Finālam tuvojas 1,7 miljonus vērtie Cēsu Svētā Jāņa baznīcas restaurācijas darbi

Tuvojoties gada beigām, arī Cēsu Svētā Jāņa baznīcas restaurācijas darbi iegājuši noslēguma fāzē.

Pabeigts lielākais darbu apjoms pie fasādes apdares - atlikusi vien baznīcas fasādes daļa ziemeļu pusē. Kontrforsi, kas atrodas šajā pusē, iepriekš nostiprināti un pavasarī tiks veikta to restaurācija. Pēc darbu pabeigšanas arī baznīcai blakus esošais skvērs tiks labiekārtots un apzaļumots.

Savukārt labiekārtošanas darbi dienvidu jeb Skolas ielas pusē jau ir pabeigti. Pie baznīcas galvenās ieejas abās pusēs uzstādīti atjaunoti un funkcionējoši dekoratīvie elementi - laternas.

Savā vietā uzstādīts arī restaurētais saules pulkstenis. Laternu un citu metāla kalumu, ieskaitot iepriekš plašu iedzīvotāju interesi raisījušās laika kapsulas, izgatavošana ir uzticēta metālkalējam Jānim Martinsonam.

Šogad plānots noslēgt torņa iekšpuses koka konstrukciju restaurācijas darbus. Šobrīd vietās, kur iepriekš konstatēti bojājumi, tiek atjaunots grīdas segums un pakāpieni. Šo darbu dēļ tornī atrasties nav atļauts. Tas arī ir iemesls tam, ka jau kopš augusta pārtrauktas ekskursijas tornī.

Pēc fasādes restaurācijas labāk pamanāmi vēsturisko logu reljefi baznīcas tornī. Esošais 1853. gadā celtais baznīcas tornis uzbūvēts uz vēl senākā torņa pamatiem, sākotnējā torņa logi aizmūrēti, atstājot redzamas vien to ailes. Līdzīgi arī baznīcas dienvidu pusē ir redzams aizmūrēts vēsturiskās durvju ailes apveids.

Savukārt decembrī tiks pabeigta jumta nomaiņa.

Baznīcas restaurācijas projekta ietvaros paveikts darbs arī pie baznīcas vitrāžām. Visas baznīcā esošās vitrāžas tika izņemtas no logiem, pārskatītas, piefiksēts to esošais stāvoklis, vitrāžas notīrītas, salaboti tajās konstatētie defekti un bojājumi, un jaunā krāšņumā tās atgriezušās savās vietās.

Interesants stāsts saistīts ar vitrāžu, kuru 1938. gadā baznīcai dāvinājusi Latvijas Krājkase. Neskatoties uz to, ka tajā attēlots Latvijas ģerbonis un karogs, tieši šis ir vienīgais vitrāžas oriģināls, kas palicis neskarts gan Otrajā pasaules karā, gan Padomju laikos. Pirms Otrā pasaules kara vitrāža izņemta no logu ailes un paslēpta baznīcas sienā, savukārt no Padomju varas vērīgajiem skatieniem tajos laikos tik nevēlamo Latvijas Valsts simboliku izdevies paslēpt ar grīdas krāsas palīdzību. Pārējās vitrāžas glabā atzīmi par to atjaunošanu pēc pilsētas bombardēšanas Otrā pasaules kara laikā - 1941. un 1942. gadā. Turpat atrodami iniciāļi "I.K.", kurus diemžēl līdz šim vēl nav izdevies atšifrēt. Šogad šos vitrāžu atjaunošanas darbus veica Latvijas Mākslas akadēmijas docente Sandra Urtāne.

Restaurācija notiek astoņu sadarbības partneru kopīgā projekta "Kultūra, vēsture, arhitektūra Gaujas un laika lokos" ietvaros. Cēsu Svētā Jāņa baznīcas restaurācijas projekta I kārtu finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), līdzfinansējumu nodrošina Cēsu novada pašvaldība un Cēsu Sv. Jāņa lauku evaņģēliski luteriskā draudze. Baznīcas restaurācijas kopējās izmaksas prognozētas līdz pat 1,7 miljoniem eiro, no tiem 1,38 miljoni ir ERAF finansējums.