Jaunākais izdevums

70 metrus garajā Laipu ielā iegriežas vien retais, lai gan šīs ieliņas burvība un varētu pat teikt, franču šarms neesot pienācīgi novērtēts.

Par spīti faktam, ka Laipu iela nebūt neatrodas Vecrīgas nostūrī, bet starp Līvu laukumu un Šķūņu ielu, kur par cilvēku plūsmu sūdzēties nevarētu, šo mazo, kluso ieliņu pamanot vien retais. Vasarās skatu aizsedzot kafejnīcu terases, bet tagad vērība vairāk tiekot pievērsta Ziemassvētku tirdziņam, kas jau iekārtots Līvu laukumā. Pirms vairākiem gadiem uz Laipu ielas esot bijusi lielāka rosība un vairums uz šīs ielas esošo uzņēmumu bijuši radošo profesiju pārstāvji – amatnieki un mākslinieki. Pirmskrīzes gados pat notikuši Laipu ielas svētki, kad cilvēki aicināti piedalīties dažādās radošajās darbnīcās.

Patlaban gan DB aptaujātie uzņēmumu pārstāvji par šīs ieliņas ziedu laikiem vien stāsta atmiņas. Teju visi sūrojās par tā dēvēto Laipu ielas kauna traipu – uzņēmumu, kas patlaban sevi dēvē par Vīnu paradīzi un darbu sāk tikai vakara stundās. Tam gadu gaitā nosaukumi mainījušies ne reizi vien. Šo ielu vārda tiešajā nozīmē varot dēvēt par pusdzīvu – uzņēmumi iekārtojušies vien vienā ielas pusē, bet otrā neatrodas nekas, kas būtu atvērts garāmgājējiem. Vienā namā aiz slēgtām durvīm savas noliktavas iekārtojušas kafejnīcas, bet cita ēka ir pussagruvusi. Lai gan uz tās redzama izkārtne, ka šeit notiek būvdarbi, vietējie uzņēmēji zināja stāstīt, ka tā tur esot jau vismaz sešus gadus. Gadoties, ka no šīs pussagruvušās mājās nokrītot pa kādam apmetuma gabalam, un reizēm tā nožogota ar lenti, kas liecina, ka labāk tai netuvoties.

Uztur ielā radošumu

Stikla galerija ir teju pēdējais radošais uzņēmums, kas vēl aizvien strādā uz šīs ielas. «Esam šeit jau 12 gadus. Pirms tam te atradās Agijas Sūnas mākslas galerija, kas nu iekārtojusies lielākās un plašākās telpās citviet. Juridiski esam viens uzņēmums,» stāsta Stikla galerija vadītāja Bārbala Gulbe, kura atminas, ka darbības pirmsākumos šeit esot veidotas izstādes, bet ar laiku to pārtraukts darīt. Viņai esot klusa vēlme kādreiz izstāžu veidošanu atsākt, bet ne šeit. Jāmeklē piemērotas telpas. Uz šīs ielas esot pārāk maza cilvēku plūsma, kas neder izstāžu organizēšanai, bet ir labs priekšnoteikums, lai klusi un mierīgi varētu darboties stikla darbnīca, kur rosās gan pati meistare, gan ir iespējams radoši darboties ikvienam interesentam. Turpat nopērkamas arī stikla rotas un mājlietas. «Ir cilvēki, kas pie manis nāk regulāri. Lielāka rosība ir, tuvojoties Ziemassvētkiem, kad cilvēki paši vēlas pagatavot dāvanas. Savukārt pavasarī sarosās sievietes, kuras šeit nāk darināt stikla rotas,» novērojusi māksliniece. Pirmskrīzes gados samērā bieži notikušas arī radošās darbnīcas uzņēmumu kolektīviem.

«Šajā ielas pusē, kurā atrodamies arī mēs, ir rosība, un vismaz vēl divi uzņēmumi šeit strādā ilgstoši, tostarp mākslas galerija Gocha, kurā darbojas tēlnieks no Gruzijas, kurš jau ilgus gadus dzīvo Latvijā. Laipu ielas atrašanās vieta ir laba. Tuvumā Vecrīga un Līvu laukums, taču mums liels pluss ir tas, ka šīs telpas ir mūsu īpašums. 90. gados tās privatizējām,» stāsta B. Gulbe, kurai esot īpašs prieks, pa logu paveroties uz pretējās ēkas sienu, kuru rotā stikla cunftes ģerbonis. Katru rītu varot ar to sasveicināties. Pirms krīzes Laipu ielā gan esot valdījusi pavisam cita gaisotne – radoša un dzīvīga, kas šai ielai īpaši piestāvējis un piešķīris šarmu. «Šeit bija vairāki jauki kaimiņi – Žagatas Martas bode, kafejnīca Nice place un kalēju darbnīca, kas diemžēl neizturēja finanšu grūtības un šo ielu pameta. Savukārt šīs ēkas pagalmā reiz bija keramiķu studija, kas aizgāja prom augstās īres maksas dēļ,» stāsta B. Gulbe, kura atminas arī jaukos laikus, kad divas vasaras visi šie radošie uzņēmumi kopā organizējuši Laipu ielas svētkus. Tādi gan vairs nenotiekot, jo pietrūkstot radošo uzņēmumu, kas varētu piesaistīt svinībām apmeklētājus.

Arī ikdienā šajā ielā nekad nevarēšot sagaidīt lielu cilvēku plūsmu. Lai gan šeit esot jauka un mierīga strādāšana, biznesam iela nav īpaši pateicīga. «Tūristu grupas šeit iegriežas reti. Vairāk manāmi ārvalstu viesi, kas pilsētu apskata individuāli un Laipu ielā saskata ko radošu un interesantu. Arī vietējie iedzīvotāji šeit nenāk un izvēlas iet pa aktīvākajām blakus ielām. Esmu novērojusi, ka pa šo ielu reizēm dodas dažādu radošo profesiju pārstāvji, piemēram, radio diktori vai mūziķi. Tie, kuri nemīl lielo plūsmu, kas ir citās Vecrīgas ielās,» stāsta stikla māksliniece. Savukārt vasarās Laipu iela kļūstot pavisam nemanāma – no Līvu laukuma puses kafejnīcas ielai uzbūvējot priekšā āra terases, kas ienākšanu ielā padara vēl šaurāku. Turklāt iela met līkumu, un, no abiem galiem raugoties, grūti esot redzēt, kas šeit atrodas.

Birojam ideāla vieta

Laipu ielā kādas ēkas pagalmā aiz dzelzs vārtiem jau vairākus gadus atrodas SIA Latvijas ceļveži birojs, kas jau 18 gadus izdod tūrisma ceļvedi Riga in your pocket. «Mums kā mazam uzņēmumam, kuram nav svarīgi, ka regulāri garām staigā aktīva cilvēku plūsma, šeit ir ideāli. Arī ēkas pagalms ir patīkams, kur vasarā var iziet pastrādāt. Tiesa, tajā visbiežāk novietotas apkārtējo ēku iedzīvotāju automašīnas. Ja tā nebūtu, tad pagalmā varētu arī mazu galdiņu izlikt,» stāsta viens no uzņēmuma īpašniekiem Ģirts Upenieks. Arī skats pa biroja logu esot patīkams, jo ik dienas ir iespēja raudzīties uz viduslaikos celtu ēku. Pozitīvs esot arī fakts, ka tūristiem šī vieta ir ērti atrodama un viņi varot iegriezties birojā, ja ir kādi jautājumi vai neskaidrības. «Lai gan neesam informācijas centrs, reizēm tūristiem izlīdzam ar padomu vai palīdzam rezervēt kādu viesnīcu vai lidmašīnas biļetes. Atminos, ka 90. gados, kad vēl atradāmies Pils laukumā, mūsu birojs pat bija iekļauts Lonely Planet ceļvedī, jo tolaik Rīgā vēl nebija izveidots tūrisma informācijas centrs,» stāsta Latvijas ceļveži īpašnieks Mārtiņš Zaprauskis.

Vienīgais šīs ielas mīnuss esot neērtā piebraukšana ar automašīnu. Jārēķinās, ka no visām pusēm ir gājēju zonas. «Uzņēmuma auto ir reģistrēts šajā adresē, un, ja kādreiz aptur policija, tad mums problēmu nav. Ar helikopteri jau nevaram pārvietoties un atvest nepieciešamās lietas,» spriež Ģ. Upenieks, kurš vēl pie mīnusiem min faktu, ka vasaras sezonā tepat netālu atrodas gana daudz āra kafejnīcu, kur tūristi atpūšas, bet viņiem esot jādodas uz darbu. Tas esot liels kārdinājums laiski pasēdēt kafejnīcā, bet – noskaņoties jāprot, smejas uzņēmēji.

«Laipu ielas kauna traips ir uzņēmums, kas darbojas ielas pretējā pusē. Tas strādāja tikai nakts stundās, un tur bija iespējams saņemt prostitūtu pakalpojumus. Šim uzņēmumam bieži mainījās nosaukumi, bet nu jau kādu laiku tur ir klusums, un tas ir labi,» stāsta uzņēmēji, kuri atzīst, ka izveidojusies gana ironiska situācija – viņu birojs atrodoties tieši blakus vietai, kuru viņi bija iekļāvuši sava ceļveža sarakstā par iestādēm, kurās tūristiem nevajadzētu iegriezties, jo tas var beigties ar pamatīgu apkrāpšanu.

Vēl viens ilgdzīvotājs

Uz Laipu ielas jau 15 gadus darbojas suvenīru veikals Līvs, kas pieskaitāms pie šīs ielas ilgdzīvotājiem. «Protams, cilvēku plūsmu varētu vēlēties lielāku. Arī tūristi vairs tik daudz netērē naudu - rēķina un skatās, ko var atļauties. Savukārt vietējie iedzīvotāji, kas kādreiz svētku reizēs mēdza viens otram iegādāties dāvanas priekam, nu ir kļuvuši praktiskāki un Ziemassvētkos dāvina sadzīvē noderīgas lietas, piemēram, pannu, nevis lina izstrādājumus,» novērojusi veikala vadītāja Solveiga Zvejniece. Viņa priecājas, ka šogad beidzot esot salabots ielas bruģis un izveidots jauns gājēju trotuārs. Pirms tam uz ielas esot bijušas bedru bedres. Vēl tikai esot jāsagaida, kad beidzot salabos pretējā ielas pusē esošo pussagruvušo ēku, kura tāda esot jau vairākus gadus. Par spīti tam, ka uz nama redzama zīme, kas liecina, ka šeit tiek veikts remonts, ēkas izskats palicis nemainīgs, turklāt reizēm no tās gāžoties apmetums, kas ir bīstami garāmgājējiem.

Tomēr vislielākais traucēklis veikala attīstībai nebūt neesot pussagruvusī ēka vai trūcīga cilvēku plūsma uz šīs ielas, bet gan fakts, ka Vecrīgā uz vairākām ielām šāda veida preces tirgo nevis veikalos, bet gan būdiņās. Ja Ziemassvētku tirdziņi esot saprotama lieta, lai gan arī tajos vairāk atrodami dažādu formu ražojumi, nevis amatnieku rokdarbi, tad būdas, kurās tirdzniecība notiek cauru gadu, esot nesaprotamas. Tās esot gan vizuāli nepievilcīgas, gan bojājot kopējo tirgus situāciju šajā nišā. «Nesaprotu, kādēļ citiem jāīrē telpas un jāmaksā nodokļi, bet citi var tirgoties uz ielas un pircējiem piedāvāt zemākas cenas. Vecrīgā uz daudzām ielām ir tukšas telpas, kurās būtu nepieciešama kāda dzīvība,» spriež S. Zvejniece, kurai Vecrīga, salīdzinot ar citu valstu galvaspilsētu vecpilsētām, šķietot nedaudz dīvaina. Šeit esot pāris ielu, kas ir īpaši aktīvas, bet citas ieliņas esot kā izmirušas. Mazie veikaliņi šīm tukšajām ielām varētu piešķirt šarmu, bet Vecrīgā plaukstot un zeļot tirgošanās no būdām.

Plāno pamest šo ielu

SIA MAELA SPA piederošais skaistumkopšanas salona Black cat nails Laipu ielā strādā vien nedaudz vairāk kā pusgadu. Tas vēl nav paspējis pat izvietot vides reklāmu, kas liecinātu par to, kādus pakalpojumus šajās telpās iespējams saņemt. «Reklāmu arī neplānojam izvietot, jo no jaunā gada grasāmies šīs telpas pamest. Šī atrašanās vieta salonam nepavisam nav piemērota. Lai gan strādājam pēc pieraksta un pārsvarā apkalpojam pastāvīgos klientus, ar to vien nepietiek. Šeit cilvēku plūsma ir pavisam neliela. Kamēr mēs runājam, ielai cauri izgājis vien nedaudz ļaužu,» secina salona menedžere Marija Grāvīte. Savukārt tūristi, kas reizēm iziet pa šo ielu, nav tiešā salona mērķauditorija, jo viņi visbiežāk vēloties pakalpojumu saņemt uzreiz, kā ienāk pa durvīm, bet tas ne vienmēr ir iespējams, jo meistari jau apkalpo citus klientus. Iepriekš uzņēmuma salons atradies netālu no Laipu ielas. Brīdī, kad tas durvis vēra ciet, Laipu iela šķitusi piemērota: pastāvīgajiem klientiem ērti, nav tālu jāmeklē jaunā salona telpas. Tomēr šis pieņēmums izrādījies aplams. Uzņēmumam piederot vēl viens salons, kas atrodas FG Royal Hotel (bijušās Hotel de Rome) telpās, un tur ar klientūru problēmu neesot. Laipu iela esot ļoti mazpazīstama, lai gan tā ir Vecrīgā. Arī vietējiem esot jāskaidro, kur tā atrodas.

Savukārt veikals Stenders, kas pirms diviem gadiem durvis vēris uz Laipu un Šķūņa ielas stūra, par klientu trūkumu nesūdzas. Īpaši daudz šeit iepērkoties tūristi. « Klienti pie mums ienāk un novērtē ne vien produkciju, bet arī telpu interjeru. Arī uz ielas jūtams aromāts, kas noteikti pievilina pircējus,» stāsta pārdevēja Guna Rodina. Arī gidi nereti ievedot veikalā tūristu grupas, bet vasarās pa Laipu ielu ārvalstu viesus vizinot vagoniņš. Cilvēki fotografējot gan veikalu, gan apkārtējo ēku arhitektūru. «Iespējams, ka šādās tūrēs kāds mūs pamana un pēc tam iegriežas, lai apskatītu veikalu tuvāk,» spriež pārdevēja. Vasaras esot aktīvākais pārdošanas laiks. Šajā vasarā Dziesmu un deju svētku laikā veikalā samērā daudz esot iegriezušies arī ārzemju latvieši. Vietējie iedzīvotāji gan neesot biežākie klienti, jo viņiem ērtāk esot doties uz kādu no firmas veikaliem, kas atrodas tirdzniecības centros, jo tur parocīgāk ir novietot automašīnu. «Ar pārējiem Laipu ielas uzņēmumu pārstāvjiem nav sanācis ciešāk sadraudzēties. Reizēm kāds ienāk iegādāties kādus produktus, tad arī nedaudz papļāpājam,» stāsta G. Rodina.

Tūristu pulcēšanās vieta

Trīs gadus uz Laipu un Šķūņu ielas stūra iekārtojies īru krogs Donegan’s pub. Tā atrašanās vieta esot laba – cilvēku plūsma, it īpaši tūristi, kas ir bāra lielākā klientūras daļa, šeit staigājot garām gana aktīvi. «Protams, krīze ir ietekmējusi apmeklētāju skaitu, taču tas izlīdzinās, kad ārvalstīs ir kādas garākas brīvdienas,» stāsta Donegan’s pub vadītāja Ieva Grīnberga, kura novērojusi, ka vismaz reizi mēnesī bārā kuplā skaitā parādoties viesi no Ziemeļu valstīm. Otra grupa esot britu tūristi, kas dīvainā kārtā visbiežāk bārā iegriežoties nedēļas vidū. Savukārt šajā oktobrī ļoti daudz klientu bijuši no Krievijas. «Vietējie iedzīvotāji pie mums nāk skatīties sporta pārraides, īpaši hokeju. Kad Dinamo Rīga ir izbraukuma spēles, tad sporta entuziastu pie mums ir gana daudz, bet, kad komandai ir mājas spēles, tad liela daļa tomēr dodas uz Arēnu Rīga,» stāsta I. Grīnberga.

Šogad septembrī apmēram mēnesi bārs esot bijis teju izolēts no ārpasaules, jo Rīgas ūdens esot veicis remontu. «Dzīvojām starp strādnieku darbarīkiem un ķieģeļu kaudzēm. Tas bija bezatbildīgi veikts remonts,» spriež bāra vadītāja. Otrs mīnuss esot fakts, ka bārs atrodas dzīvojamās ēkas pirmajā stāvā: nākas sadzīvot ar iemītniekiem un uzklausīt viņu iebildumus par miera traucēšanu. No ceturtdienas līdz svētdienai bārā notiek dzīvās mūzikas vakari. «Ja kļūstam nedaudz par skaļu, tad mājas iedzīvotāji nevar atpūsties, bet, ja būsim klusāki, tad klienti nevarēs atpūsties. Mums ir jāatrod kompromiss, un mēs pie tā strādājam,» stāsta I. Grīnberga, kura ir pārliecināta, ka uz Laipu ielas būtu vēl vieta vien veikaliem, nevis bāriem un restorāniem. Iela ir pārāk šaura, un, zinot akustikas likumus, ka skaņa iet uz augšu, tad šīs ielas iedzīvotājiem būtu pavisam nemierīga dzīve. Vēl būtu nepieciešams uz Laipu ielas salabot noplukušās fasādes. Jau tagad tūristi šo ielu esot iecienījuši fotografēt skaistās arhitektūras dēļ.

Konkurences šeit netrūkstot, un tuvumā atrodoties vēl vairāki īru krogi. Katrs gan izvēlējies savu specifiku. «Pie mums vīriešu priekam tiek pārraidītas sporta spēles un pieejams plašs alus sortiments. Konkurenti varbūt klientus piesaista ar karaoki vai ko citu,» spriež Donegan’s pub vadītāja, kura īpašu sajūsmu neizrāda arī par Ziemassvētku tirdziņa esamību Doma laukumā. Tas bāra biznesam nebūt nav pluss, bet gan papildu konkurence. Būs cilvēki, kas ienāks bārā sasildīties un kaut ko iemalkot, bet tai pašā laikā netrūkšot arī tādu, kas iegādāsies karstvīnu turpat tirdziņā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīgas maratona laikā jārēķinās ar būtiskiem satiksmes ierobežojumiem

Zane Atlāce - Bistere,16.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar Lattelecom Rīgas maratona norisi nedēļas nogalē pilsētā gaidāmi būtiski satiksmes ierobežojumi, tostarp jau no 18. maija vakara transportlīdzekļiem būs slēgta 11. novembra krastmala, informē Rīgas domē.

No 18. maija plkst. 20.00 līdz 21. maija plkst. 6.00 policija slēgs transportlīdzekļu satiksmi 11. novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai (izņemot transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm un operatīvo transportu). Tostarp apstāties un stāvēt šajā posmā transportlīdzekļiem būs aizliegts jau no 17. maija plkst. 20.00.

19. maijā no plkst. 9.30. līdz plkst. 11.00 slēgs transportlīdzekļu satiksmi Ģimeņu skrējiena laikā, kurš notiks pa maršrutu: 11.novembra krastmala–Eksporta iela–Muitas iela–Citadeles iela–Krišjāņa Valdemāra iela–Vanšu tilts–apgriešanās pretī Ķīpsalas ielai–Vanšu tilts–Krišjāņa Valdemāra iela–Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris–Brīvības iela–Brīvības pieminekļa laukums (apgriešanās)–Kaļķu iela–11.novembra krastmala (finišs).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sakarā ar Lattelecom Rīgas maratona norisi, sestdien un svētdien, 14. un 15. maijā pilsētā gaidāmi ievērojami satiksmes ierobežojumi, tostarp jau no 13. maija vakara transportlīdzekļiem būs slēgta 11. novembra krastmala. Rīgas dome aicina iedzīvotājus ar izpratni attiekties pret nepieciešamajiem satiksmes ierobežojumiem un nedēļas nogalē laicīgi plānot savus pārvietošanās maršrutus pilsētas centrā.

No 13. maija plkst. 20.00 līdz 15. maija plkst. 24.00 policija slēgs transportlīdzekļu satiksmi 11. novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai (izņemot transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm).

14. maijā no plkst.15.00 līdz 16.00 slēgs transportlīdzekļu satiksmi RIMI bērnu dienas Ģimeņu skrējiena maršrutā: 11.novembra krastmala – Eksporta iela – Elizabetes iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris – Brīvības bulvāris – Kaļķu iela – 11.novembra krastmala.

15. maijā no plkst. 7.30 līdz 16.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme maratona maršrutos:

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīgas maratona laikā pilsētā ieviesīs ievērojamus satiksmes ierobežojumus

Dienas Bizness,12.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sakarā ar Lattelecom Rīgas maratona norisi, sestdien un svētdien, 16. un 17. maijā pilsētā gaidāmi ievērojami satiksmes ierobežojumi, tostarp jau no 15. maija vakara transportlīdzekļiem būs slēgta 11. novembra krastmala. Rīgas dome aicina iedzīvotājus ar izpratni attiekties pret nepieciešamajiem satiksmes ierobežojumiem un nedēļas nogalē laicīgi plānot savus pārvietošanās maršrutus pilsētas centrā.

No 15. maija plkst. 20.00 līdz 17. maija plkst. 24.00 policija slēgs transportlīdzekļu satiksmi 11. novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai (izņemot transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm).

17. maijā no plkst. 7.30 līdz 14.45 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme maratona maršrutos:

Maratona skrējiens: 11. novembra krastmala (starts) – Eksporta iela – Hanzas iela – Pulkveža Brieža iela – Elizabetes iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts –Ķīpsalas iela – Zvejnieku iela – Enkura iela – Ogļu iela – Balasta dambis –Matrožu iela – Zvejnieku iela – Ķīpsalas iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts – apgriešanās pie Slokas ielas – Vanšu tilts – Krišjāņa Valdemāra iela –Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris – Brīvības bulvāris – apgriešanās pie Stabu ielas – Brīvības bulvāris – Kaļķu iela – 11.novembra krastmala – Krasta iela –apgriešanās pie Ogres ielas – Krasta iela – 11.novembra krastmala – Eksporta iela – Hanzas iela – Skanstes iela – Zirņu iela – Vesetas iela – Mālpils iela – Skanstes iela – Hanzas iela – Pulkveža Brieža iela – Elizabetes iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts – Ķīpsalas iela – Zvejnieku iela – Enkura iela – Ogļu iela –Balasta dambis–Matrožu iela – Zvejnieku iela – Ķīpsalas iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts – apgriešanās pie Slokas ielas – Vanšu tilts – Krišjāņa Valdemāra iela – Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris – Brīvības bulvāris – apgriešanās pie Stabu ielas – Brīvības bulvāris – Kaļķu iela – 11.novembra krastmala (finišs).

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Sekojot idejai: Stikla galerija iedzīvotāju pirktspējā izmaiņas uz labo pusi vēl nemana

Inita Šteinberga, speciāli DB,11.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stikla galerijas skatlogā šūpojas lielas zivis, un tās īpašniece Bārbala Gulbe joko, ka tā esot zīme – mēs vēl peldam. Galerijā patlaban ir ražas un pārmaiņu laiks.

Stikla galerija kopš 2002. gada darbojas Laipu ielā. Sākotnēji to radīja un tajā aktīvi darbojās jaunās stikla mākslinieces Marta Ģibiete, Ramona Pēkšēna-Neiberga un Bārbala Gulbe. Šobrīd galerijā saimnieko tikai Bārbala. Tolaik vēl visas vienojusi Mākslas akadēmija, jaunībai raksturīgi milzu plāni un entuziasms. Tagad mainījušās darbības prioritātes, sadzimuši bērni, izmaiņas skaidro Bārbala. Sākotnēji nelielā galerija tika pozicionēta kā stikla mākslas centrs, darbnīca, veikals, izstāžu zālīte. Tas bija kas jauns. Taču laiks pierādījis, ka visu nevar aptvert. Turklāt kādreiz Stikla galerija bija jaunums, tāda Rīgā bija vienīgā, tagad esot saradies daudz galeriju, mākslas telpu, kur arī var eksponēt stiklu, teic Bārbala. Vēl viens iemesls, kādēļ palikt Laipu ielā, – telpas, kaut arī nelielas, ir uzņēmuma īpašums, turklāt māksliniece cer, ka rosība ieliņā atjaunosies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Gada lielākie nekustamā īpašuma darījumi Rīgā TOP 25

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli Db,19.02.2019

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness sāk publicēt ekskluzīvus datus – informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā, Rīgā un Jūrmalā. Šoreiz kārta gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā.

Ja 2016. gada lielākā darījuma summa galvaspilsētā bija Latvijas apstākļiem fantastiska - 91 miljons eiro, tad 2017. gada rekords ir bijis pieticīgāks –36,6 miljoni eiro, bet pērn, kā rāda detalizētie dati par 100 lielākajiem darījumiem Rīgā, vairs «tikai» nepilni 25 miljoni eiro.

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 5. oktobrī Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas deputāti atbalstīja vēl 33 azartspēļu zāļu slēgšanu galvaspilsētas vēsturiskajā centrā, informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Spēļu zāles plānots aizliegt Raiņa bulvārī 15, Elizabetes ielā 61, Matīsa ielā 43, Mastu ielā 1, Čaka ielā 72, Pērnava ielā 11, K.Valdemāra ielā 79/81, Prāgas ielā 1, Cēsu ielā 43, Senču ielā 2, Kuģu ielā 22, Ģertrūdes ielā 81, Brīvības ielā 48/50, Brīvības ielā 88, Dzirnavu ielā 96, Meistaru ielā 10, Marijas ielā 2, Rūpniecības ielā 52, Tērbatas ielā 74a, Čaka ielā 52, Birznieka-Upīša ielā 5/7, Brīvības ielā 96, Dzirnavu ielā 31, Grēcinieku ielā 1 , Dzirnavu ielā 59, Gertrūdes ielā 46, Čaka ielā 32, Raiņa bulvārī 31, Marijas ielā 15, Brīvības ielā 60, Aspazijas bulvārī 30, Čaka ielā 67/69 un Elizabetes ielā 22.

Rīgas vēsturiskajā centrā spēļu zāles plāno atļaut vien dažās viesnīcās

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Globālajā konkurētspējas indeksā Latvija atpaliek no pārējām Baltijas valstīm

Db.lv,17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publicēts jaunākais «Globālais konkurētspējas indekss». 2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Indeksā ietvertās pirmās 45 valstis un to saņemto punktu skaitu iespējams uzzināt galerijā augstāk!

Ņemot vērā jaunākās tendences, kas nosaka valstu konkurētspēju, Pasaules Ekonomikas forums veicis būtiskas izmaiņas ikgadējā «Globālā konkurētspējas indeksa» (GKI) metodoloģijā. Tagad indekss koncentrējas uz ekonomikas produktivitāti veicinošo faktoru analīzi, ņemot vērā jaunākās tendences konkurētspējas specifikā, kas ienāk līdz ar globalizāciju un jaunajām digitālajām tehnoloģijām.

2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latgales zoodārzā iecerēts izbūvēt divas jaunas ēkas — Džungļu pasaules ekspozīcijai un Purvārija ekspozīcijai, kuras savstarpēji savienos laipa.

Plānots, ka projekta aptuvenās izmaksas būs 1,15 miljoni eiro, bet būvprojekta izstrādes līgumcena 15 849 eiro tai skaitā PVN.

Konkursā par tūrisma un dabas izziņas objektu izveidi un labiekārtojumu Latgales zoodārza teritorijā Daugavpilī no pieciem pretendentiem par labāko atzīts arhitektu biroju "Trīs arhitektūra" un "Sudraba arhitektūra" kopīgi izstrādātais mets ar nosaukumu "Purva laipa".

Arhitekti piedāvā izveidot purva laipu sistēmu ar vienu centrālo laipu, kas savienotu jau esošo zoodārza ēku kompleksu ar jaunajiem būvapjomiem — Džungļu māju, Purvāriju un autoru piedāvāto skatu torni. Laipa ne tikai vedīs apmeklētājus uz jaunajām ēkām, bet reizē palīdzēs ieraudzīt, iepazīt un izzināt purvu un tur mītošos augus un dzīvniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

30. septembrī – lielākais “Atvērto durvju dienu maratons” jaunajos projektos

Sadarbības materiāls,26.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rudens sezonai pamazām iezogoties gan sirdīs, gan prātos, ir īstais laiks pievērsties nopietnākiem plāniem, piemēram, noskatīt ilgi meklēto īpašumu, ko saukt par īstajām mājām. Jauno projektu tirgus šobrīd ir piesātināts ar piedāvājumiem un pietiekami aktīvs arī pircēju pusē, tāpēc lielākais nekustamo īpašumu sludinājumu portāls “City24.lv” 30. septembrī piedāvā “Atvērto durvju dienu maratonu”, kur klātienē būs iespējams apskatīt vairāk nekā 20 jaunos projektus.

Iepazīsties ar dalībniekiem!

Dainas (Centrs), Merks Magnolijas (Centrs), Matīsa iela 29 (Centrs), Silvas Nami (Purvciems), Ošu 2 (Jūrmala), Kvartāls B91 2. kārta (Centrs), Ezerjugla (Jugla), Saliena Park Apartments (Piņķi), Mežciema mājas (Mežciems), Ludviķa iela 2 (Torņakalns), Ezera Solo (Mežaparks), Āpšu 4 (Torņakalns), Elijas Nami (Centrs), Mežaparka lofti (Mežaparks), Zeļļu iela 13 (Āgenskalns), Mārupes iela 6 (Āgenskalns), Lieplejas (Čiekurkalns), Amālijas iela 5A (Āgenskalns), Brīvības gatve 217 (Teika), Merks Viesturdārzs (Centrs), Jelgavas iela 65 (Torņakalns), Green Space (Piņķi), Raņķa dambis 31 (Āgenskalns).

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Biznesa vieta - Skolas iela: Gaisā virmo radošums

Linda Zalāne,01.09.2014

Par spīti tam, ka Skolas ielā tās malā izveidotās velojoslas dēļ ir rosīga riteņbraucēju auditorija, kopumā uzņēmēji atzīst, ka tā ir klusa un mierīga.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skolas iela pēdējos gados kļuvusi dzīvelīgāka; durvis vēris ne viens vien ēdināšanas uzņēmums, mājvietu tur atraduši entuziasti, kas bagātina pilsētas kultūras dzīvi

Skolas iela kļuvusi par vienu no riteņbraucēju galvenajām maģistrālēm, jo visā tās garumā pirms pāris gadiem brauktuves malā izveidota velojosla. Tas nebūt nav viss šīs ielas pluss – tās biznesa potenciālu atklājuši vairāki ēdināšanas uzņēmumi, kas tieši pēdējos gados tur saradušies kā sēnes pēc lietus, turklāt iela līdz ar Kaņepes kultūras centra aktivitātēm ir piesaistījusi kultūras mīļotājus. Šo ielu labi zina tie, kuri nodarbojas ar jogu un piekopj veselīgu dzīvesveidu. DB aptaujātie uzņēmēji teic, ka iela pēdējos piecos gados jūtami atdzīvojusies, viss attīstoties uz labo pusi. Šajā vasarā Stabu un Skolas ielas stūrī uz pavisam īsu brīdi jaunu akcentu tai piešķir urbānais dārzs Fresh, kas līdz šim pamestu piemājas sētu pārvērtis kafejnīcā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamā gada 1. janvāra Rīgas teritorijā vislētākās maksas autostāvvietas atradīsies D zonā - pārsvarā Rīgas mikrorajonos, kur maksa par stundu varētu sasniegt 0,85 eiro un 1,44 eiro par katru nākamo stundu, bet visdārgākās autostāvvietas atradīsies R zonā Vecrīgā – līdz 4,27 eiro par pirmo stundu un 7,11 par katru nākamo.

Tā liecina otrdien Rīgas domes Satiksmes un transporta komitejas atbalstītie grozījumi saistošajos noteikumos par maksas autostāvvietu norēķināšanas un lietošanas kārtību, sakarā ar Latvijas pāriešanu uz eiro.

Turpmāk apmaksāt stāvvietu Vecrīgā varēs ne tikai ar SMS, bet arī ar mobilo internetu attiecīgajā mobilajā aplikācijā jeb lietotnē, bet minimālo laika limitu aizvietos ar minimālo noapaļoto summu.

Ņemot vērā to, ka vasaras sezonā Vecrīgas iedzīvotājiem bieži nav iespējams novietot transportlīdzekli pie savas dzīvesvietas, (piemēram, sakarā ar vasaras kafejnīcu ierīkošanu) turpmāk iedzīvotāja kartes īpašniekam būs tiesības lietot jebkuru stāvvietu Vecrīgā. Atbilstoši mūsdienu tehnoloģijām, paredzētas iespējas norēķināties ne tikai ar mobilā tālruņa īsziņu, bet arī izmantojot internetu viedtālruņos, lietojot attiecīgu mobilo lietotni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1.augusta Ādažu novadā tiks piemērota maksa no 1 eiro līdz 2,50 eiro stundā par autostāvvietām Aizvēju ielā Garciemā, Jūras ielas galā Carnikavā, stacijas autostāvvietā Kalngalē, kā arī Ziemeļu ielā Lilastē, informē Ādažu novada pašvaldībā.

Tās ir četras tūrisma sezonā vispieprasītākās piejūras autostāvvietas Ādažu novada teritorijā.

Ieviešot vairākas maksas autostāvvietas, galvenais mērķis ir gūt ieņēmumus to uzturēšanai un apsaimniekošanai, tai skaitā laipu izbūvei un remontam, atkritumu savākšanai, informatīvo zīmju izgatavošanai un citiem labiekārtošanas pasākumiem, lai ceļš līdz jūrai un atpūta piejūrā būtu komfortabla kā novada iedzīvotājiem, tā viesiem, skaidro pašvaldībā.

Vietās, kur tās atrodas ļoti tuvu jūrai - Lilastē un Garciemā, cena noteikta 2,50 eiro par stundu, savukārt Carnikavā un Kalngalē - 1 eiro par stundu. Autostāvvietās apmaksa notiks, izmantojot mobilo aplikāciju "Mobilly", kā tas jau līdz šim notika Lilastes autostāvvietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gājēju ielas statuss drīzāk traucē, nekā palīdz uzņēmējdarbībā

Vasarā Liepājas iela Kuldīgā ir cilvēku pilna. Pie kafejnīcām izveidotas terases ar galdiņiem vai tie vienkārši izlikti uz ielas. Ēdājiem garām paslīd viena tūristu grupa pēc otras. Sirmi vecīši, pusaudži, latviski, angliski, krieviski runājoši. Pagaidām viņi tikai uzmanīgi klausās gida stāstījumā par arhitektūru un nevienā veikaliņā vai kafejnīcā neiegriežas. Tomēr uzņēmēji, kas savu biznesu veic tieši Liepājas ielā, atzīst, ka tūristi ir viena no galvenajām mērķgrupām. Vietējie ielu vairāk izmanto tranzītam no Pilsētas laukuma, kur ērti novietot automašīnu, uz Rātslaukumu, kur stāvvietu daudz mazāk. Dodas uz domi vai iepirkties.

Vidū mainība liela

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Radošuma nākotnes formula – drosme, spēja "neredzēt kasti" un statistika

Līva Stūrmane, Iniciatīvas "radi!" organizatore, "Creativity Lab" valdes locekle,19.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembra beigās valdībā pieņemtā vienošanās par jauna valsts tēla veidošanas stratēģiju, pozicionējot Latviju kā radošuma lielvalsti, ir lielisks signāls un potenciāls atspēriena punkts visai radošo industriju nozarei.

Arī iniciatīvai "radi!" tie ir ļoti labi jaunumi, jo jau desmit gadu esam uzsvēruši Latvijas radošuma milzīgo potenciālu un priecājamies, ka tas tiek novērtēts. Radošums ir viena no galvenajām nākotnes sabiedrības prasmēm, kas būs sevišķi aktuāla izaicinājumiem pilnās situācijās; pievienojot drosmi un pašpārliecinātību, tas var izrādīties ļoti veiksmīgs līdzeklis grūtību pārvarēšanai. Tiesa, neiztiekam arī bez zināma riska: pūles var izrādīties veltīgas, ja valstiskā mērogā netiksim galā ar tik elementāru problēmu kā statistikas datu trūkumu, kas kavē izprast radošo industriju jomas ietekmi uz ekonomiku.

Brīži, kas maina pasauli...

Desmit gados iniciatīva "radi!" ir pieredzējusi vērā ņemamas izmaiņas, gan attīstoties radošajām industrijām un pašai iniciatīvai, gan pieaugot dizaina domāšanas ietekmei nozarē, sabiedrības izpratnē, valsts pārvaldē un institucionālajā sadarbībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Biznesa vieta: Baložu iela - Āgenskalna miera osta

Linda Zalāne,14.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mierīgajā un klusajā Baložu ielā pārsvarā atrodas senas koka dzīvojamās mājas. Tomēr dažas apdzīvo arī uzņēmumi.

750 metru garā Baložu iela Rīgā sākas Slokas un Vasaras ielas krustojumā, bet beidzas – krustojumā ar Āgenskalna ielu. Pa vidu to pārrauj viena no Rīgas intensīvākās satiksmes maģistrālēm – Kalnciema iela. Baložu ielai piemīt savs šarms – koka ēkas piešķir tai īpašu atmosfēru, atzīst DB uzrunātie uzņēmēji. Pārsvarā tur bāzējas uzņēmumi, kuriem intensīva garāmgājēju plūsma nav tik svarīga. Izņēmums ir ekolietu veikals Weleda, taču arī uz to klienti braucot mērķtiecīgi un atzinīgi novērtējot iespēju ielas malā bez maksas atstāt automašīnu.

Moto cienītājiem

Baložu ielas sākumā otro elpu pēc rekonstrukcijas ieguvusi reiz pussabrukusi koka ēka – nepilnu gadu tur darbojas viesnīca Two Wheels, kas īpaši mērķēta uz motobraucējiem. Par to liecina arī pie ēkas namdurvīm novietotais koši zaļais blakusvāģis. «2012. gada septembrī ar vīru atgriezāmies no Amerikas, ko apceļojām ar motocikliem. Šājā laikā bijām apmetušies vairākās nelielās, īpaši motobraucējiem draudzīgās viesnīcās. Radās doma, ko tādu izveidot Latvijā,» stāsta viesnīcas Two Wheels direktore Agnese Sila. Pārdaugava izvēlēta praktisku apsvērumu dēļ – tuvāk mājām. Internetā ģimene atradusi sludinājumu, ka Baložu ielā par, viņuprāt, adekvātu summu pārdod koka māju. Tā gan bijusi ļoti sliktā stāvoklī, un vairāki uzņēmēju uzrunātie eksperti ieteikuši to nojaukt līdz pamatiem. «Tikai viens saskatīja potenciālu šo māju atjaunot un pielāgot viesnīcas vajadzībām. Ēkas iekštelpās kā dizaina akcentu saglabājām mājas vēstures liecības – durvis, vecām tapetēm klātas sienas, pat degušu koka dēli. Rekonstrukcijas laikā varēja redzēt, ka ēka celta no nekvalitatīviem materiāliem. Piemēram, sienās kā būvmateriāli izmantoti koka kastu dēļi ar visu marķējumu,» stāsta A. Sila. Apmēram 70% viesnīcas klientu esot ārvalstu viesi no Krievijas, Eiropas valstīm. Ārvalstu viesnīcu rezervēšanas portālos uzņēmums pozicionējot sevi kā motobraucēju viesnīcu, kur ēkas iekšpagalmā aiz slēgtiem vārtiem iespējams novietot spēkratus, tiem īpaši izveidota arī nojume. Protams, šeit iegriežoties arī studenti un tūristi, kuri ceļā devušies vien ar nelielu mugursomu plecos. «Atrašanās vieta piesaista klientus – esam pa ceļam no lidostas. Arī uz pilsētas centru var nokļūt gan ar sabiedrisko transportu, gan šķērsojot Vanšu tiltu kājām,» pozitīvās lietas akcentē A. Sila. Vienīgais mīnuss esot fakts, ka ne visiem izdodas viesnīcu viegli atrast. Par spīti tam, ka vietējiem Baložu iela un netālu esošais Kalnciema kvartāls ir labi zināma vieta, pārsvarā visi sākotnēji dodoties uz to ielas posmu, kas atrodas otrpus Kalnciema ielai. «Atrodamies ielas sākuma posmā, kas ir mazāk zināma. Šeit arī nav daudz uzņēmumu. Blakus ir tikai frizētava, bet posmā līdz Slokas un Vasaras ielai ir vien privātmājas. Ārvalstu viesiem viesnīcas atrašana nesagādā problēmas. Viņi orientējas pēc kartes, tāpēc mēs tikpat labi varētu būt kā Bišu tā Puķu ielā,» skaidro uzņēmēja. Cerība esot, ka šis Baložu ielas posms attīstīsies un tiks renovētas arī citas koka ēkas. Šai vietai esot potenciāls – klusums un miers. It kā Rīgas centrā, bet sajūta kā laukos. «Ēkas iekšpagalmā jūtamies kā Dieva ausī. No ielas nekas nav redzams. Savukārt brīvdienās šeit ir pavisam klusi. Baložu ielā vēl varētu kādu veikalu vai kafejnīcu atvērt. Tiesa, šajā vasarā ēdināšanas nišu aizpildīsim arī mēs,» nākotnes plānus atklāj A. Sila.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Mēbeļu rūpniecība – spoža vēsture un nozīmīgs eksports šodien

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam,31.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Koka grīdas – nišas produkts ar augstu Latvijas specializāciju pasaulē

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam,25.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Biznesa vieta: Baznīcas iela - klusa, bet ar potenciālu

Anda Asere,28.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baznīcas ielu posmā no Ģertrūdes līdz Stabu ielai vislabāk raksturo tās uzņēmumu teiktais – līdzīga Miera ielai, zaļa, mierīga, klusa, nostāk no centrālajām galvaspilsētas ielām, bet ar attīstības iespējām.

Baznīcas ielā labi sadzīvo dažādi uzņēmumi – gan šī rajona ilgdzīvotāji, piemēram, vīna veikals Berno vīni, apakšveļas veikals Triumph un krodziņš Muklājs, gan jauni un moderni veikaliņi, kas pievienojušies samērā nesen.

Pirms gandrīz trim gadiem Baznīcas ielas puspagrabiņā sāka strādāt gaismas virteņu veikaliņš Cherry Picking. «Baznīcas iela ir nostāk no centrālās – Brīvības – ielas, bet tas mums patīk pat labāk, jo šeit ir kur atstāt mašīnu, cilvēki ir nesteidzīgi. Te ir tāda kā miera osta. Cilvēks, kurš te nāk, atbilst mūsu klienta profilam – viņam patīk interesantas lietas, vēlas nesteidzīgi iepirkties,» spriež Egija Taube, Cherry Picking līdzīpašniece. Viņas biznesa partnere Līva Vīgante uzskata, ka arī apkārt esošie uzņēmumi ir pluss, jo pamazām iela attīstās. «Arī man liekas, ka šī iela attīstās, te ir daudz interesantu veikalu,» saka Mišela Šehurina, filca apavu izgatavotāja Woolings mārketinga vadītāja. Uzņēmuma īpašniece Marija Vlasova piekrīt, ka šai ielai ir liels potenciāls. Viņai šī vieta patīk un viņas skatījumā te jūtama hipsterīgi intelektuāla enerģija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID sāks pārcelties uz Talejas ielu

Lelde Petrāne,12.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un valsts akciju sabiedrības Valsts nekustamie īpašumi 2014.gada 30.aprīlī parakstīto Apakšnomas līgumu ēka Talejas ielā 1 ir nonākusi VID kā apakšnomnieka rīcībā, informē dienesta pārstāve Evita Teice-Mamaja. Uzreiz pēc Apakšnomas līguma parakstīšanas ēkā tika uzsākti darba vietu iekārtošanas un mēbeļu uzstādīšanas darbi.

Dienests vērš uzmanību, ka laikā no 2014.gada 19.maija līdz 23.maijam uz ēku Talejas ielā 1 pārcelsies un darbu uzsāks VID Muitas pārvalde, kas līdz šim atradās 11.novembra krastmalā 17, VID Lielo nodokļu maksātāju klientu apkalpošanas centrs un Akcīzes pārvaldes klientu apkalpošanas centrs, kā arī Nodokļu parādu piedziņas pārvalde, Nodrošinājuma pārvalde un Personālvadības pārvalde, kas līdz šim atradās Jeruzalemes ielā 1.

Saskaņā ar pašreiz spēkā esošo pārcelšanās plānu pārējās Rīgā izvietotās VID struktūrvienības uz jauno vienoto adresi Talejas ielā 1, Rīgā tiks pārceltas šādos datumos:

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Turīgajā Jūrmalā pludmales infrastruktūra atpaliek no citām piejūras pašvaldībām

Dienas Bizness,13.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada sākumā spēkā stājās Zemes pārvaldības likums, un lielākā daļa pludmaļu pārgāja vietvaru valdījumā, savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministrijas paspārnē palikušas vien dabas un nacionālo parku dabas liegumos, kā arī ainavu aizsardzības zonās esošās pludmales. Tas nozīmē, ka tagad piejūras liedagi ir attiecīgo pašvaldību saimnieciskuma spoguļotāji, un kārtība tām jānodrošina par saviem līdzekļiem, jo valdība neatbalstīja valsts budžeta naudas piešķiršanu šim mērķim, pirmdien raksta laikraksts Diena.

VARAM gan atzīmē, ka papildu ienākumus apsaimniekošanas vajadzībām pašvaldības var gūt, iznomājot pludmales vasaras kafejnīcām.

Varētu šķist, ka bagātākās piejūras pašvaldības, kuru pludmalēs ir liels tirdzniecības nojumju un arī atpūtnieku blīvums, vairāk gādā par komfortu pludmalēs. Dienas izpēte liecina par pretējo – piemēram, kūrortpilsētā Jūrmalā jau gadiem nav pieejamas bezmaksas labierīcības. Pašvaldībā skaidro, ka visās 11 oficiālajās jūras krasta peldvietās izvietots kopumā 17 maksas sabiedrisko tualešu, un katrā no šīm konteinera tipa nojumēm atrodas darbinieks, kas «ķemertiņus» uztur kārtībā, vienlaikus pasargājot tos no vandāļiem, tomēr galvenais pienākums ir maksas – 0,25 eiro – iekasēšana. No tās atbrīvoti pirmsskolas vecuma bērni un invalīdi. Tomēr, ilgāku laiku uzturoties pludmalē, redzams, ka maksas tualeti izkonkurē krūmiņi un daudzos gadījumos, iespējams, arī līcis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) vadībā pabeigta robežžoga izbūve uz Latvijas - Baltkrievijas robežas.

Līdz 2024.gada beigām turpinās nepieciešamās infrastruktūras - patruļtaku, laipu un citu robežas aizsardzībai nepieciešamo risinājumu izbūve pilnā robežas 173 kilometru garumā, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

2023.gadā tika pabeigta žoga izbūve sauszemes posmos (112 km), šogad soli pa solim līdz jūlija beigām notika žoga izbūve gar publiskajiem ūdeņiem. Kopumā robežas žogs izbūvēts gandrīz 145 km garumā. Patlaban VNĪ vadībā turpinās nepieciešamās infrastruktūras izbūve, kā arī citu risinājumu izbūve divos posmos - Daugavas posmā un posmā ap Riču ezeru, kur nav paredzēts robežas žogs.

"Mēs dzīvojam hibrīdkara apstākļos, kad būtiski ir demonstrēt skaidru un pārliecinošu rīcību, ejot uz mūsu valstisko mērķi - izveidot modernāko Eiropas Savienības austrumu robežas apsardzību. Latvijas - Baltkrievijas robežas žoga izbūve ir notikusi profesionāli un plānotajos termiņos, tādēļ vēlos pateikties visiem robežas apsardzības infrastruktūras izbūvē iesaistītajiem, bet īpaši valsts kapitālsabiedrībām VAS "Valsts nekustamie īpašumi" un VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" par intensīvo darbu un augsto darbu izpildes kvalitāti valsts uzticēto uzdevumu izpildē. Tas ir ieguldījums kā Latvijas, tā Eiropas Savienības drošības stiprināšanā," uzsver iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stipro vēju un erozijas ietekmē Saulkrastos pirms dažām dienām daļēji nogruvusi Baltā kāpa, iznīcinot arī uz tās uzbūvēto gājēju laipu, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums «Panorāma».

Saulkrastu novada pašvaldības īpašumu apsaimniekošanas speciālists Artis Blankenbergs raidījumam skaidroja, ka laipa bija celta 2013.gadā un katru gadu «drusciņ piestutēta», bet pēc šajā rudenī notikušā tā vairs nebūs atjaunojama.

Baltās kāpas eroziju pamatā veicinot jūra, un pavasaros to pastiprinot arī nelielā Inčupe, kas turpat blakus ietek jūrā. Jau pirms pieciem gadiem speciālisti novērojuši, ka Inčupe arvien redzamāk tuvojas Baltajai kāpai, un patlaban upi no kāpas šķir vien daži centimetri. Gadu gaitā Balto kāpu ietekmējusi arī pārmērīga antropogēnā slodze, jo šo dabas objektu ik gadu apmeklē vairāki tūkstoši cilvēku.

Saulkrastu novada pašvaldība risinājumus Baltās kāpas saglabāšanai mēģinājusi rast jau daudzus gadus, realizējot dažādus projektus, tomēr veiksmīgu un ilgtspējīgu risinājumu šai problēmai atrast neesot izdevies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietavu dēļ Ogres upē cēlies ūdens līmenis, un spēcīgā straume pārrāvusi pavasarī uzstādīto jauno pontonu tiltu, vēsta pašvaldības informācija.

No krastiem ir izgājusi Abzes upe, appludinot tās ieleju un atgriežot no pasaules kādu māju. Tāpat novadā ir applūduši vairāki tīrumi, radot zaudējumus vietējiem lauksaimniekiem.

Tāpat pašvaldībā ir applūduši vairāki ceļi, bet bojājumi radušies diviem valsts ceļiem, par ko ir informēts VAS Latvijas valsts ceļi.

Jau vēstīts, ka pontonu tilta uzstādīšanu par 166 963 eiro, neskaitot pievienotās vērtības nodokli, veikusi igauņu firma Top Marine.

Tilta uzstādīšanu vasaras sezonai un noņemšanu uz ziemas laiku veic pašvaldības uzņēmums Ogres namsaimnieks.

Tilta izveidei 42 625 eiro piešķīris Latvijas Vides aizsardzības fonds, bet 124 338 eiro - pašvaldība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai radītu pēc iespējas labāku valsts finansēta atbalsta pieejamību biznesa ideju autoriem un uzņēmumiem visos novados Latvijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori piedzīvo strukturālas pārmaiņas un inkubatoru atbalsta vienības decembrī tiks atvērtas arī Saldū un Gulbenē.

“Ir būtiski nodrošināt biznesa inkubatoru atbalstu uzņēmējiem un biznesa ideju autoriem pēc iespējas tuvāk to pamatdarbības vietai. Tādēļ LIAA pilotprojektā veido vairākas atbalsta vienības Latvijā ar mērķi palielināt to vietējo biznesa ideju autoru un uzņēmēju skaitu, kas saņem LIAA Biznesa inkubatoru atbalstu. Pēc gada izvērtēsim rezultātus – ja atbalsta vienības būs veiksmīgi sasniegušas tām noteiktos rezultatīvos rādītājus, lemsim par izveidoto atbalsta vienību darbības turpināšanu,” LIAA biznesa inkubatora tīkla pārmaiņas raksturo LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova.

LIAA biznesa inkubatori strādā ar jaunajiem uzņēmumiem un biznesa ideju autoriem, kas vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm, lai tos virzītu tālāk pasaules tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

22. aprīlī 17 jaunajos projektos Rīgā un Pierīgā notiks atvērto durvju diena

Sadarbības materiāls,17.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauno projektu lauciņā ”Atvērto durvju dienas maratons”, ko organizē nekustamo īpašumu sludinājumu portāls “City24.lv” sadarbībā ar nekustamo īpašumu attīstītājiem, allaž ir viens no gaidītākajiem un apmeklētākajiem pasākumiem, jo vienas dienas ietvaros iespējams klātienē apskatīt un izstaigāt vairākus projektus, lai galu galā izdarītu visdrošāko un pareizāko izvēli mājokļa iegādē. Šoreiz vienas dienas ietvaros būs iespējams viesoties 17 jaunajos projektos.

“Neskatoties uz EURIBOR likmju kāpumu un citiem faktoriem, kuri būtiski ietekmējuši jauno projektu tirgus piedāvājumu un cilvēku spēju tos iegādāties, esam novērojuši, ka interese par jauno mājokļu iegādi būtiski nemazinās. Redzamākā atšķirība ir tā, ka lēmums par īpašuma iegādi pircēja pusē šobrīd tiek pieņemts pārdomātāk un piesardzīgāk nekā agrāk. Līdz ar to, jāsaka, ka šāda veida atvērto durvju dienu pasākumi šobrīd cilvēkiem ir vajadzīgi un noderīgi vairāk kā jebkad. Tāpat interese par jaunajiem projektiem ir skaidrojama ar augstajiem energoefektivitātes rādītājiem, ko spēj piedāvāt tieši jaunuzceltie un renovētie dzīvokļu nami”, skaidro Maksis Karlins, sludinājumu portāla “City24.lv” vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru