspēka trūkumu un inflācijas ietekmi lasiet 5.jūlija žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!