Vercrīgā, Torņa ielā 4 atklāta dekoratīvā siena «Latvijas pilsētas un novadi valsts simtgadei». Siena ir visu 119 Latvijas pašvaldību dāvinājums valsts nozīmīgajā jubilejā un katra ģerboņa izmaksas ir bijušas 172 eiro, kas nozīmē, ka kopējās izmaksas pārsniedz 20 tūkstošus eiro.

Panno (apgleznotā siena) ar Latvijas pilsētu un novadu ģerboņiem tapis pēc Rīgas domes un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) iniciatīvas un to apgleznojis starptautiski pazīstamais latviešu mākslinieks Leonards Laganovskis.

Siena pirmo reizi tika apgleznota 2005. gadā, tomēr, ņemot vērā faktu, ka pa šo laiku ir notikusi Administratīvi teritoriālā reforma un daudzas pašvaldības mainījušas savas administratīvās aprises, Latvijas simtgadē tapa ideja sienas gleznojumu atjaunot ar aktuālajiem pašvaldību ģerboņiem.

Kompozīciju vainago valsts ģerbonis, zem tā novietots valsts galvaspilsētas Rīgas ģerbonis un savulaik starptautiski atzītās Kurzemes hercogistes galvaspilsētas Jelgavas ģerbonis. Nākamajā rindā izkārtoti republikas pilsētu ģerboņi un tiem seko novadu ģerboņi alfabēta secībā.

Izstrādāts pilnīgi jauns Valsts policijas formas tērpu dizaina paraugs – mūsdienīgs un vizuāli atšķirīgs no tā, kāds bijis līdz šim.Jaunos formas tērpus plānots ieviest līdz 2019. gada beigām, informē VP.

«Viss būs atkarīgs no tā, kā mums veiksies darbi ar birokrātiskām lietām, bet, ja viss ritēs raiti, tad 2019. gada otrajā pusē un uz 101. Valsts policijas parādi policisti soļos jaunajās formās,» biznesa portālam Db.lv komentē Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis.

To, cik varētu izmaksāt visu Valsts policijas darbinieku formas tērpu nomaiņa, I.Ķuzis vēl nevarēja precīzi pateikt: «Pagaidām šie ir prototipi un ja pakāpeniski pāriesim uz jaunajām formām, tad mēs varētu iekļauties esošajā finansējumā, pat bez papildus finanšu piesaistes».

Tiks rīkots iepirkums, kura laikā izvēlēsies komersantu, kurš arī noteiks formas tērpu izmaksas. I.Ķuzis norāda, ka viens policijas formas tērpa komplekts varētu izmaksāt aptuveni 1500 eiro.

Latvijas valsts ģerbonis no 2015.gada kļūs par pamata elementu valsts pārvaldes iestāžu vizuālajā identitātē, aizstājot pašreiz lietotos dažādos logotipus. Tādējādi sabiedrība iegūs daudz skaidrāku un nepārprotamāku priekšstatu par konkrētās institūcijas piederību valsts pārvaldei, liecina medijiem sniegtā informācija.

Pildot Valsts prezidenta Andra Bērziņa un Saeimas uzdevumu nodrošināt valsts pārvaldē vienotu vizuālo identitāti, Valsts kanceleja sadarbībā ar Valsts Heraldikas komisiju izstrādājusi noteikumus par vienotu vizuālo identitāti Ministru kabinetam padotajām institūcijām. Otrdien, 28.janvārī, valdībā tie apstiprināti.

Noteikuma projekts paredz nosacījumus, kad valsts ģerbonis lietojams obligāti (iestādes darbinieku vizītkartēs, mājaslapā, apbalvojumos, zīmogos u.tml.) un kur to nav pieļaujams darīt (piemēram, uz raiba fona, uz maza izmēra priekšmetiem, kur ģerboni nebūtu iespējams skaidri saskatīt u.tml.). Regulējumā arī noteikti Latvijas valsts ģerboņu - lielā, papildinātā mazā un mazā - minimālie augstuma izmēri. Tie attiecīgi ir 18mm, 16mm un mazajam - 13 mm.

Svinot valsts simtgadi, būvmaisījumu ražotājs Sakret dāvinās vairāk nekā 100 Latvijas Republikas ģerboņus Latvijas institūcijām un pašvaldībām.

Pirmais Latvijas Republikas ģerbonis uzdāvināts Valsts prezidenta kancelejai– tā svinīga pasniegšana notika trešdien, 9.maijā Rīgas pilī, Pils laukumā 3, Rīgā.

Ģerboni plānots dāvināt visām novadu domēm, lielajām pilsētām, kā arī Rīgas Tehniskajai Universitātei, Biznesa augstskolai Turība un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai.

Sakret ģerbonis ir izliets no betona, apstrādāts ar īpašu aizsargkārtu un pirms projekta uzsākšanas saņēmis Valsts Heraldikas komisijas akceptu par tā precīzu izstrādi. Tas sver 15 kilogramus, ir 420x594 mm liels un 30 mm biezs, un veidots tā, lai varētu izvietot gan iekštelpās, gan ārpusē pie ēku fasādēm.

Noslēdzot savu prezidentūru, bijušais Valsts prezidents Raimonds Vējonis nolēmis izpirkt septiņas dāvanas, no kurām divas pasniegtas viņa kundzei Ivetai Vējonei, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā.

Dāvanu kopēja vērtība ir 512 eiro.

Starp dāvanām, kuras paredzēts izpirkt, atrodama Baltkrievijas Ārlietu ministra Vladimira Makeja dāvātā Baltkrievijas pirmā monēta koka rāmītī, Lietuvas Seima spīkera Viktora Pranckieša dāvātā sudraba jubilejas monēta «Atjaunotai Lietuvai 100», kuras autore ir Laurina Zanavičiūte.

Tāpat bijušais prezidents nolēmis izpirkt Ukrainas prezidenta Petro Porošenko dāvāto Reprezentācijas-piemiņas monētu, kuras aversā ir Ukrainas simbolika un prezidenta Petro Porošenko paraksta faksimils, savukārt reversā redzama prezidenta rezidence Marinskas pils.

Vējonis arī iecerējis izpirkt Horvātijas parlamenta priekšsēdētāja Gordana Jandrokoviča dāvāto Horvātijas Republikas parlamenta sudraba piemiņas medaļu, kuras aversā redzama Horvātijas parlamenta celtne, bet reversā atainots Horvātijas ģerbonis.

Stikla galerijas skatlogā šūpojas lielas zivis, un tās īpašniece Bārbala Gulbe joko, ka tā esot zīme – mēs vēl peldam. Galerijā patlaban ir ražas un pārmaiņu laiks.

Stikla galerija kopš 2002. gada darbojas Laipu ielā. Sākotnēji to radīja un tajā aktīvi darbojās jaunās stikla mākslinieces Marta Ģibiete, Ramona Pēkšēna-Neiberga un Bārbala Gulbe. Šobrīd galerijā saimnieko tikai Bārbala. Tolaik vēl visas vienojusi Mākslas akadēmija, jaunībai raksturīgi milzu plāni un entuziasms. Tagad mainījušās darbības prioritātes, sadzimuši bērni, izmaiņas skaidro Bārbala. Sākotnēji nelielā galerija tika pozicionēta kā stikla mākslas centrs, darbnīca, veikals, izstāžu zālīte. Tas bija kas jauns. Taču laiks pierādījis, ka visu nevar aptvert. Turklāt kādreiz Stikla galerija bija jaunums, tāda Rīgā bija vienīgā, tagad esot saradies daudz galeriju, mākslas telpu, kur arī var eksponēt stiklu, teic Bārbala. Vēl viens iemesls, kādēļ palikt Laipu ielā, – telpas, kaut arī nelielas, ir uzņēmuma īpašums, turklāt māksliniece cer, ka rosība ieliņā atjaunosies.

Līdz ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un valsts akciju sabiedrības Valsts nekustamie īpašumi 2014.gada 30.aprīlī parakstīto Apakšnomas līgumu ēka Talejas ielā 1 ir nonākusi VID kā apakšnomnieka rīcībā, informē dienesta pārstāve Evita Teice-Mamaja. Uzreiz pēc Apakšnomas līguma parakstīšanas ēkā tika uzsākti darba vietu iekārtošanas un mēbeļu uzstādīšanas darbi.

Dienests vērš uzmanību, ka laikā no 2014.gada 19.maija līdz 23.maijam uz ēku Talejas ielā 1 pārcelsies un darbu uzsāks VID Muitas pārvalde, kas līdz šim atradās 11.novembra krastmalā 17, VID Lielo nodokļu maksātāju klientu apkalpošanas centrs un Akcīzes pārvaldes klientu apkalpošanas centrs, kā arī Nodokļu parādu piedziņas pārvalde, Nodrošinājuma pārvalde un Personālvadības pārvalde, kas līdz šim atradās Jeruzalemes ielā 1.

Saskaņā ar pašreiz spēkā esošo pārcelšanās plānu pārējās Rīgā izvietotās VID struktūrvienības uz jauno vienoto adresi Talejas ielā 1, Rīgā tiks pārceltas šādos datumos:

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Tuvojoties gada beigām, arī Cēsu Svētā Jāņa baznīcas restaurācijas darbi iegājuši noslēguma fāzē.

Pabeigts lielākais darbu apjoms pie fasādes apdares - atlikusi vien baznīcas fasādes daļa ziemeļu pusē. Kontrforsi, kas atrodas šajā pusē, iepriekš nostiprināti un pavasarī tiks veikta to restaurācija. Pēc darbu pabeigšanas arī baznīcai blakus esošais skvērs tiks labiekārtots un apzaļumots.

Savukārt labiekārtošanas darbi dienvidu jeb Skolas ielas pusē jau ir pabeigti. Pie baznīcas galvenās ieejas abās pusēs uzstādīti atjaunoti un funkcionējoši dekoratīvie elementi - laternas.

Savā vietā uzstādīts arī restaurētais saules pulkstenis. Laternu un citu metāla kalumu, ieskaitot iepriekš plašu iedzīvotāju interesi raisījušās laika kapsulas, izgatavošana ir uzticēta metālkalējam Jānim Martinsonam.

70 metrus garajā Laipu ielā iegriežas vien retais, lai gan šīs ieliņas burvība un varētu pat teikt, franču šarms neesot pienācīgi novērtēts.

Par spīti faktam, ka Laipu iela nebūt neatrodas Vecrīgas nostūrī, bet starp Līvu laukumu un Šķūņu ielu, kur par cilvēku plūsmu sūdzēties nevarētu, šo mazo, kluso ieliņu pamanot vien retais. Vasarās skatu aizsedzot kafejnīcu terases, bet tagad vērība vairāk tiekot pievērsta Ziemassvētku tirdziņam, kas jau iekārtots Līvu laukumā. Pirms vairākiem gadiem uz Laipu ielas esot bijusi lielāka rosība un vairums uz šīs ielas esošo uzņēmumu bijuši radošo profesiju pārstāvji – amatnieki un mākslinieki. Pirmskrīzes gados pat notikuši Laipu ielas svētki, kad cilvēki aicināti piedalīties dažādās radošajās darbnīcās.

Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolā un Rīgas Centra Humanitārajā vidusskolā notiek ēku otrās kārtas atjaunošanas darbi, kurus pirmdien klātienē aplūkoja arī pašvaldības pārstāvji, informē Rīgas dome.

Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolas ēkā, Bruņinieku ielā 24, 24A un 24B, ir paveikti 30% no plānotajiem otrās kārtas būvniecības darbiem. Šogad ir ieplānots, ka 2798 kvadrātmetru platībā tiks veikts kosmētiskais remonts, atjaunota apkures, ventilācijas un siltumapgādes sistēmas. Skolas serveru telpai tiks uzstādīta jauna gaisa kondicionēšanas sistēma. Tiks izbūvēti jauni ūdensvada un kanalizācijas tīkli, nomainīti elektrotīkli, uzstādīta jaunu apsardzes un ugunsgrēka trauksmes izziņošanas sistēma. Jaunās telpas arī aprīkos ar jaunām mēbelēm.

Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolas ēkas atjaunošanu pēc Īpašuma departamenta pasūtījuma veic pilnsabiedrība AKN. Kopīgās otrās kārtas būvniecības un būvuzraudzības darbu izmaksas ir gandrīz 1,22 miljoni eiro.

Ar svinīgu pilsētas atslēgu piestiprināšanu šodien, 14.novembrī, atklāja atjaunoto vēsturisko Rīgas 1.slimnīcas administratīvo ēku Bruņinieku ielā 5, informē Rīgas dome.

Atklāšanas pasākuma laikā uz ēkas fasādes smilšakmens galvaspilsētas ģerboņa kompozīcijā tika uzstādītas no jauna izgatavotās, arhitekta Reinholda Georga Šmēlinga skicē paredzētās, bet iepriekš neīstenotās, Rīgas atslēgas.

Atjaunošanas darbi administratīvā ēkā tika sākti šogad 20. maijā. Šajos septiņos mēnešos tika veikti ne tikai nepieciešamie restaurācijas darbi, bet arī jumta nesošo konstrukciju atjaunošanas darbi, jumta seguma - māla dakstiņu - nomaiņa 1250 kvadrātmetru platībā.

«Protams, vislielākais restauratoru darbs bija pie fasādes atjaunošanas - tika notīrīti, pāršuvoti, restaurēti, vietām nomainīti, vēsturiskie ķieģeļi 2560 kvadrātmetru platībā. Tai skaitā pie slimnīcas administrācijas ēkas fasādes ir atjaunots arī apzeltīts Rīgas ģerbonis ar atslēgām,» informēja Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs.

Pagaidām nozares ministrs var baudīt bijušo kolēģu darba augļus, bet labo ziņu krājumi izsīkst

Novembra vidū satiksmes ministrs Uldis Augulis ietvītoja, ka decembrī Liepājas lidostā izmēģinājuma lidojumā ieradīsies jaunais AirBaltic lidaparāts Bombardier CS300. Taču nozares jautājumu pārzinātājiem jau tobrīd bija skaidrs, ka tā ir puspatiesība, jo lidosta nav sertificēta komerclidojumiem ziemas apstākļos. Par to arī varēja pārliecināties 5. decembrī, kad pasaulē pirmais komerciālais šī modeļa gaisa kuģis palidinājās virs Latvijas, bet pilsētā, kurā piedzimst vējš, tā arī nenosēdās.

Jebkurš atgādinājums pasaulei par nacionālās lidsabiedrības flotes modernizāciju un rekonstruēto Kurzemes lidostu gan vērtējams pozitīvi. Latvijai nav daudz šādu patīkamu jaunumu. Konkrētajā gadījumā ministrs varēja plūkt savu priekšgājēju laurus, bet ordeni sev varēs spraust, ja atradīs aviokompānijai stratēģisko investoru. Savukārt paša nopelnos balstītu pozitīvu tvītu par nozari tikpat kā nav, jo par iespēju griezt lentītes, atklājot rekonstruētos ceļus, arī jāpateicas citiem.

Jaunā parauga Latvijas pilsoņu pases dizainu izstrādājuši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) speciālisti un vācu dizaineri.

PMLP preses pārstāve Laura Laiva aģentūrai LETA pastāstīja, ka PMLP Personu apliecinošu dokumentu departamenta amatpersonas izstrādāja pases dizaina koncepciju, kas tika nosūtīta uz Vāciju pasu sagatavju ražošanas uzņēmumam Giesecke&Devrient GmbH. Šis uzņēmums uzvarēja iepirkuma konkursā par pasu sagatavju izgatavošanu.

Pasu sagatavju dizains ir PMLP un pasu ražotāju kompānijas dizaineru kopdarbs. PMLP sniedza savu skatījumu uz dizaina elementiem un sadarbībā ar vāciešiem strādāja tikai pie viena dizaina varianta. Darba procesā tika izstrādāti vairāki varianti atsevišķiem pases elementiem, bet ne dizainam kopumā.

Otrdien, 23. oktobrī, Latvijas Banka izlaidīs Latvijas valsts 100 gadu jubilejai veltītu sudraba kolekcijas monētu «Ģerboņu monēta».

Monēta plašākai sabiedrībai tiks prezentēta pasākumā Rīgas pils Ģerboņu zālē 22. oktobrī, klātesot Latvijas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim.

Kolekcijas monētas «Ģerboņu monēta» mākslinieki ir Laimonis Šēnbergs (grafiskais dizains) un Jānis Strupulis (plastiskais veidojums). Monēta izgatavota kaltuvē UAB Lietuvos monetų kalykla (Lietuva).

Monētas priekšpusē attēlots Latvijas Republikas lielais valsts ģerbonis, zem tā – Latvijas valsts 100 gadu jubilejas zīme. Monētas aizmugurē uz vēsturisko heraldisko figūru – lauvas, grifa un aļņa – fona izvietoti Latvijas kultūrvēsturisko apgabalu ģerboņi un uzraksti «Kurzeme», «Vidzeme», «Zemgale» un «Latgale».

Ieguldījumu pasaulē bieži vien vērojama situācija, kad amatieri investori par savām spējām pārspēt kopējo tirgus sniegumu ir visai pārliecināti. Patiesībā gan to izdarīt ir grūti, un ne velti tas ilgākā termiņā izdevies vien nelielai daļai finanšu tirgus profesionāļu.

Mazajiem investoriem to ceļā uz daudzmaz veiksmīgu ieguldīšanu bieži vien ceļā stājas emocijas. Šajā ziņā var runāt gan par pārlieku lielām bailēm no zaudējumiem, gan piezagušos neadekvātu pašpārliecinātību.

Pacietība un vēlreiz pacietība

Ne velti pēdējo gadu laikā vērojama tā saucamās pasīvās investēšanas uzvaras gājiens. Tas nozīmē, ka investori labāk naudu lemj ieguldīt kādā fondā, kas tikai kopē kāda tirgus indikatora vērtības izmaiņas. Mazajiem investoriem pretī nākuši paši lielie līdzekļu pārvaldnieki, kuri radījuši daudzus šādus ļoti zemu izmaksu biržā tirgotos fondus. Tas nozīmē, ka investēšana kļūst lētāka un nosacīti vieglāka. Pietiek vien iegādāties kādam biržas indeksam piesaistītu vērtspapīru ("biļeti"), lai, "iekāpjot šādā kopējā vilcienā", veiktu uzreiz sabalansētu ieguldījumu un varētu cerēt tik pie peļņas.

Latvijas Banka piektdien, 9.martā laidusi klajā sudraba kolekcijas monētu Mana Latvija, kas tapusi pēc Grobiņas novadā dzīvojošās 11 gadus vecās Elizabetes Kanderes zīmējuma, informē Latvijas Bankā.

Monētas priekšpusē (aversā) ir attēlots Latvijas lielais valsts ģerbonis, bet monētas aizmugurē (reversā) ir smaidošas saules attēls, kuram labajā pusē ir uzraksts Saules mūžu Latvijai.

«Saule kā dzīvības un labestības simbols, kā visu cilvēku esības avots un pamatvērtība rotājas daudzās latviešu tautas dziesmās. Ļoti trāpīgi saules tēlu grafiskā izteiksmē Latvijas 100 gadu jubilejai veltītās monētas zīmējumā atainojusi tolaik 10 gadus veca skolniece - viena no 6742 jaunajiem dalībniekiem, kas piedalījās Latvijas Bankas organizētajā bērnu zīmējumu konkursā, kurš ar devīzi "Mana Latvija" notika 2016.gada beigās-2017.gada sākumā,» informē Latvijas Bankā.

Gatavojoties Ikšķiles 830. jubilejas gadam un domājot par novada tēla atpazīstamību, pašvaldība pieņēma lēmumu par zīmola izveidi. Tā mērķis ir pozicionēt Ikšķiles novadu kā mierpilnu un vienlaikus progresīvu dzīvesvietu Rīgas tuvumā aktīvām, augošām ģimenēm, attīstīt dabas un aktīvās atpūtas tūrisma virzienu, kā arī veicināt iedzīvotāju piederības sajūtu un identificēšanos ar novadu un vienotas, uz attīstību vērstas kopienas veidošanos, vēsta reģionālais medijs Daugavas balss.

Ikšķiles novada grafiskās zīmes izcelsme esot rodama latviešu rakstu zīmju mantojumā.

Atšķirībā no novada oficiālās heraldikas – ģerboņa, kas satur ilustratīvu un konkrētu vēstures posmu raksturojošu informāciju (mūra celtne, krusts), Ikšķiles novada grafiskā zīme satur apjomīgāku, tēlaināku un brīvāk interpretējamu informāciju, kas netiek ierobežota ne laikā, ne telpā un runā par cilvēciskām un garīgām vērtībām.

Ikšķiles novada vēsturiskā heraldika (novada ģerbonis), tiek lietota novada oficiālajos dokumentos, kas prezentē pašvaldību kā pārvaldes institūciju.

Ikšķiles novada logotipa interpretācija ir «novada ikdienas tērps un vienkārša, sirsnīga valoda». Logotipu var izmantot visos iespējamos ar novada komunikāciju saistītajos materiālos - marķējumos uz produktiem (piem., radīts Ikšķilē), navigācijas norādēs (izkārtnēs pie skolām, bērnudārziem, tūrisma takām u.c.), tūrismu veicinošos materiālos (bukletos un digitālos medijos), novada sporta tērpos, transporta un peldlīdzekļu marķējumos, novada svētku noformējuma vai izklaides informācijas plakātos, uz novada suvenīru produkcijas.

VAS Latvijas Pasts izdevis pastmarku Kuršu ķoniņi, kurai ir vienots dizains ar Latvijas Bankas izlaisto sudraba kolekcijas monētu.

Pastmarka emitēta gan kā atsevišķs filatēlijas izdevums, gan arī īpašā kopizdevumā ar Latvijas Banku, kurā iekļauta arī speciāla aploksne un kuršu ķoniņiem veltītā sudraba monēta, informē VAS Latvijas Pasts.

Sudraba kolekcijas monēta un pastmarka Kuršu ķoniņi veidota vienotā dizainā – uz tās attēlots Ķoniņciema ģerbonis un stilizētā Kurzemes tautastērpā ģērbta sieviete un vīrietis. Pastmarka izdota 30 000 eksemplāru tirāža, un tās nominālvērtība ir 5 eiro, kas atbilst dažāda veida vēstuļu korespondences apmaksai svara kategorijās virs 500 gramu.

Savukārt kopizdevums, kurā iekļauta netradicionāla izmēra aploksne ar pirmās dienas zīmogu, pastmarka un Latvijas Bankas sudraba kolekcijas monēta, izdota 300 eksemplāru tirāžā. Pastmarkas, aploksnes, zīmoga un kolekcijas monētas dizaina autors ir mākslinieks Arvīds Priedīte.

Lietuvas diplomāti pauduši izbrīnu par Vācijas sporta apģērbu, apavu un aprīkojuma ražotāja «adidas» piedāvājumu iegādāties krekliņu, ko rotā uzraksts «USSR» un bijušās Padomju Savienības simbolika.

«Joprojām gadās saskarties ar impēriskās nostalģijas izpausmēm, bet no slavenās «Adidas» puses tas ir mazliet negaidīti,» sociālajā tīklā «Twitter» raksta Lietuvas Ārlietu ministrijas stratēģiskās komunikācijas grupa, daloties ar attēlu, kurā redzas pazīstamā ražotāja piedāvājums.

Šo ierakstu retvītojis ārlietu ministrs Lins Linkevičs.

Pirms šovasar Krievijā gaidāmā Pasaules kausa finālturnīra futbolā «Adidas» izveidojis 2018. gada retro krekliņu sēriju, kurā cita starpā iekļāvis Krievijai veltītu krekliņu ar atsauci uz bijušās Padomju Savienības komandas tērpu. Krekliņam uz krūtīm redzams bijušās Padomju Savienības ģerbonis, bet tradicionālās krievu abreviatūras «CCCP» vietā uz tā lasāms angliskais «USSR».

Interneta izsoļu vietnē E-bay izlikts Latvijas valsts pirmo prezidentu kaligrāfiski parakstītu zvērestu it kā oriģināls. Par mākslinieciski izstrādāto dokumentu tā īpašnieks prasa 30 000 ASV dolāru, bet potenciālo pircēju interesi tur tā arī nemana, vēsta portāls lsm.lv.

Eksperti atzīst, ka zvērestiem, ja tie ir autentiski, būtu liela mākslinieciskā vērtība, bet ne tik būtiska vēsturiskā nozīme. Vienlaikus šādi gadījumi aktualizē faktu, ka mūsu valstī nemaz nav kārtības, kā un kam tādās reizēs būtu jārīkojas.

Šī nav pirmā reize, kad izsoļu vietnē «E-bay» tiek piedāvāts dokuments ar Latvijas prezidentu Jāņa Čakstes, Gustava Zemgala un Alberta Kvieša zvērestiem būt uzticīgiem mūsu valstij. Jau pirms pusotra gada par to īpašnieks prasīja vairāk nekā 100 000 eiro. Nav zināms, vai toreiz it kā autentisko dokumentu izdevās pārdot, jo Latvijas Radio neizdevās sazināties ar tirgotāju ar segvārdu itaska90.

Vācijas sporta apģērbu, apavu un aprīkojuma ražotājs «Adidas» no piedāvājuma mājaslapā izņēmis kreklu ar Padomju Savienības simboliku.

Lietuvas diplomāti pauduši izbrīnu par Vācijas sporta apģērbu, apavu un aprīkojuma ražotāja «Adidas» piedāvājumu iegādāties krekliņu, ko rotā uzraksts «USSR» un bijušās Padomju Savienības simbolika.

«Joprojām gadās saskarties ar impēriskās nostalģijas izpausmēm, bet no slavenās «Adidas» puses tas ir mazliet negaidīti,» sociālajā tīklā «Twitter» raksta Lietuvas Ārlietu ministrijas stratēģiskās komunikācijas grupa, daloties ar attēlu, kurā redzas pazīstamā ražotāja piedāvājums.

Šo ierakstu retvītojis ārlietu ministrs Lins Linkevičs.

Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks (V) interesējas, vai «Adidas» piedāvās abģērbu ar nacistiskās Vācijas simboliem.

Iepriekš aizmirstībā grimusī izcilā arhitektūras pērle atdzimst, pirmie sakārtoti vīna pagrabi, kur šogad sāks rūgt jaunizveidotās Kabiles vīna darītavas sidrs un augļu vīns

Sidra ražotni Kabiles muižā attīsta arhitekte Agate Eniņa un tāllēcēja Lauma Grīva. Agate ikdienā ir sertificēta arhitekte birojā Mark arhitekti un docētāja Rīgas Tehniskajā universitātē, bet muižas restaurācija ir viņas «saldais ēdiens».

Muižas atdzimšana ir Agates «ģimenes kopprojekts », kā viņa pati to definē. Muižu ģimene iegādājusies pirms diviem gadiem (īpašnieks ir Agates patēvs, zviedrs Jans Gustafssons), lēnā garā izejot projektēšanas procesu, un tagad sākušies reālie atjaunošanas darbi. Pagaidām muižas teritoriju no parka ainavas atdala žogs, kas vēlāk, ģimenei šeit uzturoties biežāk, tiks aizvākts, jo arī vēsturiski tā šeit nav bijis.

Latvijas Banka rīt, 15. novembrī, laidīs apgrozībā Vidzemei veltītu 2 eiro piemiņas monētu, informē centrālā banka.

Šī monēta, uz kuras attēlots Vidzemes ģerbonis, ievada Latvijas kultūrvēsturiskajiem apgabaliem veltīto 2 eiro piemiņas monētu sēriju, kas būs viens no Latvijas Bankas veltījumiem valsts 100 gadu jubilejā. Monēta ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā un citās eiro zonas valstīs, tādējādi, sagaidot mūsu valsts 100 gadu jubileju, tā ceļos pa visu Eiropu, stāstot par Latviju.

Latvijas valsts 100 gadu jubilejas pasākumu programma veidota, paredzot svētku un paliekošu vērtību radīšanā iesaistīt visu sabiedrību, ikvienu cilvēku un iestādi. Valsts 100 gadu jubilejas gaidīšanu ievadīs jau 2017. gadā plānotie darbi un pasākumi, bet Latvijas rotāšana svētku noskaņās ilgs piecus jubilejas gadus. Latvijas Banka piedalīsies ar tās lomai atbilstošu saturu, nodrošinot valsts finanšu vēsturē nozīmīgu notikumu izpēti un izcilu personību ieguldījuma vērtējumu un radot vairākas valsts izveidei veltītu piemiņas un kolekcijas monētu sērijas un atsevišķas monētas. Latvijas Banka valsts 100 gadu jubilejas atzīmēšanu noslēgs ar centrālās bankas 100 gadu jubileju 2022. gada 1. novembrī.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.