Pēdējo piecu, sešu gadu laikā beidzot esam pieredzējuši ilgi gaidīto Latvijas kapitāla tirgus aktivizēšanos — dažos aizvadītajos mēnešos vien akcijas vai obligācijas ir sākuši emitēt tādi Latvijas uzņēmumi kā LATRAPS, Mapon, Kalve Coffee, Longo Group, Storent un citi.
Valsts aizvien nav turējusi savu sen doto vārdu par valsts uzņēmumu akciju kotāciju biržā, kas radītu būtisku pienesumu Latvijas ekonomikai, un privātie uzņēmumi šajā ziņā rāda valstij priekšzīmi. Mūsdienīgi uzņēmēji zina, ka no atklātības nav jābaidās, tas nāk biznesam par labu. Arī citu akcionāru parādīšanās uzņēmuma kapitālā jāuztver kā konkurētspējas stiprināšana, nevis drauds. Ir nomainījusies Latvijas biznesa paaudze, un mūžīgās bailes no atklātības, kas valdīja kopš 90. gadiem, šodienas uzņēmējiem vairs nav aktuālas.
Jauna ambiciozu uzņēmēju paaudze
Viens no pamatprincipiem, ar ko ir jārēķinās biržā kotētam uzņēmumam, ir pilnībā cits atklātības līmenis. Par sevi ir jāstāsta — ne tikai publicējot finanšu rezultātus, bet izklāstot ieceres un plānus, turklāt izstāstot to visu pārliecinoši un loģiski, lai potenciālos investorus pārliecinātu. Tieši šeit, manuprāt, slēpjas lielākais Latvijas uzņēmumu bieds, kas ilgu laiku ir valdījis īpašnieku un vadītāju prātos. Informāciju labāk neatklāt, tas mūs var apdraudēt, tas palielina riskus, labāk klusēsim. Šādas klusēšanas “cena” ir uzņēmuma stagnācija, jo, nestāstot par sevi, tas nespēj piesaistīt kapitālu, un ir loģiski, ka uz augstāku atklātības līmeni gatavie uzņēmēji izkonkurē “klusētājus”. Tāpēc šodien caurskatāmība ir konkurences priekšrocība. Nemaz nerunājot par to, ka ceļš uz biržu ir viena no labākajām publicitātes iespējām ikviena uzņēmuma dzīvē.Ir liels prieks redzēt jaunu un izglītotu uzņēmēju paaudzi, kuriem savu plānu izklāstīšana ir normāla prakse. Esmu neatkarīgā padomes locekle Baltijas vadošajā tehnikas nomas uzņēmumā Storent Holding kopš 2024. gada jūlija, un man ir gandarījums redzēt, kā uzņēmums veiksmīgi izmanto kapitāla tirgus finansējumu savas izaugsmes stratēģijas īstenošanai. Storent Holding kā savas jomas vadošajam spēlētājam ir nozīmīgs izaugsmes potenciāls, kuru uzņēmums var realizēt tieši ar obligāciju programmas palīdzību. Bieži vien runa pat nav par naudas piesaisti biržā vai bankā, bet par spēju pārliecināt auditoriju, to aizraut un likt noticēt uzņēmēja biznesa iecerei. Biznesa izaugsme un attīstība ir šīs uzņēmēju paaudzes dienas kārtībā. Tolaik, kad vadīju biržu, saskāros ar daudziem uzņēmējiem, kuri pamatā domāja par biznesa pārdošanu. Galvenā atšķirība, kas manāma jaunākajā uzņēmēju paaudzē, ir precīza savu biznesa mērķu formulēšana un iešana uz tiem, nebaidoties no izteikti ambiciozām iecerēm. Šie ir uzņēmēji, kas savu biznesu pēdējās desmitgadēs ir izveidojuši no nulles, un nav nekādā veidā saistīti ar privatizācijas procesu un tā saucamo valsts kapitāla pārdali. Pārdošana šiem uzņēmējiem vairs nav mērķis. Liela mēroga attīstībai ir vajadzīgs finansējums, un birža daudziem ir kļuvusi par pievilcīgu finansējuma piesaistes veidu.
Ceļš uz biržu kā treniņš
Ceļš uz biržu nav vienkāršs, tas prasa būt mērķtiecīgiem un skaidri apzināties, kurp ejam, un būt gana disciplinētiem, neatlaidīgiem, lai mērķus sasniegtu. Ja uzņēmuma īpašnieki grib mērot šo ceļu, tiem jābūt precīzai izaugsmes stratēģijai, kas ir pamatota ar plānoto uzņēmuma ikdienas darbu — jauniem produktiem vai pakalpojumiem, jauniem noieta tirgiem vai veidiem, kā tiks palielināti ieņēmumi. Investoriem šis izaugsmes stāsts ir nozīmīgs, jo, ieguldot akcijās vai obligācijās, tie grib nopelnīt. Tāpēc var teikt, ka ceļš uz biržu ir uzņēmuma “treniņš”, kas norūda un sagatavo jaunam attīstības līmenim. Jāpiebilst, ka veiksmīgs starts biržā parasti paver jaunas iespējas arī saņemt banku un citu investoru finansējumu — redzot, ka investori ir noticējuši uzņēmuma attīstības stāstam, arī citiem pieaug vēlme ar šādu uzņēmumu sadarboties.
Protams, nākamās akciju vai obligāciju emisijas uzņēmumam būs krietni vienkāršākas, jo tas reiz jau būs pārliecinājis investorus, kā arī būs veicis nepieciešamos priekšdarbus startam biržā un izveidojis uzticama uzņēmuma reputāciju.
Jāveicina spēja uzticēties
Vēl viens nozīmīgs uzdevums ceļā uz kapitāla piesaisti, ir uzņēmuma iekšējo procesu sakārtošana. Biržas uzņēmumam ir jābūt gatavam sniegt atskaites, komunicēt ar investoriem un veikt citas darbības, kas prasa iepriekšēju sagatavošanos. Šajā darba procesā var palīdzēt konsultanti no malas vai, piemēram, neatkarīgie padomes locekļi, kas nozīmē, ka uzņēmuma īpašniekiem ir jāspēj ieklausīties viedoklī no malas un tam uzticēties. Uzticēšanās veicināšana, manuprāt, ir viens no uzdevumiem, kas jāpaveic Latvijas sabiedrībā, lai atraisītu cilvēkos uzņēmīgumu un padarītu uzņēmēju balsi sadzirdamāku. Komunikācija par uzņēmumu iecerēm saistībā ar akciju vai obligāciju emisiju ir brīdis, kad uzņēmums var plašāk aktualizēt savas un savas nozares problēmas politikas veidotājiem un sabiedrībai.
Lielāko daļu no savas karjeras esmu pavadījusi Nasdaq Riga vadītājas postenī (no 2005. gada līdz 2023. gadam), kā arī esmu bijusi Baltijas kapitāla tirgus veidotāja. Tagad, strādājot ambiciozu uzņēmumu padomēs (Storent Holding un Citadeles banka), kā arī nevalstisko organizāciju vadībā, kas rūpējas par korporatīvās pārvaldības jautājumiem (Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūts un Latvijas Korporatīvās pārvaldības padome), varu likt lietā biržas vadībā gūto pieredzi. Lielā mērā tā ir bijusi saistīta ar izpratnes veidošanu par mūsdienīgu uzņēmumu pārvaldību, par uzticēšanās un atvērtības nozīmi, kas ir īpaši aktuāli jautājumi Latvijas uzņēmumu konkurētspējai un mūsu valsts ekonomikai.
