Stikla galerijas skatlogā šūpojas lielas zivis, un tās īpašniece Bārbala Gulbe joko, ka tā esot zīme – mēs vēl peldam. Galerijā patlaban ir ražas un pārmaiņu laiks.
Stikla galerija kopš 2002. gada darbojas Laipu ielā. Sākotnēji to radīja un tajā aktīvi darbojās jaunās stikla mākslinieces Marta Ģibiete, Ramona Pēkšēna-Neiberga un Bārbala Gulbe. Šobrīd galerijā saimnieko tikai Bārbala. Tolaik vēl visas vienojusi Mākslas akadēmija, jaunībai raksturīgi milzu plāni un entuziasms. Tagad mainījušās darbības prioritātes, sadzimuši bērni, izmaiņas skaidro Bārbala. Sākotnēji nelielā galerija tika pozicionēta kā stikla mākslas centrs, darbnīca, veikals, izstāžu zālīte. Tas bija kas jauns. Taču laiks pierādījis, ka visu nevar aptvert. Turklāt kādreiz Stikla galerija bija jaunums, tāda Rīgā bija vienīgā, tagad esot saradies daudz galeriju, mākslas telpu, kur arī var eksponēt stiklu, teic Bārbala. Vēl viens iemesls, kādēļ palikt Laipu ielā, – telpas, kaut arī nelielas, ir uzņēmuma īpašums, turklāt māksliniece cer, ka rosība ieliņā atjaunosies.
Liek domāt citādi
Galvenais darbs – mācos skaitīt, atklāj Bārbala. Sākot darbību, galerijai palīdzējis Kultūrkapitāla fonda finansējums, par to iegādāta stikla krāsns. Laiks ieviesis savas korekcijas mākslinieču optimistiskajā biznesa plānā. Bārbala atzīst, ka strādāt radoši, veidojot izstāžu darbus, kļūstot arvien lielāka greznība. Viņa pievēršas dažādiem pasūtījumiem, rotām, suvenīriem vairākos, ne vienā eksemplārā. Uzsvaru neliekot uz unikālo, bet uz dizaina iztrādi un ražošanu kvantitātē. Stikla māksliniekiem grūti esot visur; arī kaimiņvalstīs sagrauta stikla rūpniecība, nav iespēju radoši izpausties. Latvieši vēl turoties salīdzinoši labi. Bārbala atzīst, ka pati arī ikdienas lietošanai nepirktu oriģinālus mākslas darbus. Krīzē ir aizvērušies vairāki Laipu ielas veikaliņi, bodītes, līdz ar to ļaužu apgrozās mazāk. Mūsu valsts iedzīvotāju pirktspējas ziņā vēl lielas izmaiņas galerijā nemanot. Pirms gadiem meitenes auskarus, kas maksāja ap 10 latiem, pirka viegl prātīgāk, ja iepatikās, pat divus pārus – sev un draudzenei, taču tagad krietni apdomājot pat par vieniem, kaut arī cena pazemināta līdz septiņiem latiem.
Skolēnu kļūst vairāk
Pēdējos gados arvien lielāku lomu uzņēmuma apgrozījumā ieņem radošās darbnīcas interesentiem, tās savulaik sāktas kā papildu nodarbe. Interese pašam kaut ko radīt arvien aug, ir novērojusi Bārbala. Nāk gan ģimenes, gan darba kolektīvi, gan individuāli apmeklētāji, kas vēlas izmēģināt roku stikla mākslā. Bariņā, protams, jautrāk, secina māksliniece un apgalvo – kaut arī darbošanās ar stiklu šķiet sarežģīta, bēdīgs neaizejot neviens. Uzņēmums garantē – darbiņš visiem iznāks! Māksliniece uzsver, ka viņa savos darbības gados pati apzinās savu izaugsmi kā skolotājai, arvien labāk apgūstot, kā mācīt iesācējus.
Oriģinālus pērk retais
Pirmssvētku laikā esot lielākā rosība, jo tā ir iespēja pagatavot oriģiālu dāvanu. Labākie klienti ir turīgie krievu tūristi no Maskavas, kuriem šādi stikla darbi ir jaunums. Pēterburdzieši vairāk nākot vienkārši priecāties.
Strādāšana darbnīcā ir izdevīga arī tāpēc, ka uz to jāpiesakās iepriekš. Māksliniecei nav visu laiku jābūt galerijā, kas nebūtu iedomājami, ja telpā būtu veikals vai izstāde. Tagad tā ir darbnīca, kurā var arī kaut ko iegādāties.
Izstāžu rīkošana ir pārāk dārgs prieks, secinājusi Bārbala. Pēdējā bijusi pirms pusotra gada. Arī veikaliņa uzturēšana, sortimenta gādāšana, iz- vietošana prasa gan darbu, gan vietu. Tagad stikla mākslinieku izstāžu darbība turpinās citās, lielākās telpās. Arī Bārbala pati savus darbus galvenokārt realizē citās galerijās, veikalos. Izdevīga ir sadarbība ar reklāmas aģentūrām, suvenīru gatavošana uzņēmumu vaja- dzībām, balvu darināšana pasākumiem. Kad DB viesojās galerijā, tur tapa stikla naudas koki, kas ir sevišķi populāri šajā gada nogalē.
Papildu ienākumi ir arī no krāsns īres, kad to savām vajadzībām izmanto Mākslas akadēmijas studenti.
Kaut arī izstrādājumu cenas nākas pazemināt, materiālu izmaksas (stikls, elektrība u.c.) aug. Stiklu izejmateriālam ķīnieši piedāvājot vislētāko, taču Bārbala iegādājas Amerikā, Vācijā un citviet Eiropā ražotu stiklu, jo svarīga ir tā kvalitāte. Caurspīdīgais stikls patlaban maksā 50 eiro/m2, krāsainie stikli – daudz dārgāki, piemēram, sarkanā cena var sasniegt 180 eiro/m2. Pasūtījumi diktējot cenu, un nereti nākas izvēlēties pēc iespējas lētākus materiālus.
Jāseko Tallinas pieredzei
Kaut arī galerija atrodas pašā Vecrīgas centrā, nejauši garāmgājēji tur iegriežoties reti.
«Cilvēki savām pastaigām izvēlas lielākās ielas, mazajās šķērsieliņās ieklīst retais,» secina Bārbala. «Pirms krīzes te bija daudz cerīgu uzņēmēju, taču tagad gan Laipu, gan daudzas citas šķērsieliņas kļūst tukšākas un nemīlīgākas.»
Viņa spriež, ka Rīgai vajadzētu sekot Tallinas piemēram un atbalstīt dažādu darbnīciņu, radošu salonu veidošanu arī mazajās ielās. Tas būtu labi gan amatniekiem, māksliniekiem, gan interesanti apmeklētā jiem, jo, dodoties apskatīt vienu darbnīcu, iegrieztos arī citās, spriež māksliniece.
Viņasprāt, tam būtu pozitīvs efekts, jo cilvēku plūsma stimulētu arvien jaunu atraktīvu vietu rašanos. Bārbalai turēties liek arī patriotisms: «Ja aizvērsies Stikla galerija, šajā Vecrīgas daļā paliks krogi vien».
Stikla galerija vēl aizvien darbojas populārās Agijas Sūnas mākslas galerijas paspārnē. Šāda sadarbība ir racionāla, uzskata Bārbala, jo kopīga grāmatvedība, administrēšanas izdevumi samazina izmaksas. Tas ļaujot Bārbalai arī vairāk realizēt sevi kā māksliniecei.
Veiksmei – patroni
Lai papildinātu zināšanas, Bārbala studējusi uzņēmējdarbību. Viens no secinājumiem – iespēju un visādu atbalstu daudz ir tieši jaunajiem uzņēmumiem, bet Stikla galerija jau esot veca. Taču, tā kā situācija mainī jusies, palīdzība lieti noderētu. Tādēļ Bārbala izskata iespējas par jauna uzņēmuma dibināšanu, kas ļautu atjaunoties, iegādāties tehnisko aprīkojumu.
Māksliniece vēlētos, lai arī pēc gadiem pieciem šajā vietā vēl aizvien būtu stikla mākslas galerija, darbnīca.
«Ar stiklu un Vecrīgu sirdī,» viņa joko. Bārbalai ir pārliecība, ka izpeldēt palīdz īpašs patrons. Izvēloties telpas galerijai, atklājies, ka ielas otrā pusē, ir sens stiklinieku cunftes ģerbonis, kas visu laiku caur skatlogu uzrauga notiekošo telpā.i, atklājies, ka ielas otrā pusē, ir sens stiklinieku cunftes ģerbonis, kas visu laiku caur skatlogu uzrauga notiekošo telpā.