Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecības Apvienotajos Arābu Emirātos vadītājs Aigars Štokenbergs norāda, ka šajā valstī var ienākt tikai ar kvalitatīvu nišas produktu
Fragments no intervijas:
Jāatzīst, bija pārsteigums, ieraugot, ka esat kļuvis par LIAA pārstāvniecības vadītāju AAE. Kā līdz tam nonācāt?
Ja nopietni, tad divus gadus es sēdēju mājās un vienkārši lasīju grāmatas. Tad, ja atceraties, bija tā sāga ap Airbaltic – kārtējo reizi pietrūka kapitāla, bija sūdzības par to, ka netiek meklēts investors. Kādā no televīzijas raidījumiem LIAA šefs Andris Ozols jautāja, kāpēc investors netiek meklēts ar LIAA palīdzību. Īsu brīdi pēc tam tika izsludināts konkurss uz aģentūras pārstāvniecības vadītāja amatu Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE), un es tam pieteicos.
Kopumā ņemot, vai AAE ir sarežģīts tirgus? Jūs minējāt birokrātiju, bet nosaucāt arī virkni piemēru, kas pašu spēkiem ir spējuši mierīgi izsisties.
Birokrātija ir tas grūtākais. Lielbātas pārstāvji atklāja, ka viņiem sertifikācija vien prasījusi piecus mēnešus. Turpretī Tukuma piens parādījās Gulfood izstādē februārī un jau aprīlī pirmā prece bija ceļā uz Dubaiju. Mēs vienkārši zinājām, kā to darīt. Ir jārēķinās, ka pirmais pusgads paies, kamēr sapratīsi, ko viņiem vispār vajag. Bet tas, ka tur ir tirgus, ko varam izmantot, ir fakts. Tīri triviāli izvērtējot – Latvijā tirgus ir divi miljoni, bet Dubaijas emirātā vien ir vairāk nekā trīs miljoni vietējo un vairāk nekā 14 miljoni tūristu. Jārēķinās ar to, ka uz e-pastiem neatbildēs. Ja jūs satiktu emirātieti un viņš parādītu savu telefonu, varu slēgt derības, ka vienam būtu neatvērti kādi 1600 epastu, otram – 2000 e-pastu. Es pats ar to esmu saskāries. Reiz jautāju kādam uzņēmuma vadītājam, kāpēc man neatbild uz e-pastu, un tad viņš man parādīja savu telefonu. Tur ir jārēķinās, ka tu kā uzņēmējs esi viens no 10 000, ar ko tas AAE biznesmenis ir runājis. Ir jābūt pacietīgam un jāstāsta par savu produktu, jāpierāda, ka tas ir labāks par pārējiem. Produktam nav jābūt lētākam par pārējiem, bet tam noteikti jābūt labākam, lai nonāktu līdz AAE plauktiem.
Vai cenai nav tik lielas nozīmes?
Tik viennozīmīgi nevar pateikt. Skaidrs, ka tūristam ir citas vajadzības nekā tam, kas dzīvo uz vietas. Kādi 400 000 šīs zemes pilsoņu ir ārkārtīgi bagāti, viņus neinteresē lēti produkti. Viņi iepērkas Londonā. Sasniegt šo auditoriju nav neiespējami, bet mums viņi ir kaut kā jāpārsteidz. Piemēram, kādā arhitektūras mājaslapā piefiksēju, ka mūsu Groglass stikls ir izmantots kāda šeiha pils fasādei. Es pats tur klāt netieku, tikai redzu, ka tur šis stikls ir. Šeihiem pieder visi lielākie uzņēmumi valstī – visas telekomunikācijas, ostas, lidostas, aviokompānijas, tas viss ir viņiem. Un tad ir nākamais līmenis – AAE ir 80% viesstrādnieku. Tādi, kas par 150–200 eiro strādā celtniecībā. Un tici man – viņiem nevajag mūsu eko. Viņiem vajag rīsu maisu, ko kāds ir atvedis no Indijas. Līdz ar to mūsu uzņēmējiem interesantākais varētu būt tūrisma sektors, lielākoties viesnīcu segments. Brīvā viļņa šprotēm šī ir laba vieta Krievijas tūristu dēļ. Šprotes nekam citam tur īsti neinteresē, arābi neēd zivis.
Visu interviju Turīgie arābi jāpārsteidz lasiet 29. augusta laikrakstā Dienas Bizness.