Latvijas olimpiskās delegācijas izmaksas šajā sezonā ir 4,22 miljoni eiro, otrdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas sēdē pastāstīja Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) ģenerālsekretārs Žoržs Tikmers.

Nākamā gada februārī Dienvidkorejas pilsētā Phjončhanā norisināsies XXIII ziemas Olimpiskās spēles, kurās startēs arī Latvijas Olimpiskā komanda. Tikmers skaidroja, ka sportistu sagatavošanās notiek vairāku gadu garumā un tas prasa ievērojamus finanšu ieguldījumus. LOK aprēķinājis, cik izmaksā Olimpiskā delegācija vienā sezonā, gatavojoties Olimpiskajām spēlēm, aprēķinos neņemot vērā arī individuālos sportistu reklāmas līgumus un personīgo finansējumu.

Aptuveni piektdaļa izdevumu jeb 855 132 eiro tiek segti no LOK finansējuma. Šajā summā pamatā ietilpst izdevumi, kas saistīti ar dalību Olimpiskajās spēlēs.

Piemēram, ekipējuma komplektu nodrošināšanai Olimpiskajai delegācijai paredzēti 387 425 eiro, savukārt vēl 34 500 eiro paredzēti kompensāciju izmaksai federācijām par starta formu izveidi. Izmitināšana Olimpisko spēļu laikā izmaksās 7480 eiro, delegācijas ceļa izdevumi uz Saeulu ekonomiskajā klasē būs 161 000 eiro, ceļojuma apdrošināšanai, ņemot vērā, ka apdrošināšanu Olimpisko spēļu laikā nodrošina Starptautiskā olimpiskā komiteja, vajadzīgi 2600 eiro, bet rāciju, medicīniskā un saimnieciskā aprīkojuma nomai - 8500 eiro.

Sporta Arbitrāžas tiesas (CAS) attaisnotie Krievijas sportisti nevarēs piedalīties Phjončhanas olimpiskajās spēlēs, kas tiks atklātas piektdien, paziņojusi Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK).

Pagājušajā nedēļā CAS nepietiekamu pierādījumu dēļ atcēla SOK piespriestās mūža diskvalifikācijas 28 no 39 Krievijas sportistiem, atjaunojot arī viņu gūtos rezultātus Soču olimpiskajās spēlēs.

Savukārt pirmdien SOK paziņoja, ka 15 no šiem sportistiem būs liegta iespēja startēt Phjončhanā. 13 no viņiem tur teorētiski varēja piedalīties kā sportisti, bet divi bija bijušie atlēti un uz Dienvidkoreju varēja doties kā apkalpojošais personāls.

Pārējie 13 no attaisnotajiem krievu atlētiem ir aizgājuši no sporta vai viņiem nebija iespēju doties uz Phjončhanu citu iemeslu dēļ.

Pēc CAS lēmuma krievu sportistiem tik un tā nebija garantijas startēt Phjončhanas Olimpiādē, jo joprojām ir diskvalificēta Krievijas Olimpiskā komiteja. Līdz ar to piedalīties olimpiskajās spēlēs viņi varēja vien pēc SOK ielūguma, bet organizācija jau iepriekš bija brīdinājusi, ka soda atcelšana par antidopinga pārkāpumiem nenozīmē atlēta nevainību.

Trešdien, 22. novembrī, tika prezentēta Latvijas Olimpiskās komandas apģērbu kolekcija 2018. gada Ziemas Olimpiskajām spēlēm Phjončhanā, kurā mode saplūst ar tehnoloģijām, atzīst uzņēmuma OTCF, kam pieder sporta preču zīmols 4F, un kas ir apģērbu kolekcijas ražotājs, vadītājs Igors Klaja.

«Mēs darījām visu iespējamo, lai šajā kolekcijā apvienotu mūsdienu tehnoloģijas, piemēram, augstas kvalitātes elpojošus bezšuvju audumus, ūdensnecaurlaidīgus materiālus un tradicionālos latviešu elementus. Kolekcijas krāsas ir balts, pelēks un latviešu sarkanais tonis, kolekcijas dizains papildināts ar Latvijas Olimpiskās komandas identitātes zīmi - pinumu, kas simbolizē komandas spēku un vienotību», stāsta I. Klaja.

Kolekcija ir izgatavota no īpaši moderniem materiāliem – ūdensizturīgiem un tajā pašā laikā elpojošiem audumiem, softshell NeoDry ar DWR apdari, kas veiksmīgi aizsargā pret aukstumu un vēju, teflona apdare, kas novērš ūdens absorbciju. Lāzera griezumi lielākai izturībai, ūdens necaurlaidīgi rāvējslēdzēji ar speciālu apdari kabatām, magnētiskās aizdares, atstarojoša un dekoratīva apdruka, skārienjutīga sistēma cimdiem un daudz citu aizraujošu elementu, kas izmantoti Olimpiskās kolekcijas radīšanā. «Šajā kolekcijā mode saplūst ar tehnoloģijām. Inovatīvi risinājumi palīdz pārvarēt ekstremālos laika apstākļus. Standarta šuvju vietā mēs izlēmām izmantot metinātas šuves. Esam izmantojuši arī lāzergriešanas tehniku, lai palielinātu izturību,» saka I. Klaja.

#Starp ģeopolitiskajiem saspīlējumiem un kārtējiem milzu tēriņiem pasaules uzmanība tiks pievērsta Korejas pussalai.

Jau nākamajā mēnesī pasaule tiks ierauta pašos nozīmīgākajos sporta svētkos – Olimpiskajās spēlēs, kuras notiks Dienvidkorejas kalnu kūrortā Phjončhana. Šoreiz šīs spēles diemžēl aptvēris samērā neomulīgs ģeopolitiskais fons, kur zemā starta stadijā demonstrēt savas kodolambīcijas, šķiet, ir gatava Ziemeļkoreja (Phjončhana ir vien 90 km no Ziemeļkorejas robežas).

Rezultātā šīs Olimpiskās spēles dažkārt tiek sauktas par pašām bīstamākajām vēsturē. Tiesa gan, šajā frontē gads sācies ar zināmām cerībām, jo abas Korejas pirmo reizi divu gadu laikā nosēdušās pie sarunu gada. Turklāt nupat pasauli pāršalkušas ziņas, ka Ziemeļkorejas atlēti varēs piedalīties šajās spēlēs (tos pavadīs arī atbalstītāju grupa).

Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) un Japāna otrdien vienojās par Tokijas olimpisko spēļu pārcelšanu uz 2021.gadu.

Olimpiskajām spēlēm būs jānotiek līdz nākamā gada vasaras beigām.

Japānas premjerministrs Šindzo Abe otrdien sarunā ar SOK prezidentu Tomasu Bahu pieprasīja šī gada olimpisko spēļu pārcelšanu uz 2021.gadu. "Es piedāvāju spēļu pārcelšanu par aptuveni vienu gadu un Bahs tam piekrita par visiem 100%," paziņoja Abe.

Konferences zvanā Abem un Baham pievienojās arī Tokijas 2020.gada olimpisko spēļu komitejas vadītājs Mori Joširo, olimpisko spēļu ministre Seiko Hašimoto, Tokijas gubernatore Juriko Koike, SOK Koordinācijas komisijas vadītājs Džons Koatess, SOK, ģenerāldirektors Kristofs de Kepers un SOK olimpisko spēļu izpilddirektors Kristofs Dubī.

"Ņemot vērā šī brīža apstākļus un Pasaules Veselības organizācijas (PVO) sniegto informāciju. SOK prezidents un Japānas premjerministrs vienojās, ka Tokijas olimpiskās spēles jāpārceļ uz nākamo gadu, bet ne vēlāk par 2021.gada vasaru. Lēmums pieņemts, lai pasargātu sportistu, iesaistīto personu un starptautiskās sabiedrības veselību," teikts SOK paziņojumā.

Latvijas Olimpiskajai komitejai līdz marta vidum jāsagatavo Zviedrijas Olimpiskās komitejas (ZOK) pieprasītā informācija potenciālajam pieteikumam 2026.gada Ziemas Olimpisko spēļu rīkošanai, pēc kā paredzēta vēl viena komiteju pārstāvju tikšanās.

ZOK un Stokholmas pārstāvji otrdien klātienē viesojās Siguldā, lai klātienē novērtētu olimpisko spēļu sacensību kamaniņu sportā, bobslejā un skeletonā rīkošanas iespējas Latvijā.

Pēc tikšanās ZOK izpilddirektors Pīters Rēnebo žurnālistiem atzina, vizītes laikā puses pārrunāja iespējamo sadarbību, Stokholmai piesakoties organizēt 2026.gada Olimpiskās spēles.

Viņš atzina, ka Siguldas bobsleja un kamaniņu trasē ir iespējams rīkot visas Olimpisko spēļu renes sporta veidu disciplīnas. «Mēs domājam, ka tā varētu būt iespēja, lai nodrošinātu sadarbību. Šī bija tikai pirmā tikšanās. Mēs vienojāmies, ka raudzīsimies uz tālākām sarunām,» teica Rēnebo.

ZOK izpilddirektors skaidroja, ka šis būs jau astotais Stokholmas mēģinājums iegūt tiesības organizēt Olimpiskās spēles. «Tagad mēģināsim jaunu konceptu ar Stokholmu kā galveno norises vietu. Zviedrijā ir atbilstoša infrastruktūra, lai rīkotu sacensības uz sniega un ledus, bet mēs raugāmies uz starptautisko sadarbību renes sporta veidos,» skaidroja Rēnebo.

Pirmā pusgada nozīmīgākais sporta forums – ziemas olimpiskās spēles Dienvidkorejas pilsētā Phjončhanā – uzņēmis apgriezienus, ik dienu piedāvājot aizraujošus sporta notikumus. Tiem visiem var sekot līdzi 24 stundas diennaktī piecos Eurosport kanālos. Tie HD kvalitātē pieejami tikai Lattelecom Interaktīvajā TV un lietotnē Shortcut. Turklāt Shortcut skatītāji vienīgie olimpiskās spēles var vērot mobilajās ierīcēs, lai kurp dotos un atrastos.

Ekskluzīvs olimpisko spēļu saturs tiek pārraidīts gan divos tradicionālajos Eurosport kanālos, gan papildus trīs vienīgi ziemas olimpiskajām spēlēm izveidotos kanālos. Eurosport 1 un Eurosport 2 iekļauti Lattelecom Interaktīvās TV Oriģinālajā pakā, kamēr speciāli izveidotie Eurosport 3, Eurosport 4 un Eurosport 5 kanāli pieejami Sporta pakā. Lietotnē Shortcut pieejami visi pieci Eurosport kanāli – gan pastāvīgie, gan īpaši XXIII ziemas olimpiskajām spēlēm paredzētie.

Līdz 25. februārim Phjončhanā tiks sadalīti 102 medaļu komplekti 15 sporta veidos – ātrslidošanā, biatlonā, bobslejā, daiļslidošanā, distanču slēpošanā, frīstaila slēpošanā, kalnu slēpošanā, hokejā, kamaniņu braukšanā, kērlingā, skeletonā, snovbordā, šorttrekā, tramplīnlēkšanā un ziemeļu divcīņā.

#Tikai aptuveni simts kilometrus no jaunuzbūvētajām ēkām, kas kalpos lielajam sporta notikumam, meklējams pilnīgs pretstats.

No 9. līdz 25.februārim Phjončhanā, Dienvidkorejā norisināsies 2018.gada ziemas Olimpiskās spēles, sportistiem sadalot 102 medaļu komplektus 15 dažādos sporta veidos.

Olimpiskās spēles - dārgs prieks

Tikai aptuveni simts kilometrus no jaunuzbūvētajām ēkām, kas kalpos lielajam sporta notikumam, meklējams pilnīgs pretstats - pamests un aizmirsts savulaik populārs slēpošanas kūrorts. Tas atgādina faktu, ka ziemas Olimpiskajām spēlēm uzbuvēto ēku izmantošana nākotnē joprojām ir neskaidra.

Bijušais slēpošanas kūrorts, kas atrodas netālu no Ziemeļkorejas robežas, durvis slēdza 2006. gadā, esot pieredzes bagātākais visā Dienvidkorejā. Tā noriets saistāms ar slēpošanas popularitātes kritumu valstī un šis fenomens nekur nav zudis.

Ceturtdien nolēmu aizbraukt ciemos pie tēva. Uz jautājumu, kā tad viņam iet, saņēmu lakonisku atbildi: D****. Garlaicīgi. Futbola pa TV nav. Jopcik ar ārā! Čempi arī atcēla. Par olimpiādi gan vienalga, tur normāla futbola nav.

Covid-19 ir skāris un ietekmējis visas dzīves jomas. Arī sportu. Sporta industrija bija viena no stūrgalvīgākajām un ilgi nespēja pieņemt lēmumu par savu dīkstāvi. Bija mēģinājumi spēlēt pie tukšām tribīnēm, dezinficēt skatītāju vietas pirms sporta pasākumiem, noteikt atsevišķus reģionus, kurus vīruss skāris mazāk un tur aizvadīt spēles, taču jau no paša sākuma tas, ka sports varētu palikt vīrusa neskarts, izskatījās kā naiva cerība, kurai nebūs lemts piepildīties. Patiesībā sporta pasaule vēl aizvien nespēj sadzīvot ar šo notikumu pavērsienu, brīžiem ar pilnīgi nepamatotu optimismu spekulējot par čempionātu atsākšanās termiņiem un turnīru norises datumiem. Ja cilvēki vēl var mainīt savu ikdienas paradumu sportot, tad pats sports nevar atļauties apstāties.

Latviju nākamajā mēnesī gaidāmajās Phjončhanas olimpiskajās spēlēs Dienvidkorejā pārstāvēs 35 sportisti deviņos sporta veidos, pirmdien pavēstīja Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK).

Iepriekšējās trijās Ziemas olimpiskajās spēlēs, kas risinājās Turīnā, Vankūverā un Sočos, Latvijas delegācijā bija pa 58 sportistiem, bet šoreiz šo skaitu samazināja hokeja izlases netikšana uz Phjončhanu.

Hokeja izlasē parasti ir 25 spēlētāji, līdz ar to, ja Latvijas hokeja valstsvienība būtu kvalificējusies Olimpiādei, uz Phjončhanu dotos 60 atlēti.

Kopā ar komandu būs 35 treneri un atbalsta personāla dalībnieki, septiņi medicīniskā personāla pārstāvji, desmit LOK viesi, deviņas amatpersonas, seši LOK pārstāvji un piecu federāciju prezidenti.

Latvijas olimpiskās komandas karognesējs atklāšanas ceremonijā tiks nosaukts nākamajā pirmdienā.

Pirms oficiālās paziņošanas delegācijā bija divas intrigas - kura būs otrā slēpotāja sastāvā, kā arī vai olimpiskajās spēlēs pie starta beidzot tiks pieredzējušais bobslejists Intars Dambis.

Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) otrdien par antidopinga pārkāpumiem piesprieda diskvalifikāciju Krievijas Olimpiskajai komitejai.

Līdz ar to Krievija nevarēs piedalīties nākamā gada februārī gaidāmajās Phjončhanas olimpiskajās spēlēs. Krievu sportisti gan varēs startēt četrgades nozīmīgākajā forumā, taču to viņi drīkstēs darīt zem neitrāla karoga.

SOK savā paziņojumā norāda, ka tās padome otrdien apspriedusi bijušā Šveices prezidenta Semjuela Šmita vadītās komisijas izpētē iegūtos materiālus, kas liecina par sistemātiskām Krievijas antidopinga iekārtas manipulācijām, kas turklāt tieši iespaidojušas Soču olimpiskās spēles. 17 mēnešu garumā Šmita komisija ievākusi pierādījumus un informāciju, kā arī veikusi noklausīšanās ar galvenajiem iesaistītajiem cilvēkiem.

Šmita ziņojumā secināts, ka Krievijā notikusi sistemātiska manipulācija ar antidopinga noteikumiem un sistēmu, tostarp pozitīvu dopinga analīžu pazušanu 2014.gada Soču olimpiskajās spēlēs.

Nododot olimpisko karogu 2028.gada olimpisko spēļu mājvietai Losandželosai, svētdien Parīzē svinīgā ceremonijā tika noslēgtas 33. Vasaras olimpiskās spēles.

Latvijas karogu noslēguma ceremonijā Parīzes stadionā "Stade de France" nesa BMX frīstaila sportists Ernests Zēbolds un sprintere Gunta Vaičule. Francijas karogu nesa regbists Antuāns Dipons un ASV - peldētāja Keitija Ledeki.

Pēc olimpisko spēļu organizācijas komitejas vadītāja Tonī Estangē runas Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidents Tomass Bahs atzīmēja, ka vairāk nekā puse planētas iedzīvotāju sekoja līdzi Parīzes olimpiskajām spēlēm, un nosauca spēles par "sensacionālām".

Kopš 1920.gada spēlēm notiek olimpiskā karoga nodošana nākamo spēļu rīkotājiem, un, izskanot olimpiskajai himnai, olimpiskais karogs tika nolaists, to Parīzes pilsētas galvai Annai Idalgo ar Baha starpniecību nododot Losandželosas mērei Karenai Basai, bet pēc tam to saņemot amerikāņu aktierim Tomam Krūzam.

Šodien, 23.jūlijā tiks atklātas Tokijas vasaras olimpiskās spēles, kas Covid-19 pandēmijas dēļ tika pārceltas no pērnā gada uz šo vasaru.

Atklāšanas ceremonija Tokijas olimpiskajā stadionā sāksies plkst.14 pēc Latvijas laika, tiešraidē to translējot Latvijas Televīzijai (LTV).

Nāciju parādi uzsāks antīko olimpisko spēļu mājvieta Grieķija, bet pēc tam valstis sekos pēc japāņu alfabēta, izņemot mājinieci Japānu, kas stadionā iesoļos kā pēdējā. Latvijas delegācija stadionā iesoļos kā 194., sarkanbaltsarkano karogu nesot tenisistei Aļonai Ostapenko un 3x3 basketbola izlases spēlētājam Agnim Čavaram.

Ceremonijas noslēgumā tiks iedegta 2021.gada vasaras olimpisko spēļu lāpa.

Covid-19 ierobežojumu dēļ atklāšanas ceremonija un spēļu sacensības noritēs bez skatītāju klātbūtnes.

Tokijai olimpisko spēļu rīkošana tika uzticēta 2013.gadā, kad tās kandidatūra tika atzīta par labāko konkurencē ar Stambulu un Madridi. Tokija olimpiskās spēles uzņēma arī 1964.gadā. Tokijai tika uzticēta arī 1940.gada spēļu rīkošana, taču vēlāk tā atteicās uzņemt sporta forumu, kas vēlāk Otrā pasaules kara dēļ tika atcelts pavisam.

Akcentējot japāņu tradīciju būvēt no koka, Tokijā top olimpisko spēļu sportistu ciemats un nule kā medijiem prezentēta viena no tā galvenajām ēkām - Village Plaza.

Village Plaza piedāvās plašu pakalpojumu klāstu sportistiem, komandu amatpersonām, viesiem un plašsaziņas līdzekļiem olimpisko un paralimpisko spēļu laikā.

Ciemats atrodas Tokijas Harumi krastmalas rajonā, un tajā būs viss, sākot no kafejnīcas un bankas, līdz medicīnas centram un frizētavai.

Saskaņā ar Spēļu organizēšanas komitejas teikto, vienstāva koka konstrukcijai Village Plaza aptuveni 5300 kvadrātmetru platībā izmantoti apmēram 40 000 lapegles, ciedra un cipreses koku, ko ziedojušas 63 Japānas pašvaldības. Katrs kokmateriāls apzīmēts ar tās pašvaldības nosaukumu, kura tos ziedojusi. Materiālu izmaksas tiek lēstas aptuveni 20 miljonu eiro apmērā.

2018.gada Phjončhanas olimpisko spēļu rīkotāji ietaupījuši 55 miljonus ASV dolāru (48 miljonus eiro), paziņoja organizatoru komitejas vadītājs Hīboms Lī.

Ietaupījums radies, jo reformu rezultātā veiksmīgi izdevies samazināt izmaksas.

Tikmēr Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidents Tomass Bahs apsveica organizatorus ar ļoti veiksmīgām olimpiskajām spēlēm.

Parasti šādos gadījumos ietaupītos līdzekļus sadala SOK, organizatoru komiteja un olimpisko spēļu mājvietas olimpiskā komiteja, lai stiprinātu olimpisko kustību. Kā pauda Bahs, SOK savu daļu varētu atvēlēt Dienvidkorejas sporta attīstībai.

Phjončhanas olimpiskās spēles tika aizvadītas šī gada februārī.

DB jau vēstīja, ka saskaņā ar aplēsēm, Olimpiskās spēles Dienvidkorejā kopā izmaksāja 13 miljardus ASV dolāru (tā ir par sešiem miljardiem dolāru lielāka summa, nekā sākotnējās aprēķinātās izmaksas). Liela daļa no šīs summas (ap 10 miljardiem dolāru) tērēta infrastruktūras uzlabošanai un atjaunošanai. Jāteic, ka šīs izmaksas ir lielas, lai gan tās nobāl, piemēram, Soču olimpiādes 51 miljarda ASV dolāru priekšā (tās ir, ieskaitot ar sporta industrijas būvniecību nesaistītās izmaksas).

Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) izpildkomitejas lēmums attiecībā pret Krievijas komandas startu 2018.gada Phjončhanas Ziemas olimpiskajās spēlēs ir izsvērts un taisnīgs, uzskata Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) prezidents Einars Fogelis, kurš ir arī Starptautiskās Kamaniņu braukšanas federācijas (FIL) viceprezidents.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka SOK izpildkomiteja otrdien par antidopinga pārkāpumiem piemēroja diskvalifikāciju Krievijas Olimpiskajai komitejai, kas līdz ar to krievu atlētiem liegs februārī gaidāmajās Phjončhanas olimpiskajās spēlēs startēt zem šīs valsts karoga. Tiesa, Krievijas sportisti varēs startēt zem neitrāla karoga, bet uz viņu formastērpiem būs uzraksts «Olympic Athlete from Russia».

«Lēmums ir izsvērts un taisnīgs, jo īpaši attiecībā pret tiem sportistiem, kuri cīnās godīgā ceļā un lolo cerības par godīgu konkurenci,» sarunā ar aģentūru LETA sacīja Fogelis. «Tāpat būtiski, ka Krievijas sportisti individuāli varēs startēt Olimpiādē, jo ir skaidra kārtība, kā pie šādas iespējas varēs tikt. Tālāk tas jau būs paša sportista individuāls lēmums - braukt uz olimpiskajām spēlēm vai nebraukt».

Šodien tiks atklātas Parīzes vasaras olimpiskās spēles.

Atklāšanas ceremonija Parīzē sāksies plkst.20.30 pēc Latvijas laika, tiešraidē to translējot Latvijas Televīzijai (LTV) un un portālam "Lsm.lv".

Valstu parāde Sēnas upē sāksies pie Austerlicas tilta un noslēgsies Trokadero laukumā, to vairāk nekā sešu kilometru garumā vērojot vairāk nekā 300 000 skatītāju, no kuriem vairāk nekā 200 000 skatītāju par vietām nav jāmaksā.

Atklāšanas ceremonijā piedalīsies apmēram 10 500 atlētu no 204 valstu olimpiskajām komitejām.

Latvijas delegācijas karognesēji būs pludmales volejboliste Tīna Laura Graudiņa un 3x3 basketbola izlases spēlētājs, olimpiskais čempions Nauris Miezis.

Klātienē ceremoniju vēros arī Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Latvijas Olimpiskās komitejas galvenais uzdevums ir sagatavot Latvijas atlētus sekmīgam startam Olimpiskajās spēlēs, taču tās iepriekšējā vadītāja atkāpšanās no amata ir signāls tam, ka nepieciešamas pārmaiņas gan lēmumu pieņemšanā un to caurspīdībā, gan arī papildu jaunu ziedotāju piesaistē.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Olainfarm padomes priekšsēdētājs, Latvijas Volejbola federācijas prezidents un Latvijas Olimpiskās komitejas prezidenta amata kandidāts Jānis Buks. Viņš uzsver, ka Latvijas Olimpisko komiteju ir gatavs vadīt tikai pārmaiņu laikā — ne ilgāk kā vienu gadu – līdz 2024. gadā paredzētajai kārtējai šīs sporta organizācijas ģenerālajai asamblejai, kurā izvēlētos jaunu prezidentu nākamajiem četriem gadiem.

Kāpēc, esot vienas no lielākajām farmācijas kompānijām AS Olainfarm padomes priekšsēdētājs un Latvijas Volejbola federācijas prezidents, piekritāt kandidēt uz Latvijas Olimpiskās komitejas prezidenta amatu?

Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) tuvāko četru nedēļu laikā lems par 2020.gada Tokijas Olimpiādes norisi, pieļaujot arī spēļu pārcelšanu.

Jau iepriekš "Reuters" ziņoja, ka SOK strādā pie dažādiem scenārijiem, kas iekļauj olimpisko spēļu pārcelšanu uz vēlāku laiku. SOK ziņo, ka tā saglabā opciju spēles sākt 24.jūlijā un arī pieļauj to pārcelšanu uz vēlāku laiku.

SOK sadarbībā ar olimpisko spēļu rīkotāju komiteju, Japānas varasiestādēm un Tokijas pašvaldību uzsāks detalizētas sarunas, lai izvērtētu situāciju visā pasaulē un to ietekmi uz olimpiskajām spēlēm, iekļaujot pārcelšanas scenāriju. SOK ir pārliecināta, ka sarunas noslēgsies tuvāko četru nedēļu laikā," teikts SOK paziņojumā.

SOK arī uzsver, ka spēļu pilnīga atcelšana nebūtu risinājums un šāda jautājuma nav tās dienaskārtībā.

#Martins Dukurs bija tuvu tam, lai izcīnītu savu trešo olimpisko godalgu, jo pirms pēdējā brauciena bija otrais.

Planētas titulētākais skeletonists Martins Dukurs piektdien pieļāva rupjas kļūdas pēdējā braucienā un palika bez medaļas Phjončhanas olimpiskajās spēlēs, sacensības noslēdzot ceturtajā vietā, kamēr viņa brālis Tomass Dukurs ieņēma piekto vietu.

Dukurs bija tuvu tam, lai izcīnītu savu trešo olimpisko godalgu, jo pirms pēdējā brauciena bija otrais, taču pēdējā startā jau trases augšdaļā pieļāva kļūdu, pēc tam neprecīzi braucot arī beigu daļā, līdz ar to zaudējot vietu uz goda pjedestāla.

Sacensībās triumfēja mājinieku favorīts Sunbins Juns, kurš izcīnīja ļoti pārliecinošu uzvaru. Četru braucienu summā Juns finišēja pēc trim minūtēm un 20,55 sekundēm, aiz sevis atstājot olimpisko sportistu no Krievijas Ņikitu Tregubovu, kurš bija par 1,63 sekundēm lēnāks.

Jau šo piektdien, 9.februārī Dienvidkorejas pilsētā Phjončhanā tiks atklātas XXIII Ziemas olimpiskās spēles un pilsētā vēl noris pēdējie sagatavošanās darbi tām.

Spēļu nevainojamu norisi apdraud lielais aukstums, kas iestājies pilsētā – pašlaik tur ir aptuveni mīnus 20 grādu liels sals. Sinoptiķi prognozē, ka spēļu atklāšanas dienā varētu būt par desmit grādiem siltāks. Taču, pat jā tā notiks, ir lielas iespējas, ka Phjončhanas olimpiskās spēles varētu būt vienas no aukstākajām vēsturē, vēsta ārvalstu mediji.

Jau vēstīts, ka Olimpiāde Dienvidkorejā notiks no 9. līdz 25.februārim, sportistiem sadalot 102 medaļu komplektus 15 dažādos sporta veidos.

Lasi Vēl:

Olimpiskais ciemats Dienvidkorejā

FOTO: Dienvidkorejas sporta būvju krasie pretstati

2026.gada Ziemas olimpiskās spēles norisināsies Itālijas pilsētās Milānā un Kortīnā d'Ampeco, kas tādējādi cīņā par Olimpiādes rīkošanas tiesību iegūšanu pārspēja Stokholmas-Ores pieteikumu no Zviedrijas, kas turklāt ledus renes sporta veidus plānoja aizvadīt Siguldā esošajā kamaniņu trasē.

Milāna un Kortīna d'Ampeco tādējādi 2026.gadā uzņems arī Ziemas paraolimpiskās spēles.

Olimpisko spēļu mājvieta tika izvēlēta Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) individuālo biedru balsojumā - Itālijas pieteikums ieguva 47 balsis, kamēr Zviedrijas tika pie 34.

Šo biedru skaits oficiāli ir 95, bet balsot reāli varēja tikai 83, turklāt SOK prezidents Tomass Bahs šajos balsojumos parasti atturas. Līdz ar to no balsojuma atturējās vēl viens biedrs, jo kopumā nobalsojis 81.

Pēc 2026.gada olimpisko spēļu mājvietas paziņošanas Itālijas delegācija Lozannā pamatīgi līksmoja.

«Šī ir uzvara Itālijai, nākotnei un sportam. Paldies visiem, kuri ticēja jau no paša sākuma, it īpaši pašvaldības un reģioni,» paziņojumā pauda Itālijas iekšlietu ministru Mateo Salvīni. «Ar Ziemas olimpiskajām spēlēm pierādīsim pasaulei savus spēkus un prasmes.»

Galvenais iemesls, kādēļ 2026.gada Ziemas olimpiskās spēles notiks Itālijas pilsētās Milānā un Kortīnā d'Ampeco nevis Zviedrijā, bija tas, ka rīkotājpilsētas līgumu bija parakstījusi Ores pašvaldība nevis Stokholma, teica Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Aldons Vrubļevskis.

Viņš zināja teikt, ka rīkotājpilsētas līgumu Stokholma nebija parakstījusi pašvaldības iekšējo politisko jautājumu dēļ.

«Stokholmas pašvaldības koalīcija sastāv no piecām partijām no kurām trīs atbalstīja Ziemas olimpisko spēļu organizēšanu, viena bija kategoriski pret, bet piektā partija ieņēma neitrālu nostāju. Lai izvairītos no politiskās nestabilitātes izraisīšanas, tika nolemts nevirzīt jautājumu par Ziemas olimpisko spēļu organizēšanu. Šī iemesla dēļ nebija rīkotājpilsētas līguma ar Stokholmu, bet gan ar Ori, kurā iedzīvotāju skaits ir nedaudz virs 1000 cilvēkiem, bet reģionā ir aptuveni 11 000 iedzīvotāju,» sacīja Vrubļevskis.

Viņš pieļauj, ka Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) locekļiem šķita nepārliecinošs rīkotājpilsētas līgums ar tik mazu pašvaldību. Arī sagatavošanās posmā tieši par šo aspektu bijis visvairāk jautājumu.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) 7.jūlijā īpašā godināšanas pasākumā sveica Eiropas III spēļu dalībniekus – sportistus, trenerus un atbalsta personālu.

Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša pasniedza 17 pateicības rakstus par izcilajiem sasniegumiem. Tika pasniegtas arī uz Latviju atceļojušās divas zelta medaļas Agatei Caunei un Līnai Mūzei.

“Eiropas trešajās sporta spēlēs Latvijas sportistu sniegums ir izcils: septiņas medaļas, no kurām trīs - zelta. Šādas uzvaras ceļ mūsu nacionālo un valstisko pašapziņu, un es varu tikai novēlēt arī turpmāk iepriecināt mūs ar uzvarām tik atšķirīgos sporta veidos,” pauž A.Čakša.

Pateicības rakstus saņēma: par izcīnīto trešo vietu Eiropas spēlēs smaiļošanā 200 m distancē Roberts Akmens un viņa treneris Aleksandrs Timoškevičs; par izcīnīto trešo vietu taekvondo Jolanta Tarvida un viņas treneris Markus Kofloffel; par izcīnīto otro vietu kāpšanas sportā Edvards Gruzītis un viņa trenere Linda Gruzīte; par izcīnīto otro vietu Eiropas spēlēs stenda šaušanā Dainis Upelnieks un viņa treneris Uģis Dronka; par izcīnīto pirmo vietu Eiropas spēlēs 3x3 basketbolā Kārlis Apsītis, Francis Gustavs Lācis, Kristaps Gludītis un Zigmārs Raimo un viņu treneris Raimonds Feldmanis.