Interese par atjaunīgās enerģijas risinājumiem Latvijas uzņēmumos pieaug, neraugoties uz dažādiem izaicinājumiem, kas saistīti ar to ieviešanu.
Turpinot virzīt tehnoloģiskās inovācijas, īstenojot atbalstošu valsts politiku, kā arī padarot zaļo enerģiju pieejamāku un finansiāli izdevīgāku, jau tuvāko gadu laikā pieredzēsim būtiskas pārmaiņas gan patērētāju paradumos, gan uzņēmējdarbības praksē.
Lai pievērstu uzmanību šim un citiem ar atjaunīgo enerģiju saistītiem jautājumiem, ir jāmeklē iespējas, kā par to pastāstīt skaļi un veicināt ideju un pieredzes apmaiņu. Viens no veidiem ir dalība Baltijas Ilgtspējas inovāciju balvā. Izceļot veiksmīgus piemērus un sasniegumus un parādot, kā zaļā enerģija var sniegt pienesumu ne tikai videi, bet arī uzņēmumu konkurētspējai, varam iedrošināt un sniegt motivāciju tiem uzņēmumiem, kuri par to domā, bet vēl nav pieņēmuši lēmumu.
Obligāta komponente konkurētspējas saglabāšanai vai iespēja samazināt izmaksas
Vērtējot Latvijas uzņēmumu aktivitāti zaļās enerģijas risinājumu ieviešanā savos biznesa procesos, komersantus var iedalīt trīs lielās grupās. Pirmajā grupā ietilpst uzņēmumi, kas ir mērķtiecīgi apņēmušies ievērot ilgtspējas principus neatkarīgi no izmaksām. Tās visbiežāk ir dažādas starptautiskās korporācijas, lielie tirgus dalībnieki, kas rāda piemēru citiem. Konkurētspējas saglabāšanas, korporatīvās atbildības un eksporta tirgus regulatīvā spiediena ietekmē šiem spēlētājiem videi draudzīgu risinājumu ieviešana drīzāk ir obligāta komponente.
Otro grupu veido uzņēmumi, kas ir gatavi pieņemt ilgtspējīgus risinājumus, bet tikai tad, ja tas ir finansiāli izdevīgi un par “zaļo” sertifikātu iegūšanu nav jāpārmaksā. Līdz šim gan tirgū ir bijis maz situāciju, kad cena noslīdējusi tik zemu, lai šī kategorija aktivizētos. Savukārt trešajā grupā ir uzņēmumi, kam “zaļās” enerģijas risinājumu izmantošana nav saistoša. Šiem komersantiem ilgtspēja nav prioritāte, un maz ticams, ka viņi tai pievērsīs uzmanību, ja vien ārēji faktori to nepieprasīs.
Burkāns un pātaga
Šobrīd kopumā ir divi būtiskākie zaļās enerģijas ieviešanas virzītājspēki. Viens ir “burkāns” – vēlme būt “zaļam”, jo tas ir aktuāli, ētiski un to arvien vairāk sagaida gan patērētāji, gan investori. Dažiem tā ir pietiekama motivācija, bet citiem lielāks stimuls būs “pātaga” – augstāki nodokļi, piemēram, degvielai un dabasgāzei, un regulatīvais spiediens gan Eiropas Savienības, gan Latvijas normatīvā regulējuma ietvaros.
Salīdzinot zaļās enerģijas izmantošanas tendences Baltijā, redzams, ka, piemēram, Lietuvā valsts stimuls jau šobrīd padara ilgtspējīgāku risinājumu izvēli finansiāli izdevīgāku un pievilcīgāku. Proti, uzņēmumi, kas ieguvuši “zaļos” sertifikātus, var izbaudīt nodokļu atvieglojumus. Latvijā šādas sistēmas pagaidām nav, un tas, kurš vēlas būt ilgtspējīgs, pagaidām maksā vairāk. Tomēr nākotnē situācija, visticamāk, mainīsies.
Tehnoloģijas zaļās enerģijas izmantošanu padara ērtāku
Tehnoloģijām un inovācijām neapšaubāmi būs izšķiroša nozīme zaļās enerģijas pieejamības veicināšanā. Tās ražošanā jau šobrīd vērojama strauja attīstība, īpaši vēja un saules enerģijas jomā. Vienlaikus pieaugs arī patērētāju energopratība, mācoties izmantot elektrību brīžos, kad tā ir lētāka.
Kā vēl vienu piemēru var izcelt automatizētā pieprasījuma reakcijas. Šis viedās energopārvaldības pakalpojums sniedz iespēju piedalīties energosistēmas balansēšanā un ļauj gan ietaupīt, gan gūt papildu ienākumus, gudri plānojot un pārvaldot energosistēmas noslodzi elektroenerģijas patēriņu sistēmai pieslēgtajās iekārtās. Papildus tas palīdz samazināt CO2 izmešu daudzumu.
Attīstās arī interese par videi draudzīgākiem transportlīdzekļiem. Patlaban Latvijā un Baltijā vērienīgi paplašinām lieljaudas elektroauto uzlādes tīklu Ignitis ON. Uzlādes stacijas mērķtiecīgi tiek būvētas pie tirdzniecības centriem, ātrās ēdināšanas restorāniem un līdzīgām vietām, kas ērti iekļaujas cilvēku ikdienas ritmā, ļaujot apvienot ātru elektroauto uzlādi ar iepirkšanos, pusdienām un citām aktivitātēm. Pateicoties šādai infrastruktūras attīstībai, patērētājiem kļūst vieglāk pāriet uz videi draudzīgākiem transporta veidiem. Savukārt citviet pasaulē šobrīd aktīvi attīstās elektroauto uzlādes centri – tie visbiežāk atrodas tranzīta ceļa tuvumā un ir ērti izmantojami, mērojot garas distances. Cits uzlādes centru attīstības virziens varētu būt guļamrajoni, kur tie iedrošinātu arī daudzdzīvokļu namu iedzīvotājus nebaidīties iegādāties elektroauto, jo, braucot mājās, varētu ātri un ērti veikt uzlādi.
Skaidrs ir viens – jo mazāku piepūli prasīs labo paradumu ieviešana, jo vairāk cilvēku sekos šim piemēram.
