Mazs rundālītis rožu un liels, neizmantots pilsētvides potenciāls – tāds patiesībā ir grupas Līvi apdziedātais Rožu laukums Liepājā.
Laukums pilsētas centrā savu nosaukumu un funkcijas laika gaitā ir mainījis ne reizi vien. 1797. gada Liepājas plānā tas nosaukts par Neue Markt jeb Jauno tirgu. Taču 1910. gadā pašvaldība nolēma laukumā izveidot atklātu dārzu ar rozēm, bet tirgu pārcelt kvartālu tālāk. Tika iestādīti ap 500 rožu stādu, un 1911. gadā laukumu nosauca par Rožu laukumu. 1945. gadā tas pārtapa par Uzvaras laukumu, bet kopš 1988. gada, ar vārdiem «Liepājas klēpī visi vēji ligzdu sev vij, un dvēselē – Rožu laukums,» romantisko nosaukumu atkal saulītē izcēla dzejnieks Aivars Neibarts un grupa Līvi. Lielu daļu apbūves laukums zaudēja Otrajā pasaules karā. Padomju gados tukšo robu izlika betona plāksnēm un uzstādīja Ļeņina pieminekli, turklāt projektētāji jauši vai nejauši to bija ieriktējuši tā, ka, pa gabalu skatoties, tautu vadonis turēja rokās blakus esošās Sv.Trīsvienības baznīcas krustu. Tagad te ir lielākā bezmaksas autostāvvieta pilsētā un palaikam aktualizējas ambiciozi apbūves projekti. 1999. gadā pašvaldība pēc arhitekta Andra Kokina projekta rekonstruēja Rožu laukumu, izveidojot simbolisku rožu rundāli, ap kuru virknējas Liepājas sadraudzības pilsētu ģerboņi. No rundāļa uz visām pusēm stiepjas zināmākie Liepājas maršruti ar bruģī iestrādātu metāla noti – Zivju iela ar nu jau ilgāku laiku slēgto, taču tik un tā reprezentatīvo Rokkafejnīcas ēku un Mūziķu slavas aleju, uz ziemeļrietumiem stiepjas agrāk rosīgā, tagad noskumusī Graudu iela, bet, izejot cauri Tirgoņu jeb gājēju ielai, tieši uz jūru ved Peldu iela. Ziemeļu – dienvidu virzienā pa Lielo ielu garām Liepājas Universitātei un senākajam lielveikalam Kurzeme aizdun vienīgās līnijas tramvajs. Rožu laukuma aizmugurē ir romantiskā, bruģētā Stendera ieliņa ar vēsturiskām – gan noplukušām, gan uzpucētām – lielām un mazām ēkām. Rožu laukums ir kā sirds, no kuras uz visām pusēm stiepjas asinsvadi, taču to pulss ir neritmisks.
Tukšu telpu nav
Rožu laukumā atrodas Latviešu Biedrības nams (LBN), kur lielāko daļu telpu aizņem ar kultūru un interešu izglītību saistītas pašvaldības un nevalstiskās organizācijas, taču tikpat čakli rosās centra priekšrocības apjautuši telpu īrnieki – mazie komersanti. «Nomas telpas tukšas nestāv,» apgalvo Latviešu biedrības nama direktore Vita Hartmane. Lielākie komercnomnieki ir Valtera un Rapas grāmatnīca, kino Balle un Vīdnera kafejnīca, kas izvietoti ēkas pirmajā stāvā – no fasādes puses cauri kafejnīcai var iekļūt grāmatnīcā, bet no bijušā Ļeņina laukuma durvis ved uz kino Balle kasi. Vīdnera kafejnīca pirmajās Jaungada dienās ir tumša – tās apsaimniekotāji paņēmuši garākas brīvdienas. Savukārt Valterā un Rapā par apmeklētāju trūkumu nesūdzas – vieta esot labu labā, apgalvo pārdevēja. Apmeklētāji gan bilst, ka ne tuvu nav izmantots potenciāls – ja abi nomnieki sadarbotos, vieta kļūtu daudz šarmantāka. Savukārt ēkas stūra stiklotie skatlogi aicina tūristus – te izvietots Liepājas reģiona tūrisma informācijas birojs un neliela, bet ļoti aktīva suvenīru galerija, ko apsaimnieko alūksnieši – linu un vilnas izstrādājumu ražotāji Dzīpari S. Tirdzniecība norit arī tūrisma birojā – te skatlogā izvietoti un nopērkami daudzi Liepājas mazo uzņēmēju ražojumi – sākot no rotaļlietām un beidzot ar Lielbātas ūdeni un pilsētas karogu. LRTIB vadītāja Zane Gaile teic, ka labprāt redzētu Rožu laukumā tikai gaumīgas, oriģinālas bodītes un kafejnīcas, tādas, kas vilinātu tūristus ar savdabību vai nacionālo stilu, kas raksturotu lepnu Liepāju un Latviju, nevis zemu pirktspēju. «Centra apbūve taču ir tik skaista,» ar nožēlu viņa piebilst, ka namīpašniekus ietekmēt nevar – kas maksā, tam arī telpas nomā.
Adrese kā zīmols
Rožu laukuma senākais komersants, kas te darbojas kopš 90.gadu vidus, ir SIA Burmeistere&Co jeb sadzīves tehnikas salons Šautra. «Centram ir savas prasības. Jau pašā sākumā, apzinoties, ka atrodamies Rožu laukumā, es latiņu uzliku ļoti augstu,» saka uzņēmuma īpašniece Velta Burmeistere. Viņa atzīst, ka, būvējot veikalu nomalē, varētu iztikt ar mazākiem ieguldījumiem un iekārtoties vienkāršāk. Firma nodarbojas arī ar vairumtirdzniecību, taču salons Rožu laukumā ir kā vizītkarte, kā reprezentācijas vieta. «Protams, ka arī mums pa šiem gadiem ir gājis dažādi. Taču mēs nekad nenolaižam rokas, nepieļaujam pat tādu domu,» atzīst V.Burmeistere. Nopietna attieksme pret uzņēmējdarbību, praktiskas zināšanas un atbilstoša izglītība ir ilgtspējīga uzņēmuma atslēga. «Bez zināšanām vieta vien neko nedos,» viņa uzsver.
Rožu laukuma un Zivju ielas stūrī ir divi vēsturiskie tirgus torņi, ko nekad nav izdevies pārbūvēt sabiedrisko apspriešanu dēļ – liepājnieki negrib pieļaut, ka spēļu pilij līdzīgie namiņi tiktu integrēti kādā modernā stikla būrī. Vienā no namiņiem ievākusies ēstuve, otrajā saimnieko Narvesen, bet augšstāvā pāris mazu istabiņu jau gadu īrē SIA Pure Academy – valodu un personības pilnveidošanas skola, kas paplašinājusies un izvietojusies arī plašākās telpās kvartālu tālāk, taču «tornīšu» telpas saglabātas. Cilvēkiem patīk šauro koka trepju romantika, patīk, ka aiz loga ir Rožu laukums, saka skolas dibinātāja Inga Pūre. Svētkos te ir izrotāts, bieži vien laukumā ir koncerti, plenēri, festivāli, tirdziņi. «Tieši šī vieta palīdzēja mums sākt darboties lauciņā, kurā ir liela konkurence,» viņa atzīst. To, ka Rožu laukums ir adrese, kura divreiz cilvēkiem nav jāsaka, atzīst arī tērpu nomas Mana kleita īpašniece Linda Burlova, kura īrē telpas LBN 3.stāvā. Balles bieži notiek arī šajā namā, tāpēc klientu netrūkst. Linda agrāk modeļu skolā mācījusi etiķeti, tāpēc var konsultēt tērpu gribētājus, atrast piemērotas kurpes un rotas. Tērpi nāk no Anglijas, kur Linda iepriekš strādāja. Tā kā telpas nav lielas, izveidota arī mājaslapa. «Man zvana pat no Rīgas, jo īres cenas ir zemākas,» stāsta tērpu nomas izveidotāja. Viņa apgalvo, ka ir sajūsmā gan par vietu, gan par savu biznesa ideju, jo pozitīvu emociju netrūkst.
Atkal Rožu galerija
Viena no ērtībām Rožu laukuma apmeklētājiem ir vairāk nekā 4000 m2 plašais, tukšais automašīnu stāvlaukums, taču tikko atdzimusi ideja par tā apbūvēšanu. Projektu stiklotam tirdzniecības centram ar slidotavu uz jumta 2007.gadā sāka virzīt uzņēmēji Andris Griģis, Aivars Burģis un Ivars Kesenfelds. Investīciju apjoms tika lēsts ap 30 miljoniem latu. Grūstot šo uzņēmēju biznesam, aizmirsās arī vērienīgā iecere. 2010.gadā drudžainas restrukturizācijas rezultātā viens no A.Griģa uzņēmumiem SIA Taka-G28 pārtapa par SIA Projekts Rožu galerija, un pašvaldība ar to noslēdza pārjaunojuma līgumu par vietas iznomāšanu uz 12 gadiem. 2011.gadā tika iesniegts būvniecības pieteikums, taču tobrīd SIA Projekts Rožu galerija jau piederēja Jānim Apsem un Rīgā reģistrētai a/s Infrastructure Investments, kas savukārt piederēja SIA Prudentia Private Equity Partners, kuras īpašnieki bija Ģirts Rungainis un Jānis Lielcepure. 2013.gada oktobrī arhitekts Andris Kokins kā pilnvarotā persona atkārtoti iesniedza tirdzniecības centra būvniecības pieteikumu SIA Projekts Rožu galerija vārdā un saņēma plānošanas arhitektūras uzdevumu. Lursoft vēstīja, ka kapitālsabiedrības īpašniece ir pērn maijā reģistrētā SIA Agelluss rosae, kas saistīta ar advokātu Jāni Līkopu un kuras valdē ir iepriekš nekustamo īpašumu jomā zināmais Henrijs Girskis. Plānoti četri stāvi un pagrabstāvs automašīnu novietnei, taču pilsētbūvniecības pieminekļa statuss šai vietai ierobežo daļu tirdzniecības centra būvēt augstāk par diviem stāviem, lai nenomāktu vēsturisko apbūvi Stendera ielā. Kad būs izstrādāts projekta mets, būs jārīko sabiedriskā apspriešana, kā arī jāmodelē transporta plūsma, norāda Liepājas būvvaldē. Tāpat savu vārdu teiks Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Projekta izstrādei doti četri gadi.
#1/19
#2/19
#3/19
#4/19
#5/19
#6/19
#7/19
#8/19
#9/19
SIA Dzīpari S
#10/19
#11/19
#12/19
#13/19
I. Pūre, Pure Academy dibinātāja
#14/19
#15/19
#16/19
#17/19
Salons Šautra
#18/19
