Iepriekš aizmirstībā grimusī izcilā arhitektūras pērle atdzimst, pirmie sakārtoti vīna pagrabi, kur šogad sāks rūgt jaunizveidotās Kabiles vīna darītavas sidrs un augļu vīns
Sidra ražotni Kabiles muižā attīsta arhitekte Agate Eniņa un tāllēcēja Lauma Grīva. Agate ikdienā ir sertificēta arhitekte birojā Mark arhitekti un docētāja Rīgas Tehniskajā universitātē, bet muižas restaurācija ir viņas «saldais ēdiens».
Muižas atdzimšana ir Agates «ģimenes kopprojekts », kā viņa pati to definē. Muižu ģimene iegādājusies pirms diviem gadiem (īpašnieks ir Agates patēvs, zviedrs Jans Gustafssons), lēnā garā izejot projektēšanas procesu, un tagad sākušies reālie atjaunošanas darbi. Pagaidām muižas teritoriju no parka ainavas atdala žogs, kas vēlāk, ģimenei šeit uzturoties biežāk, tiks aizvākts, jo arī vēsturiski tā šeit nav bijis.
«Tā kā muižu cēla Bīlovu dzimtas sieviete, es vienmēr saku, ka muižu gan uzcēla sieviete, gan sievietes spēs to atkal pacelt,» smejas Agate. Muižas parkā joprojām ir saglabājies Bīlovu dzimtas ģerbonis ar spārnotu un ragotu bruņinieku, kuram uz galvas sēž vālodze, kurai mutē ir zelta gredzentiņš, bet vēderā – zelta oliņas. «Ceru, ka putniņš arī mums izdēs zelta olas,» saka Agate. Restaurējot pagrabus, apslēptais zelta pods gan vēl nav atradies. Toties senā ģerboņa motīvs izmantots, veidojot vīna darītavas logo.
Olimpiete Lauma Grīva ir Agates bērnības draudzene, abas kopīgi nolēmušas dibināt vīna darītavu. Izieta sidra skola Anglijā, apgūtas vīna darīšanas zināšanas arī ASV. Pagājušajā gadā Kabiles vīna darītava palaidusi pirmo produkciju pircēju vērtējumam, stāsta Agate, ar oriģinālo atslēgu atdarot muižas smagnējās, autentiskās parādes durvis. Apkārt valda tumsa, apgaismojuma pagaidām nav. Taustāmies līdz kādreizējai ēdamzālei, no kurienes savulaik vedušas kāpnes uz vīna pagrabu un pēc restaurācijas vedīs atkal.
Muižas skaistākā telpa ir Baltā zāle ar neticami labi saglabājušos griestu stuka apdari, visi ornamenti izgatavoti ar roku liesmojošā rokoko stilā. Rundāles pils ilggadējais direktors Imants Lancmanis šo zāli nodēvējis par otro skaistāko Latvijā. Padomju laikos vienas no zāles durvīm aizmūrētas, šeit izveidojot pasta kases lodziņu. Lai kasei būtu vieta, nojaukts arī oriģinālais balto podiņu kamīns. Kopumā gan Kabiles muiža izceļas ar ārkārtīgi augstu autentiskuma pakāpi – saglabājušās visas durvis, parketi, unikāli logi ar īpatnējiem senlaiku mehānismiem, kas ir darba kārtībā.
Visu rakstu Kabiles muižu modina sievietes ar sidru lasiet 23. janvāra laikraksta Dienas Bizness pielikumā Biznesa Plāns. Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!
#1/6
#2/6
#3/6
#4/6
#5/6
