Gada sākumā spēkā stājās Zemes pārvaldības likums, un lielākā daļa pludmaļu pārgāja vietvaru valdījumā, savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministrijas paspārnē palikušas vien dabas un nacionālo parku dabas liegumos, kā arī ainavu aizsardzības zonās esošās pludmales. Tas nozīmē, ka tagad piejūras liedagi ir attiecīgo pašvaldību saimnieciskuma spoguļotāji, un kārtība tām jānodrošina par saviem līdzekļiem, jo valdība neatbalstīja valsts budžeta naudas piešķiršanu šim mērķim, pirmdien raksta laikraksts Diena.
VARAM gan atzīmē, ka papildu ienākumus apsaimniekošanas vajadzībām pašvaldības var gūt, iznomājot pludmales vasaras kafejnīcām.
Varētu šķist, ka bagātākās piejūras pašvaldības, kuru pludmalēs ir liels tirdzniecības nojumju un arī atpūtnieku blīvums, vairāk gādā par komfortu pludmalēs. Dienas izpēte liecina par pretējo – piemēram, kūrortpilsētā Jūrmalā jau gadiem nav pieejamas bezmaksas labierīcības. Pašvaldībā skaidro, ka visās 11 oficiālajās jūras krasta peldvietās izvietots kopumā 17 maksas sabiedrisko tualešu, un katrā no šīm konteinera tipa nojumēm atrodas darbinieks, kas «ķemertiņus» uztur kārtībā, vienlaikus pasargājot tos no vandāļiem, tomēr galvenais pienākums ir maksas – 0,25 eiro – iekasēšana. No tās atbrīvoti pirmsskolas vecuma bērni un invalīdi. Tomēr, ilgāku laiku uzturoties pludmalē, redzams, ka maksas tualeti izkonkurē krūmiņi un daudzos gadījumos, iespējams, arī līcis.
Siltajā sezonā iekasēto iebraukšanas nodevu – divus eiro no katras automašīnas, ja vien tā nepieder Jūrmalā dzīvojošai vai strādājošai personai, – pašvaldība neplāno ieguldīt atpūtnieku pamatvajadzību atvieglošanai jeb bezmaksas tualetēs. Domes pārstāvji gan skaidro, ka iebraukšanas nodevas veidotie ieņēmumi tiekot novirzīti pilsētvides uzturēšanai un labiekārtošanai, tūrisma attīstībai, vides un kultūras pieminekļu aizsardzībai. Jāatzīmē arī, ka maksas labierīcību uzturēšana paģēr ieguldījumus no domes budžeta – iebraukšanas maksa ne tuvu nesedzot kopējās izmaksas.
Toties abas pārējās lielākās piejūras pašvaldības – Rīga un Liepāja – uzsaukušas atpūtniekiem bezmaksas labierīcības. Liepājas Komunālās pārvaldes pārstāvis Aigars Štāls gan atzīmē: «Lai arī ir plaša un pieejama labierīcību infrastruktūra (piekrastes garumā tādu kopumā ir divdesmit sešas), cilvēki savas dabiskās vajadzības tik un tā nereti nokārto, kur pagadās. Tāpat notiek ar atkritumiem – tos nereti atstāj pie soliņiem, kāpās, koka laipu malās, sauļošanās vai sportošanas vietās, zālienos.»
Rīgas Vakarbuļļu un Daugavgrīvas pludmales uzturēšana ik gadu izmaksājot ap 50 tūkstošiem eiro, informē Rīgas domes (RD) pārstāvis Viktors Smirnovs. Tādi paši tēriņi ir arī Vecāķu pludmales apsaimniekošanai. Savukārt Liepājā šā gada sezonā kārtība pludmalē un glābšanas stacijas darbība izmaksās aptuveni 93 tūkstošus eiro, kas ir par 12 tūkstošiem eiro vairāk nekā pērn.
Jūrmalas atskaitēs figurē pavisam cita līmeņa summa – šā gada budžetā 11 oficiālo piejūras peldvietu labiekārtošanai un apsaimniekošanai atvēlēts pusmiljons eiro. Pašvaldības pārstāve Zane Leite norāda, ka šogad vairāk naudas atvēlēts izeju uz jūru sakārtošanai, jaunu koka laipu uzstādīšanai, papildu kāju mazgātāju uzstādīšanai un apkopei, atkritumu izvešanai. Taču daudzviet kritiskā stāvoklī ir pārģērbšanās kabīnes – sašķiebušās un nolupušas –, radot iespaidu, ka nav apkoptas kopš iepriekšējām sezonām. Domē atrunājas, ka kabīnes nav viņu, bet gan SIA Dzintaru koncertzāle rūpe.
Plašāk lasiet rakstā Pludmales krūmiņu režīmā pirmdienas, 13.jūlija laikrakstā Diena (8.lpp)!
