Šodien, 5. jūlijā Liepājas SEZ valde turpināja izskatīt jautājumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu vai neizmantošanu uz daļu no bijušajā "Liepājas Metalurga" teritorijas ar kopējo platību ~32 ha, un vienbalsīgi nolēma izmantot pirmpirkuma tiesības, informē LSEZ.
Pirmpirkuma tiesību izmantošana nodrošina iespēju pilsētai un Liepājas SEZ pārvaldei attīstīt bijušo "Liepājas metalurga" teritoriju kā vienotu veselumu, atbrīvojot to no vēsturiskā piesārņojuma, ar vienotu pārvaldību, infrastruktūru, kurā darbojas inovatīvi un videi draudzīgi uzņēmumi. Pirmpirkuma tiesību izmantošanu nosaka Liepājas SEZ likuma 48. pants.
Pirms lēmuma pieņemšanas Liepājas SEZ valde uzklausīja arī elektrotēraudkausēšanas krāsns iekārtu īpašnieka SIA "Liepāja Steel" valdes priekšsēdētāju, kurš valdi informēja par uzņēmuma plāniem. Liepājas SEZ valde deleģēja Liepājas SEZ valdes locekli Andri Ozolu un Liepājas SEZ pārvaldnieku uzsākt sarunas ar investoriem.
Lēmums par pirmpirkuma tiesību izmantošanu bija nepieciešams, lai arī turpmāk Liepājas SEZ varētu nodrošināt nepieciešamās funkcijas un radītu jaunas darbavietas, vienlaikus nodrošinot Turcijas investoram iespēju attīstīt modernu ražotni un ieguldīt plānotās investīcijas.
LSEZ informē, ka "Liepājas Metalurgs" nav jau 8 gadus un dienas kārtībā bija jautājums BŪT vai NEBŪT Liepājai kā modernai, videi draudzīgai, daudzfunkcionālai pilsētai, kurā strādā moderni apstrādes rūpniecības uzņēmumi t.sk. metālapstrādes nozarē, kurā attīstās ražotnes ar augstu pievienoto vērtību, bet vienlaikus tie ir videi un cilvēkam draudzīgi un ļauj pilsētai attīstīt arī nozīmīgus izglītības, kultūras, sporta un tūrisma projektus.
Turcijas uzņēmums "Aslanli Metalurji" no SIA "FeLM" iegādājās elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamo un nekustamo mantu. SIA "FeLM" nekad nav slēpis, ka tā galvenais uzdevums ir bijis pēc iespējas dārgāk pārdot īpašumu, nevis izvērtēt investora nodomus.
LR Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs un Liepājas SEZ valdes loceklis Edmunds Valantis norādīja, ka Liepājas SEZ valdes lēmums nevis apgrūtina Turcijas investora nodomus, bet gan paver plašākas iespējas nodrošināt efektīvu ražošanu, atbilstoši vajadzībām, nevis pielāgojoties iespējām, kas saskan arī Liepājas Industriālā parka izveides nodomu.
Jau iepriekš Liepājas SEZ valdes loceklis un bijušais LIAA vadītājs Andris Ozols uzsvēra, ka no investīciju aizsardzības viedokļa, lai mazinātu riskus, labākais risinājums ir pirmpirkuma tiesību izmantošana, jo tas ļaus rūpīgi izvērtēt plānoto uzņēma darbību un pārliecināties par ražotnes atbilstību vides prasībā. Tas ir svarīgi, lai netiktu nodarīts kaitējums cilvēkiem un videi un līdzās varētu attīstīties citi uzņēmumi, kas ļautu plašo bijušā "Liepājas Metalurga" teritoriju izmantot pilnīgi un veidot kā videi draudzīgu industriālo parku ar vairāk kā 20 dažāda profila uzņēmumiem, norāda LSEZ.
Pirkuma līguma nozīmīgākais aktīvs ir 2011. gadā uzstādītā elektroloka tēraudkausēšanas iekārta. Liepājas SEZ valdes sēdē pirms lēmuma pieņemšanas uzklausīja Turcijas investora pārstāvi un juridisko konsultāciju no Zvērinātu advokātu biroja "Eversheds Sutherland Bitāns", lai jau lēmumā noteiktu turpmākās darbības kā veidot sadarbību ar Turcijas uzņēmuma izveidoto meitas uzņēmumu "Liepājas steel".
2019. gada 25. septembrī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde ar LR Ministru Kabineta atbalstu iegādājās 10 nekustamos īpašumus t.sk. zemi, ēkas, infrastruktūras objektus bijušajā "Liepājas Metalurga" teritorijā no AS "Citadele Banka" un SIA "Hortus RE" ar kopējo platību 60,6 hektāri. Apvienojot ar jau esošajiem pašvaldībai piederošajiem zemes gabaliem, uzsākot kopējā Liepājas Industriālā parka izveides nodoma īstenošanu 120 hektāru platībā.
LSEZ informē, ka saimnieciskā darbība bijušajā Liepājas metalurga teritorijā pilnvērtīgi nenotiek no 2013. gada. Šobrīd varam vien runāt par bijušo "Liepājas metalurga" teritoriju, kuru nepieciešams sakārtot. "Liepājas Metalurgs" kā "Bekers un Co" savu darbību uzsāka 19. gs. pirmās industriālās revolūcijas laikā. Zināmu tehnoloģiju maiņa tika piedzīvota arī "Sarkanā Metalurga" laikā, bet elektroloka krāsni uzstādīja 2011. gadā, kas bija tikai pirmais solis, lai uzsāktu modernizēt seno melnās metalurģijas rūpnīcu. Diemžēl, tas izrādījās neveiksmīgs. Šodien pasaule piedzīvo 4. industriālo revolūciju. IT tehnoloģijas, roboti neatgriezeniski ienāk ražošanas procesos. Tā arī bija šodienas Liepājas SEZ valdes izšķiršanās kādu vēlamies redzēt Liepāju rīt, pēc gada, desmit, divdesmit. Savu nostāju ir izteikuši liepājnieki un viņi vairs nevēlas melnos dūmus, mazkvalificētas darbavietas, smakas un elektrības pārrāvumus, informē LSEZ.
LSEZ norāda, ka Liepāja un Liepājas SEZ vienmēr ir atvērta modernai rūpniecībai. Pēdējo divdesmit gadu laikā bijusī militārā, slēgtā pilsēta ar plašām degradētām un piesārņotām teritorijām pakāpeniski tiek sakārtota, pārorientējot sabrukušo padomju resoru rūpniecību uz modernu un konkurētspējīgi aprites rūpniecību, piesaistot visdažādākās investīcijas. Kopumā no 1997. gada Liepājas SEZ kapitālsabiedrības ir investējušas 347,3 milj. eiro.
Ekonomikas ministrija, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Liepājas pilsētas dome, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde un SIA "FeLM" 2018. gadā 23. augustā noslēdza nodomu protokolu, kas nosaka kādi uzdevumi Liepājas SEZ pārvaldei jāsasniedz un jāizveido videi draudzīgs Liepājas industriālais parks: radītu vismaz 1000 jaunas, labi apmaksātas darba vietas, kas ilgtermiņā nodrošina stabilus ieņēmumus budžetā ~100 milj. eiro; piesaistīt investīcijas augstas pievienotās vērtības uzņēmējdarbībai – vismaz 300 milj. eiro; palielināt rūpnieciskās ražošanas apjomu par vairāk kā 200 milj. eiro gadā un nodrošināt kvalitatīvu un videi draudzīgu uzņēmējdarbības vidi.
LSEZ informē, ka lai sasniegtu Nodomu protokolā nospraustos mērķus Liepājas SEZ pārvalde mērķtiecīgi strādā jau 3 gadus. Jau trešo gadu turpinās plānošanas darbs, lai plašo teritoriju transformētu par modernu un pievilcīgu uzņēmējdarbības infrastruktūru, kurā veiksmīgi strādātu un attīstītos viedi, inovatīvi uzņēmumi, radot pievienoto vērtību Latvijas tautsaimniecībai un nodrošinot kvalificētas darbavietas ar konkurētspējīgu atalgojumu. Pēc LSEZ domām, Liepājas Industriālā parka izveidē neiztikt arī bez valdības izpratnes un Eiropas Savienības struktūrfondu piesaisti. Turpmāk veicamie uzdevumi, lai sasnigtu mērķus: bijušās "Liepājas Metalurga" teritorijas konsolidācija un vienota pārvaldība, nosakot vienotus un saprotamus priekšnoteikumus uzņēmējdarbības veikšanai; ES Finanšu resursu piesaiste ar maksimālo atbalsta intensitāti vēsturiskā vides piesārņojuma likvidēšanai visā teritorijā; kvalitatīvas uzņēmējdarbības vides izveide ar ērtu, efektīvu un pieejamu infrastruktūru, informē LSEZ.
Šobrīd bijušajā Liepājas Metalurga teritorijā savu uzņēmējdarbību veic divi metālapstrādes uzņēmumi LSEZ SIA "Caljan" un LSEZ SIA "GF Powdercoating", tāpat ir noslēgti īstermiņa nomas līgumi ar LSEZ SIA "Ekers Stividors LP", kas iznomātajās noliktavās uzglabā kokskaidu granulas, radot papildus jaudas kravu apstrādei Liepājas ostā, fosilā kurināmā kravu vietā pārkrauj atjaunojamā energoresursa kravas. Savukārt LSEZ SIA "Mols L" izmanto kravu laukumus malkas apaļkoku uzglabāšanai un pārstrādei, kas enerģētikas sezonas laikā, caur Liepājas ostu eksportēs augstvērtīgu kurināmo šķeldu.
LSEZ norāda, ka jau parakstot nodomu protokolu starp Ekonomikas ministriju, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, Liepājas pilsētas domi, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldi un SIA "FeLM" 2018. gadā 23. augustā, bija skaidrs, ka pārdomāta Liepājas Industriālā parka attīstība palielinās gan tiešo, gan netiešo nodokļu ieņēmumus valsts un pašvaldības budžetā, un nodrošinās jau šobrīd bijušajā "Liepājas Metalurga" teritorijā pieejamo brīvo elektrības jaudu, dzelzceļa infrastruktūras un citu inženierkomunikāciju racionālu pielietojumu, veidojot modernu, inovatīvu un videi draudzīgu "zaļāko" industriālo parku Eiropā – gudrs, zaļš, inovatīvs.
AS "Liepājas Metalurgs" savu darbību pārtrauca 2013. gada 23. martā, kad parādu dēļ izslēdza jauno elektroloku tēraudkausēšanas krāsni.