Pilnīgāk izmantojot darbaspēku, investējot kapitāla pieaugumā, iegūstot jaunas zināšanas un prasmes, Latvijas ekonomikas izaugsmes potenciālu varētu kāpināt no esošajiem 2,5% uz vairāk nekā 5% gadā, tā Latvijas Bankas rīkotajās ekspertu sarunās "Kā panākt noturīgu Latvijas tautsaimniecības izaugsmi?" 13.martā sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.
Viņš atzina, ka Latvija patlaban arvien vairāk atpaliek no kaimiņiem - Lietuvas un Igaunijas, un arī virzība uz Eiropas Savienības (ES) vidējo turīguma līmeni ir tik lēna, ka par šo mērķi varēs runāt nu jau vairāku paaudžu perspektīvā, ja savā darbībā neko nemainīsim.
Latvijas Bankas vērtējums liecina, ka Latvijas ekonomikas izaugsmes potenciāls ir ap 2,5% gadā - tātad, neveicot reformas un kardināli nemainot esošo situāciju, Latvijas ekonomika labākajā gadījumā bez krīzēm, satricinājumiem un politikas kļūdām, augs ap 2-3% gadā vidējā termiņā, uzsvēra Rutkaste.
Atslēga straujākai izaugsmei ir trīs faktoru mijiedarbībā - darbaspēks, kapitāls, zināšanas, tātad potenciālo izaugsmi var palielināt uzlabojot katru no šiem elementiem - pilnīgāk izmantojot darbaspēku, investējot kapitāla pieaugumā, iegūstot jaunas zināšanas un prasmes, sacīja Rutkaste.
Runājot par darbaspēka rezervēm, eksperts atzina, ka nodarbinātības līmenis Latvijā ir tuvu vēsturiskajam maksimumam, taču uz Eiropas fona cilvēku iesaiste darba tirgū ir viduvējā līmenī. Atbilstoši Latvijas Bankas vērtējumam Latvijas iekšējā darbaspēka rezerve ir nedaudz vairāk nekā 70 000 cilvēku jeb aptuveni 7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.
Lielākās nodarbinātības atšķirības no Eiropas ir jauniešu vecuma grupā un gados vecāku cilvēku vecuma grupā, kurās ir mazāks nodarbināto skaits. Nozīmīgākie šķēršļi nodarbinātībai ir nepietiekamās prasmes un vājā veselība, teica eksperts.
"Kas kavē šos 70 000 iesaistīties darba tirgū? Liela daļa ir ar nepietiekamām prasmēm vai veselības problēmām, Latvija atpaliek no ES vidējā līmeņa tādos rādītājos kā līdzdalība apmācībās un digitālās prasmes," sacīja Rutkaste.
Viņš atzina, ka izdevumi aktīvai darba tirgus politikai Latvijai ir ļoti zemā līmenī, salīdzinot ar citām ES valstīm, un tas liecina, ka mums ir iespējas aktivizēt iekšējās darbaspēka rezerves. Rutkaste uzsvēra, ka tas nebūs lēti, bet būtiski ilga termiņa skatījumā, tai skaitā no sociālās ilgtspējas viedokļa. Tāpat eksperts vērsa uzmanību, ka Latvijā ir neefektīvas veselības un izglītības sistēmas, veselības nozares gadījumā problēmas pastiprina zemais finansējuma līmenis.
Rutkaste uzsvēra, ka efektivitātes trūkums vērojams arī valsts pārvaldē, esam viduvēji ES līmenī, bet salīdzinājumā ar efektīvākajām valstīm Latvijas valsts pārvalde ir par ceturtdaļu lielāka. Līdz ar to, efektivizējot valsts pārvaldi, varētu izbrīvēt aptuveni 17 000 darbinieku privātajam sektoram.
"Diemžēl neesam pievilcīga valsts augsti kvalificēta ārvalstu darbaspēka piesaistei, un te problēmas atslēga ir Rīgas atpalicībā - tā gluži vienkārši nav konkurētspējīga ar citām metropolēm un atpaliek augsti kvalificētu un radošu cilvēku imigrācijā," pauda Rutkaste.
Latvijas Bankas aplēses liecina, ka, atrisinot minētās problēmas darbaspēka jomā, Latvijas izaugsmes potenciālu varētu kāpināt līdz pat par 1,3 procentpunktiem gadā.
Otrs faktors ir investīcijas, arī te Latvija atpaliek ne tikai no Eiropas vadošajām valstīm, bet arī kaimiņiem, norādīja Rutkaste. Lūzums noticis ap 2012.gadu - Igaunijai un Lietuvai turpinājās investīciju piesaistes izaugsme, bet Latvijā tās būtiski sabremzējās.
Galvenā problēma ir privātajās investīcijās, īpaši mājsaimniecību sektorā, skaidroja Rutkaste. Tāpat Latvija būtiski atpaliek ar investīcijām būvniecībā. Arī uzņēmumu aptaujas atklāj nozīmīgus šķēršļus investīciju veikšanai, būtiskākie problēmjautājumi ir nenoteiktība, enerģijas izmaksas, darbinieku trūkums, virkne ar zināšanām un inovācijām saistītu faktoru. Tāpat Rutkaste uzsvēra, ka īpaši Latvija atpaliek inovāciju jomā.
Latvijas Bankas aplēses liecina, ka, palielinot investīcijas līdz sekmīgāko ES valstu līmenim, var kāpināt izaugsmes potenciālu par vēl papildus 0,7 procentu punktiem. Tātad, saskaitot kopā ar darbaspēka faktoru, tie būtu jau divi procentpunkti gadā un Latvija jau būtu tuvāk 5% izaugsmes potenciālam.
Rutkaste atzina, ka ekonomikas struktūra nav optimāla - Latvijā darbaspēks vairāk koncentrējas mazāk produktīvās nozarēs, bet nozares ar augstu produktivitāti ir mazattīstītas. Eksperts uzsvēra, ka šī ir vēl viena joma, kur atpaliekam no Lietuvas un Igaunijas, nemaz nerunājot par vadošajām Eiropas valstīm.
Tehniski sarežģītas ražošanas attīstībai Latvijā trūkst cilvēkresursu un zināšanu, skaidroja Rutkaste, norādot, ka "velkamies astē" tādos rādītājos kā, piemēram, augstskolu beidzēji eksaktajās zinātnēs un patentu pieteikumu skaits.
Eksperts norādīja, ka inovāciju centri ir augstskolas, bet Latvijas augstskolas diemžēl atpaliek starptautiskajos reitingos. Tas rada apburtu loku - mazāku talantīgo jauniešu interesi, grūtāk piesaistīt starptautiski atzītus pasniedzējus, augstskolai grūtāk progresēt un kāpt reitingā.
Daļa no skaidrojuma slēpjas apstāklī, ka ieguldījumi pētniecībā un attīstībā Latvijā ir trešie zemākie ES, turklāt hronisks finansējuma trūkums vērojams ne tikai valsts finansējumā, bet arī privātajā, skaidroja Rutkaste.
Viņš uzsvēra, ka vāji un mazproduktīvi uzņēmumi nozīmē mazākus ieguldījumus, kas nekompensē ierobežotos valsts ieguldījumus.
Vienlaikus Rutkaste norādīja, ka, salaužot šo nelabvēlīgo situāciju izglītības un inovāciju jomā, Latvijas ekonomikas izaugsmes potenciālu būtu iespējams vēl vairāk palielināt. Piemēram, izglītības kvalitātes celšana dotu 0,7 procentpunktus.
Eksperta ieskatā iepriekš minēto trīs faktoru kombinācija, īstenojot reformas un pārmaiņas, ļautu kāpināt Latvijas ekonomikas izaugsmes potenciālu no esošajiem 2,5% uz vairāk nekā 5% gadā.
Ekspertu sarunu "Kā panākt noturīgu Latvijas tautsaimniecības izaugsmi?" dalībnieki atzina, ka patlaban nav ātru risinājumu, kā panākt kvalitatīvu un ātru tautsaimniecības risinājumu.
Rutkaste atzina, ka viens no risinājumiem varētu būt patlaban smagnējā un dārgā būvniecības procesa vienkāršošana, padarot to vieglāku, ātrāku un lētāku. Eksperta ieskatā tas varētu dot sākotnējo impulsu turpmākām investīcijām.
Ārvalstu investoru padomes Latvijā vadītāja, auditorkompānijas "PricewaterhouseCoopers" vadošā partnere Latvijā Zlata Elksniņa-Zaščirinska piekrita, ka ātru risinājumu nav. Viņa atzina, ka būtiska tirgus nepilnība ir mājokļu pieejamība, kā arī ēnu ekonomikas apmērs, kuru būtu jāmazina pirms ķerties klāt kādu nodokļu likmju mazināšanai.
Elksniņa-Zaščirinska uzsvēra, ka Latvijā vēl joprojām nav cilvēkkapitāla stratēģijas, bet Darba likums ir vecs un neelastīgs. Tāpat Elksniņa-Zaščirinska norādīja, ka jāveic skolu reforma, jo izglītības mērķis ir nodrošināt kvalitāti nevis daudzumu.
Rīgas Tehniskās universitātes inovāciju prorektore Liene Briede uzsvēra, ka Latvijai ir nepieciešams investīciju plāns turpmākajiem 10-20 gadiem, skaidri norādot, kādos virzienos tiks veiktas investīcijas. Turklāt tai nav jābūt garai stratēģijai, jo, piemēram, Francijas investīciju plāns ir uz divām A4 formāta lapām, teica Briede.
Viņa atzina, ka valstī nav redzējuma, ko vēlamies sasniegt ar investīcijām. Patlaban nauda tiek sadalīta dažādos virzienos, bet valstiskā līmenī nezinām, ko ar šo naudu vēlamies sasniegt, teica Briede.
Tāpat Briede atzina, ka Latvijā būtu jābūt valsts līmeņa programmai, veidojot robotikas un inženierzinātņu pulciņus reģionu skolās un tādējādi raisot jauniešu interesi par šīm nozarēm.
Savukārt SIA "Latvijas mobilais telefons" viceprezidents mārketinga un biznesa attīstības jautājumos, valdes loceklis Ingmārs Pūķis, piekrītot ātru risinājumu neesamībai, rosināja veidot vairāk pašmāju informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumu, jo patlaban Latvijā ir daudz IT speciālistu, kuri strādā ārvalstu uzņēmumu labā.