Aizvadītās nedēļas beigās Satiksmes ministrija paziņoja par sagatavotajiem grozījumiem Ceļu satiksmes noteikumos, kas paredz aizliegt uz automašīnu piekabēm izvietot reklāmu stendus.
Minētais šāda soļa iemesls, manuprāt, ir uztverams kā nopietns, jo šāda veida reklāma tiešām ir nopietns apdraudējums satiksmes drošībai, - vispirms jau tāpēc, ka tiek novērsta autovadītāju uzmanība. Taču tas veicina arī citas pārdomas - vai mums nevajadzētu vismaz padomāt arī par citu pilsētvides reklāmu aizliegumu?
Priekšvēlēšanu laiks ir īstais brīdis paskatīties uz mūsu pilsētu un novērtēt reklāmas ietekmi uz tās vizuālo tēlu. Teju katras mājas fasādi «rotā» kāds priekšvēlēšanu aģitācijas plakāts, no kura uz mums noraugās kādas partijas kandidāts, dodot klišejiskus solījumus pēc vēlēšanām piepildīt mūsu maciņus pēc iespējas pilnākus.
Jau esam pieraduši pie tā, ka pirms katrām pašvaldību, Eiroparlamenta un Saeimas vēlēšanām katra partija mums cenšas atrādīt savus kandidātus. Bet - vai kādreiz esam aizdomājušies, cik lielā mērā tas bojā mūsu pilsētas ainavu?
Sākotnēji varētu šķist, ka doma par vides reklāmu aizliegumu lielpilsētā ir absurda un jau savā būtībā neiespējama. Taču izrādās, ka pasaulē ir pilsētas, kur šāds aizliegums ir ieviests un veiksmīgi darbojas.
Piemēram, laikraksts Financial Times nesen publicēja saistošu rakstu (São Paulo advertising goes underground) par Sanpaulu Brazīlijā un tām pārmaiņām reklāmas jomās, kuras veicinājis 2006. gada liegums šīs pilsētās ielās izvietot reklāmas plakātus.
Līdzīgi kā to pašlaik var novērot Rīgā, arī šajā pilsētā gandrīz uz katras ēkas fasādes, uz autobusiem, mašīnām, sabiedriskā transporta pieturvietu nojumēm tika izvietota dažnedažāda reklāma. Iedzīvotāji to bija nodēvējuši pat par vizuālo piesārņojumu. Tādēļ 2006. gadā pilsētas mērs pieņēma lēmumu ieviest tā saucamo «Tīras pilsētas likumu» (The Clean City Law), kas paredzēja vides reklāmu aizliegumu.
Vai domājat, ka tādēļ reklāmas nozare šajā pilsētā piedzīvoja grandiozu kritumu? Nebūt ne! Reklāmas eksperti norāda, ka šis lēmums bija kā stimuls attīstīt citus reklāmas veidus. Tika meklēti un rasti aizvien jauni, inovatīvi reklāmas kampaņu risinājumi, kas ļāva daudz efektīvāk uzrunāt patērētājus.
Vietējās reklāmas aģentūras Lew’LaraTBW viceprezidents Marcio Oliveira rakstā norāda, ka, pateicoties šim aizliegumam, veicināta kreatīva citu reklāmas veidu izmantošana, tostarp popularitāti iekarojis partizānu mārketings (guerilla marketing). Šķietami bargais aizliegums faktiski bija pamudinājums aktīvāk pievērsties arī interneta videi, digitālajiem medijiem un sociālajiem tīkliem, kuru popularitāte tolaik jau bija samērā augstu līmeni.
Protams, šo virzienu lielā mērā ietekmēja tas, ka brazīlieši ārkārtīgi aktīvi izmantoja sociālo mediju vidi, tā, piemēram, Brazīlijas Twitter lietotāju skaits ir viens no lielākajiem pasaulē. Taču eksperti atzīst – efekts, ko sniedza sociālo mediju pielietojums reklāmas kampaņās, bija krietni lielāks par to, ko iepriekš bija sniegušas vides reklāmas.
Tad varbūt arī mūsu pilsētas galvām derētu vismaz sākt apsvērt iespēju aizliegt krāsainu reklāmas baneru izkarināšanu visur, kur vien nav slinkums? Kā izrādās, šāds aizliegums dod pozitīvu efektu ne tikai pilsētvidei vien.