Neskatoties uz vairāku valdību pausto apņemšanos attīstīt Latvijas kapitāla tirgu, realitātē joprojām valda stagnācija.
Pirms gada valdībā tika izvērtēta vairāk nekā 20 valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību kotēšana biržā. Pēc attiecīgās valdības sēdes 9. aprīlī Finanšu ministrija valdībai piedāvājusi pieturēties pie iepriekš izvirzītā mērķa – sasniegt 9% akciju tirgus kapitalizāciju 2027. gadā. Pavisam nesen notika Latvijas Bankas rīkotais Latvijas kapitāla tirgus forums, kurā diemžēl būtībā tika secināts, ka nekāds progress šajā jomā nav manāms. Turklāt interesanti – atšķirībā no iepriekšējā gada pasākuma, kad forumā ar savā ziņā dedzīgām un daudzsološām uzrunām par kapitāla tirgus strauju attīstību uzstājās virkne Ministru kabineta locekļu, šogad valdības amatpersonu interese par pasākumu nebija nekāda. Vai iemesls tam ir fakts, ka ministriem īsti nebija, ko teikt auditorijai, vai arī viņu iespējama aizņemtība tajā dienā, paliek atvērts jautājums.
Daudz runu, maz darbu
Vēl pirms foruma Diena vērsās pie virknes ministru, lūdzot viņus paust savu viedokli par kapitāla tirgus attīstību un tā perspektīvām. No ministru atbildēm nākas secināt, ka aizvien pārsvarā politiķu jājamzirdziņš ir populistiskas frāzes, bet ar reāliem darbiem nesokas. Tas savukārt nozīmē – lai arī vairākus gadu desmitus runājam par vajadzību attīstīt Latvijas kapitāla tirgu, valstī joprojām tāda nav un vismaz tuvāko gadu laikā nav nekāda pamata cerēt uz tā dinamisku attīstību.
Proti, vairāku gadu garumā uz biržu nav nosūtīta kotēties tieši neviena valsts kapitālsabiedrība un neviena (izņemot plānu par airBaltic, kas piespiedu kārtā apsolīts Eiropas Komisijai) pat tā īsti nav sākusi gatavoties. Te nav runa par atsevišķu pašvaldību iecerēm, kas gan arī pagaidām ir vēlmju līmenī, tomēr kaut cik jau ar lielāku skaidrību. Lai nokļūtu biržā, vajag vismaz gadu vai divus tam ļoti nopietni gatavoties un veikt virkni ierastu procedūru. Tas nozīmē, ka, visticamāk, līdz vēlēšanām arī nekas nenotiks. Līdz ar to nav nekādu iemeslu uzskatīt, ka tuvāko gadu laikā biržā tiks kotēts tāds daudzums valsts kapitālsabiedrību akciju, kas veidotu vismaz 9% no IKP, kā iepriekš bija savā ziņā solījis finanšu ministrs Arvils Ašeradens. Interesanti, ka arī jau pieminētajā LB rīkotajā kapitāla tirgus forumā kritiku par esošo situāciju pauda gan atkalievēlētais LB prezidents Mārtiņš Kazāks, gan Finanšu nozares asociācijas vadītājs Uldis Cērps, kurš diezgan skaidri norādīja – 30 gadu laikā valsts biržā ir "nokotējusi" valsts kapitālsabiedrību akcijas, kas veido 1% IKP. No tā atliek secināt – ar šādiem tempiem nākamajos 30 gados nonāksim pie 2%.
Šogad maz cerību
Kā jau minēts iepriekš, Diena nosūtīja virkni jautājumu satiksmes, ekonomikas un finanšu ministriem, lūdzot skaidrot gan kavēšanos ar valsts kapitālsabiedrību "sūtīšanu" uz biržu, gan arī to, kas un cik daudz jau ir paveikts, lai tas vispār notiktu.
Satiksmes ministrija (tā kā jautājumi tika adresēti ministriem, nevis ministrijām, Diena pieņem, ka šis ir attiecīgi ministra viedoklis) savā atbildē norāda, ka no SM kapitālsabiedrībām "potenciāli vistuvāk akciju kotēšanai ir airBaltic, tāpat arī Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) un Latvijas pasts (LP). Lidsabiedrība airBaltic pēc veiksmīga darījuma parakstīšanas ar Vācijas lidsabiedrību Lufthansa turpina IPO procesa aktīvu virzību. Vienlaikus šobrīd nav iespējams prognozēt airBaltic IPO uzsākšanas laiku, jo tas lielā mērā ir atkarīgs no situācijas starptautiskajā tirgū".
Savukārt attiecībā uz LP ministrija ir lūgusi Finanšu ministriju pagarināt iespējamo LP IPO nepieciešamības izvērtēšanas termiņu līdz šā gada 30. septembrim. "Pagarinājums nepieciešams, jo šobrīd vēl nav apstiprināta LP vidēja termiņa darbības stratēģija, šī gada otrajā pusē vai 2026. gada sākumā ir paredzams konkurss par universālā pasta pakalpojuma sniegšanu no 2027. gada, kura iznākums var ietekmēt LP tālāko attīstību. SM ieskatā iespējamais LP IPO varētu notikt ne agrāk kā 2027. gadā. Tāpat sākotnējā izpēte parāda, ka tikai četri no 27 ES dalībvalstu pasta operatoriem ir kotēti fondu biržās, kā arī šo uzņēmumu IPO nav notikuši pēdējo gadu laikā," norāda ministrs.
Savukārt LAU ir sācis izvērtējumu par iespējamu kapitāla piesaisti caur sākotnējo publisko akciju piedāvājumu un ir izstrādāta IPO ceļa karte. Ja izpildīsies visi nepieciešamie priekšnosacījumi, LAU IPO iespējamais laiks varētu būt 2026. gads.
Ne tik sekmīgi, kā plānots
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens, atbildot uz Dienas jautājumiem par kapitāla tirgus attīstības tendencēm, pauda, ka spēcīgs kapitāla tirgus ir nepieciešams, lai piesaistītu produktīvas investīcijas ekonomikai un veicinātu ilgtspējīgu izaugsmi. Šī diskusija ir aktuāla arī Eiropas līmenī, runājot par Eiropas konkurētspējas nākotni un nākotnes kapitāla tirgus savienību. Ir skaidrs, ka tas nodrošina finansējumu augošiem uzņēmumiem un iespējas iedzīvotājiem veidot uzkrājumus un labklājību nākotnei.
Tāpat ministrs norāda, ka Baltijas valstis un Ziemeļvalstis tirgus integrācijā ir sasniegušas vairāk nekā daudzviet Eiropā. Nasdaq biržā ir vienots tirgus saraksts Baltijas uzņēmumiem, Baltijā ir apvienots reģionālais vērtspapīru tirgus depozitārijs, kas apkalpo Igauniju, Latviju, Lietuvu un Islandi. Un vēl būtiskāk – ir izdevies izveidot arī vienotu MSCI Baltijas indeksu, kas palielina reģiona redzamību.
2024. gads Nasdaq Rīga biržai ir bijis veiksmīgs, it īpaši obligāciju jomā. Ņemot vērā to, ka obligāciju emisija bieži vien ir pirmais solis uzņēmumu ceļā uz biržu un tālākā perspektīvā iespējama arī akciju emisija, iepriecina, ka Baltijas valstu korporatīvo obligāciju tirgū turpinās dinamiska attīstība jau vairākus gadus. Latvija ir Baltijas tirgus līderis obligācijās, tieši pateicoties finanšu nozares darbam, attīstot šo ceļu. Kopējais piesaistītais korporatīvo obligāciju apjoms Latvijā 2024. gadā ir būtiski pieaudzis pret iepriekšējo gadu – par 40%, un apgrozībā esošo obligāciju apjoms jau sasniedz aptuveni 1,4 miljardu eiro apmēru.
"9% akciju tirgus kapitalizācijas mērķis līdz 2027. gadam jau sākotnēji bija ambiciozs, un tas varēja izpildīties pie vairākiem priekšnosacījumiem, kas īstenojas ne tik sekmīgi, kā plānots. Pirmkārt, biržā ienāk atsevišķas valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības, turklāt jau 2024.–2025. gadā. Šobrīd ir redzams, ka pirmie IPO varētu notikt 2025. gada otrajā pusē vai 2026. gadā. Otrkārt, biržā jāienāk lielāka izmēra privātā sektora uzņēmumiem. Faktiski 2024. gadā biržā ienāca viens lielāks emitents – Eleving Group S.A., kā arī kafijas grauzdēšanas uzņēmums Kalve Coffee. Savukārt biržu atstāja Latvijas gāze. Treškārt, biržas saraksta uzņēmumu kapitalizāciju ietekmē arī tirgus cenu tendences, kas šobrīd kopumā būtiski neaug, jo starptautisko investoru interesi par Baltijas tirgu ir ietekmējuši ģeopolitiskie apstākļi," iemeslus kapitāla tirgus stagnēšanai uzskaita A. Ašeradens.
Kapitāla tirgū satiekas, no vienas puses, gudri, inovatīvi, spējīgi un ambiciozi uzņēmumi, no otras – sabiedrība, kurai ir jānotic tirgum, uzņēmumiem, lai izlemtu par ieguldījumiem. Tādēļ tā attīstība ir komplekss un ilgstošs process. Uzņēmumiem jāpilnveido korporatīvā pārvaldība, finanšu pārskatu sagatavošana un jāstrādā ar investoriem. Kā redzams, arī Igaunijas Enefit Green ceļš uz biržu ilga aptuveni četrus gadus. Virzībā uz kapitāla tirgu ir nozīmīga ne tikai ministriju atsaucība, bet arī uzņēmumu motivācija izvirzīt attīstības mērķus un piesaistīt papildu kapitālu.
"Ministru kabineta apstiprinātajā ziņojumā tika aplūkotas valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības ar potenciālu virzībai uz biržu un atbildīgajām ministrijām. Šobrīd vistuvāk sākotnējam publiskajam piedāvājumam valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību vidū ir Air Baltic Corporation, kas, ņemot vērā tirgus situāciju, plāno startēt biržā 2025. gada otrajā pusē vai 2026. gada sākumā. Attiecībā uz Telia iesaisti LMT un Tet sarunas norit konstruktīvi un lietišķi. Ir pamats domāt, ka apvienotais uzņēmums vienā vai citā veidā būs labi piemērots kapitāla tirgum, bet par to vēl ir jālemj, un par šo jautājumu plašāk aicinām vērsties Ekonomikas ministrijā. Ir jāturpina darbs pie tā, lai vairāk uzņēmumu, tai skaitā valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības, būtu pelnoši un izmantotu iespēju piesaistīt finansējumu kapitāla tirgos. Lai gan valsts klātbūtne uzņēmējdarbībā ir ievērojama, būtiskākā problēma ir zema investīciju atdeve daļā valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību. Strādājam pie tā, lai uzņēmumus ar zemu rentabilitāti pārstrukturētu un padarītu pievilcīgākus investoriem," pausts ministra atbildē.
Pamatīgi atpaliekam
Savukārt ekonomikas ministrs Viktors Valainis norāda: "Vērtējot kapitāla tirgus jomu Latvijā kopumā, jāsecina, ka Latvija ir starp tām valstīm, kur kapitāla tirgus attīstībai ir liels potenciāls, taču līdz šim nav pietiekami izmantots. Vērtējot akciju tirgus kapitalizāciju pret IKP, Latvija ir vienā no pēdējām vietām ES un būtiski atpaliek arī no kaimiņvalstīm. Tirgus kapitalizācija Latvijā būtiski atpaliek no līmeņa, kas būtu atbilstošs mūsu ekonomikas attīstības līmenim. Pašlaik Baltijas biržā kotēti 12 Latvijas uzņēmumi, un to kapitalizācija ir vien 519,07 miljoni eiro jeb zem 1,51% no IKP, savukārt Lietuvā tie ir 11,54% un Igaunijā 13,4% no IKP. Salīdzinājumam: ES valstu vidējā kapitalizācija ir virs 50% no IKP."
Salīdzinot Baltijas valstu situāciju, jāņem vērā, ka vismaz trešdaļa no Igaunijas un Lietuvas akciju tirgus kapitalizācijas attiecas uz valsts un pašvaldību uzņēmumiem. Biržā kotēto Latvijas uzņēmumu kapitalizācija pieaugtu, ja tajā iekļautos arī valstij piederoši uzņēmumi. Kotācija biržā ļautu ne tikai piesaistīt papildu finansējumu investīciju veikšanai tieši šiem uzņēmumiem, bet arī aktivizēt fondu biržu kopumā – piedāvājot gan riska diversifikācijas iespējas vietējiem investoriem, gan arī piesaistot ārvalstu investoru interesi, akcentē V. Valainis.
"Ekonomikas ministrija (EM) sadarbībā ar Latvijas Banku un Finanšu ministriju šobrīd strādā pie informatīvā ziņojuma ar rīcības plānu/ ceļa karti kapitāla tirgus attīstībai un finanšu pieejamībai tautsaimniecībā. Turpmāk ir jāizvirza konkrētāki un ambiciozāki uzdevumi kapitāla tirgus sakārtošanai Latvijā, finansējuma pieejamībai un investīciju piesaistei, citādi Latvija būtiski zaudēs ne tikai konkurencē ar kaimiņvalstīm, bet ir risks tautsaimniecības stagnācijai un ekonomikas izrāviens nebūs iespējams plānotajos apmēros," pauž ekonomikas ministrs.
Viņš arī norāda – kā izšķiroši nozīmīgs aspekts finanšu tirgus tālākai attīstībai jāmin valsts kapitāla uzņēmumu virzīšana uz finansējuma piesaisti kapitāla tirgū, sniedzot tiem iespēju attīstīties un kļūt par investīciju piesaistes centru visā Baltijas reģionā, kas ir nostiprināta arī mūsu valdības deklarācijā. Vienlaikus Ministru kabinets ir noteicis kapitāla tirgus attīstības mērķi vidējam termiņam, proti, sasniegt akciju tirgus kapitalizāciju 9% no IKP apmērā 2027. gadā. Tas nozīmētu piesaistīt papildus aptuveni 3,5 miljardus eiro, padarot tos "redzamus" lielajiem ārvalstu investoriem.
"Valdība jau 2024. gada aprīlī ir izskatījusi FM ziņojumu par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas būtu virzāmas sākotnējam publiskajam piedāvājumam, lai uzņēmumi varētu piesaistīt papildu privāto kapitālu to attīstības mērķu finansēšanai, saglabājot vairākumu uzņēmuma akciju valsts vai pašvaldības īpašumā. Šī procesa ietvaros EM sniegusi informāciju FM par komerciālo valsts kapitālsabiedrību, kurās EM ir valsts kapitāla daļu turētāja, darbību un attīstību. Valsts un pašvaldību uzņēmumu kotēšana biržā dotu būtisku impulsu kapitāla tirgus attīstībai, nodrošinot kapitāla kustību un tādā veidā arī palielinot kopējo investīciju vides atraktivitāti. Tāpēc par minēto procesu atbildīgajām iestādēm mērķtiecīgi un motivēti jāturpina darbs pie valsts kapitāla uzņēmumu kotēšanas biržā," stāsta V. Valainis.
Runājot par kapitālsabiedrībām, kur EM ir valsts kapitāla daļu turētāja, ministrs norāda, ka Ministru kabineta 2024. gada 9. aprīļa sēdes protokollēmumā nav pieņemti lēmumi par kapitālsabiedrību, kurās EM ir valsts kapitāla daļu turētāja, virzīšanu sākotnējā publiskā piedāvājuma izteikšanai tuvākajā laikā. "Būtiski arī uzsvērt, ka AS Latvenergo ir neprivatizējama kapitālsabiedrība atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam. Šajā protokollēmumā ir minēts galvenokārt par AS Air Baltic Corporation veiktajām un plānotajām darbībām, kā arī indikatīvo laika grafiku sākotnējā publiskā piedāvājuma izteikšanai; šajā jautājumā aktīvi arī strādā Satiksmes ministrija.
Mūsu skatījumā gan privātajām, gan valsts kapitālsabiedrībām ir jādarbojas vienlīdzīgos konkurences apstākļos, nodrošinot ekonomikas izaugsmi un attīstību. Normatīvajā regulējumā ir ietverts mehānisms, kā tiek izvērtēta valsts līdzdalība kapitālsabiedrībās," norāda ekonomikas ministrs.
Savukārt uz jautājumu, kāpēc drīzāk notiek pretējais process privātā kapitāla piesaistei valsts kapitālsabiedrībām, proti, valsts kapitālisma sekmēšana (mēģinot izspiest Telia no LMT un Tet)? Proti, kāpēc valstij būtu jānodarbojas ar uzņēmējdarbību, mēģinot izpirkt investoru kapitāla daļas telekomunikāciju uzņēmumā, V. Valainis tieši neatbild, vien norāda: "Valsts iesaistīšanās komercdarbībā ir ierobežota ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. pantā noteiktajiem nosacījumiem, tas ir:
1) tiek novērsta tirgus nepilnība – situācija, kad tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu attiecīgajā jomā;
2) publiskas personas kapitālsabiedrības vai publisku personu kontrolētas kapitālsabiedrības darbības rezultātā tiek radītas preces vai pakalpojumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai;
3) tiek pārvaldīti tādi īpašumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai.
Katrā konkrētajā situācijā valsts motivācija iegūt vai palielināt līdzdalību noteiktā kapitālsabiedrībā var būt atšķirīga."
Noslēguma vietā
Protams, kapitāla tirgus attīstību vai tieši pretēji – stagnāciju ietekmē dažādi iekšēji un ārēji faktori. Tajā pašā laikā, mūsuprāt, jo īpaši vadoties no dažādu ekspertu izdarītajiem secinājumiem, viens no būtiskiem faktoriem, kas ietekmē kapitāla tirgus funkcionēšanu, ir politiķu un augstākās ierēdniecības spēja un gribēšana iniciēt un pieņemt lēmumus, kas tiešā mērā sekmē kapitāla tirgus darbību.
Tādēļ šeit atļausimies paust mūsu viedokli par to, kuri cilvēki, mūsuprāt, ir politiski un administratīvi atbildīgi par pašreizējo situāciju kapitāla tirgū. Ar būtisku piebildi – tā kā kapitāla tirgus stagnācija vērojama krietni ilgāk par pieciem gadiem, tālāk sekojošie vārdi un uzvārdi ir tikai daļa no tiem, kuri mūsu skatījumā savu darbu nav paveikuši. Vienu muļļāšanās un otru nevēlēšanās šķirties no vāji kontrolētām akcionāra pozīcijām novedusi Latviju pie "lienošā valsts kapitālisma", kas ir viens no mūsu ekonomikas stagnācijas iemesliem.
Un tātad – trīs ministri – finanšu ministrs Arvils Ašeradens, ekonomikas ministrs Viktors Valainis, satiksmes ministrs Kaspars Briškens.
Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāre Baiba Bāne, FM valsts sekretāra vietnieks Eiropas Savienības fondu jautājumos Armands Eberhards, FM valsts sekretāra vietniece budžeta jautājumos Jolanta Plūme, FM valsts sekretāra vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Jana Salmiņa (Nodokļu administrēšanas un sabiedrības interešu politiku departaments), Atis Bičkovskis (Ēnu ekonomikas ierobežošanas koordinācijas departaments), FM valsts sekretāra vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins, FM valsts sekretāra vietniece finanšu politikas jautājumos Līga Kļaviņa.
Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Edmunds Valantis, EM valsts sekretāra vietnieks cilvēkkapitāla pārvaldības un makroekonomiskās attīstības jautājumos Jānis Salmiņš, EM valsts sekretāra vietniece būvniecības un mājokļu jautājumos Ilze Beināre, EM valsts sekretāra vietnieks ārējo ekonomisko sakaru jautājumos Edijs Šaicāns, EM valsts sekretāra vietnieks tautsaimniecības jautājumos Raivis Bremšmits.
Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Andulis Židkovs, SM valsts sekretāra vietnieces Elīna Šimiņa-Neverovska, Kristīne Malnača un Inguna Strautmane.
