Foto

Sekojot idejai: Stikla galerija iedzīvotāju pirktspējā izmaiņas uz labo pusi vēl nemana

Inita Šteinberga, speciāli DB,11.12.2013

Jaunākais izdevums

Stikla galerijas skatlogā šūpojas lielas zivis, un tās īpašniece Bārbala Gulbe joko, ka tā esot zīme – mēs vēl peldam. Galerijā patlaban ir ražas un pārmaiņu laiks.

Stikla galerija kopš 2002. gada darbojas Laipu ielā. Sākotnēji to radīja un tajā aktīvi darbojās jaunās stikla mākslinieces Marta Ģibiete, Ramona Pēkšēna-Neiberga un Bārbala Gulbe. Šobrīd galerijā saimnieko tikai Bārbala. Tolaik vēl visas vienojusi Mākslas akadēmija, jaunībai raksturīgi milzu plāni un entuziasms. Tagad mainījušās darbības prioritātes, sadzimuši bērni, izmaiņas skaidro Bārbala. Sākotnēji nelielā galerija tika pozicionēta kā stikla mākslas centrs, darbnīca, veikals, izstāžu zālīte. Tas bija kas jauns. Taču laiks pierādījis, ka visu nevar aptvert. Turklāt kādreiz Stikla galerija bija jaunums, tāda Rīgā bija vienīgā, tagad esot saradies daudz galeriju, mākslas telpu, kur arī var eksponēt stiklu, teic Bārbala. Vēl viens iemesls, kādēļ palikt Laipu ielā, – telpas, kaut arī nelielas, ir uzņēmuma īpašums, turklāt māksliniece cer, ka rosība ieliņā atjaunosies.

Liek domāt citādi

Galvenais darbs – mācos skaitīt, atklāj Bārbala. Sākot darbību, galerijai palīdzējis Kultūrkapitāla fonda finansējums, par to iegādāta stikla krāsns. Laiks ieviesis savas korekcijas mākslinieču optimistiskajā biznesa plānā. Bārbala atzīst, ka strādāt radoši, veidojot izstāžu darbus, kļūstot arvien lielāka greznība. Viņa pievēršas dažādiem pasūtījumiem, rotām, suvenīriem vairākos, ne vienā eksemplārā. Uzsvaru neliekot uz unikālo, bet uz dizaina iztrādi un ražošanu kvantitātē. Stikla māksliniekiem grūti esot visur; arī kaimiņvalstīs sagrauta stikla rūpniecība, nav iespēju radoši izpausties. Latvieši vēl turoties salīdzinoši labi. Bārbala atzīst, ka pati arī ikdienas lietošanai nepirktu oriģinālus mākslas darbus. Krīzē ir aizvērušies vairāki Laipu ielas veikaliņi, bodītes, līdz ar to ļaužu apgrozās mazāk. Mūsu valsts iedzīvotāju pirktspējas ziņā vēl lielas izmaiņas galerijā nemanot. Pirms gadiem meitenes auskarus, kas maksāja ap 10 latiem, pirka viegl prātīgāk, ja iepatikās, pat divus pārus – sev un draudzenei, taču tagad krietni apdomājot pat par vieniem, kaut arī cena pazemināta līdz septiņiem latiem.

Skolēnu kļūst vairāk

Pēdējos gados arvien lielāku lomu uzņēmuma apgrozījumā ieņem radošās darbnīcas interesentiem, tās savulaik sāktas kā papildu nodarbe. Interese pašam kaut ko radīt arvien aug, ir novērojusi Bārbala. Nāk gan ģimenes, gan darba kolektīvi, gan individuāli apmeklētāji, kas vēlas izmēģināt roku stikla mākslā. Bariņā, protams, jautrāk, secina māksliniece un apgalvo – kaut arī darbošanās ar stiklu šķiet sarežģīta, bēdīgs neaizejot neviens. Uzņēmums garantē – darbiņš visiem iznāks! Māksliniece uzsver, ka viņa savos darbības gados pati apzinās savu izaugsmi kā skolotājai, arvien labāk apgūstot, kā mācīt iesācējus.

Oriģinālus pērk retais

Pirmssvētku laikā esot lielākā rosība, jo tā ir iespēja pagatavot oriģiālu dāvanu. Labākie klienti ir turīgie krievu tūristi no Maskavas, kuriem šādi stikla darbi ir jaunums. Pēterburdzieši vairāk nākot vienkārši priecāties.

Strādāšana darbnīcā ir izdevīga arī tāpēc, ka uz to jāpiesakās iepriekš. Māksliniecei nav visu laiku jābūt galerijā, kas nebūtu iedomājami, ja telpā būtu veikals vai izstāde. Tagad tā ir darbnīca, kurā var arī kaut ko iegādāties.

Izstāžu rīkošana ir pārāk dārgs prieks, secinājusi Bārbala. Pēdējā bijusi pirms pusotra gada. Arī veikaliņa uzturēšana, sortimenta gādāšana, iz- vietošana prasa gan darbu, gan vietu. Tagad stikla mākslinieku izstāžu darbība turpinās citās, lielākās telpās. Arī Bārbala pati savus darbus galvenokārt realizē citās galerijās, veikalos. Izdevīga ir sadarbība ar reklāmas aģentūrām, suvenīru gatavošana uzņēmumu vaja- dzībām, balvu darināšana pasākumiem. Kad DB viesojās galerijā, tur tapa stikla naudas koki, kas ir sevišķi populāri šajā gada nogalē.

Papildu ienākumi ir arī no krāsns īres, kad to savām vajadzībām izmanto Mākslas akadēmijas studenti.

Kaut arī izstrādājumu cenas nākas pazemināt, materiālu izmaksas (stikls, elektrība u.c.) aug. Stiklu izejmateriālam ķīnieši piedāvājot vislētāko, taču Bārbala iegādājas Amerikā, Vācijā un citviet Eiropā ražotu stiklu, jo svarīga ir tā kvalitāte. Caurspīdīgais stikls patlaban maksā 50 eiro/m2, krāsainie stikli – daudz dārgāki, piemēram, sarkanā cena var sasniegt 180 eiro/m2. Pasūtījumi diktējot cenu, un nereti nākas izvēlēties pēc iespējas lētākus materiālus.

Jāseko Tallinas pieredzei

Kaut arī galerija atrodas pašā Vecrīgas centrā, nejauši garāmgājēji tur iegriežoties reti.

«Cilvēki savām pastaigām izvēlas lielākās ielas, mazajās šķērsieliņās ieklīst retais,» secina Bārbala. «Pirms krīzes te bija daudz cerīgu uzņēmēju, taču tagad gan Laipu, gan daudzas citas šķērsieliņas kļūst tukšākas un nemīlīgākas.»

Viņa spriež, ka Rīgai vajadzētu sekot Tallinas piemēram un atbalstīt dažādu darbnīciņu, radošu salonu veidošanu arī mazajās ielās. Tas būtu labi gan amatniekiem, māksliniekiem, gan interesanti apmeklētā jiem, jo, dodoties apskatīt vienu darbnīcu, iegrieztos arī citās, spriež māksliniece.

Viņasprāt, tam būtu pozitīvs efekts, jo cilvēku plūsma stimulētu arvien jaunu atraktīvu vietu rašanos. Bārbalai turēties liek arī patriotisms: «Ja aizvērsies Stikla galerija, šajā Vecrīgas daļā paliks krogi vien».

Stikla galerija vēl aizvien darbojas populārās Agijas Sūnas mākslas galerijas paspārnē. Šāda sadarbība ir racionāla, uzskata Bārbala, jo kopīga grāmatvedība, administrēšanas izdevumi samazina izmaksas. Tas ļaujot Bārbalai arī vairāk realizēt sevi kā māksliniecei.

Veiksmei – patroni

Lai papildinātu zināšanas, Bārbala studējusi uzņēmējdarbību. Viens no secinājumiem – iespēju un visādu atbalstu daudz ir tieši jaunajiem uzņēmumiem, bet Stikla galerija jau esot veca. Taču, tā kā situācija mainī jusies, palīdzība lieti noderētu. Tādēļ Bārbala izskata iespējas par jauna uzņēmuma dibināšanu, kas ļautu atjaunoties, iegādāties tehnisko aprīkojumu.

Māksliniece vēlētos, lai arī pēc gadiem pieciem šajā vietā vēl aizvien būtu stikla mākslas galerija, darbnīca.

«Ar stiklu un Vecrīgu sirdī,» viņa joko. Bārbalai ir pārliecība, ka izpeldēt palīdz īpašs patrons. Izvēloties telpas galerijai, atklājies, ka ielas otrā pusē, ir sens stiklinieku cunftes ģerbonis, kas visu laiku caur skatlogu uzrauga notiekošo telpā.i, atklājies, ka ielas otrā pusē, ir sens stiklinieku cunftes ģerbonis, kas visu laiku caur skatlogu uzrauga notiekošo telpā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

70 metrus garajā Laipu ielā iegriežas vien retais, lai gan šīs ieliņas burvība un varētu pat teikt, franču šarms neesot pienācīgi novērtēts.

Par spīti faktam, ka Laipu iela nebūt neatrodas Vecrīgas nostūrī, bet starp Līvu laukumu un Šķūņu ielu, kur par cilvēku plūsmu sūdzēties nevarētu, šo mazo, kluso ieliņu pamanot vien retais. Vasarās skatu aizsedzot kafejnīcu terases, bet tagad vērība vairāk tiekot pievērsta Ziemassvētku tirdziņam, kas jau iekārtots Līvu laukumā. Pirms vairākiem gadiem uz Laipu ielas esot bijusi lielāka rosība un vairums uz šīs ielas esošo uzņēmumu bijuši radošo profesiju pārstāvji – amatnieki un mākslinieki. Pirmskrīzes gados pat notikuši Laipu ielas svētki, kad cilvēki aicināti piedalīties dažādās radošajās darbnīcās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Liepājas dome sliecas atbalstīt pretrunīgi vērtēto Rožu galerijas būvniecības ieceri

,20.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas domes Attīstības komiteja šodien konceptuāli atbalstījusi sabiedrības pretrunīgi vērtēto tirdzniecības centra Rožu galerija būvniecības ieceri Liepājas centrā, līdzās Rožu laukumam. Gala lēmums tiks pieņemts Liepājas domes sēdē nākamnedēļ, 27.februārī, informē Liepājas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Zane Ģirne.

Attīstības komitejā Rožu galerijas būvniecības ieceri konceptuāli atbalstījuši seši deputāti, bet viens deputāts atturējies. Uz domes sēdi tiks virzīts lēmumprojekts par atbalstu šai būvniecības iecerei, un deputāti lems - balsot par vai pret šādu lēmumprojektu.

Deputāti vienojās uzdot pirmsprojekta skiču stadijā izstrādāt vismaz trīs alternatīvus arhitektoniskos risinājumus būves apjoma telpiskajam sadalījumam un fasādes apdarei, apdarē izvairoties no plaša stikla materiāla pielietojuma. Galīgais risinājums saskaņojams būvvaldē.

Tāpat pirms skiču projekta izstrādes būs jāveic apbūvei paredzētā zemesgabala ģeotehniskā izpēte, īpaši izvērtējot hidroģeoloģiskos apstākļus un nosakot iespējamās pārmaiņas un pārmaiņu ietekmi uz blakus esošajām ēkām, tostarp Liepājas sv.Trīsvienības katedrāli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazs rundālītis rožu un liels, neizmantots pilsētvides potenciāls – tāds patiesībā ir grupas Līvi apdziedātais Rožu laukums Liepājā.

Laukums pilsētas centrā savu nosaukumu un funkcijas laika gaitā ir mainījis ne reizi vien. 1797. gada Liepājas plānā tas nosaukts par Neue Markt jeb Jauno tirgu. Taču 1910. gadā pašvaldība nolēma laukumā izveidot atklātu dārzu ar rozēm, bet tirgu pārcelt kvartālu tālāk. Tika iestādīti ap 500 rožu stādu, un 1911. gadā laukumu nosauca par Rožu laukumu. 1945. gadā tas pārtapa par Uzvaras laukumu, bet kopš 1988. gada, ar vārdiem «Liepājas klēpī visi vēji ligzdu sev vij, un dvēselē – Rožu laukums,» romantisko nosaukumu atkal saulītē izcēla dzejnieks Aivars Neibarts un grupa Līvi. Lielu daļu apbūves laukums zaudēja Otrajā pasaules karā. Padomju gados tukšo robu izlika betona plāksnēm un uzstādīja Ļeņina pieminekli, turklāt projektētāji jauši vai nejauši to bija ieriktējuši tā, ka, pa gabalu skatoties, tautu vadonis turēja rokās blakus esošās Sv.Trīsvienības baznīcas krustu. Tagad te ir lielākā bezmaksas autostāvvieta pilsētā un palaikam aktualizējas ambiciozi apbūves projekti. 1999. gadā pašvaldība pēc arhitekta Andra Kokina projekta rekonstruēja Rožu laukumu, izveidojot simbolisku rožu rundāli, ap kuru virknējas Liepājas sadraudzības pilsētu ģerboņi. No rundāļa uz visām pusēm stiepjas zināmākie Liepājas maršruti ar bruģī iestrādātu metāla noti – Zivju iela ar nu jau ilgāku laiku slēgto, taču tik un tā reprezentatīvo Rokkafejnīcas ēku un Mūziķu slavas aleju, uz ziemeļrietumiem stiepjas agrāk rosīgā, tagad noskumusī Graudu iela, bet, izejot cauri Tirgoņu jeb gājēju ielai, tieši uz jūru ved Peldu iela. Ziemeļu – dienvidu virzienā pa Lielo ielu garām Liepājas Universitātei un senākajam lielveikalam Kurzeme aizdun vienīgās līnijas tramvajs. Rožu laukuma aizmugurē ir romantiskā, bruģētā Stendera ieliņa ar vēsturiskām – gan noplukušām, gan uzpucētām – lielām un mazām ēkām. Rožu laukums ir kā sirds, no kuras uz visām pusēm stiepjas asinsvadi, taču to pulss ir neritmisks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā, Elektrēnu pilsētā ekspluatācijā nodota Baltijas valstīs lielākās ekofabrikas pirmā kārta, kas pārstrādās automobiļu, rūpniecības un sadzīves stikla atkritumus.

Investīciju projektā, kura vērtība pārsniedz miljonu eiro, ieguldījis uzņēmums Ekobaze, kas jau vairāk nekā desmit gadus gan Latvijā, gan Lietuvā vāc un pārstrādā otrreizējās izejvielas: plastmasu, metālu, riepas, stiklu un visu to, kam iespējams nodrošināt otru dzīvi.

"Ar katru gadu pasaulē rodas aizvien vairāk jaunu ražošanas materiālu, kas jebkurā gadījumā agri vai vēlu kļūst nelietojami, pat par spīti visiem centieniem. Tāpēc ļoti bieži sanāk tā, ka inovatīva izlaušanās mūsdienu industrijā jau pēc dažiem gadiem kļūst par problēmu ekosistēmai. Kas ir tās lietas, kuras saražotas pirms desmit gadiem un par kurām mums nākas maksāt tagad? Atbilde nav tālu jāmeklē – varat paskatīties uz savas automašīnas stikliem, palūkoties uz mājas logiem. Lielākoties mums ir darīšana nevis ar parasto stiklu plašākā izpratnē, bet gan ar sarežģītu kompozītu materiālu. Viens no tā atribūtiem ir drošības plēve, kurai jāpasargā mūs no atlūzām, ja stikls tiks sadauzīts sīkos gabaliņos. Inovatīvais risinājums, kas ir izglābis un turpina glābt tūkstošiem dzīvību, diemžēl nav ideāls apkārtējās vides veselībai," komentē Ekobaze akcionārs Mariuss Kubiļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto & Video

Kā top?: Stikla apstrāde un konstrukciju izgatavošana uzņēmumos Transparence un Arčers

Žanete Hāka,31.10.2014

Uzņēmuma ražotajiem stikliem ir dažādi biezumi un pārklājumi – saules aizsardzības stikli, siltumizolējošie stikli, krāsotie stikli un citi.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šoreiz portāls db.lv piedāvā saviem lasītājiem ieskatīties stiklu apstrādes un montāžas procesā uzņēmumos Transparence un Arčers.

Patlaban stiklu veidi kļūst aizvien dažādāki, līdz ar to to stikla apstrādes uzņēmumiem nākas pielāgoties un ieviest jaunas tehnoloģijas gan estētisku, gan praktisku motīvu dēļ,

Kā stāsta uzņēmuma Transparence valdes loceklis Agris Līdaka, Skandināvijā patlaban aizvien vairāk pieprasīti ir drošības stikli, kā arī stikli skaņas izolācijai. Tā, piemēram, birojos, kur blakus ir transporta kustība, daudz tiek izmantots šāds stikls. Arī siltumizolācijas prasības kļūst arvien stingrākas un stikla pārklājumi, kas tiek radīti, regulāri tiek uzlaboti. Arī Latvijā pircēji aizvien vairāk pieprasa šādus stiklus, un, piemēram, Nacionālajā bibliotēkā ir izmantoti saules aizsardzības stikli ar speciālu pārklājumu, krāsotie stikli, dekoratīvie, rūdītie stikli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedierīces

Piedāvās tālruni ar "neredzamu" kameru; iedvesmas avots - luksusa automašīna

Lelde Petrāne,08.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Drīzumā tirgū būs pieejams "OnePlus" viedtālrunis ar elektrohromatiskā stikla tehnoloģiju, kas ļauj tam mainīt caurspīdīgumu un piešķir "neredzamu" kameru.

Starptautiskā mobilo tehnoloģiju kompānija "OnePlus" tehnoloģiju izstādē "CES 2020" prezentējusi pirmo konceptviedtālruni "OnePlus Concept One".

"OnePlus" konceptviedtālruņa dizaina izstrādē sadarbojies ar luksusa sacīkšu automašīnu un superauto ražotāju "McLaren".

"Šis konceptviedtālrunis ir nozīmīgs viedtālruņu nākotnes formas eksperiments. "Neredzamā" kamera ir jauns kameras dizains. Aizmugurējās kameras objektīvus slēpj elektrohromiskais stikls, un tie kļūst redzami tikai tad, kad kamera tiek izmantota. Šis ir tikai sākums, un mēs turpinām pētīt papildu iespējas," stāsta "OnePlus" dibinātājs un izpilddirektors Pīts Lau (Pete Lau).

Stikls, kas izmantots viedtālrunī "OnePlus Concept One", satur organiskas daļiņas, kuras pakļaujot elektriskajam laukam, rodas dažādas krāsu nianses. Lietojot atšķirīgu spriegumu, mainās gaismas caurlaidības īpašības, ļaujot stiklam mainīties no pavisam melna uz caurspīdīgu. Stikla virsma piedāvā arī praktisku ieguvumu, kalpojot kā iebūvēts polarizācijas filtrs un ļaujot lietotājiem iegūt asākas, detalizētākas bildes spēcīgā apgaismojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ar latviešu produktu cer iekarot Eiropu

Armanda Vilcāne,31.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamajos piecos gados SIA Groglass plāno izglītot Eiropas mākslas darbu ierāmētājus un to klientus par ultravioleto (UV) staru kaitīgo ietekmi un palielināt eksporta apjomus uz Eiropu

Apvienojot tehnoloģijas un zinātni, rūpnīcā Groglass® radīts anti-reflektīvais stikls Artglass AR 99™ ar 99% aizsardzību pret UV stariem. Šis stikls pretendē uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Ekonomikas ministrijas rīkotā konkursa Eksporta un inovācijas balvu 2017 kategorijā Inovatīvākais produkts.

Artglass AR 99™, kas pirmo reizi tirgū parādījās 2016. gada beigās, pārsvarā tiek izmantots dažādu mākslas darbu, fotogrāfiju un citu lietu ierāmēšanai. Lai nodrošinātu ierāmēto objektu caurredzamību, stikls no abām pusēm tiek apstrādāts ar anti-reflektīvu pārklājumu un no vienas puses – ar UV staru absorbējošu filtru, kas pasargā objektus no izbalēšanas un citām izmaiņām vizuālajā izskatā. Groglass® anti-reflektīvā stikla ražošanai izmanto metāla oksīdus, kas tiek uzputināti uz stikla virsmas. Lai virsma tiktu saudzēta, stikls tiek pakots, loksnes atdalot ar plēvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīna kļūs par mājvietu garākajam un... visbiedējošākajam, gājēju tiltam pasaulē. Ar stiklu klātā tilta būvniecība norisinās nacionālajā parkā, vēsta euronews.

Zhangjiajie Lielā Kanjona stikla tilts atradīsies 300 metrus virs zemes, tā garums būs 380 metri, bet platums - 6 metri.

Tilta autore ir Telavivas firma Haim Dotan Ltd. Tilts varēs uzņemt līdz pat 800 cilvēkiem. No tā tiks piedāvāts arī pasaulē iespaidīgākais gumijlēciens. Iecerēts, ka tilts varētu tikt izmantots arī modes skatēm.

Saskaņā ar ieceri tiltam, pateicoties stikla struktūrai, jāsaplūst ar apkārtējo vidi un apmeklētājiem jārada sajūtu it kā viņi peldētu gaisā. Stikla tilts esot radīts tāds, lai būtu - cik iespējams - neredzams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievijas stikla ražotne Neman patlaban ražo vairāk nekā 9000 dažādu produktu – sākot no glāzēm līdz pat suvenīriem un dizaina priekšmetiem.

Uzņēmums izveidots 1883.gadā un vairāki darbinieki tā ražotnē strādā jau vairāk nekā 50 gadus, tajā pašā laikā seno pieredzi apvienojot ar mūsdienu tendencēm.

Uzņēmuma produkciju iegādājas ne tikai privātpersonas, bet arī restorāni un citi uzņēmumi gan Baltkrievijā, gan ārvalstīs - uzņēmumam kopumā ir aptuveni 30 veikali, produkciju var iegādāties arī veikalā Itālijā. Neman atvēris arī stikla muzeju.

Ieskats stikla izgatavošanas procesā - galerijā augstāk!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Amerikāņu stikla ražotājs Guardian investē 4 miljonus Eiropas rūpnīcā

Dienas Bizness,27.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vadošais augstas kvalitātes komerciālā, privātmāju, interjera un auto stikla produktu ražotājs Guardian Industries Glass Group ir ieguldījis vairāk nekā 4 miljonus eiro, lai uzlabotu produktu līniju rūpnīcā Gūlē, Anglijas austrumos. Augstās kvalitātes stiklu, kuru ražos šajā rūpnīcā, piegādās arī uz Baltijas valstīm, teikts paziņojumā presei.

Modernā arhitektūras stikla SunGuard SN sērija kļūst par populāru fasāžu risinājumu Baltijas valstīs. Šīs sērijas stikls ticis izmantots biznesa centra Quadrum Viļņā, augstceltnes Z-Towers Rīgā un Nacionālā muzeja Tartū izveidē.

Šobrīd Eiropā Guardian Industries ražo arhitektūras stiklu astoņās rūpnīcās Eiropā: pa vienai - Vācijā, Ungārijā, Polijā, Lielbritānijā un divas Luksemburgā un Krievijā.

Lielbritānijas Guardian Glass rūpnīcas vadītājs Pablo Isasmends paskaidro, ka rūpīgi tiek sekots līdzi kvalitātes līmeņa atbilstībai visās Guardian Industries rūpnīcās un stikls tiek pārbaudīts katrā tā ražošanas ciklā. Turklāt stikla ražošanas process nemitīgi tiek attīstīts. Būtiska uzlabojumu daļa ir papildus TPF (Temporary Protective Film) aplikatūra, kas tiek lietota visiem SunGuard SN produktiem. Jaunie uzlabojumi un pārklājumi nodrošina SunGuard produktu līnijai plašākas iespējas - stikls atļauj lielāku dienasgaismas caurlaidību, vienlaikus uzlabojot tā siltuma atstarošanas spējas. «Turklāt SunGuard stikla ražošana Lielbritānijā dos iespēju mums būt elastīgākiem pret saviem klientiem,» piebilst P.Isasmends.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai LG OLED televizoru 55E8 noturētu vertikālā stāvoklī, statīvā tiek iespiests vienīgi puscentimetru biezs, caurspīdīgs stikls

Jaunākās paaudzes televizori unikālas identitātes meklējumos pamanījušies pārsteigt ar daudzveidīgiem dizaina risinājumiem – taisni un ieliekti paneļi, savdabīgi statīvi, atteikšanās no vadu jūkļa un pat ekrānā iestrādāti skaļruņi. Kad šķiet, ka viss jau ir redzēts, ražotāji atkal piedāvā kaut ko tādu, no kā izbrīnā ieplešas acis. Tieši tādas sajūtas pārņēma, izpakojot LG jauno OLED tālrādi 55E8. Televizoru, ko faktiski veido divas stikla loksnes.

Viena no šā brīža karstākajām tēmām tehnoloģiju pasaulē ir ekrāni ar pēc iespējas plānāku, neuzkrītošāku rāmi. LG OLED 55E8 šajā ziņā ir gājis ļoti tālu, jo tam vispār nav rāmja. Televizors būtībā ir divas kopā sastiprinātas puscentimetru biezas stikla loksnes bez jebkādām apmalēm. Stikls no malas līdz malai. Aizmugurējai loksnei piestiprināta salīdzinoši neliela plastmasas kaste, kurā atrodas ierīces «smadzenes», pieslēgvietas un skaļruņi. Piecus centimetrus biezais korpuss aizņem vien pusi no 55 collu teritorijas un no priekšpuses nemaz nav redzams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Phoenicia Glass Works Ltd. rūpnīcā Izraēlas dienviddaļā dienā saražo miljonu pudeļu tādu dzērienu gigantu kā Coca Cola, Pepsi un Heineken, kā arī Izraēlas vīna darītavu un olīveļļas ražotāju vajadzībām.

Rūpnīca nodarbojas arī ar nederīgo pudeļu pārstrādi. Sasistā stikla kalni tuksnešainajā vietā veido īpatnēju postažas ainavu.

Aptuveni 250 darbiniekiem jānodrošina to, ka rūpnīca strādā 24 stundas diennaktī, katru dienu gadā, arī brīvdienās. Rūpnīcā nav iespējams izslēgt krāsnis, jo šķidrais stikls sacietētu un radītu izsprostojumus.

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

FOTO: Ar Groglass akrilu ierāmē Purvīša Ziemu

Db.lv,22.11.2021

Latvijas mākslas šedevra ierāmēšanu rūpīgi un precīzi veic LNMM noformēšanas darbu speciālists Arvils Vilkaušs.

Foto: Kaspars Dobrovoļskis/Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM), gatavojoties nākamgad plānotajai Vilhelma Purvīša 150 gadu jubilejas izstādei, nesen ar īpašu Latvijas uzņēmuma Groglass ražotu anti-reflektīvu un nodilumizturīgu akrilu tika ierāmēta mākslinieka glezna Ziema.

Foto galerijā redzams, kā Latvijas mākslas šedevra ierāmēšanu rūpīgi un precīzi veic LNMM noformēšanas darbu speciālists Arvils Vilkaušs.

“Ziema”, kas radīta ap 1910. gadu un ir iekļauta Latvijas kultūras kanona vērtību sarakstā, ir viens no klasiķa populārākajiem meistardarbiem. Ainava kādreiz piederēja Latvijas preses magnātu Benjamiņu ģimenei, bet kopš 1954. gada tā atrodas tagadējā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumā. 1998. gadā mantiniece Johanna Benjamiņa gleznu savā un vīra Jura Benjamiņa vārdā uzdāvināja muzejam.

Jūgendstila laikmeta garā stilizētā ziemeļnieciskā ainava izceļas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā ar glezniecisko eleganci un 19.–20. gadsimta mijas mākslai zīmīgo neoromantisko noskaņu. Tā ir bijusi eksponēta Purvīša retrospekcijās Rīgā un Maskavā, izstādē “Eiropas mākslas meistardarbi: 27 Eiropas Savienības dalībvalstis svin Romas līguma 50. gadadienu” Itālijas prezidenta pilī (2007), vairākās Latvijas un Baltijas simbolisma mākslas skatēs Rīgā un ārzemēs, tostarp Orsē muzejā Parīzē (2018), un citās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Latvijas Būvniecības gada balvai 2018 pieteiktie objekti

Zane Atlāce - Bistere,05.02.2019

1. Jauna dzīvojamā ēka. Privātmāja Ādažu novadā. Pasūtītājs privātpersona. Projekts arhitekts Jānis Alksnis, Modus Mood.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursam Latvijas Būvniecības gada balva 2018, kuru organizē nevalstiskā organizācija biedrība Building Design and Construction Council, 10 dažādās kategorijās iesniegti kopumā 140 pieteikumi – būves un objekti, kuri nodoti ekspluatācijā 2018. gadā, informē biedrības pārstāve Agrita Lūse.

Lielais pieteikumu skaits apliecina, ka būvnieki ir bijuši aktīvi pašu mājās un arī ārzemēs, kur tapušas gan augstceltnes, gan metro stacija Maskavā, gan arī koka būves Zviedrijā.

Objekti ir tapuši gan par pašvaldību, gan valsts, gan privāto investoru finansējumu. Vērtējot no arhitektūras kvalitātes aspekta, tad estētiskāki un kvalitatīvāki ir privāto investoru objekti, taču arī atsevišķas pašvaldības pratušas noteikta budžeta ietvaros sabalansēt arhitektūru, būvniecības kvalitāti un tehnoloģijas, komentē A.Lūse. Šādā aspektā izceļama Jūrmala, Limbaži, Jelgava un Alūksne. Kopumā kā tendence iezīmējas fakts, ka Rīgā būvē vairāk un dārgāk, provincē ir tikai atsevišķi apjomīgi projekti, tie vairāk saistīti ar ostu darbību, lauksaimniecību un sporta attīstību, piebilst A.Lūse.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto stāsts

Kā top?: Ķirsons burgeri

Gunta Kursiša,31.01.2014

No burgeriem Latvijā neaizbēgs - jautājums vien, kādus burgerus latvieši ēdīs un cik tie būs veselīgi, uzskata ēdināšanas pakalpojumu tīkla Lido un ēstuves Ķirsons Māja īpašnieks Gunārs Ķirsons.

Viņa ēstuvē Purvciemā šonedēļ viesojāmies, lai redzētu, kas burgeram «vēderā».

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja reiz ātrā ēdināšana ir kļuvusi populāra visā pasaulē, arī Latvijā šiem paradumiem nevarēs pretoties, taču fast food piedāvājumu var uzlabot, atsakoties no «ķīmijas» un cenšoties piedāvāt pircējiem pēc iespējas dabīgākas «sviestmaižu amerikāņu versijas», uzskata uzņēmējs Gunārs Ķirsons, kurš pērnvasar vēra vaļā ēstuvi Ķirsons Māja. Ēstuves saimnieks gan atzīst, ka pašlaik apaļmaizīšu jeb burgeru biznesā vēl neveicas kā cerēts, taču kaļ jaunus plānus, kā attīstīt šo ēdināšanas segmentu.

Jautāts par to, vai latvieši ir pieraduši pie ātrās ēdināšanas piedāvājuma, G. Ķirsons norāda, ka ēstuvi Ķirsons māja, kur nopērkami ēdieni līdzņemšanai, varētu salīdzināt ar bērnu, kurš vēl ir autiņos. Nākotnē ir paredzēts paplašināt piedāvāto produktu klāstu. Piemēram, burgeru stenda piedāvājumā klāt varētu nākt arī picas, kas, pēc G. Ķirsona vārdiem, karstas sviestmaizes vien ir, un dabīgi dzērieni. Picas plānots ieviest Ķirsons māja aptuveni pēc trim mēnešiem. Tāpat tiek kalti plāni par jaunu ēstuvju atvēršanu, un tas varētu notikt septembrī. «Sākumā gribam attīstīt vienu, un tad ķerties pie nākamā,» skaidro uzņēmējs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Losandželosā, ASV piedzīvojumu un adrenalīna meklētājiem ir iespēja izbaudīt visai ekstrēmas sajūtas, metoties lejā no aptuveni 305 metrus augsta debesskrāpja pa šauru, aptuveni 3,2 centimetrus plānu stikla virsmu.

Nobrauciens no pilsētas augstākās celtnes Bank Tower ēkas 70.stāva ir 14 metru garš. Kaut arī stikla visma ir tikai 3,2 cm bieza, tā spējot izturēt gan viesuļvētras, gan spēcīgu zemestrīci.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Latvijas Arhitektūras gada balvas 2022 laureāti

Db.lv,10.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot kopumā 49 šogad pieteiktos darbus, paziņoti "Latvijas Arhitektūras gada balvas 2022" laureāti un galveno balvu saņēmis atbalsta centrs "Pērle" Cēsīs (SIA "ĒTER" sadarbībā ar SIA "Rīgers", autoru komanda: Dagnija Smilga, Kārlis Bērziņš, Niklāvs Paegle, Emīls Garančs, Līga Ganiņa, Toms Ūdris.).

Atbalsta centrs “Pērle” ir pilotprojekts deinstitucionalizācijas norisēm Cēsu novadā, lai cilvēkiem ar dažādiem traucējumiem palīdzētu iekļauties sabiedrībā. Telpas (darbnīcas, terapijas, sensorā telpa un multifunkcionālā zāle) ir organizētas vienstāva koka konstrukciju ēkā visas zem viena trijstūra formas jumta. Kompaktā ēka atrodas ainaviskā nogāzē, bet iekštelpas rada gaišuma un plašuma sajūtu. Dienvidu fasāde ar lieliem logiem pret ainavu pagarināta āra terasēs, ko noēno īpaša pergola.

Starptautiskā žūrija atzīmēja, ka ēkai piemīt īpašais gars – kā Gesamtkunstwerk mūsdienīgā veidā. Labā stāstā vienmēr ir nedaudz mistērijas, un šī ir neliela budžeta arhitektūra ar mistēriju. Tajā pašā laikā šī ēka ir radīta cilvēkiem un tā ir labi iekārtota.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 19 miljonus eiro, Rīgas centrā top Lofts&Rosegold projekts, kurā būs izvietoti skandināvu stila loft dzīvokļi un telpas biznesam, informē uzņēmums R.Evolution city.

Jaunais projekts atrodas Strēlnieku ielā, 3955 kvadrātmetru plašā teritorijā, un tas sastāv no divām ēkām - jaunas septiņu stāvu daudzdzīvokļu ēkas un četrstāvu arhitektūras pieminekļa, kas veidots neorenesanses stilā. Abas ēkas apvieno stikla galerija.

«Veidojot interjeru mēs centāmies izveidot visu pēc skandināvu stila mājas noteikumiem - apgaismojums dzelteni oranžā krāsā, dabīgie materiāli apdarē un mēbelēm, trīs metrus garš kamīns. Tie ir nepieciešamie atribūti skandināvu stila mājas izveidē, un tam visam noslēgumā - stikla jumts,» komentē R.Evolution city pārstāve Agata Musatova.

Jaunajā ēkā būs 75 dzīvokļi platībā no 50,2 līdz 171,4 kvadrātmetriem, kuri izvietoti no otrā līdz septītajam stāvam. To griestu augstums būs 2,96 metri, bet septītajā stāvā - 3 metri. Ēkas pirmajā stāvā tiks izveidotas komercplatības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūriste bailīgi palūkojas lejup, lēnām virzoties pāri stikla tiltam Hunaņā, Ķīnā, šādus skatus iemūžinājuši fotogrāfi neilgi pēc tūrisma objekta atklāšanas.

300 metrus garais stikla tilts, kas tūristiem pirmoreiz tika atvērts ceturtdien, uzbūvēts pāri aptuveni 180 metrus dziļam kanjonam.

Pirmo tūristu reakciju skatieties fotogrāfijās raksta galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Papildināts - Drīzumā durvis vērs 685 tūkstošus dolāru vērta kurpes formas «baznīca»

Lelde Petrāne,19.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Taivānā uzbūvēta visai netradicionāla būve, kas pēc formas līdzinās milzu kurpei. Šīs būves mērķis esot pievilināt tūristes, kā arī pieminēt vienlaikus pasaku un slimību, vēsta ārzemju mediji.

Tās būvniecība aizņēmusi trīs mēnešus un izmaksājusi 685 000 ASV dolāru. Būvniecībā izmantoti 320 stikla paneļi. Lai gan būvei dots nosaukums Pelnrušķītes Augstpapēžu kurpes baznīca, tā reāli nepildīšot nekādas reliģiskas funkcijas.

Būve esot veltīta ne tikai skaistajai pasakai par Pelnrušķīti, kura savu sapņu princi satika, tieši pateicoties stikla kurpītei, bet arī piemin slimības, kas plosījās pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados, upurus. Gangrēnas tipa slimības rezultātā daudzām sievietēm bija jāamputē kājas, uz visiem laikiem izdzēšot viņu vēlmi staigāt augstpapēžu kurpēs.

Saskaņā ar plāniem būves durvis tiks vērtas šā gada februārī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Auto, sevišķi ilgāk lietoti auto, krājoties kilometriem, neizbēgami sevī “uzsūc” dažādas lietojuma pazīmes – netīrumus, traipus un citus biežas ekspluatācijas lieciniekus. Reti kuram no mums patīk savu braucienu pavadīt netīrā salonā vai vērot sava dubļiem klātā auto atspulgu veikala vitrīnās, tāpēc regulāra spēkrata kopšana vairumam no mums ir pašsaprotama. Auto tīrīšanas pakalpojumi ir ērts, bet ne vienmēr tas lētākais prieks, savukārt tīrīt auto mājas apstākļos ir sarežģīti un laikietilpīgi. Vai tomēr nav tik traki kā pirmajā mirklī varētu šķist?

Tāpat, kā savā dzīvoklī vai mājā mēs nestaigājam ar slimnīcas bahilām, arī automašīnā esam pieraduši justies brīvi. Ja automašīna ir jauna, tad vēl kādu zināmu laiku saglabājas motivācija visiem salonā ievietotiem priekšmetiem kaut ko paklāt apakšā, tomēr lietoti auto vairumā gadījumu ir pakļauti vieglprātīgākai vadītāju un pasažieru attieksmei pret nevainojamu tīrību. Tāpat arī lietotas mašīnas iegāde var būt par iemeslu, lai to sagatavotu “jaunam sākumam”.

Daļa autovadītāju, kad to spēkrati zaudējuši mirdzumu, pavisam noteikti ir izvēles priekšā – ķerties pie veikalā vai degvielas uzpildes stacijā nopērkamiem auto kopšanas līdzekļiem, vai doties uz ķīmisko tīrītavu un auto mazgātuvi? Profesionāļi to izdarīs ātrāk un, iespējams, kvalitatīvāk, pie nosacījuma, ka konkrētā pakalpojuma sniedzēji strādā godprātīgi. Pats vari nedaudz ietaupīt un paveikt darbu tieši tā, kā esi to ieplānojis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas Groglass iesaistās Parīzes Dievmātes katedrāles atjaunošanā

Monta Glumane,17.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmums Groglass, kas ir anti-reflektīvā, augstas tehnoloģijas stikla ražotājs, šodien izteicis apņēmību atbalstīt Parīzes Dievmātes katedrāles atjaunošanas centienus ar Groglass ražoto pretatspīduma un UV staru aizsargājošo stiklu, informē uzņēmumā.

Groglass piedāvā palīdzēt gan atjaunošanas darbos, gan arī jau šobrīd, kad daudzas Dievmātes katedrāles vērtības ir pārvietotas uz Luvras muzeju. Groglass aicina Luvras muzeja ekspertus sazināties ar uzņēmumu, lai piemeklētu labāko risinājumu.

«Šodien Groglass nosūtīja vēstuli Parīzes mēram Annai Idalgo ar palīdzības izteikuma apņemšanos, kā arī sazināsimies arī ar Latvijas Ārlietu ministriju, lai nepieciešamības gadījumā koordinētu mūsu uzņēmuma starptautisko rīcību. Mēs uzskatām, ka atbalsts Parīzes Dievmātes katedrāles atjaunošanai ir arī mūsu pienākums, jo katedrāle nav tikai Parīzes vai Francijas vērtība, bet gan visas cilvēces attīstības mantojums,» stāsta Aleksandrs Kelbergs, Groglass dibinātājs un valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi Gaismas pilī prezentēja savas iespējas Francijas prezidenta Emanuela Makrona pavadošajai delegācijai, kas septembra izskaņā viesojās Latvijā.

“Francija ir viena no vadošajām ES dalībvalstīm un sevi pozicionē kā tehnoloģiski attīstītu valsti, tādēļ, izmantojot šo iespēju, vēlējāmies Francijas amatpersonām prezentēt Latvijas tehnoloģiju jomā strādājošo uzņēmumu piedāvājumu,” norādīja Latvijas Investīciju attīstības aģentūras vadītājs Kaspars Rožkalns, piebilstot, ka savā prezentācijā akcentējuši Latvijas spēju radoši risināt dažādus izaicinājumus un ieviest inovācijas.

“Tieši ātrums ir tā priekšrocība, kas mums ļauj būt soli priekšā. Varam ātri izmēģināt dažādus risinājumus un būt izcili daudzās jomās – īpaši nišas produktos. Ne velti pēc prezentācijas arī Klemens Bona izteica pārsteigumu, ka lielāko daļu inovāciju radām un ražojam uz vietas Latvijā, jo tā daudzviet nav izplatīta prakse,” tā K. Rožkalns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#SIA Ernesto Design mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis ir stikls, no kura tiek veidoti estētiski kapu pieminekļi, dažādi interjera, eksterjera elementi.

SIA Ernesto Design mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis ir stikls, no kura tiek veidoti estētiski kapu pieminekļi, dažādi interjera, eksterjera elementi.

Mākslas objektu idejas autors un stikla meistars ir Ernests Vītiņš, kurš pamata iemaņas, kā strādāt ar stiklu, ieguva, studējot Latvijas Mākslas akadēmijā. «Ir lietas, kuras dzīvē var iemācīties pašmācības ceļā, bet strādāšana ar stiklu nav šajā kategorijā. Bakalaura studijas beidzu krīzes zemākajā punktā, 2009. gadā, bet maģistrantūru – 2011. gadā. Visu krīzes laiku akadēmijā pētīju un izzināju stikla kā materiāla potenciālu. Doma bija attīstīt biznesu, bet situācija valstī nebija labvēlīga uzņēmējdarbībai, lai piesaistītu finansējumu un domātu par preču, kas ir stipri virs vidējās cenas, ražošanu,» atminas SIA Ernesto Design stikla mākslinieks E. Vītiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Štokenbergs: «Divus gadus es sēdēju mājās un vienkārši lasīju grāmatas»

Aļona Zandere,29.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecības Apvienotajos Arābu Emirātos vadītājs Aigars Štokenbergs norāda, ka šajā valstī var ienākt tikai ar kvalitatīvu nišas produktu

Fragments no intervijas:

Jāatzīst, bija pārsteigums, ieraugot, ka esat kļuvis par LIAA pārstāvniecības vadītāju AAE. Kā līdz tam nonācāt?

Ja nopietni, tad divus gadus es sēdēju mājās un vienkārši lasīju grāmatas. Tad, ja atceraties, bija tā sāga ap Airbaltic – kārtējo reizi pietrūka kapitāla, bija sūdzības par to, ka netiek meklēts investors. Kādā no televīzijas raidījumiem LIAA šefs Andris Ozols jautāja, kāpēc investors netiek meklēts ar LIAA palīdzību. Īsu brīdi pēc tam tika izsludināts konkurss uz aģentūras pārstāvniecības vadītāja amatu Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE), un es tam pieteicos.

Komentāri

Pievienot komentāru