Šodien tiks atklātas Parīzes vasaras olimpiskās spēles.

Atklāšanas ceremonija Parīzē sāksies plkst.20.30 pēc Latvijas laika, tiešraidē to translējot Latvijas Televīzijai (LTV) un un portālam "Lsm.lv".

Valstu parāde Sēnas upē sāksies pie Austerlicas tilta un noslēgsies Trokadero laukumā, to vairāk nekā sešu kilometru garumā vērojot vairāk nekā 300 000 skatītāju, no kuriem vairāk nekā 200 000 skatītāju par vietām nav jāmaksā.

Atklāšanas ceremonijā piedalīsies apmēram 10 500 atlētu no 204 valstu olimpiskajām komitejām.

Latvijas delegācijas karognesēji būs pludmales volejboliste Tīna Laura Graudiņa un 3x3 basketbola izlases spēlētājs, olimpiskais čempions Nauris Miezis.

Klātienē ceremoniju vēros arī Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Japānas autobūves kompānija "Toyota" atteikusies no olimpisko spēļu sponsorēšanas, kā iemeslu minot to, ka spēles kļuvušas "arvien politiskākas" un sportisti tajās paliek otrajā plānā.

2015.gadā "Toyota" ar Starptautisko olimpisko komiteju (SOK) noslēdza desmit gadu sponsorēšanas līgumu.

Taču tagad, kad beigušās vasaras olimpiskās spēles Parīzē, autobūves uzņēmums nolēmis līgumu lauzt, "Toyota" kanālā platformā "YouTube" publicētā raidierakstā paziņoja kompānijas padomes priekšsēdētājs Akio Tojoda.

"Jau kādu laiku esmu domājis, vai šajā pasākumā sportisti patiešām ir pirmajā vietā," teica "Toyota" dibinātāja Kijičiro Tojodas mazdēls, piebilstot, ka olimpiskās spēles "kļūst arvien politiskākas".

Lēmums nozīmē, ka pakāpeniski vairs netiks izmantota olimpisko spēļu atribūtika ar "Toyota" logotipu, kā arī kompānijas automašīnas vairs neizmantos ar olimpiskajām spēlēm saistītos pasākumos, informēja Tojoda.

Latviju Parīzes olimpiskajās spēlēs pārstāvēs 29 sportisti 14 disciplīnās, pirmdien paziņoja Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK).

Savukārt Latvijas delegācijas vadītājs būs LOK ģenerālsekretārs Raitis Keselis.

Sākotnēji par Latvijas delegācijas vadītāju tika apstiprināts iepriekšējās LOK ģenerālsekretārs Kārlis Lejnieks, taču LOK prezidents Raimonds Lazdiņš norādīja, ka Lejnieks šobrīd savu ikdienu vairs nesaista ar LOK, tāpēc lemts par Latvijas delegācijas vadītāju apstiprināt Keseli.

Olimpiskās kvalifikācijas process sportistiem noslēdzās 7.jūlijā, līdz ar olimpiskās kvalifikācijas turnīru basketbolā.

Latvijas delegācijas sastāvs Parīzes olimpiskajās spēlēs:

Zigmārs Raimo, Francis Lācis, Kārlis Lasmanis, Nauris Miezis (visi - 3x3 basketbols), Līna Mūze-Sirmā, Anete Sietiņa, Agate Caune, Gunta Vaičule, Rūta Kate Lasmane, Patriks Gailums, Gatis Čakšs, Valters Kreišs (visi - vieglatlētika), Pāvels Švecovs (modernā pieccīņa), Daniils Bobrovs, Ieva Maļuka (abi - peldēšana), Džeja Patrika (daiļlēkšana), Toms Skujiņš, Anastasija Karbonāri (abi - šosejas riteņbraukšana), Mārtiņš Blūms (kalnu riteņbraukšana), Veronika Monika Stūriška, Kristens Krīgers (abi - BMX superkross), Ernests Zēbolds (BMX frīstails), Tīna Graudiņa, Anastasija Samoilova (abas - pludmales volejbols), Aļona Ostapenko (teniss), Kristaps Neretnieks (jāšanas sports), Agate Rašmane, Lauris Strautmanis (abi - ložu šaušana), Ritvars Suharevs (svarcelšana).

Olimpiskās spēles Parīzē sekmējušas kā ārzemju, tā vietējo tūristu pieplūdumu Francijas galvaspilsētā, ziņo Parīzes tūrisma birojs.

Tiek vēstīts, ka Olimpiādes pirmajās dienās - no 24. līdz 27.jūlijam - pilsētu apmeklējuši 650 000 tūristu, kas ir par 16% vairāk nekā pērn tajā pašā laikā.

Pašmāju tūristu skaits pieaudzis par 17,3%, bet ārvalstu viesu skaits - par 14,8%.

Lielākais ārvalstu tūristu pieplūdums bijis no ASV un Vācijas, veidojot attiecīgi 15,5% un 6,3%. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vācu tūristu skaits pieaudzis par 42%.

Tikmēr viesnīcu piepildījums pieaudzis līdz 90%, bet viesnīcu numuru cenas, līdzīgi kā citiem pakalpojumiem, turpina kristies.

Neskatoties uz cenu kritumu, tās joprojām ir augstākas nekā pērn. Salīdzinājumam 24.jūlijā vidējā viesnīcas numura cena bija 258 eiro, kamēr pirms gada jūlijā - 202 eiro, bet augustā - 161 eiro.

Latvijas parasportists Aigars Apinis 1.septembrī kļuva par Parīzes paralimpisko spēļu vicečempionu diska mešanas sacensībās F-52 medicīnas grupā, taču latvietim vēl ir iespēja izcīnīt arī zelta medaļu.

Apinim ceturtajā mēģinājumā izdevās disku raidīt 20,62 metru tālumā. Pirmajos divos mēģinājumos viņš disku raidīja 20,21 un 19,49 metrus tālu, piektajā disks tika raidīts 20,38 metrus tālu, bet trešais un sestais metiens netika ieskaitīti.

Pirmo vietu ar jaunu pasaules rekordu - 27,06 metriem - izcīnīja Itālijas pārstāvis Rigivans Ganešamortijs, kura atbilstība šai medicīnas grupai ir apstrīdama. Kā noskaidroja aģentūra LETA, Latvijas Paralimpiskā komiteja (LPK) šajā jautājumā ir vērusies paravieglatlētiku pārraugošajā organizācijā "World Para Athletics", līdz ar to nav izslēgts, ka Ganešamortijam varētu anulēt rezultātus.

Arī paralimpisko spēļu oficiālajos rezultātos minēts, ka par sacensību iznākumu ir iesniegts protests.

Parīzē otrdien streikoja atkritumu savācēji, brīdinot par iespējamu streiku turpināšanos vasarā, kas varētu radīt parīziešiem un tūristiem lielas neērtības olimpisko spēļu laikā.

Arodbiedrības un pilsētas dome sniedza atšķirīgu vērtējumu par streikotāju skaitu. Parīzes pašvaldība paziņoja, ka streikoja 16% darbinieku, savukārt arodbiedrība CGT ziņoja, ka streikā iesaistījās 70% līdz 90% darbinieku.

CGT ziņoja, ka aptuveni 400 streikojošie darbinieki otrdienas rītā ieņēma ēku, kurā atrodas pilsētas domes personāla daļa. Dome savukārt apgalvoja, ka ēku okupēja aptuveni 100 streikotāji, kas līdz dienas vidum izklīda.

CGT bija brīdinājusi, ka maijā vairākas dienas notiks streiki, kas turpināsies no 1.jūlija līdz 8.septembrim.

Olimpiskās spēles Parīzē notiks no 26.jūlija līdz 11.augustam, bet paraolimpiskās spēles - no 28.augusta līdz 8.septembrim.

Lielu pārmaiņu priekšā atrodas valsts sporta nozare, jo jau 27. martā biedri lems par tās galveno jumtorganizāciju Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) un Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) apvienošanu vienā veselā. Kāpēc šis process ir nepieciešams, un kā sporta veidu federācijas izdzīvo apstākļos, kad marta vidū no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) joprojām nav saņemts 2024. gada finansējums.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta LSFP viceprezidents un Latvijas Motosporta federācijas (LaMSF) prezidents Mārtiņš Lazdovskis.

Fragments no intervijas

LOK pašlaik apvieno olimpisko sporta veidu federācijas, bet LSFP - pilnīgi visu sporta veidu atzītās federācijas. Ko tas praksē nozīmē tev kā LSFP viceprezidentam un LaMSF prezidentam?

Motosporta federācijai, līdzīgi kā lielākajai daļai citu neolimpisko federāciju, tas nozīmē, ka LSFP un IZM ir vienīgie tiešie mūsu sadarbības partneri, kamēr olimpiskajām federācijām sadarbības partnere ir arī LOK - jautājumos, kas saistīti ar dalību spēlēs, augstu sasniegumu sportu, Latvijas Olimpisko vienību. Kad aktīvāka bija Latvijas Komandu sporta spēļu asociācija, komandu federācijām bija vēl arī tā. IZM un Valsts kontrole savulaik norādīja, ka labāk un saprātīgāk, ja valsts budžeta izlietošanu administrē viens avots. Tieši tāpēc arī no šī gada vienīgais finansējuma avots ir Izglītības ministrija.

Gads sākās ar streiku vilni. Vācijā, Itālijā un Lielbritānijā tas turpināsies arī martā, Francijā transporta jomas darbinieki draud pat ar septiņus mēnešus ilgiem protestiem, ja netiks apmierinātas viņu prasības par algām. Šīs ziņas varētu palikt tikai virsrakstos, taču tās, ietekmēs arī mūsu maciņus, jo algu pieaugums rada spiedienu uz cenām, kas stimulē inflāciju, un, ja tā saglabāsies virs 2%, tad Eiropas Centrālā banka (ECB), visticamāk, procentu likmes tik drīz nesamazinās.

Pēdējos divos gados esam piedzīvojuši ievērojamu cenu kāpumu. Baltijas valstīs 2022. gadā cenas pieauga par aptuveni 20% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Eiropā 2022. gada decembrī cenu kāpums gadā bija 9,2%, bet 2023. gada decembrī pieauguma temps palēninājās līdz 2,9%, taču gada inflācija joprojām pārsniedza ECB noteikto mērķi – 2%.

Augsta inflācija uzņēmumus ietekmē dažādos veidos. No vienas puses, pieaug elektroenerģijas, izejmateriālu, transporta un citu pozīciju izmaksas. No otras puses, pieaug arī ieņēmumi, kas nozīmē, ka inflācijas dēļ uzņēmumiem ir vairāk naudas. Runa nav tikai par bankām, kas gūst lielāku peļņu no paaugstinātām procentu likmēm; visu uz pārdošanu orientēto uzņēmumu rīcībā ir vairāk naudas. Vienlaikus pieaugot dzīves dārdzībai, pieaug arī darbinieku spiediens uz algām.