Publiskoti pieteiktie darbi Latvijas prestižākajam apbalvojumam arhitektūrā, kurš šogad norisināsies jau 26. reizi.

Ir uzsākts žūrijas darbs, izvērtējot iesniegtos darbus un izvēlētie nominanti tiks publiski paziņoti jūlija pēdējā nedēļā.

Konkursam pieteiktos darbus skatiet galerijā!

Latvijas Arhitektūras gada balvai pieteikto darbu klāsts atspoguļo pašreizējo Latvijas arhitektūras vidi, galvenās tendences un nozīmīgākos procesus. Gluži kā iepriekšējos gados, arī šogad tiek vērtēti ne tikai objekti - ēkas, vides objekti, interjeri, ainavu arhitektūra, - bet arī procesi - notikumi, izdevumi, izstādes un projekti. Papildu tam, 2020. gadā tika veiktas izmaiņas konkursa nolikumā, kas arī procesiem ļauj pretendēt uz galvenās balvas iegūšanu.

Latvijas Arhitektūras gada balvai 2021 pieteikto darbu vērtēšanu ir uzsākusi atlases žūrija - arhitekts Andris Kronbergs (ARHIS arhitekti, LAGB 2020 Grand Prix saņēmējs), 2020. gadā godalgoto objektu autori – Ilze Liepiņa (Sudraba Arhitektūra) un Oskars Vāvere (RUUME arhitekti), arhitekte un urbāniste Evelīna Ozola, mākslinieks Ēriks Božis, rakstniece un dzejniece Inga Gaile un režisors Uģis Olte.

Noslēdzoties konkursam, darbu sācis Rīgas Pilsētas arhitekta dienesta vadītājs, pilsētas arhitekts Pēteris Ratas, kurš vairāk nekā 20 gadus strādājis arhitektu birojos ASV un Ķīnā.

P.Ratas ir ieguvis bakalaura grādu arhitektūrā Rīgas Tehniskajā universitātē, bet maģistra grādu arhitektūrā – Ņūdžersijas Tehnoloģiju institūtā ASV. Strādājis starptautiskos arhitektu birojos Ņujorkā, turpinājis karjeru Ķīnā – Šeņdžeņā un Šanhajā. P.Ratas piedalījies daudzos realizētos projektos dažādās ASV un Ķīnas pilsētās.

“P.Ratas ir apjomīga starptautiskā pieredze arhitektūrā un liela mēroga projektu īstenošanā, kā arī plašs redzējums par pilsētu, tās tēlu, vērtībām un publisko telpu un ambīcijas radīt taustāmu rezonansi pilsētas attīstībā un būvniecībā. Ar pilnu pārliecību varu teikt, ka šobrīd Pilsētas arhitekta biroja kodolu veido augstas raudzes pieredzes bagāti profesionāļi – būtiskākais priekšnoteikums, lai veidotu kvalitatīvu, Rīgas iedzīvotājiem un viesiem pievilcīgu pilsētvidi,” atzīst Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas vadītāja Inese Andersone.

Klīversalā šodien pirmo reizi tiks pasniegtas Latvijas Ainavu arhitektūras balvas, tā akcentējot ainavu kā sociāli, ekoloģiski un ekonomiski nozīmīgu cilvēku koprades produktu.

Balvām trīs nominācijās - Ārtelpa, Personības un Procesi – varēja pieteikt kā jau izbūvētas ārtelpas, tā vēl nerealizētus projektus, vērienīgas pilsētvides pārveidošanas koncepcijas un privāto dārzu projektus. Un konkurence nudien bija sīva, teic Latvijas Ainavu arhitektūras asociācijas valdes locekle Indra Purs.

Fragments no intervijas

Vai Ainavu arhitektūras balvas izveide ir mēģinājums skaļāk atgādināt par šīs profesijas esamību un nozīmi?

Jā, tā arī ir – mēs šogad pirmo reizi izskanam un meklējam veidu, kā skanēt skaļāk. Ainavu arhitektūra bijusi visu laiku, bet šī ir reize, kad iznākt no ikdienas veikuma, pasvinēt, celt pašapziņu, apzināties savu spēku un daudzveidību. Jo, atskatoties pagātnē, ainavu arhitektūra Latvijā ir ļoti sena, paralēles ar citām valstīm ir tādas pašas. Taču nozares īpatnība ir tāda, ka visu laiku ir mainījušies nosaukumi – ir bijusi dārza māksla, daiļdārzniecība, dārzu arhitektūra. Pasaulē meklējumi, kā to labāk nosaukt, nonākuši pie ainavu arhitekta ar tendenci virzīties tālāk uz ainavu urbānismu. Balva šobrīd ir vairāk kā rīks, ar kura palīdzību arī plašāka sabiedrība un citu nozaru profesionāļi varētu labāk saprast, ar ko tad ainavu arhitektūra nodarbojas.

Jau 16.reizi pasniegta Gada balva Rīgas arhitektūrā - šogad tā “par organisku, harmonisku un daudzfunkcionālu urbānās vides piesātinājumu Rīgas centrā, kā arī kompleksu arhitektoniskās vides risinājumu, respektējot universālā dizaina un vides pieejamības prasības” piešķirta jaunajam Origo tirdzniecības un biroju kompleksam.

Projekta autori – arhitekti Uldis Zanders, Inga Piņķe, Artūrs Martinsons, Zane Straume, ainavu arhitektes Ilze Rukšāne, Helēna Gūtmane, Ieva Dimante, arhitekts-pilsētplānotājs Marks Geldofs un ainavu tehniķe Ruta Tobiesa.

Papildus gada balvai, Rīgas pilsētas arhitekta birojs piešķīra 12 atzinības par izcilību atsevišķu objektu arhitektūrā (skatīt galerijā).

Skatē tika pārstāvētas būves no biroju ēku, daudzdzīvokļu ēku, kultūras būvju, tirdzniecības ēku, transporta infrastruktūras, kā arī veselības aprūpes un izglītības iestāžu kategorijām.

No kopumā 625 aizvadītajā gadā ekspluatācijā nodotajiem būvobjektiem Rīgā, balvas dalībnieku reģistrā tika iekļautas un tālākai izvērtēšanai izvirzītas 24 būves.

18. oktobrī tiks paziņoti Latvijas Gada balvas arhitektūrā 2024. gada laureāti. Šajā gadā organizatori, lai novērtētu projektu kvalitātes, kā vienojošo motīvu izvēlējušies “pārmantojamību”, kas, iespējams, iedot citu realitāti mūsdienās tik plaši izmantotajam jēdzienam “ilgtspēja”.

Novērtējot šo virzienu, Latvijas Gada balvas arhitektūrā laikā pirmo reizi tiks pasniegts arī “Latvijas Finiera” cildinājums, lai izceltu koksnes izmantošanu būvniecībā Latvijā, kā arī ilgtspējīgas būvniecības risinājumu izmantošanu būvniecības projektos.

Nenoliedzami pēdējā desmitgadē Eiropā un arī Latvijā koksnes izmantošana būvniecībā pieaug – īpaši individuālo ēku segmentā, mazāk – rūpnieciskajā. Lai gan gadsimtiem koks bijis dominējošais celtniecības materiāls daudzviet pasaulē, industriālās būvniecības izaugsmes laikā tā loma mazinājās. Tomēr šobrīd vērojama atgriešanās pie koka kā ekoloģiska un vienlīdz estētiski pievilcīga būvmateriāla. Būtisks faktors šajā “atdzimšanā” ir klimata pārmaiņu un Zaļās vienošanās konteksts, kas pieprasa ilgtspējīgus (pārmantojamus) risinājumus arī būvniecības nozarē. Koksnes izmantošana būvniecībā ir viens no galvenajiem virzieniem, kas palīdz mazināt CO2 jeb oglekļa pēdu, ko rada tradicionālie būvmateriāli, piemēram, cements un tērauds. Koksnes kā biomateriāla priekšrocība ir ne tikai tās atjaunojamība, bet arī tās spēja uzkrāt oglekli visā ēkas ekspluatācijas laikā.

Pasaules arhitektūras dienā, kas šogad tiek atzīmēta 7.oktobrī, pasniegta Gada balva Rīgas arhitektūrā 2019.

To par līdzsvaru starp privāto un publisko ārtelpu ekskluzīvā un inovatīvā mājokļu projektā šogad ieguva daudzdzīvokļu ēka Kuģu ielā 28 - River Breeze Residence, balvas pasniegšanā informēja Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis.

Projektētājs: SIA «Didrihsons un Didrihsons», pasūtītājs: SIA «Klīversala RE», būvētājs: AS «LNK Industries».

Autori: būvprojekta vadītājs un arhitekts: Ventis Didrihsons. Arhitekti: Kaspars Lauga, Ivo Kalvelis, Līva Banka, Alise Jēkabsone, Andris Gudiņš, SIA «Didrihsons un Didrihsons». Labiekārtojums: ainavu arhitekti Helēna Gūtmane, Māris Bušs, SIA «ALPS ainavu darbnīca». Transporta risinājumi: Mārtiņš Roops, Mārtiņš Ābols, Reinis Kivliņš, SIA «Projekts 3». Būvkonstrukcijas: inženieris Kaspars Ozers, SIA «AAEKK Consulting». Apkure, vēdināšana, gaisa kondicionēšana, siltummezgls: inženieri Ojārs Baltiņš, Dmitrijs Palujanovs, Olga Krečetova, SIA «Efiko». Ūdensapgāde un kanalizācija iekšējie un ārējie tīkli: inženieri Ojārs Baltiņš, Dmitrijs Judincevs, SIA «Efiko». Elektroapgāde, ugunsdzēsības automātikas sistēmas, elektronisko sakaru sistēmas: inženieris Jānis Zvilna SIA «Latpro Ltd». Ārējā elektroapgāde: inženieris Jānis Karpovičs, SIA «Enserv». Ugunsdzēsības sistēmas: inženieri Vilnis Puļķis, Raimonds Roga, SIA «VPM Latvia». Ēkas energoefektivitātes aprēķini: inženieris Andris Vulāns.

Latvijas Nacionālā teātra piebūves metu konkursā uzvarējis arhitektu birojs SIA «AB3D» ar arhitekta Jura Mitenberga darbu.

Rīgas dome plāno, ka pēc metu konkursa noslēgšanās jaunās piebūves projektēšana notiks apmēram divus gadus un piebūves būvniecība varētu sākties 2022. gadā, kad būs beidzies arī nomas līgums ar aiz teātra ēkas esošo tenisa kortu apsaimniekotāju.

Jau ziņots, ka paredzamās izmaksas piebūves būvniecībai un jaunās zāles iekārtošanai būs ne mazākas kā 30 - 35 miljoni eiro. Lielāko daļu izmaksu veidos tieši teātra zālei nepieciešamās tehnoloģijas un aprīkojums.

Jaunā zāle «black box» būs novietota pie Kronvalda bulvāra, Simtgades alejas pusē paredzot foajē ar divām skatītāju ieejām – no parka puses un no Simtgades alejas puses. Otrajā stāvā būs izvietota kafejnīca/bārs un trešajā stāvā - restorāns ar jumta terasi un skatu uz kanālu. Jaunbūvējamās ēkas centrālajā daļā starp esošo piebūvi un «black box» atradīsies teātra darbnīcas, aktieru ģērbtuves, virtuve, tehniskās telpas. Tāpat ēkā atradīsies mēģinājumu zāles un atpūtas telpas, telpas teātra administrācijai un dienesta dzīvokļi.

Pasaules arhitektūras dienā 5.oktobrī jau 15. reizi pasniegta Gada balva Rīgas arhitektūrā.

Šogad tā “Par inovatīvu pieeju un izsmalcinātiem arhitektūras risinājumiem, pārveidojot industriālo mantojumu par jaunu kultūras vietu Rīgā” piešķirta Hanzas peronam un tā autoriem: arhitektiem Reinim Liepiņam, Ilzei Liepiņai, Ievai Landmanei, Ievai Lejai, Aināram Plankājam, Mārtiņam Ostaņēvičam, Jurģim Prikulim, Ģirtam Kūlam.

Papildus gada balvai, Rīgas pilsētas arhitekta birojs piešķīra 14 atzinības par izcilību atsevišķu objektu arhitektūrā (skatīt galerijā).

Kā pēdējos gados ierasts, balvas pasniegšana simboliski notika iepriekšējā gadā par labāko atzītajā būvē – daudzdzīvokļu ēkā River Breeze Residence. Pērn balva “Par līdzsvaru starp privāto un publisko ārtelpu ekskluzīvā un inovatīvā mājokļu projektā” tika piešķirta tās autoriem: arhitektiem Ventim Didrihsonam, Kasparam Laugam, Ivo Kalvelim, Līvai Bankai, Alisei Jēkabsonei; projekta vadītājam Andrim Gudiņam; ainavu arhitektiem Helēnai Gūtmanei, Mārim Bušam un ainavu tehniķei Rutai Tobiesai.

Apbalvošanas ceremonijā, kas pulcēja ap 600 arhitektūras nozares profesionāļu un interesentu, Rīgas cirkā tika paziņoti Latvijas Arhitektūras gada balvas 2024 laureāti.

Lielo gada balvu 2024 jeb Grand Prix saņēma Jaunais Rīgas teātris ("Zaigas Gailes birojs", "Sarma & Norde arhitekti"). Tika pasniegtas arī trīs Gada balvas, īpašā fināla žūrijas atzinība un citi apbalvojumi. Šogad pirmoreiz tika sumināts Jaunā Eiropas Bauhaus atzinības ieguvējs.

“Jaunā Rīgas teātra ansambļa galvenā ēka būvēta 1902. gadā pēc civilinženiera Edmunda fon Trompovska projekta kā Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrības nams. Drīz pēc tam biedrība lielo zāli sāka izīrēt teātriem. Ēkā darbojušies pieci dažādi teātri, kas viens otru dažādos laikos nomainījuši. Veicot pārbūvi, arhitektu uzdevums bija palielināt telpu platību no 5145 m² līdz 9767 m², izbūvēt trīs teātra zāles ar 840 vietām (pirms rekonstrukcijas — 400), trīs jaunas mēģinājumu zāles, aktieru spārnu un pazemes apjomu, vienlaikus saglabājot vecās teātra mājas sajūtu," par Latvijas Arhitektūras gada balvas 2024 (LAGB 2024) Grand Prix ieguvēju, Jauno Rīgas teātri, stāsta "Zaigas Gailes biroja" arhitekti.

Paziņoti "Latvijas Arhitektūras gada balvas 2023" (LAGB 2023) laureāti.

Lielo gada balvu 2023 jeb Grand Prix saņēma Dailes teātra priekšlaukums (SIA "MADE arhitekti". Autoru komanda: Miķelis Putrāms, Linda Krūmiņa, Māra Starka, Mārtiņš Vaskis, Krists Lūkins, Liena Šiliņa, Jēkabs Slava sadarbībā ar Evelīnu Ozolu). Arhitektu birojam šī ir jau otrā saņemtā Lielā gada balva, kad 2012.gadā birojs saņēma Grand Prix par objektu - Saldus mūzikas un mākslas skola.

Starptautiskās žūrijas pārstāvji vienoti stāsta, ka objekts ir ne tikai labas prakses piemērs, bet arī rada un veido pārdomātu vides telpu, kas ir iekļaujoša gan pret vidi, gan sabiedrību. Žūrijas pārstāvji uzsver, ka projekts ir izstrādāts ar lielu iejūtību pret arhitektes Martas Staņas radīto Dailes teātri, kas ir spilgts padomju modernisma arhitektūras paraugs un unikāla sava laikmeta liecība.

Izvērtējot kopumā 49 šogad pieteiktos darbus, paziņoti "Latvijas Arhitektūras gada balvas 2022" laureāti un galveno balvu saņēmis atbalsta centrs "Pērle" Cēsīs (SIA "ĒTER" sadarbībā ar SIA "Rīgers", autoru komanda: Dagnija Smilga, Kārlis Bērziņš, Niklāvs Paegle, Emīls Garančs, Līga Ganiņa, Toms Ūdris.).

Atbalsta centrs “Pērle” ir pilotprojekts deinstitucionalizācijas norisēm Cēsu novadā, lai cilvēkiem ar dažādiem traucējumiem palīdzētu iekļauties sabiedrībā. Telpas (darbnīcas, terapijas, sensorā telpa un multifunkcionālā zāle) ir organizētas vienstāva koka konstrukciju ēkā visas zem viena trijstūra formas jumta. Kompaktā ēka atrodas ainaviskā nogāzē, bet iekštelpas rada gaišuma un plašuma sajūtu. Dienvidu fasāde ar lieliem logiem pret ainavu pagarināta āra terasēs, ko noēno īpaša pergola.

Starptautiskā žūrija atzīmēja, ka ēkai piemīt īpašais gars – kā Gesamtkunstwerk mūsdienīgā veidā. Labā stāstā vienmēr ir nedaudz mistērijas, un šī ir neliela budžeta arhitektūra ar mistēriju. Tajā pašā laikā šī ēka ir radīta cilvēkiem un tā ir labi iekārtota.

Gada balvai Rīgas arhitektūrā žūrija izvirzījusi 11 objektus. Finālistu vidū dominējoša ir mājokļu tēma, informē Rīgas pilsētas arhitekta birojā.

«Tradicionāli, balvu pretendentu loks atspoguļo redzamāko veikumu Rīgas arhitektūrā un pilsētbūvniecībā, kā arī objektus ar pievienoto vērtību pilsētvides kvalitātes uzlabošanā. Šī gada finālistu vidū absolūti dominējoša ir mājokļu tēma. Mēs redzam, ka privātie attīstītāji izmanto situāciju, kad «buksē» esošā dzīvojamā fonda renovācijas process, un piedāvā virkni kvalitatīvus un arhitektoniski interesantus projektus pircējiem ar dažādām vēlmēm un pirktspēju dažādās pilsētas teritorijās un apkaimēs. Tāpat šogad finālistu vidū redzam objektus ar publisko resursu iesaisti, kas reaģē uz aktuālo sabiedrības pieprasījumu pēc vides vērtību respektēšanas, kvalitātes uzlabošanas un iespēju paplašināšanas,» teic Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis.

Tuvojoties Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2019, biznesa ziņu portāls Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot tai izvirzītos objektus - šoreiz ieskats kategorijā Inženierbūve nominētajā vēja barjerā Rīgas brīvostā.

Pilsētas vides aizsardzības pasākumu un ostas attīstības plānu ietvaros, kā arī gaisa kvalitātes uzlabošanas nolūkā Andrejsalas ogļu terminālis tika pārcelts uz ostas attīstības teritoriju Krievu salā. Latvijas Arhitektu savienības pārstāvja Edgara Bērziņa ieskatā putekļu žogs uzskatāms par paraugu nozīmīgu pilsētbūvniecisku pasākumu kompleksam risinājumam, kas īstenots ostas attīstības ietvaros.

«Tas uzskatāms par konkrētajā pilsētvidē integrētu vides aizsardzības objektu ar modernas tehnoloģijas lietojumu. Pilnībā novērtēt 23 m augstā un 2 km garā žoga efektivitāti vēl nevar, tomēr tā izveide atbilstoši plašam valdošo vēju sektoram kopā ar īstenotajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem ļauj cerēt uz labiem rezultātiem.Objekts jau ir ieguvis atzinību – Latvijas Būvniecības gada balvu 2018 – un kā ievērības cienīgs īstenotais projekts pilsētplānošanas jomā pelnījis, ka to izceļ Rīgas pilsētas arhitektūras sasniegumu skatē,»uzskata E.Bērziņš.

Kompānija "R.EVOLUTION" nodevusi ekspluatācijā dzīvojamu māju "HOFT - House of the Flying Trees" - Strēlnieku ielā, informē uzņēmums.

Projekts sastāv no divām ēkām - rekonstruētas vēsturiskās ēkas ar diviem papildu stāviem, un jaunas septiņu stāvu ēkas. Komplekss atrodas labiekārtotā 2020 kvadrātmetru teritorijā, un tajā ir 42 dzīvokļi ar kopējo platību 6671,9 kvadrātmetri, griestu augstumu no 2,90 līdz 4,40 m penthausos. Pirmajā stāvā atrodas telpas komercdarbībai ar kopējo platību 134 kvadrātmetru, kā arī izveidota apakšzemes autostāvvieta.

Savukārt uz ēku terasēm un fasādes novietoti 39 bonsai kociņi. Visi "HOFT" bonsai ir skujkoki ar mazu augšanas potenciālu: kalnu priede, melnā pundurpriede, ciedrs. Tie ir izvēlēti atbilstoši Rīgas klimatiskajiem apstākļiem un ir jau izgājuši aklimatizācijas ciklu. Dizaina risinājums, kas ļāva integrēt bonsai ēkas arhitektūrā, Baltijas valstīs izmantots pirmo reizi.

Kultūras ministrijas izsludinātajā konkursā par Latvijas ekspozīcijas idejas koncepciju un īstenošanu Venēcijas biennāles 17. starptautiskajā arhitektūras izstādē par uzvarētāju žūrija atzinusi metu ar devīzi How will we live together with a machine?/Kā sadzīvot ar mašīnu?, kura autors ir arhitektu birojs NRJA (no rules just architecture) ar komandu.

NRJA radošo komandu veido arhitekti Uldis Lukševics, Zigmārs Jauja, Elīna Lībiete, Ivars Veinbergs, Ieva Lāce-Lukševica un Inga Dubinska, kā arī kuratore un projektu vadītāja Austra Bērziņa, komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciāliste Linda Bērziņa.

Žūrija konkursa uzvarētāju novērtējusi ar 432 punktiem no 500 iespējamiem. Saskaņā ar metu konkursa nolikumu jau tuvākajā laikā konkursā uzvarējušo metu vēl izvērtēs iepirkuma komisija.

Metu konkursā kopumā piedalījās četri pretendenti, no kuriem 2.vietu ieguva biedrības «FOLD» projekts Periphery/Perifērija, bet 3.vietu - «Liberation Architects» Utopijas kopīgumam.

Kā sadzīvot ar mašīnu? autoru komanda izstrādātajā ekspozīcijā konceptuāli analizē indivīda, sabiedrības un tehnoloģiju mijiedarbību arhitektūras kontekstā. Autori uzsver: «Ekspozīcija taustāmā un interaktīvā veidā iemieso cilvēka dzīvoto pieredzi saskarē ar arvien klātesošākām tehnoloģiskām inovācijām un satirizē indivīda un mašīnas savstarpējās attiecības, kas mūsdienās nereti robežojas ar absurdo. Tehnoloģiju inovācijas atstāj arvien mazāk telpas - gan tiešā, gan pārnestā nozīmē - ne tikai cilvēkam, bet arī arhitektūrai.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēka iekļauta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, liecina Kultūras ministrijas (KM) rīkojums.

Kā argumentē lēmuma pieņēmēji, LNB ēka ir viens no izcilākajiem arhitekta Gunāra Birkerta darbiem: "Tas ir starptautiski atzīts arhitektūras meistardarbs, kas vēsta par Latvijas kultūru pasaulē."

Objekts ir lielākā un nozīmīgākā sabiedriskā celtne, kas uzbūvēta Latvijā 21.gadsimtā. Tās galvenā misija ir veicināt kultūras un zinātnes mantojuma izmantošanu, veidojot informētu Latvijas sabiedrību.

"LNB ir Birkerta radošās darbības un mūža pārliecinošs vainagojums un telpisks simbols Latvijas valstiskuma atjaunošanai. Monumentālās ēkas koptēlu ir ietekmējuši arhetipiski Latvijas dabas un folkloras elementi. Arhitekts norādījis, ka šo ēku dziļi ietekmējusi Latvijas etnogrāfija, folklora, literatūra un senču arhitektūra," atzīmē KM.

Paziņoti konkursa "Ilgtspējība arhitektūrā, būvniecībā, dizainā" rezultāti.

Konkursam pieteikumus iespējams iesniegt četrās nominācijās – Ilgtspējīgākā ēka, Ilgtspējīgākais projekts, Ilgtspējīgākā publiskā ārtelpa, Ilgtspējīgākā studentu ideja.

Ilgtspējības divas galvenās pamata pazīmes ir pārdomātība un pamatotība, kuru apvienojums vienmēr rezultējas kā vērtīga ēka, labiekārtojums vai dizaina izstrādājums.

Konkursā "Ilgtspējība arhitektūrā, būvniecībā, dizainā" 1.vieta nominācijā "Ilgtspējīgākā ēka" piešķirta Ventspils koncertzālei "Latvija" ar mūzikas skolu, 1.vietu nominācijā "Ilgtspējīgākais projekts" ieguvusi jaunā, viedā Ogres bibliotēka, 1.vieta nominācijā "Ilgtspējīgākā publiskā ārtelpa" piešķirta Alūksnei par Tempļkalna apkaimes labiekārtojuma realizāciju, savukārt 1.vieta nominācijā "Ilgtspējīgākā studentu ideja" piešķirta Ksenijai Sapegai par pārrobežu izglītības kompleksa Daugavpils – Braslava ideju.

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) uzsāk Ministru kabineta ēku kompleksa fasādes tīrīšanu un nelielus remontdarbus, saglabājot valstij nozīmīgā ēku kompleksa kultūrvēsturisko vērtību, informēja VNĪ nekustamā īpašuma attīstības pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis- Pigits.

Darbu gaitā tiks uzlabota «seja» divu savstarpēji saistītu ēku fasādēm. Fakts, ka abu ēku fasādēm ir saglabājušies oriģinālie apdares materiāli liecina, ka kopš ēkas pirmsākumiem šādi uzkopšanas darbi, visticamāk, nav veikti, norādīja VNĪ.

Ēku kompleksā atrodas Ministru kabinets, Latvijas Republikas Augstākā tiesa un Tieslietu ministrija.

«Pirms darbu uzsākšanas esam veikuši ārējās fasādes izpēti un lāzera skenēšanas uzmērījumus, lai lemtu par atbilstošāko fasādes tīrīšanas metodi. Tāpat paņemti fasādes apmetuma paraugi, lai noteiktu fasādes apmetuma sastāvu un granulometrāžu. Fasādes uzkopšanā paredzēts pielietot saudzīgas metodes, atbilstoši fasādes materiālam un tā struktūrai. Darbu izpildē plānots pielietot oriģinālam atbilstošus materiālus un tehnoloģiju, kas nepārveido ēkas ārējās fasādes izskatu, saglabājot valstiskās nozīmes kompleksa fasādes autentiskumu,» atklāja J. Ivanovskis – Pigits.

Par jaunās akustiskās koncertzāles projekta tapšanu un politiskajiem šķēršļiem tā ceļā laikrakstā Diena saruna ar arhitektu, biroja Sīlis, Zābers un Kļava vadītāju Andi Sīli.

Publiski tiek apgalvots, ka arhitektu vidū esot panākta vienošanās par Kongresu nama pārbūvi par akustisko koncertzāli. Jūs esat Kultūras ministrijas izveidotajā koncertzāles projekta darba grupā. Vai tiešām ir tā, ka visi vienprātīgi ir sajūsmā par Kongresu namu kā akustiskās koncertzāles vietu?

Tā tas noteikti nav. Arhitekti parasti ne par ko nespēj vienoties. Un tas ir labi – arhitektu vidū ir jābūt dažādiem viedokļiem, citādi mēs dzīvotu vienveidīgās ēkās un vidēs. Runājot par Latvijā pazīstamiem cilvēkiem, kuri nodarbojas ar arhitektūru vai no šīs jomas kaut ko saprot, vairums no viņiem uzskata, ka Kongresu nams nepavisam nav tā labākā vieta akustiskajai koncertzālei. Lielāks konsenss, tieši pretēji, ir par Andrejsalu. Jo skaidrs, ka Andrejsala ir vieta ar pietiekami lielu potenciālu, koncertzāles funkcija tur ietilpst ideāli. Kongresu nams varbūt arī nebūtu slikta vieta, ja mūsu kultūras pieminekļu speciālisti teiktu – labi, Dievs ar to, jaucam gandrīz pilnībā nost un būvējam kaut ko jaunu tajā vietā. Bet finansiāli tas nebūtu prātīgs lēmums. Jāņem arī vērā, ka tur jau kāds miljons ir iztērēts, projektējot ēkas pārbūvi par mākslīgi apskaņotu koncertzāli, kas arī Rīgai ir nepieciešama. Tā tur diezgan labi ietilpst, un šis projekts ir visai racionāls un viegli realizējams.

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Domuss” ir sācis infrastruktūras izbūves darbus, lai īstenotu projekta “Mežaparka Rezidences” nākamo kārtu.

Atbilstoši attīstības iecerei ir plānota apbūves zemes gabalu labiekārtošana 21 hektāra platībā.

Tādējādi Mežaparka apkaimes dienvidu daļā atradīsies 5000 līdz 10 000 m2 plaši apbūves zemes gabali ar pielāgotu infrastruktūru. Tie primāri būs pieejami nekustamo īpašumu attīstītājiem, kam būs iespēja realizēt četru līdz sešu stāvu apbūvi, ņemot vērā tirgus tendences un koncepcijas specifiku.

“Investīcijas aptuveni 4 miljonu eiro apmērā šajā teritorijā radīs ilgtspējīgu pilsētvidi un jaunas iespējas Mežaparka apkaimes iedzīvotājiem. Patlaban norisinās aktīvs darbs pie infrastruktūras un pārdomātu apstādījumu izveides, lai atvieglotu nākamo īpašnieku attīstības nolūkus. Esam pārliecināti, ka drīzumā šeit plauks ekoloģiski pievilcīga arhitektūra, kas piešķirs vērtību katram kvadrātmetram un nākamajām paaudzēm," pauž nekustamo īpašumu attīstītāja “Domuss” vadītājs Ralfs Jansons.

Grīziņkalna apkaimē, Valmieras ielā, sākti ievērojamā arhitekta Konstantīna Pēkšēna projektētā divstāvu dzīvojamā nama renovācijas darbi.

Ieguldot pusmiljonu eiro, nekustamo īpašumu attīstītājs SIA "Rent MGMT" ēkai atgriezīs tās sākotnējo koka apdares veidolu. Plānots, ka turpmāk šī būs viena no retajām autentiskajām koka ēkām Rīgas vēsturiskajā centrā, kas uzņems pilsētas viesus, ļaujot iepazīt apkārtnes bagātīgo kultūras mantojumu.

"Renovācijas projekta risinājumi paredz atbrīvoties no dažādu laiku materiālu uzslāņojumiem, tai skaitā tagadējā fasādes apmetuma, kas izveidots pagājušā gadsimta 30-tajos gados un neatbilst K. Pēkšēna sākotnējai iecerei. Tā vietā tiks izveidots fasādes koka apšuvums ar atbilstošiem dekoratīvajiem elementiem, kas atgriezīs ēkai to vizuālo tēlu, kādu sākotnēji paredzējis ēkas autors, piešķirot tai Grīziņkalna apkaimes klasicisma koka arhitektūrai raksturīgās iezīmes. Vēl būtiska pārmaiņa ēkā būs apkures sistēmas maiņa no videi ne tik draudzīgajām malkas krāsnīm uz sašķidrinātās gāzes apkures veidu. Tāpat arī tiks pilnībā pārveidota kanalizācijas un ūdens apgādes sistēma, nomainīti iekšējie un ārējie elektrotīkli, ēkas jumts, kā arī stiprinātas nesošās konstrukcijas un labiekārtots pagalms," norāda projekta arhitekte, SIA "12 līnijas" dibinātāja Agnese Lāce.

Cēsu novada Amatciemā izbūvēta saules paneļu elektrostacija, kas nodrošinās teju piektdaļu no ciemata kopējā elektroenerģijas patēriņa.

Projekta ietvaros Amatciemā ir uzstādīti 720 saules paneļi ar kopējo sistēmas jaudu 259 kW.

Šis ir pirmais tāda apjoma elektroenerģijas pirkuma līguma (PPA) saules paneļu projekts Latvijā. Projekta īstenošanai piesaistīts ALTUM energoefektivitātes aizdevums 170 000 eiro apmērā un tas realizēts sadarbībā ar enerģētikas uzņēmumu grupu “AJ Power”.

Aprēķināts, ka gada laikā tie saražos 256,6 tūkstošus kWh zaļās enerģijas jeb 17 % no ciematam nepieciešamā elektroenerģijas apjoma. Uzstādītais saules parks samazinās arī CO2 emisiju nonākšanu atmosfērā par 100,7 tonnām gadā, kas ir līdzvērtīgs nobrauktiem 500 000 kilometru ar automašīnu.

Projekts īstenots, izmantojot Energoservisa kompāniju (ESKO) modeli un projekts finansēts no ALTUM uzņēmumu energoefektivitātes uzlabošanas programmas. Tās ietvaros uzņēmumi, tai skaitā ESKO kompānijas, var saņemt aizdevumu līdz 2,85 miljoniem eiro energoefektivitātes, zaļo ēku, ilgtspējīga transporta un atjaunojamās enerģijas projektiem.

Tuvojoties Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2019, biznesa ziņu portāls Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot tai izvirzītos objektus - šoreiz ieskats daudzdzīvokļu ēkā Aizkulises Čaka ielā 134.

Žūrijas pārstāvja, arhitekta Jāņa Lejnieka ieskatā (biedrība Icomos Latvia) jau ēkas projekta nosaukums Aizkulises norāda uz tās fasādes oriģinalitāti. «Arhitekts atzīst, ka iedvesmu smēlies operas izrādē, un izmeklētā mozaīkas apdare tumši sarkanā gammā ir piešķīrusi objektam unikalitāti, ko pasūtītājs nav kavējies izmantot ēkas mārketingam. Noapaļoti un neregulāras formas stūri, kurus veido «salocītā» fasāde un lodžijas, kas gan padara sarežģītāku kāpņu telpas izgaismojumu, ir savdabīga bijušo izjūtu restaurācija, jo atgādina vienu no jūgendstila laikmeta Rīgas īres namu īpašībām – noslēpumainību jeb iracionalitāti. Iespējams, «Aizkulises» ir Alberta ielas Eizenšteina arhitektūras inkarnācija,» pieļauj J.Lejnieks.

Tuvojoties Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2019, biznesa ziņu portāls Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot tai izvirzītos objektus - šoreiz ieskats kategorijā Daudzdzīvokļu nami nominētajai mazstāvu dzīvokļu ēkā Altonavas ielā 2, Torņkalnā.

Žūrijas dalībnieks, biedrības Zaļās mājas pārstāvis Kristaps Ceplis, vērtējot šo projektu, secina, ka dzīvokļu īres tirgus Rīgā šobrīd sit augstu vilni, un šīs nišas piedāvājumu patlaban var ļoti labi salīdzināt, izvēloties pēc visdažādākajiem parametriem. Daudzdzīvokļu māja Altonavas ielā 2 it kā ir kārtējais īres dzīvokļu komplekss. «Bet, manuprāt, projekta autori ir veiksmīgi atraduši mijiedarbību starp seno un mūsdienīgo, radot 21. gadsimtam atbilstošu dzīves telpu, kurā spēcīgi ir jūtama vēstures elpa (labā nozīmē). Cienījams solis no īpašnieka bijis trīs seno krāšņu restaurācija un pārbūve par kamīniem. Kā atzīst pats saimnieks, seno apkures sistēmu remonts noteikti nav bijis ekonomiski pamatots,» vērtē K.Ceplis. Viņaprāt, kā neizmantotā iespēja būtu atzīmējama pagalma mūra sēta, kas varētu būt veiksmīgi apaudzēta ar vīnogulājiem vai līdzīgiem vīteņaugiem, kas dotu kompleksam mājīgāku noskaņu.

Jelgavā publiskajai apspriešanai nodod detālplānojuma projektu 10 savrupmāju apbūvei Ozolu ceļā, aģentūra LETA uzzināja pašvaldībā.

Publiskajai apspriešanai nodots detālplānojuma nekustamajam īpašumam Ozolu ceļā 7 projekts. Detālplānojuma risinājumi paredz 10 zemes vienību savrupmāju apbūvei un jauna piebraucamā ceļa izveidi. Piekļūšana detālplānojuma teritorijai ir plānota no Ozolu ceļa.

Detālplānojuma teritorija pieder fiziskai personai. Detālplānojuma projektu izstrādājusi SIA "Arhitektūra un vide".

Detālplānojuma projekta publiskā apspriešana norisināsies līdz 2024.gada 3.janvārim neklātienes formā.

Publiskās apspriešanas sanāksme videokonferences režīmā platformā "Zoom" norisināsies pirmdien, 18.decembrī, plkst.17. Lai pieteiktu dalību publiskās apspriešanas sanāksmei neklātienes formā, aicinām nosūtīt savu kontaktinformāciju uz e-pastu "[email protected]". Uz norādīto kontaktinformāciju tiks nosūtīta piekļuves saite sanāksmei, skaidro pašvaldībā.