Kapitāla tirgus aktualitātes ar Signet Bank

Uzņēmuma atbildība, piesaistot līdzekļus kapitāla tirgū

Edgars Lodziņš, COBALT partneris, zvērināts advokāts, Krišjānis Bušs, COBALT vecākais speciālists, zvērināts advokāts,15.10.2024

Edgars Lodziņš (no kreisās), zvērinātu advokātu biroja COBALT partneris, zvērināts advokāts un Krišjānis Bušs, zvērinātu advokātu biroja COBALT vecākais speciālists, zvērināts advokāts

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Līdzekļu piesaiste kapitāla tirgū, izlaižot akcijas vai obligācijas, uzņēmumiem sniedz virkni būtisku priekšrocību, tā ne tikai ļauj diversificēt uzņēmuma finanšu portfeli un būt neatkarīgākiem no banku finansējuma, bet tā ir arī spēcīga kvalitātes zīme klientiem un sadarbības partneriem, apliecinot uzņēmuma augstos korporatīvās pārvaldības standartus un uzticamību.

Vienlaikus, nodrošinot uzņēmuma vērtspapīru laišanu publiskā apgrozībā, sabiedrības valdes locekļi uzņemas atbildību gan pret pašu uzņēmumu un tā akcionāriem (dalībniekiem), gan arī citiem ieguldītājiem.

Organizējot vērtspapīru emisiju, uzņēmuma vadībai jāņem vērā tās visaptverošais raksturs – emisijas juridiskā puse ietver nosacījumus, kas cita starpā izriet no Komerclikuma, Finanšu instrumentu tirgus likuma, biržas noteikumiem, tieši piemērojamām Eiropas Savienības regulām, kā arī Krimināllikumā īpaši paredzētiem aizliegumiem. Attiecīgi arī uzņēmuma vadības atbildība un ar to saistītie pienākumi ir plaši, un pret tiem jāattiecas īpaši rūpīgi.

Vispārīgās prasības, pienākumi un atbildība

Uzņēmuma vadība jeb valde ir sabiedrības izpildinstitūcija, kas vada un pārstāv sabiedrību. Valdes locekļiem savi pienākumi, tajā skaitā vērtspapīru emisijas ietvaros, ir jāpilda kā “krietnam un rūpīgam saimniekam”. Saskaņā ar tiesu praksi “krietna un rūpīga saimnieka” pazīmes veido virkne objektīvu pienākumu, arī pienākums ievērot likumus, statūtus un dalībnieku sapulces lēmumus, pienākums būt lojālam un izvairīties no lēmumu pieņemšanas interešu konflikta situācijā, kā arī pienākums uz izsvērtas informācijas pamata pieņemt ekonomiski pamatotus lēmumus.

Tādējādi tieši valdes locekļi kā emitenta izpildinstitūcijas pārstāvji ir primāri atbildīgi par visu nepieciešamo darbību veikšanu uzņēmuma vērtspapīru emisijas procesā. Saskaņā ar piemērojamajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem tas ietver arī pienākumu vērtspapīru emisijas prospektā atklāt visu ieguldītājiem nepieciešamo informāciju par uzņēmumu (tostarp emitenta aktīviem un saistībām, peļņu, zaudējumiem, finansiālo stāvokli u.tml.), lai ieguldītāji varētu pieņemt pamatotu lēmumu par ieguldījumu veikšanu (akciju vai obligāciju iegādi).

Ja gadījumā tiek konstatēti pārkāpumi, valdes locekļi atbild par katru, tostarp arī vieglu, neuzmanību. Turklāt valdes locekļi ir solidāri atbildīgi par zaudējumiem, ko tie nodarījuši sabiedrībai. Valdes loceklis neatbild par zaudējumiem, ja pierāda, ka ir rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks. Tādējādi, ja tiesā tiek celta prasība pret valdes locekli par sabiedrībai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu, valdes loceklim ir pienākums pierādīt, ka viņa darbības atbilst krietna un rūpīga saimnieka būtībai (proti, viņš nav pieļāvis pat vieglu neuzmanību), un jāatspēko savas rīcības prettiesiskums. Lai noskaidrotu, vai iestājusies valdes locekļa atbildība, vispirms nepieciešams konstatēt, vai sabiedrībai ir nodarīti zaudējumi. Šādiem zaudējumiem jārodas konkrētā valdes locekļa rīcības (darbības vai bezdarbības) rezultātā, konstatējot cēlonisku saistību starp valdes locekļa rīcību un zaudējumiem. Proti, lai pierādīšanas pienākums pārietu uz valdes locekli, prasītājam nepieciešams pienācīgi pierādīt sabiedrībai nodarīto zaudējumu esamību.

Specifiskās prasības emitentiem, civiltiesiskā atbildība un kriminālatbildība

Saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma prasībām vērtspapīru emisijas prospektu apstiprina emitenta akcionāru (dalībnieku) sapulce vai tās pilnvarota pārvaldes institūcija (t.i., valde) vai amatpersona (t.i., valdes loceklis). Par prospekta saturu ir atbildīga emitenta pārvaldes institūcija (t.i., valde).

Prospektā ir jānorāda personas (tostarp personu vārds, uzvārds un amats), kuras ir atbildīgas par prospektā iekļautās informācijas patiesumu. Prospektā iekļauj arī katras atbildīgās personas paziņojumu par to, ka pēc šīs personas rīcībā esošajām ziņām prospektā iekļautā informācija atbilst patiesajiem apstākļiem, kā arī par to, ka netiek noklusēti fakti, kas varētu ietekmēt prospektā iekļautās informācijas nozīmi.

Ja prospektā iekļautas nepatiesas vai nepilnīgas informācijas dēļ ieguldītājs ir cietis zaudējumus, ieguldītājs, ceļot prasību tiesā vispārējā kārtībā, var pieprasīt zaudējumu atlīdzināšanu no prospektā norādītajām atbildīgajām personām (t.i., valdes locekļiem). Atbildīgie valdes locekļi šādos gadījumos var izvirzīt pretargumentus atbilstoši iepriekš minētajai “krietna un rūpīga saimnieka” mērauklai. Vienlaikus ieguldītāji nevar pieprasīt zaudējumu atlīdzināšanu, ja tie savu izvēli ir izdarījuši, pamatojoties tikai uz prospekta kopsavilkumu vai tā tulkojumu, izņemot gadījumus, kad kopsavilkums ir maldinošs vai pretrunā ar pārējām prospekta daļām vai ja tas kopā ar pārējām prospekta daļām nesniedz galveno informāciju, kas ļauj ieguldītājam lemt par vērtspapīru iegādi.

Lai gan praksē nav zināmi gadījumi, kad kāda persona ir tikusi saukta pie kriminālatbildības par nepatiesas informācijas sniegšanu vērtspapīru emisijas procesā, tomēr ir jāņem vērā, ka šāds risks pastāv. Proti, Krimināllikums paredz, ka par apzināti nepatiesas informācijas sniegšanu par finanšu instrumentu laišanu publiskā apgrozībā, finanšu instrumentu izgatavošanu un laišanu apgrozībā, ja tie neatbilst statūtu, emisijas prospekta vai cita šim nolūkam izdota dokumenta noteikumiem, vai par iekšējās informācijas nelikumīgu izmantošanu un manipulācijām finanšu tirgos valdes locekļiem var tikt piemērota kriminālatbildība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valsts uzņēmumi kapitāla tirgū – kas, kā un kāpēc

Jānis Goldbergs,01.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstsprieguma tīkla (AST) zaļās obligācijas jau tiek kotētas biržā, Latvenergo jau bijuši vairāki obligāciju laidieni, savukārt valsts finanšu institūcijas Altum obligācijas tirgū ir kopš 2017. gada, uzsākot savu ceļu regulētos kapitāla tirgos ar zaļo obligāciju emisiju. Kopumā šo uzņēmumu pieredze ir labākais piemērs pārējiem, kā strādāt pareizi un veiksmīgi.

Kāda tā ir, un kādi ir galvenie secinājumi, Dienas Bizness jautāja Altum obligāciju emisiju vadītājai Elīnai Salavai, AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētājam Rolandam Irklim un AS Latvenergo valdes loceklim Guntaram Baļčūnam.

Pēdējā laikā aizvien biežāk izskan viedokļi, ka, valsts un pašvaldību kapitāla sabiedrībām ieejot kapitāla tirgū, tās noteikti iegūs papildu attīstības grūdienu, būs lielāks apgrozījums, parādīsies starptautiskie investori u.tml. Esat šīs kustības aizsācēji un insaideri, jau saistīti ar kapitāla tirgu. Vai varat pateikt priekšnoteikumus, pie kādiem valsts kapitāla sabiedrībai ir vērts un ir arī lietderīgi startēt kapitāla tirgū?

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rīgas pašvaldības uzņēmumi startēs kapitāla tirgū jau tuvākajos gados

Jānis Goldbergs,24.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kapitāla tirgus aktivitāti var vairot ne tikai lielie valsts uzņēmumi, bet arī pašvaldību kapitālsabiedrības. Rīgas pašvaldības uzņēmumi, ievērojot tirgus mērogu, ir vieni no lielākajiem valstī un noteikti atstātu jūtamu ietekmi uz biržas aktivitāti kopumā, tādēļ arī Dienas Biznesa jautājumi trīs prāvāko Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību vadītājiem par viņu redzējumu, kapitāla nepieciešamību un iespējamajiem riskiem un ieguvumiem procesā.

Jautājumus Dienas Bizness uzdeva AS Rīgas Siltums valdes priekšsēdētājam Ilvaram Pētersonam, SIA Rīgas ūdens valdes loceklei Agnesei Ozolkājai un SIA Rīgas namu pārvaldnieks valdes priekšsēdētājam Mārim Ozoliņam.

Visticamāk, jau esat dzirdējuši par atsevišķu valsts kapitālsabiedrību ienākšanu kapitāla tirgū, emitējot obligācijas par dažādām summām. Kā redzat Latvenergo, Augstspriegumu tīklu un Altum obligāciju emisijas, vai šī pieredze varētu būt noderīga arī pašvaldību kapitālsabiedrībām?

Ilvars Pētersons:- Rīgas Siltums ar interesi seko līdzi valsts kapitālsabiedrību ienākšanai kapitāla tirgū. Šīs obligāciju emisijas ir veiksmīgs piemērs tam, kā kapitāla tirgus var kalpot par papildu finansējuma ieguves avotu, lai nodrošinātu uzņēmumu attīstības un investīciju projektus, vienlaikus piesaistot privāto un institucionālo investoru līdzekļus.Ienākšana kapitāla tirgū, emitējot obligācijas, varētu būt arī potenciāli noderīgs solis, lai finansētu stratēģiskus uzņēmuma projektus vai investīcijas, īpaši tajās jomās, kas saistītas ar ilgtspējību un infrastruktūras modernizāciju. Pirms šādas iniciatīvas izskatīšanas būtu jāveic rūpīga izvērtēšana, analizējot tirgus apstākļus, uzņēmuma finansiālo situāciju un vajadzības, kā arī potenciālos ieguvumus un riskus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Zemgales reģiona nodaļa sadarbībā ar Signet Bank aicina uzņēmējus, investorus un citus interesentus piedalīties Zemgales biznesa forumā “Uzņēmumu ceļš uz kapitāla tirgu”, kas notiks 9. oktobrī, Jelgavā, Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā.

Foruma galvenais mērķis ir sniegt uzņēmējiem vērtīgu informāciju par kapitāla tirgus piedāvātajām iespējām, kas var būt nozīmīgs attīstības solis ceļā uz jaunu finansējumu un izaugsmi. Dalībnieki varēs uzklausīt nozares ekspertu prezentācijas, piedalīties diskusijās un iegūt padziļinātu izpratni par pašreizējo ekonomikas situāciju un tās nākotnes prognozēm.

“Latvijas uzņēmumi arvien vairāk sāk apzināties, ka kapitāla tirgus nav tikai lielo starptautisko uzņēmumu biznesa attīstības privilēģija, bet reāla iespēja arī vietējo uzņēmumu biznesa izaugsmei. Piekļuve jauniem finansējuma avotiem un plašākai investoru bāzei var ievērojami palielināt uzņēmuma izaugsmes potenciālu. Piesaistot finansējumu kapitāla tirgū, uzņēmumi kļūst elastīgāki, uzlabo savu pārvaldību un palielina atpazīstamību, kas veicina to konkurētspēju gan vietējā, gan starptautiskā mērogā. Latvijas uzņēmumiem kapitāla tirgus var spēlēt izšķirošu lomu tālākas biznesa izaugsmes nodrošināšanai!”, stāsta Kristiāna Janvare, Signet Bank Investment Banking pārvaldes vadītāja un kapitāla tirgus eksperte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eleving Group līdz šim ir bijis zināms kā viens no aktīvākajiem obligāciju emitentiem Baltijā, kas 10 gadu laikā ir piesaistījis teju 400 miljonus eiro caur šo instrumentu. Tagad kompānijas vadība ir pieņēmusi lēmumu doties biržā ar pirmreizējo publisko akciju piedāvājumu (IPO), sniedzot iespēju investoriem ieguldīt globāli augošā biznesā un saņemt dividendes divreiz gadā.

Lai saprastu piedāvājumu, uzņēmuma mērķus un investoru iespējas, Dienas Bizness iztaujāja Eleving Group izpilddirektoru Modestu Sudņu.

Ne pirmo reizi sniedzat interviju Dienas Biznesam, tomēr aicināšu atgādināt, kas ir Eleving Group un kas ir tā pamata bizness?

Esam eksportējošs finanšu tehnoloģiju uzņēmums, kas ir dibināts Latvijā 2012. gadā un kas strādā divos segmentos – transportlīdzekļu un patēriņa finansēšanā. Transportlīdzekļu finansēšana veido 2/3 no mūsu biznesa, tādēļ uzskatāma par mūsu pamatdarbības jomu, ko esam izvērsuši 10 tirgos. Tikmēr patēriņa finansēšana, ko nodrošinām pamatā Āfrikā un Balkānos, veido attiecīgi 1/3 no portfeļa. Šobrīd 55% no mūsu biznesa atrodas Eiropā, 32% Āfrikā, bet atlikušos 13% veido tirgi, kas atrodas citās lokācijās, piemēram, Āzijā un Kaukāzā. Ja runājam produktu kategorijās, tad nodrošinām dažāda veida finansēšanas produktus, sākot ar tradicionāliem auto kredītiem, turpinot ar līzinga un atgriezeniskā līzinga pakalpojumiem un noslēdzot ar automašīnu nomu, koplietošanu un patēriņa finansēšanas produktiem. Kenijā un Ugandā mēs piedāvājam arī īpašus automašīnu un motociklu finansēšanas produktus pašnodarbinātajiem un mazajiem uzņēmējiem, kur transportlīdzeklis ir peļņas gūšanas instruments. Kopumā strādājam 16 tirgos, fokusējoties uz augošām un gana spēcīgām ekonomikām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Kapitāla tirgus aktualitātes ar Signet Bank

Rīgā notiks lielākais kapitāla tirgus pasākums Baltijā – Baltic Capital Markets Conference, fokusā tirgus izaugsme

Db.lv,25.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, 7. novembrī, konferenču centrā ATTA Centre jau trešo gadu pēc kārtas notiks Baltijā lielākais kapitāla tirgus pasākums – Baltic Capital Markets Conference, kas turpinās aktualizēt Baltijas kapitāla tirgus nozīmi un attīstības perspektīvas.

Konferencē piedalīsies nacionālie un starptautiskie politikas veidotāji, finanšu institūciju pārstāvji, vietējie uzņēmēji un investīciju eksperti, lai diskutētu par aktualitātēm Baltijas un Eiropas kapitāla tirgos, investīciju klimatu un to nozīmi ekonomiskajā izaugsmē.

Konference norisināsies piecos paneļdiskusiju blokos, kas aktualizēs dažādas tēmas un jautājumus, piemēram, vai nenoteiktības apstākļos uzņēmumiem ir prātīgi veikt IPO, vai privātpersonas kļūst par jaunajiem institucionālajiem investoriem, kā kapitāla tirgus var palīdzēt atraisīt valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību izaugsmes potenciālu un ekspertu viedoklis jeb skats no malas par Baltijas kapitāla tirgu vietējā un globālā mērogā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas aktīvu pārvaldīšanas grupai Invalda INVL piederošā ieguldījumu brokeru sabiedrība INVL Financial Advisors, kas darbojas ar zīmolu INVL Family Office, ir izveidojusi filiāli Latvijā ieguldījumu padomu sniegšanai, tostarp piedāvājot turīgiem klientiem veidot Ģimenes konstitūciju, kas paredz kapitāla ilgtspēju paaudzēs.

Par to arī Dienas Biznesa jautājumi Latvijas filiāles vadītājam Andrejam Martinovam.

Kas ir INVL, kad un kur tas radies un ko dara?

AB Invalda INVL ir biržas uzņēmums. Uzņēmuma akcijas tirgo Baltijas fondu biržā Viļņā. INVL ir biržas emitents jau kopš 1995. gada. Viens no uzņēmuma darbības virzieniem ir Family Office bizness. Lietuvā ir mātes kompānija, bet šeit, Latvijā, ir filiāle. Mūsu bizness ir stingri regulēts, un kompānijai ir Lietuvas bankas izsniegta licence ieguldījumu pakalpojumiem. Latvijā mēs darbojamies kā ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāle. Mūsu galvenais pakalpojums ir ieguldījumu padomi vai rekomendācijas. Pakalpojums ir licencēts, jo tiek sniegts plašam klientu lokam. Šis investīciju padomu pakalpojuma portfelis uzņēmumā veido ap 900 miljoniem eiro. Pakalpojumu izmanto ap 700 klientu, šobrīd tie pārsvarā ir Lietuvā. Pamatā runa ir par turīgām ģimenēm, kurām uzkrājumi ir virs vidējā, teiksim, vairāki simti tūkstošu vai miljonu eiro. Viņiem arī pakalpojums ir domāts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nasdaq Rīga Baltijas oficiālajā sarakstā un Frankfurtes biržas regulētajā tirgū 16.oktobrī uzsākta Latvijā dibinātās finanšu tehnoloģiju uzņēmumu grupas Eleving Group akciju tirdzniecība.

“Sveicam Eleving Group ar veiksmīgi īstenoto IPO. Tas nenoliedzami ir šī gada spilgtākais notikums ne tikai Latvijas, bet arī Baltijas kapitāla tirgos. Pirmkārt, tas ir vēsturiski lielākais IPO Latvijā, otrkārt, no šodienas uzņēmuma akcijas ir pieejamas tirdzniecībai Nasdaq Baltijas un arī Frankfurtes biržās. Tā ir lieliska ziņa visiem tiem uzņēmējiem, kas mērķē uz liela apjoma kapitāla piesaisti. Tā ir laba ziņa arī investoriem, jo tirgū ienāk jauns, strauji augošs un ambiciozs uzņēmums”, gandarījumu pauž Liene Dubava, Nasdaq Riga vadītāja.

"Šis ir ievērojams sasniegums, kas bruģē mūsu ceļu uz ilgtermiņa izaugsmi. Turklāt ar 29 milj. eiro piesaisti šis ir kļuvis arī par lielāko IPO Latvijas vēsturē, ko īstenojis privātā kapitāla uzņēmums. Sasniegtais rezultāts apliecina mūsu ilggadējo pieredzi un stratēģisko pieeju, kas ir vairojusi investoru uzticību Eleving Group stāstam. Esam dziļi pateicīgi vairāk nekā 4500 jaunajiem akcionāriem, kas mums ir pievienojušies, kā arī mūsu IPO partneriem – LHV, Signet, Warburg un citiem par nenovērtējamo atbalstu. Īpaša pateicība arī Nasdaq Baltic par to, ka visi ar biržu saistītie procesi bija izplānoti līdz mazākajai detaļai, lai mūsu ienākšana kapitāla tirgū būtu veiksmīga,” teic Eleving Group izpilddirektors Modestas Sudnius.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pēc opozīcijas deputātu lūguma Saeima vēl konceptuāli neskata grozījumus par arestēto kapitāldaļu pārvaldīšanu

LETA,31.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc opozīcijas deputātu lūguma Saeima ceturtdien pirmajā lasījumā neskatīja Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātos grozījumu, kas paredz valdības pilnvarotam pārvaldniekam uzticēt kriminālprocesos arestētu uzņēmumu kapitāldaļu pārvaldīšanu.

Pie grozījumiem strādā Saeimas Juridiskā komisija.

Plānots, ka pārvaldnieka pienākumus valsts deleģēs Publisko aktīvu pārvaldītājam "Possessor". Arestēto kapitāldaļu pārvaldīšanas tiesiskais regulējums ietverts grozījumos Kriminālprocesa likumā un Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā.

LDDK: Jānovērš draudi pretlikumīgi izmantot TM virzītos grozījumus arestēto kapitāldaļu pārvaldīšanā 

Ir nepieciešams novērst draudus pretlikumīgi izmantot Tieslietu ministrijas (TM) virzītos grozījumus...

Iebildumus grozījumiem pauda Saeimas deputāts Ainārs Šlesers (LPV), sakot, ka šādā veidā bez tiesas lēmuma maksātnespējas administratori faktiski varēšot nodarboties ar reiderismu.

Savukārt Juridiskās komisijas vadītājs Andrejs Judins (JV) norādīja, ka runa ir tikai par tiem uzņēmējiem, kuri nodarbojas ar noziedzīgām darbībām, tāpēc viņš aicināja Šleseru nevispārināt.

Tieslietu ministrija cenšas caur Saeimu "dzīt cauri’" jaunu reiderisma shēmu  

Lasot Tieslietu ministrijas izstrādātos “Grozījumus Kriminālprocesa likumā” (Nr: 766/Lp14),...

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka darbs pie grozījumiem sākās 2022.gada sākumā, kad valdība slēgtā sēdē izskatīja ziņojumu par bijušā Ventspils mēra Aivara Lemberga ("Latvijai un Ventspilij") lietā arestētās mantas pārvaldīšanu un novērtēšanu. Tolaik policija bija sākusi kriminālprocesu par Rūdolfa Meroni rīcību, pārvaldot Lemberga mantu.

Tomēr vairāku gadu laikā TM nav izdevies panākt starpinstitūciju saskaņojumu izstrādātajam normatīvajam aktam, lai to varētu izskatīt Ministru kabinetā un virzīt uz Saeimu ierastajā kārtībā. Tāpēc TM aicinājusi Saeimas Juridisko komisiju grozījumus virzīt kā savu priekšlikumu.

TM skaidro, ka grozījumi nepieciešami, lai novērstu nepilnības likumos, kas saistīti ar kapitāldaļu (akciju) vai paju arestu. Pašreiz likums ļauj procesa virzītājam, uzliekot arestu kapitāldaļām, pieprasīt, lai uzņēmums vai kooperatīvs pārskaita visus naudas līdzekļus uz norādīto kontu. Tas arī aizliedz atsavināt vai apgrūtināt arestētās kapitāldaļas.

Tomēr trūkstot veida, kā pārvaldīt arestētās kapitāldaļas, kas varot novest pie to vērtības samazināšanās vai zuduma, skaidro TM. Tas nākotnē varot apgrūtināt procesuālo izdevumu un kaitējuma kompensācijas piedziņu, noziedzīgi iegūtas mantas atdošanu īpašniekam, noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju un mantas konfiskāciju kā papildsodu.

Tāpēc rosināts ieviest Kriminālprocesa likumā jaunu pantu, kas noteiks, ka arestētās kapitāldaļas (akcijas) vai pajas tiks nodotas pārvaldīšanā, lai tās uzraudzītu un saglabātu to vērtību.

Jaunais pants paredz, ka procesa virzītājs, uzliekot arestu kapitāldaļām, var nodot tās pārvaldīšanā Ministru kabineta noteiktajam pārvaldniekam. Pirmstiesas procesā šo lēmumu apstiprinātu izmeklēšanas tiesnesis.

Paredzēts noteikt, ka arestēto kapitāldaļu pārvaldniekam jāinformē procesa virzītājs par risku, ka daļas varētu zaudēt savu vērtību. Savukārt procesa virzītājs, saņemot šādu informāciju, ar arestēto kapitāldaļu īpašnieka vai likumīgā valdītāja piekrišanu varētu pieņemt lēmumu par kapitāldaļu pārdošanu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Ministru kabinetam arī būs jānosaka arestēto kapitāldaļu pārvaldīšanas kārtība un pārvaldīšanas izdevumu aprēķināšanas un segšanas kārtība, kā arī pārvaldnieka atbildības apjoms.

Ar grozījumiem arī paredzēts noteikt gadījumus, kad kapitāldaļas netiek nodotas pārvaldīšanā, lai izvairītos no situācijām, kad pārvaldīšanas izmaksas pārsniegtu arestēto kapitāldaļu vērtību.

Piedāvāts noteikt, ka pārvaldīšanā nenodod kapitāldaļas, ja uzņēmums ir izveidots vai izmantots noziedzīgiem nolūkiem un neveic reālu saimniecisko darbību. Šis punkts attiektos uz gadījumiem, kad uzņēmums ir izveidots, piemēram, lai legalizētu noziedzīgi iegūtus līdzekļus. Kritēriji esot kumulatīvi, tas ir, uzņēmumam jābūt gan saistītam ar noziedzīgu darbību, gan tas neveic reālu saimniecisko darbību.

Pret Saeimā iesniegtajiem grozījumiem to pašreizējā redakcijā iebilst LZAP, jo tajos ir saskatāmi būtiski trūkumi, kas piedāvāto normu piemērošanas gaitā varētu novest pie kriminālprocesos iesaistīto personu nepamatota pamattiesību aizskāruma, liecina padomes vēstule TM un Saeimas Juridiskajai komisijai. Tāpat arī padomei ir šaubas par piedāvāto normu redakciju atbilstību Satversmes 105.pantā nostiprinātajām tiesībām uz īpašumu.

Iesniegtajā likumprojektā paredzēts, ka pārvaldnieks iestājas kapitālsabiedrības dalībnieka vietā ar visām viņa likumā paredzētajām tiesībām un pienākumiem, izņemot tiesības saņemt dividendes.

Līdz ar to konstatējams, ka ar šiem grozījumiem kriminālprocesā paredzēts ieviest jaunu pamattiesību ierobežojumu, norāda LZAP. Līdz šim spēkā esošais regulējums un tā piemērošanas prakse paredz, ka, uzliekot arestu kapitāla daļām vai akcijām, personai tiek ierobežotas vienīgi tiesības atsavināt un ieķīlāt šīs arestētās kapitāldaļas un var tikt ierobežotas tiesības saņemt dividendes vai likvidācijas kvotu. Tomēr no kapitāla daļu un akciju piederības izrietošo mantisko un nemantisko tiesību klāsts ir krietni plašāks.

Ar grozījumiem piedāvātā Kriminālprocesa likuma 365.1 panta redakcija paredz visu šo tiesību, izņemot tiesības saņemt dividendes, ierobežošanu kapitāla daļu vai akciju īpašniekam, nododot šīs tiesības pārvaldniekam.

Padomē uzsver, ka no likumprojekta teksta nolasāms, ka visas no kapitāla daļu vai akciju piederības izrietošās tiesības iegūst pārvaldnieks. Tomēr no likuma normas teksta nevar secināt, vai vienlaikus šo kapitāla daļu vai akciju īpašnieks zaudē visas šīs tiesības.

Proti, vai pēc pārvaldnieka iecelšanas kapitāla daļu vai akciju īpašniekam vairs nebūs tiesības, piemēram, iegūt informāciju par uzņēmuma darbību, tiesības apstrīdēt dalībnieku vai akcionāru sapulču lēmumus, tiesības iniciēt uzņēmuma prasību celšanu pret pārvaldes institūciju locekļiem, kuru rīcība nodarījusi uzņēmumam zaudējumus. Attiecīgi būtu jānosaka konkrēts tiesību klāsts, kas akciju vai kapitāldaļu īpašniekam tiek ierobežots laikā, kamēr ir iecelts pārvaldnieks, uzskata LZAP.

Tāpat būtu jāprecizē pārvaldnieka tiesību apjoms, veicot arestēto kapitāldaļu pārvaldīšanu. Šobrīd likumprojektā paredzēts, ka pārvaldnieks iegūs visas no kapitāldaļu piederības izrietošās tiesības. Tas nozīmētu, ka procesa virzītāja ieceltajam pārvaldniekam būtu tiesības, izmantojot akcionāra vai dalībnieka balsošanas tiesības, pieņemt lēmumus par statūtu grozīšanu, pamatkapitāla samazināšanu vai palielināšanu, valdes un padomes locekļu ievēlēšanu un atsaukšanu no amata, par uzņēmuma darbības izbeigšanu vai reorganizāciju, par koncerna līguma noslēgšana, grozīšana vai izbeigšanu.

Tajā pat laikā likumprojekta anotācijā norādīts, ka dalībnieku sapulces kompetencē neietilpst kapitālsabiedrības ikdienas vadība un šī funkcija ir uzņēmuma vadības, valdes kompetencē. Līdz ar to dalībnieki tiešā veidā nav iesaistīti uzņēmuma saimnieciskās darbības veikšanā.

Iespējams, anotācijas autori ar to mēģinājuši pateikt, ka SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" nejauksies uzņēmumu ikdienas saimnieciskajā darbībā un tikai no kapitāldaļu īpašnieka līmeņa pārraudzīs sabiedrību darbībā, bet šāda pieeja neizriet no piedāvātā likumprojekta teksta, uzsver LZAP.

Turklāt arī pats "Possessor" jau šobrīd savā darba izmaksu aprēķinā paredzējuši, ka "Possesor" izmantos no tam pārvaldīšanā nodotajām kapitāldaļām izrietošās dalībnieku tiesības atsaukt esošos valdes un padomes locekļus un iecelt šajās pārvaldes institūcijās "savus cilvēkus". "Possesor" šādā veidā paredzējis iecelt 23 valdes locekļus un sešus padomes locekļus un attiecīgi arī maksāt tiem atlīdzību, norāda LZAP, papildinot, ka līdz ar to ir acīmredzama nepieciešamība tieši likumā noteikt pārvaldnieka tiesību un pilnvaru apjomu, jo šis jautājums jau šobrīd šķiet visai strīdīgs un neviennozīmīgi vērtējams.

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) iepriekš aģentūrai LETA pauda viedokli, ka arestēto kapitāldaļu pārvaldīšanas regulējuma izstrāde ir aktuāla arī kontekstā ar Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) ekspertu komitejas ("Moneyval") rekomendāciju izpildi.

Viņa norādīja, ka šobrīd norit "Moneyval" sestā novērtēšanas kārta, kuras laikā Latvijai vērtētāju komandai ir jāsniedz informācija par spēkā esošo regulējumu līdz klātienes vizītei, kas norisināsies no 4.novembra līdz 15.novembrim.

Ministre pārliecināta, ka "Possessor" ir spējīgi pārvaldīt aktīvus un nodrošināt to vērtības nesamazināšanos. "Possessor" viņasprāt ir spējīga pārvaldīt arestētās kapitāldaļas, ņemot vērā, ka ar Ministru kabineta rīkojumu kā "Possessor" vispārējais stratēģiskais mērķis ir noteikts spēja atbilstoši dotajiem deleģējumiem efektīvi pārvaldīt publiskos aktīvus, kā arī valsts attīstībai un drošībai nozīmīgus resursus un infrastruktūru, piedāvājot profesionālus pakalpojumus un inovatīvus risinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vairākas ministrijas uzstāj uz grozījumu par arestēto kapitāldaļu pārvaldīšanu skatīšanu steidzamības kārtā

LETA,01.11.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija, Ekonomikas ministrija un Iekšlietu ministrija vērsušās pie Saeimas Juridiskās komisijas, norādot, ka Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātie grozījumi, kas paredz valdības pilnvarotam pārvaldniekam uzticēt kriminālprocesos arestētu uzņēmumu kapitāldaļu pārvaldīšanu, būtu jāskata steidzamības kārtā.

Juridiskā komisija gan iepriekš vienojās, ka iebildumu dēļ izmaiņas neskatīs steidzamības kārtā.

Kā vēstīts, Saeima ceturtdien pēc opozīcijas deputātu lūguma nolēma TM izstrādātos grozījumus vēl neskatīt pirmajā lasījumā. Pašlaik paredzēts, ka grozījumi tiks skatīti trīs lasījumos, lai gan TM uzstājusi uz to skatīšanu steidzamības kārtā.

Plānots, ka pārvaldnieka pienākumus valsts deleģēs Publisko aktīvu pārvaldītājam "Possessor". Arestēto kapitāldaļu pārvaldīšanas tiesiskais regulējums ietverts grozījumos Kriminālprocesa likumā un Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā.

Darbs pie grozījumiem sākās 2022.gada sākumā, kad valdība slēgtā sēdē izskatīja ziņojumu par bijušā Ventspils mēra Aivara Lemberga ("Latvijai un Ventspilij") lietā arestētās mantas pārvaldīšanu un novērtēšanu. Tolaik policija bija sākusi kriminālprocesu par Rūdolfa Meroni rīcību, pārvaldot Lemberga mantu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība 30.augustā slēgtajā daļā vienojās, ka valstij pēc Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija, pēc valdības sēdes medijiem sacīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P).

Ministrs skaidroja, ka patlaban ar "airBaltic" stratēģisko investoru nenotiek sarunas par kontrolpaketes pārdošanu, bet par mazākuma paketes iegūšanu pirms IPO vai ejot uz IPO, kā arī, iespējams, līdzdalību IPO. "Valsts nosacījums, par ko piektdien vienojās valdība ir, ka valstij pēc IPO būtu jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija, kas ir šis bloķējošais mazākums," sacīja Briškens.

Komentējot, vai tas nozīmē, ka pēc IPO procesa Latvija ir gatava atteikties no kontrolpaketes "airBaltic", viņš to apstiprināja.

"Ja šādā veidā mēs varam nodrošināt gan stratēģiskā investora ienākšanu, gan arī pietiekama liela kapitāla piesaisti IPO, tad šodienas lēmums to paredz. Ja uzņēmums ir spējīgs IPO ietvaros ieņemt tik daudz kapitāla, lai realizētu savu esošo biznesa plānu, vienlaikus piesaistot stratēģisko investoru un valstij neinvestējot IPO, tad šāda veida līdzdalības saglabāšanu bloķējošā mazākuma apjomā valsts ir gatava atbalstīt," papildināja ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan sākotnējā akciju publiskā piedāvājuma (IPO) gadījumu skaits Lietuvā joprojām ir neliels, obligāciju tirgū ir ievērojama aktivitāte. Lielākajā daļā obligāciju emisiju pieprasījums no ieguldītājiem pārsniedz piedāvājumu, liecinot par augstu ieguldītāju likviditāti un ienesīguma apetīti.

Tomēr 2024. gads ir sniedzis arī svarīgu atgādinājumu par ieguldījumu riskiem – piemēram, starptautisko kravas pārvadājumu kompānija Integre Trans, kas 2023. gadā piedāvāja pievilcīgi augstus procentus nesošas obligācijas, saskārās ar maksātnespējas problēmām. Šajā kontekstā tiek ieviestas jaunas regulatīvās un institucionālās iniciatīvas ar mērķi veicināt gan tirgus attīstību, gan ieguldītāju aizsardzību.

Kapitāla tirgus stratēģiskā attīstība

Lietuvas kapitāla tirgū notiek nozīmīgas pārmaiņas, kas tiek īstenotas koordinēti institucionālā līmenī. 2023. gadā izveidotā Kapitāla tirgus padome informē, ka vairāk nekā puse no kopā 41 sagatavotā priekšlikuma un iniciatīvām, kuru mērķis ir uzlabot tirgus efektivitāti un pieejamību, jau ir ieviesti vai ir ieviešanas fāzē. Pasākumi aptver gan tehniskus tirgus infrastruktūras uzlabojumus, gan uz ieguldītājiem vērstas aktivitātes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" akciju sākotnējā publiskajā piedāvājumā (IPO) vēlas piesaistīt aptuveni 300 miljonus eiro, otrdien preses konferencē sacīja "airBaltic" padomes priekšsēdētājs Klāvs Vasks.

Viņš norādīja, lai "airBaltic" realizētu visus biznesa plānā izvirzītos uzdevumus un mērķus, IPO procesā kompānija vēlas sasniegt mērķa summu aptuveni 300 miljonu eiro apmērā, papildus nepiesaistot valsts atbalstu.

Tāpat Vasks atzīmēja, ka summa, par kādu tiks samazināts "airBaltic" pamatkapitāls, proti, 571,293 miljoni eiro, izskatās liela, bet kapitāla apmērs nemaina uzņēmuma vērtību.

Arī aviokompānijas finanšu direktors Vitolds Jakovļevs skaidroja, ka pamatkapitāla samazināšana ir matemātisks process, kurā četru kategoriju akcijas ar atšķirīgām nominālvērtībām tiek pielīdzinātas zemākajai nominālvērtībai, proti, desmit centiem. Viņš uzsvēra, ka, izvēloties šādu risinājumu, akcionāriem procentuālā līdzdalība kompānijas kapitālā nemainīsies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

“Bigbank”: nevis ļauties inflācijai, bet gudri ieguldīt

Edgars Surgofts, “Bigbank” filiāles Latvijā vadītājs,22.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja naudu ieguldām termiņdepozītā vai krājkontā – tā vairs nav tikai krāšana, bet ir arī pelnīšana, turklāt tas ir vienlīdz attiecināms, kā uz uzņēmumiem, tā arī uz privātpersonām. Vēl vairāk – noguldījumi uzņēmumiem var būt svarīgs finanšu pārvaldības instruments, jo tie ļauj optimizēt naudas plūsmu, palielināt peļņu, kā arī samazināt ar likviditāti saistītos riskus, turklāt naudu, kas vienkārši "guļ" norēķinu kontā, lēni apēd inflācija.

Neskatoties uz to, ka Eiropas Centrālā Banka (ECB) ir samazinājusi “Euribor” likmes jau otro reizi, “Bigbank” Latvijā aizvien piedāvā labākās likmes kā privātpersonām, tā arī komersantiem. Par to var pārliecināties arī “Latvijas Bankas” tīmekļa vietnē, kur tiek apkopotas kredītiestāžu piedāvātās noguldījumu procentu likmes.

Latvijas Banka informāciju tabulā atjauno vismaz reizi nedēļā, nedēļas pirmajā darbdienā. Informācija no kredītiestāžu tīmekļvietnēm tiek iegūta automatizēti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #42

DB,15.10.2024

Dalies ar šo rakstu

Par to, kādēļ ir svarīgi domāt ilgtspējīgi, tostarp ieviest savā biznesa un privātajā ikdienā ESG (vides, sociālie un pārvaldības kritēriji, ko izmanto, lai novērtētu uzņēmuma ilgtspēju un sociālo ietekmi) standartus, Latvijas iespējām ar ESG palīdzību paaugstināt ekonomisko labklājību un pelnīt ar zaļo vērtību ieviešanu un uzturēšanu saruna ar Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāju Jeļenu Buraju.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 15.oktobra numurā lasi:

Statistika

CSP revidētais IKP ir mazāks, budžeta skaitļus nemaina

Tēma

Veselības nozares finanšu izlietojums neatbilst sabiedrības interesēm

Aktuāli

Valstij vajag bagātību radītājus

Finanses

Uzņēmuma atbildība, piesaistot līdzekļus kapitāla tirgū

Nodokļi

Īpašs nodoklis bagātajiem tikai dažviet Eiropā

Auto

Mobilitātes nākotne ir elektriska

Brīvdienu ceļvedis

Gundega Bērziņa, Straumann Latvia vadītāja

Uzņēmumu jaunumi

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Meklē arī lielākajās preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizkraukles novada Kokneses pagastā zaļās elektroenerģijas ražošanu sākusi līdz šim lielākā saules elektrostacija novadā – Kokneses SES.

Tā ar uzstādīto jaudu 5,3 MW ik gadu saražos vismaz 5200 MWh atjaunīgās enerģijas, kas atbilst 2100 Aizkraukles novada mājsaimniecību gada elektroenerģijas patēriņam. Kokneses SES izveidē ieguldīti vairāk nekā četri miljoni Latvijas investoru līdzekļu.

Jaunatklātā SES attīstīta ar pieslēgumu vietējai sadales infrastruktūrai, tādējādi Koknesē saražoto zaļo elektroenerģiju turpmāk patērēs vietējie iedzīvotāji un uzņēmumi.

"Vēsturiski mūsu novads ar Pļaviņu HES saražoto zaļo elektroenerģiju nodrošinājis patērētājus visā Latvijā. Kokneses SES atklāšana Aizkraukles novadu ierindo starp tām pašvaldībām, kurās lielu daļu pašu patērētās enerģijas saražo tieši ar saules spēkstaciju. Tas īpaši būtiski vasaras mēnešos, kad saules ir daudz, bet ūdens Daugavā maz,” komentē Leons Līdums, Aizkraukles novada pašvaldības domes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstas kredītu likmes, ne vienmēr pieejami banku pakalpojumi – tās ir tikai dažas no problēmām, kurām uzņēmēji kopā ar finanšu institūciju pārstāvjiem mēģina rast risinājumus.

Par finanšu pieejamību un citām problēmām uzņēmēji diskutēja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Zemgales Biznesa forumā “Uzņēmumu ceļš uz kapitāla tirgu”.

“Lai gan par grūtībām ar finanšu pieejamību runājam vairākus gadus, uzņēmumu kreditēšanas segmentā ir maz pozitīvu pārmaiņu. Pievienotās procentu likmes ir nemainīgi augstas un kombinācijā ar lielu mainīgo procentu likmju īpatsvaru atspoguļojās ļoti augstās kredītu procentu likmēs. Eiropas Investīciju bankas aptauja liecina, ka finansiāli ierobežoto uzņēmumu īpatsvars Latvijā 2023. gadā bija tikai nedaudz zemāks nekā 2022. gadā un vairāk nekā divas reizes pārsniedz Igaunijas un Eiropas Savienības vidējo rādītāju. Lai situāciju vērstu par labu, arī uzņēmumu kreditēšanas segmentā jāstiprina konkurence, cita starpā samazinot kredītu pārfinansēšanas izmaksas,” foruma atklāšanā problēmu iezīmēja LTRK Zemgales padomes vadītājs Imants Kanaška.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Noturīga atzinība Mēness aptiekai kā labākajai darba vietai

Db.lv,13.09.2024

Ieva Virza, farmaceite, “Mēness aptiekas” vadītāja (no kreisās), Latvijas ārstu biedrības aptaujā atzītā gada farmaceite 2022; Viktorija Gulbe, “Mēness aptiekas” mārketinga un ilgtspējas vadītāja; Gunita Petrovica, farmaceite, Jaunās Torņakalna “Mēness aptiekas” vadītāja; Baiba Pedraudze, “Mēness aptiekas” personāla direktore; Vilma Druliene, “Mēness aptiekas” valdes priekšsēdētāja; Jeļena Petrišina, “Mēness aptiekas” valdes locekle, Gada farmaceite 2023; Irmīna Karacejeva, Mēness aptiekas vadītāja Rēzeknē, Jolanta Bernupe, farmaceite, “Mēness aptiekas” vadītāja Ķekavā, Helmuts Kupšis, farmaceita asistents no “Mēness aptiekas” 177.

Foto: Kristaps Mednis

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apliecinot drošas un stabilas darba vietas statusu, “Mēness aptieka” trešo reizi saņēmusi starptautiskās programmas Best Places To Work sertifikātu.

Kopumā izskatīti astoņi uzņēmuma darba vides aspekti, novērtējot darbinieku apmierinātību ar uzņēmuma vadību, personāla vadību, vērtībām, atalgojumu un citiem labumiem. Kā nozīmīgi aspekti uzlūkotas attiecības ar kolēģiem, kopējā gaisotne uzņēmumā, piesaiste, iespēja sabalansēt darba un privāto dzīvi. Īpaši vērtēta uzņēmuma ietekme uz norisēm sabiedrībā.

„Esam īpaši lepni un pagodināti ar starptautisku labākās darba vietas atzinumu jau trešo gadu pēc kārtas. Šī noturīgā atzinība ir apliecinājums tam, kā īstenojam apņemšanos radīt pozitīvu, atbalstošu un ērtu vidi gan mūsu darbiniekiem, gan klientiem, vienlaikus saglabājot nemainīgu uzticību savai misijai – padarīt Latvijas iedzīvotājiem ceļu uz labāku veselību vieglāku un ātrāku. Mūsu pamatvērtībās – atbildībā, rūpēs un zināšanās – dziļi sakņojas viss mūsu paveiktais. Mēs turpināsim tiekties pēc jauniem standartiem nozarē un pilnveidosim darba vietu, kur mūsu cilvēki var uzplaukt. Tieši viņu aizrautība, centība, apņemšanās un komandas veikums padara šo darba vietu par patiesi labāko,” saka „Mēness aptiekas” valdes priekšsēdētāja Vilma Druliene.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieslietu ministrijai (TM) ilgstoši nespējot panākt saskaņojumu starpinstitūciju līmenī, Saeimas Juridiskajā komisijā steigā nonākuši TM sagatavotie grozījumi Kriminālprocesa likumā, kas paredz Ministru kabineta pilnvarotam pārvaldniekam uzticēt kriminālprocesos arestētu uzņēmumu kapitāldaļu pārvaldīšanu.

Likumprojekta izstrādes gaitā šādas pārvaldnieka funkcijas esot piekritis uzņemties Ekonomikas ministrijas (EM) pārraudzītais SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"".

Tomēr vēl nav izstrādāta kārtība, kā notiktu arestēto kapitāldaļu pārvaldīšana un kāda būtu pārvaldnieka atbildība, tostarp gadījumos, ja pārvaldītie uzņēmumi zaudētu vērtību. Tāpat nav skaidrs, vai un kā "Possessor" varētu mainīt tās pārvaldībā nodoto uzņēmumu amatpersonas.

Vienlaikus grozījumu projektā paredzēts, ka valsts varētu pārdot arestētās kapitāldaļas, ja pārvaldniekam šķistu, ka kapitāldaļas varētu zaudēt savu vērtību. Tam gan būtu nepieciešama arī kapitāldaļu īpašnieka piekrišana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kreditēšanas tirgū šī gada otrajā pusē vērojamas pozitīvas tendences, – pēc ilgstoša piesardzības perioda, iedzīvotāji un uzņēmēji sāk apsvērt ilgtermiņa investīciju projektus, kā rezultātā kreditēšanas portfelis pakāpeniski aug.

Kopējais kredītportfelis ir pieaudzis par 4,3% (salīdzinot 2024.gada jūnija beigu datus ar 2023.gada jūnija beigu datiem). Straujāku kreditēšanas pieaugumu varētu sagaidīt tad, ja mērķtiecīgāk augtu Latvijas ekonomika, Finanšu nozares asociācijas (FNA) rīkotajā pasākumā norādīja Latvijā lielāko komercbanku vadītāji. Valdības vēlme budžeta vajadzību segšanai ieviest Solidaritātes iemaksu kreditēšanu neveicinās un drīzāk radīs pretēju efektu.

Ar aktualitātēm kreditēšanas jomā un valdībā apstiprinātā Solidaritātes iemaksu likumprojekta sagaidāmo ilgtermiņa ietekmi uz kreditēšanu un Latvijas konkurētspēju medijus iepazīstināja Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps, Luminor bankas vadītāja Latvijā un Finanšu nozares asociācijas Padomes priekšsēdētāja Kerli Vares, SEB bankas valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere, Swedbank valdes priekšsēdētājs Lauris Mencis un Citadele valdes loceklis Valters Ābele.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eleving Group 23. septembrī uzsāka publisko akciju piedāvājumu Baltijā un Vācijā, kopumā piedāvājot 24,5 miljonus akciju par cenu no 1,6 līdz 1,85 eiro, kas kapitāla izteiksmē nozīmē aptuveni 40 miljonus eiro. Tā ir lielākā privātas kompānijas akciju emisija Latvijā un viena no prāvākajām Baltijas kapitāla tirgū. Piedāvājums noslēdzas 8. oktobrī.

Latvijā dibinātā finanšu tehnoloģiju uzņēmumu grupa Eleving Group darbu sāka 2012. gadā, pirmsākumos piedāvājot transportlīdzekļu finansēšanas pakalpojumus. Grupas galvenā misija ir apkalpot sabiedrības grupas, kas nav tradicionālo banku klienti, un veicināt iekļaujošu ekonomiku ar inovatīviem, viegli lietojamiem un saprotamiem finanšu produktiem. Eleving Group transportlīdzekļu finansēšanas segments iekļauj nodrošinātos aizdevumus un mobilitātes pakalpojumus un veido aptuveni divas trešdaļas no visa portfeļa. Tā vadošais zīmols ir Mogo. Savukārt trešdaļu no portfeļa veido nenodrošinātie patēriņa finansēšanas pakalpojumi, ko primāri piedāvā Balkānos un Āfrikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Loģistikas nozarē pieaug automatizācijas nozīme, taču mākslīgais intelekts neaizstās cilvēkus

Edgars Bērziņš, “Carlsberg Group” loģistikas direktors,13.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Loģistikas process ikvienā organizācijā ir tik spēcīgs, cik spēcīgs ir tā vājākais posms. Prognozes liecina, ka nākamajos desmit gados loģistika tiks būtiski automatizēta, taču nozarē aizvien būs pieprasīti arī kvalificēti un pieredzējuši speciālisti.

Jo vairāk tirgos darbojas uzņēmums un plašākas ir tā piegādes ķēdes, jo grūtāk automatizēt procesus, un svarīgāks kļūst cilvēka faktors. Īpaši meklējot atbildi uz jautājumu – kā sasniegt mērķus ar pēc iespējas mazākām izmaksām?

Automatizācija nav mūsdienu fenomens

Manuprāt, bažas par to, ka mākslīgais intelekts aizstās kvalificētus speciālistus ir pārspīlētas. Vismaz loģistikas nozarē. Analizējot piegādes un loģistikas uzņēmumu attīstību, varam redzēt, ka zināma veida procesu automatizācija bija jau pagājušā gadsimta 60. gados. “Carlsberg Group” savu pirmo digitalizācijas piloprojektu loģistikā veica vienā valstī un rezultāti bija ļoti daudzsološi – kopumā tika automatizētas gandrīz 5500 darba stundas. Ņemot vērā darba tirgus tendences, ir skaidrs, ka turpmākajā attīstībā tiks investēts arvien vairāk. Tā ir iespēja taupīt laiku uz vienkāršākiem darbiem, piemēram, datu ievadi, atkārtotām darbībām u.tml. Tāpēc prognozēju, ka investīcijas automatizācijā desmitkāršosies, jau šobrīd mūsu uzņēmuma noliktavā Zviedrijā gandrīz nav darbinieku, visu paveic roboti. Tajā pašā laikā nozarē ir un būs nepieciešami darbinieki, kuri “jūt drēbi” un spēj nodrošināt procesu nepārtrauktību. Pandēmijas un kara radītie izaicinājumi Savā pieredzē loģistikas jomā esmu novērojis, ka produktu dažādība padara uzņēmuma darbu izaicinošāku, likumsakarīgi to izjūt arī loģistika. Skaidrs, ka mūsdienu apstākļos nozarēm, kas ražo ātras aprites patēriņa preces, ir jādomā par sava piedāvājuma diversificēšanu – plašāks produktu segments nodrošina iespēju aptvert plašāku auditoriju. Tajā pašā laikā tas sarežģī loģistikas procesus un ir daudz izaicinošāk tos automatizēt un standartizēt. Tas arī apstiprina iepriekš minēto tēzi –daudz procesi tiks automatizēti, taču būs nepieciešams darbinieks, kas to izveidos, uzraudzīs un attīstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “Olpha” dzēsīs akcijas un attiecīgi samazinās pamatkapitālu, lai pielāgotu kapitāla struktūru pašreizējai tirgus situācijai un uzņēmuma stratēģiskajiem mērķiem.

Vēsturiski AS “Olpha” (iepriekš “Olainfarm”) pamatkapitāls tika veidots, emitējot jaunas akcijas to publiskajai tirdzniecībai biržā, nodrošinot kapitāla piesaisti un likviditāti uzņēmumam. Publiska akciju emisija biržā ļauj uzņēmumam piesaistīt finanšu resursus no dažādu investoru loka.

Taču AS “Olpha” pēdējos divus gadus ir viens stratēģiskais investors - AS “AB City”, tāpēc, lai nodrošinātu dinamiskāku un efektīvāku izaugsmi, uzņēmums 2022.gada sākumā aizgāja no biržas.

Viena stratēģiskā investora klātbūtne AS “Olpha” nodrošina stabilu un paredzamu kapitāla plūsmu, kā arī samazina administratīvās izmaksas un birokrātisko slogu, kas būtu saistīts ar publisku akciju emisiju un tirdzniecību biržā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Kapitāla tirgus aktualitātes ar Signet Bank

Valsts pārvaldes iekārtas likums un publisko personu kapitālsabiedrību ceļš uz biržu

Kārlis Mārtiņš Krauze, ZAB Eversheds Sutherland Bitāns jurists,04.11.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav noslēpums, ka, salīdzinot ar citām reģiona valstīm, Latvijas komersantu akciju tirgus kapitalizācija būtiski atpaliek no sava ekonomiskā potenciāla, 2023. gada beigās veidojot tikai 1,8% no IKP. Savukārt biržā kotēto Latvijas valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību skaits pret privātā sektora emitentiem atšķirībā no Lietuvas (36%) un Igaunijas (38%) joprojām veido apaļu nulli.

Minētā statistika ne tikai liecina par pasivitāti kapitāla tirgus piedāvāto finansējuma iespēju izmantošanā, bet arī par krasajām atšķirībām starp kaimiņvalstu pieņemtajiem publisko personu kapitālsabiedrību uzraudzības modeļiem.

Ņemot vērā, ka publisko personu kapitālsabiedrības veido ārkārtīgi būtisku potenciālo kapitāla tirgus kandidātu daļu, nepieciešams rast atbildi uz jautājumiem – kas kavē Latvijas valsts kapitālsabiedrību dalību kapitāla tirgos, un kā atbrīvoties no šiem nelabvēlīgajiem faktoriem?

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. pants

Plaši diskutētā Valsts pārvaldes iekārtas likuma (VPIL) 88. panta pirmajā daļā joprojām paredzēts, ka publiskās personas drīkst līdzdarboties kapitālsabiedrībās tikai tad, ja tiek (1) novērsta tirgus nepilnība, (2) sniegta stratēģiski svarīga prece vai pakalpojums vai (3) tiek pārvaldīti stratēģiski svarīgi īpašumi.

Komentāri

Pievienot komentāru