Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma tiesības uz "Liepājas metalurga" nekustamās mantas - zeme un ēkas iegādi Liepājas SEZ vajadzībām.
Principā tas nozīmē darījuma starp valsti un turku investoriem izgāšanu, jo pārdošanas darījums noslēgts gan par kustamo, gan nekustamo mantu.
Darījuma fons
Šā gada 30. aprīlī SIA "FeLM", kas procesā pārstāv Latvijas valsts intereses, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas iegādi un izteica gatavību uzsākt darbību teritorijā, iepriekš pauda Turcijas uzņēmuma "Aslanli Metalurji" pārstāvji. Ir pilnībā izpildītas finanšu saistības atbilstoši līgumam. Proti, ir iemaksāta nauda un izteikta gatavība investēt 200 miljonus piecu gadu laikā. Investori pavasarī bija noslēguši rūpnīcas inventarizāciju kopīgi ar SIA "FeLM" un īpašums ir gatavs nodošanai. Tik tālu viss ir skaisti, atliek vien Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesības uz zemi, kuras var izmantot un viss liecina, ka tās tiks izmantotas. Plašāk par darījumu db.lv rakstīja iepriekš.
Kādi ir Latvijas valsts zaudējumi?
Par to kādas ir valsts intereses un ieguldījumi Liepājas metalurga kompleksā, kopainu ir grūti apkopot, jo Finanšu ministrija norāda uz SIA "FeLM", kas pārstāv valsts intereses darījumā, no plašākiem komentāriem atturoties. Ir zināms, ka kopš 2016. gada rūpnīcas uzturēšanai ik mēnesi tērē 60 tūkstošus eiro. Uzņēmuma SIA "FeLM" gada pārskati atrodami SIA Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor interneta vietnē. Rupji rēķinot tie ir aptuveni 4 miljoni šo gadu laikā tikai rūpnīcas uzturēšanai. Tomēr netiešie zaudējumi likvidējot metalurga kompleksu ir skatāmi plašāk. Vispirms jau ir jāskata sākotnējie izdevumi krāsns iegādei un uzstādīšanai 2010. un 2011. gadā. Tālāk būtu iekļaujama Latvenergo negūtā peļņa, gan Sadales tīklu peļņa, jo neviens apstrādes uzņēmums nespēj un nespēs izmantot 9 miljonus eiro vērtu pieslēgumu, kāds nepieciešams metāla kausēšanai. Gāzes pieslēgums izmaksāja 17 miljonus eiro. Proti, pieslēgumi būs jāmaina, jāsadala un šīs izmaksas var apskatīt kā zaudējumus. Svaru kausos ir arī citas izmaksas. Tieši šobrīd Krievija ir paziņojusi par metāla eksporta izvedmuitas ieviešanu 15% apmērā, kas nozīmē, ka Liepājas metālapstrādes uzņēmumiem lieti noderētu vietējā produkcija savu produktu pašizmaksas izlīdzināšanai.
Eiropa vēlas savu metāla ražošanu, Latvija arī
Runājot par Eiropas Zaļo kursu un videi draudzīgāku industriju tiek aizmirsta Eiropas industriālā stratēģija. Proti, pērn 10. martā tika definēta Eiropas stratēģiskā autonomija, kas paredz 137 produktus, kurus noteikti vajadzētu Savienībā ražot un metāls ir šo produktu klāsta galvgalī. Latvija kā valsts, starp citu, šo stratēģiju ir atbalstījusi.
Tas noprotams arī no valsts rīkotā konkursa uz metalurga mantas iegādi – visa kompleksa pārdošana bijusi valsts interese un iekļauj ideju par ražotnes atjaunošanu, kas nav pretrunā ar LSEZ pašreizējo plānojumu, bet tajā pašā laikā par iespējamo apgrūtinājumu, Liepājas pilsētas noslēgtajiem nodomu protokoliem 2018. gadā investori uzzina vēlāk nekā vajadzētu. Darījums šobrīd nav pilnībā noslēgts un Liepājas SEZ ar savu lēmumu var atvērt tam durvis vai arī tās aizcirst degungalā, kas automātiski nozīmē, ka daļa darījuma summas, kas ir elektrokrāsns, nevis rūpnīcas ēkas vai zeme, izlido dūmenī kopā ar tā uzturēšanas izdevumiem. Valsts, protams, saņem naudu no Liepājas SEZ, kurus uzņēmums visticamāk aizņemas no valsts vai pašvaldības. Aptuvenās cenas izriet no nedaudz vecākiem vērtējumiem, kas ir līdz 4,5 miljoniem eiro par krāsni izsolēs, kas valstij izmaksāja 67,5 miljonus eiro. Paliek jautājums, kas notiek ar elektrokrāsni, ja turki to nepērk, bet Liepājas SEZ zemi un ēkas nopērk. Visticamāk atrisinājums un atbildes sekos trešdien, pēc Liepājas SEZ lēmuma.
Liepājas nostāja
Liepājas pašvaldības un LSEZ nostāja šajā jautājumā pirmo reizi skaidri tiek definēta Liepājas domes Attīstības komisijas sēdē 19. jūnijā, kur Liepājas domes Attīstības pārvaldes vadītājs Mārtiņš Ābols detalizēti izstāsta tālāko Liepājas metalurga attīstības vīziju, solot, ka tiks piesaistītas lielas investīcijas. Konkrēti - aptuveni 20 miljoni no Eiropas attīstības un noturības mehānisma (ANM) un vēlāk vēl 40 miljoni no ES fondiem, kā arī cits blakusfinansējums, lai 10 gadu laikā teritoriju pārvērstu par publisku pilsētas infrastruktūru, kurā tiek veidots arī industriālais parks ar daudz ielām un pavisam atšķirīgu ražošanu no metāla kausēšanas. Potenciālie investori jau pieteikušies un problēmu ar to nebūs. Ir veikta arī iedzīvotāju aptauja, kuras rezultāts ir par labu "zaļai, digitalizētai videi", kas galarezultātā dos vairāk nekā 1000 labi apmaksātas darba vietas. Skaidrība cik būs darbavietu pēc gada un cik pēc pieciem pagaidām gan nav.
Bijuši nodomu protokoli ar SIA "FeLM"
Tajā pašā komisijas sēdē Liepājas SEZ Pārvaldes vadītāja vietnieks attīstības jautājumos Uldis Hmieļevskis norāda, ka šāda pozīcija ir balstīta jau 2018. gada vasarā noslēgtiem nodomu protokoliem, kurus starp citu parakstījusi arī SIA "FeLM" un Ekonomikas ministrija. Proti, jau divus gadus, tas it kā zināms, ka nekāda metāla kausēšana Liepājā nav laipni gaidīta. Lēmuma projekts par detālplānojuma izmaiņām pilsētā top tikai ar konkrēto domes lēmumu 2021. gada 19. jūnijā. Īsumā apkopojot Liepājas domnieku un LSEZ teikto, pilsēta nevēlas metāla lietuvi Liepājā un tādēļ zeme zem rūpnīcas ir jāizpērk.
Nepatīkamie jautājumi
Opozīcijas deputāte Ludmila Rjazanova pieminētajā komisijas sēdē uzdeva nepatīkamus jautājumus. Pirmkārt, iedzīvotāju aptauja veikta bez autentifikācijas, lai arī citkārt, koku zāģēšanas gadījumā, tāda bijusi. Otrkārt, vēlme atsaukties uz iedzīvotājiem vides jautājumos Liepājas domei ne vienmēr bijusi raksturīga. Proti, ogļu pārkraušanas gadījumā Karostas iedzīvotāju protesti nav ņemti vērā.
Komentējot situāciju Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks attīstības jautājumos Uldis Sesks uz nepatīkamo sadaļu neatbildēja, bet norādīja, ka Metalurga teritorija pielīdzināma visām citām Liepājas degradētajām teritorijām, tādām kā Liepājas Gaļas kombināts vai Karosta. Viņš norādīja, ka tieši Liepājas dome spērusi pirmos soļus to sakārtošanā un šeit scenārijs būs līdzīgs. Pie kam Liepājas metalurga teritorija ir īpaši piemērota industriālā parka veidošanai. Savukārt par metāla kausēšanu U. Sesks atsaucās uz vēsturisko ainu, kad virs Liepājas vijās "lieli melnu un sarkanu dūmu stabi".
Tajā pašā dienā notika Liepājas domes sēde, kurā lēma par pilsētas budžeta grozījumiem. Lielākā daļa no budžeta grozījumiem skar trīs miljonu eiro novirzīšanu bijušās rūpnīcas "Liepājas metalurgs" teritorijas attīstības programmas īstenošanai. Sīkāk informācija atrodama portālā liepājniekiem.
Stāsta ēnas puse
Precizitātei par U. Seska argumentāciju - šāda aina ar melniem un sarkaniem metalurga dūmiem patiešām bija kritiska, kad rūpnīcā darbojās Martena krāsnis, kas vēlāk tika nomainītas pret elektrokrāsni. Tieši no šīs videi daudz draudzīgākās krāsns arī sākās visas problēmas, valsts garantija tās iegādei un ķezas desmit gadu garumā, kuru rezultāts ir šodienas tēma, tomēr problēmu raksturs ir vairāk finanšu intereses, nevis vides problēmas. Proti, vides problēmas vēl aizvien Liepājā ir no Martena darbības, no uzņēmuma teritorijā atstātiem cinka atkritumiem, no kādreiz ezerā nopludinātiem metālu savienojumiem, bet šo piesārņojumu nevar attiecināt uz uzņēmumu, kas darbību nav sācis.
Visu sarunu gaitā Liepājas Attīstības komitejā tā arī netika skaidri pateikts, ka arī turku investori grasās nodrošināt 1000 darbavietas un jau daudz drīzāk nekā pēc 10 gadiem, ka viņi ir gatavi ieguldīt 200 miljonus piecu gadu laikā un pārstrādāt Latvijā savāktos metāllūžņus tos nevedot uz Turciju. Vides kaitējums, kas rodas pārvadājot 500 tūkstošus tonnu metāla lūžņu ar kuģiem ik gadu ir pamatīgs un visticamāk tiktu ņemts vērā, ja ES solītu par tā likvidēšanu maksāt Liepājas pilsētai. Ik gadu arī ievedam Latvijā 270 tūkstošus tonnu metāla ar visdažādākajiem transporta veidiem. Arī šajā sadaļā būtu transporta radīto CO2 izmešu ekonomija, kas netiek ņemta vērā.
Treškārt, atbildes uz to, kas īsti ir šie 2154 nereģistrētie interneta lietotāji, kuriem rūp vides lietas Liepājā un kas kalpo par attaisnojumu pilsētas lēmumam tā arī neseko, toties vietējos medijos parādās bildītes no "Aslanli Metalurji" meitas uzņēmuma Gruzijā, kas izskatās vēl sliktāk nekā Liepājas metalurgs pagājušā gadsimta 90to sākumā. Paskaidrojumi, ka bildes ir vēsturiskas, proti, pirms turku investīcijām Gruzijā, jebkurā gadījumā būs novēloti un iedzīvotāju noskaņojuma maiņai, ja tāda domei būtu nozīmīga, jēgas vairs nebūs.
Ceturtkārt, Liepājas SEZ izmanto pirmpirkuma tiesības uz zemi, bet lai iegūtu pēc iespējas lielāku ES finansējumu, zeme, iespējams, vismaz daļēji būs jāpārņem pašvaldībai. Visticamāk, ka šajā apstāklī varēs saskatīt pamatu pārmetumiem un jautājumiem, kurus vēlāk varēsim uzdot. Proti, Liepājas SEZ ir īpaša teritorija, kura noteikta ar īpašu likumu uz laiku, bet dome ir publisko tiesību realizētājs. Līdzībās runājot, tās ir automašīnas, kuras, lai arī no viena parka, brauc pa dažādām joslām, kuras atdala balta nepārtraukta līnija. Regulāra pārkāpšana no vienas mašīnas otrā, brauciena laikā, maigi sakot, radītu jautājumus vērotājam no malas.
Piektkārt, Liepājai ir problēmas ar naudu, tāpat tās ir Liepājas SEZ. Liepājas SEZ tiek pagarināti valsts aizdevumu līgumi, par ko var pārliecināties Latvijas vēstnesī, tiek pagarināta procentu atmaksa 2017. gada līgumiem. Liepājas SEZ šā gada martā saņēma valsts aizdevumu 7.5 miljoni eiro, lai būtu iespējams turpināt vairāku starptautisku investīciju projektu attīstību. Visbeidzot Liepāja ir to pašvaldību sarakstā, kas saņem līdzekļus no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda – 8.8 miljoni 2021. gada pirmajā pusgadā. Vairāk ņem tikai Daugavpils.
Jāpiebilst, ka arī visa informācija no "Liepāja Steel" netiek sniegta, jo darījums nav noslēgts un darījuma detaļas nevar izpaust. Visticamāk, ka pirms uzsākt darbību Liepājā uzņēmumam vajadzēja pārliecinošāk skaidrot savu attīstības stratēģiju, to cik patiesībā lielas būs algas, kādas vides prasības pildīs un kā. Īsāk, turku investoriem var pārmest vāju, iespējams, ļoti vāju PR kampaņu pirms uzņēmuma iegādes vai arī tādu, kas noteikti bija mazāk pārliecinoša par oponentu – Liepājas SEZ viedokli. Tādēļ arī būtu jautājums vai metalurga apturēšanu uz mūžiem LSEZ nav iespējams atlikt, lai izprasītu skaidru darbu plānu un prezentāciju par "Liepāja Steel" attīstības plānu, par piedāvājumu un sinerģijas iespējām un tikai pēc tam izlemt, ka smagā metalurģija pilsētā jāslēdz uz visiem laikiem.
Visbeidzot abām pusēm šajā, nu jau var tieši teikt, strīdā, ir skaidra finansiāla interese. Vieni cer pelnīt, kausējot vietējo metālu, to netransportējot uz Turciju un ražoto pārdodot uz vietas. Otri, nepārprotami cer akumulēt ES fondu līdzekļus ēku ārdīšanai, graušanai un ceļu būvei. Ja abas lietas viena otrai netraucētu un tās varētu pasniegt sinerģijā, visticamāk šāds risinājums pilsētai būtu visjēdzīgākais. Investīcijas šajā gadījumā nāk no NATO dalībvalsts un pašreizējā attieksme var veidot lielo investoru izpratni ne tikai par Liepāju, bet arī par Latviju un ES kopumā. Proti, Turcijas nauda nevar tikt vērtēta tāpat kā Krievijas ieguldījumi. Situācija, kad valsts izsola, bet pašvaldība izjauc, rada neizpratni. Jautājums ir arī, kādēļ atteikties no 1000 darba vietām pilsētā papildus pašu izveidotajam tūkstotim pēc desmit gadiem? Īsumā raksturojot situāciju – nepateiktā iedzīvotājiem ir daudz vairāk nekā pateiktā, pie kam gan no Liepājas pašvaldības un SEZ, gan investoru puses, kas nozīmē, ka sabiedrība par jautājumu atteikties no industrijas, kas Liepājā bijusi vairāk nekā 100 gadus, vai arī piekrist tai, šobrīd zina vairāk baumas, nekā skaitļus, argumentus, faktus un kopējas iespējas pilsētai.
"Liepāja steel" pozīcija
"Liepāja steel" ir "Aslanli Metalurji" meitas uzņēmums Latvijā un ir tas, kas praktiski gatavs ieviest praksē metāla kausēšanu Liepājā atbilstoši visiem Eiropas standartiem un Latvijas noteikumiem. To Dienas Biznesam intervijā apstiprināja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Guntars Senkāns. "Investors ir viena lieta, bet "Liepāja Steel" ir Latvijā dibināts uzņēmums, kas pildīs tās prasības kādas ir šajā valstī un Eiropas savienībā!" sacīja G. Senkāns, tā arī norādot, ka salīdzinājums ar Gruziju jebkurā gadījumā ir nekorekts, jo šajā valstī ir no ES atšķirīgas ražošanas prasības.
Jautāts, kāda būs uzņēmuma rīcība, gadījumā, ja trešdien, 30. jūnijā LSEZ pieņem lēmumu par pirmpirkuma tiesībām uz zemi, G. Senkāns norādīja, ka zemes gabals, kas tiek pārdots kopā ar ēkām un metāla kausēšanas krāsni, ir komplekss, kas vajadzīgs veiksmīgai ražotnei. "Mums blakus ir nepieciešams velmēšanas cehs. Tieši blakus un krāsns viena pati nav ekonomiski izdevīga ražotne. Lietņu izvešana uz citu attālāku vietu, piemēram, veco velmētavu vien maksātu 15 eiro par tonnu, jo metāls pēc tam atkal jāsilda. Protams, ka mēs centīsimies atgūt ieguldīto naudu visiem iespējamiem līdzekļiem, jo darījums, kuru slēdzām paredzēja, ka zeme pie ražotnes būs!"
G. Senkāns arī izskaidroja Turcijas investoru motivāciju darboties tieši Latvijā. "Ik gadu metāllūžņi no Latvijas tiek nogādāti Turcijā. Lielākā daļa. Tajā pašā laikā Latvijai un Baltijai metāls ir nepieciešams. Tā ir ekonomiskā loģika un, starp citu, arī Eiropas savienības industrializācijas politika, ka ražošana nepieciešama tuvāk izmantošanas vietām. Metāla lietuve Liepājā dotu impulsu daudzām metāla apstrādes rūpnīcām pilsētā."
Par sarunām ar pilsētas domi G. Senkāns izteicās skeptiski un atklāja, ka tiešās mutvārdu sarunās viņiem piedāvāts teritorijā izveidot visu ko, kaut vai SPA, tikai ne metāla lietuvi.
