Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.

Rute Baltruka: Mūsu niša ir ražošana – tieši šajā nozarē darbaspēka trūkuma problēma ir visasākā, un mēs atradām vietējo resursu un risinājumu.

Proti, uzrunājat uzņēmējus Latvijā, un viņiem tā ir pirmā dzirdēšana, ka Latvijā ir personāla nomas uzņēmumi vietējam tirgum?

Rolands Einštāls: Tieši tā! Ir izbrīna pilni jautājumi – vai tiešām arī Latvijā ir šādi uzņēmumi? Īsumā – priekšstats ir, ka tas notiek kaut kur Lielbritānijā vai Vācijā un labākajā gadījumā viņi vervē darbiniekus šeit savām vajadzībām. Turklāt es runāju par lielu uzņēmumu vadītājiem, kuri pirmo reizi ierauga šo iespēju.

Lieli! Ko ar to saprotat?

Rolands Einštāls: Tie ir uzņēmumi ar vairākiem simtiem pastāvīgi nodarbināto, kuriem ir nepieciešami papildinājumi ražošanas paplašināšanai vai konkrētu pasūtījumu nodrošināšanai.

Īsāk – jūsu vēstījums Latvijas uzņēmējiem ir, ka nav jāatsaka eksporta pasūtījumi tādēļ, ka neredz iespēju dabūt vajadzīgo darbinieku skaitu to izpildei? Nav jāmet plinte krūmos, un ražošanu var paplašināt, jo darbinieki ir? Kur tie ir, varat atklāt? Bezdarba procents lēnām tuvojas kritiskai robežai, kad gribas teikt – brīvo darbaroku nav!

Rolands Einštāls: Ražošanas jaudas var dubultot īsā laikā, un mēs to esam palīdzējuši izdarīt, sarūpējot vajadzīgo skaitu cilvēku! Mums ir šī pieredze, un mēs atrodam cilvēkus vietējā tirgū. Mēs piecus gadus rūpīgi pie šīs problēmas esam strādājuši un spējam piedāvāt darbiniekus. Darbaspēks ir reģionos, un tas ir mobilizējams. Galvenā ražošanas vieta ir Rīga un Pierīga. Proti, problēma ir loģistikā – kā darbinieku uz vajadzīgo laiku nogādāt pilsētā un nodrošināt apstākļus, ka cilvēks var ierasties darbā laikā un pildīt vajadzīgos pienākumus. Mēs patiesi esam daudz darījuši un turpinām uzlabot procesus tā, lai viss darbotos labi.

Es saprotu situāciju, kad pāris dienu laikā atrod piecus vīrus kādiem darbiem. Kādi ir bijuši lielākie izaicinājumi?

Rolands Einštāls: Ir mums bijusi pieredze atlasīt 14 dienu laikā 50–70 darbiniekus, pielāgojoties klienta vajadzībām. Turklāt gribu uzsvērt, ka konkrētajā gadījumā bija arī atlase.

Kādēļ personāldaļas par šo iespēju ne pārāk aktīvi interesējas? Es neticu, ka profesionālajā vidē personāla noma ir noslēpums!

Rolands Einštāls: Man ir versija par iespējamām bažām šajā gadījumā. Personāla daļa – viens vai vairāki cilvēki – ir nolīgti, lai paši šo problēmu risinātu, un gadījumā, ja piedāvās ārpakalpojumu, viņi riskē dzirdēt jautājumu – kādēļ nomas uzņēmums var, bet jūs nevarat. Agence ir risinājuma atslēga un papildinājums uzņēmuma komandai, kas ļauj uzņēmumam operēt plašāk un izmantot mūsu radītos papildu risinājumus.

Kas ir jūsu mērķa tirgus, kurus uzņēmumus redzat kā savus potenciālos klientus, kuriem varētu palīdzēt?

Rolands Einštāls: Mūsu potenciālie klienti ir iedalāmi trīs galvenajās kategorijās. Vienā gadījumā runa ir par augošiem uzņēmumiem. Piemēram, mūsu klients GroGlass – strauji augošs uzņēmums. Otrs klientu tips ir ar sarežģītu ģeogrāfisko novietojumu, kas ir neērts darbiniekiem, un ir jārisina loģistikas problēma. Tieši šo uzņēmumu vidū daudz ir tādu, kuri nav informēti par personāla nomas iespējām. Piemēram, mūsu klients HORNBAEK, kas ražo koka līstītes Ādažos, saskārās ar darbaspēka problēmu savas atrašanās vietas dēļ. Atslēgvārds viņu un virknes citu uzņēmumu gadījumā ir Ādaži, jo tieši šeit pēdējos gados ir atvērtas vairākas lielas ražotnes. Piemēram, Orkla pārcēla daļu savas ražošanas uz Ādažiem, to visi zina un redz, braucot garām. Bet turpat blakus ir vēl citas ražotnes, kuru vadītāji tāpat meklē darbiniekus. Bezdarbs Ādažos ir zem 4%. Tas faktiski ir uz tās robežas, kad varam teikt – brīvu darbinieku vairs nav. Pašos Ādažos dzīvo ap septiņiem tūkstošiem cilvēku, kas nevar apmierināt pieprasījumu pat tad, ja vairums Ādažu darbaspējīgo gribētu doties uz jaunajām ražotnēm, kas nesen ir atvērtas Ādažos. Proti, ja gribētu balstīties tikai uz vietējo darbinieku piedāvājumu, cīņa par darbaspēku izvērstos pamatīgās izmaksās jebkuram, kurš to mēģinātu. Problēma ir no divām pusēm – reģionos, kur nav darbavietu, cilvēki meklē, kur strādāt, un nereti brauc uz ārzemēm, jo nav citas izvēles. Ādažos vajag darbiniekus! Risinājums pats prasās! HORNBAEK ir mūsu klients, un viņiem problēma ir atrisināta. Tieši šajā gadījumā nav stāsts par sezonas strādniekiem. Mūsu piegādātie darbinieki uzņēmumā strādā jau vairākus gadus, un viņiem ir pastāvīgs darbs.

Trešā klientu grupa ir saistīta ar īpašiem darba apstākļiem vai režīmu. Proti, darbiniekus ir grūti atrast, jo ir, piemēram, naktsdarbs, darbs piesārņotā vidē, kur jāvelk īpaši tērpi un maskas. Šādu īpašu darbu ar specifiskiem apstākļiem ir daudz, kaut vai zivju apstrādē, kur ikdienā ir viens noteikts aromāts, samērā bieži sūdzas par darbinieku trūkumu. Ir cilvēki, kuri ir gatavi strādāt īpašos apstākļos, un viņi ir tepat, Latvijā, nav nepieciešams ievest darbiniekus no ārzemēm. Risinājums ir. Saprotams, ka ir vajadzīga atbilstoša darba samaksa un tai ir jābūt nedaudz augstākai nekā parastos darbos, bez papildu apstākļiem vai īpaša grafika.

Vispārīgs jautājums – tas taču nav nekas jauns, ja paraugāmies plašāk, piemēram, Eiropas mērogā. Personāla noma pieņemu, tepat netālu – Ziemeļvalstīs – noteikti ir parasta prakse, kādēļ Latvijā tā nav?

Rute Baltruka: Ir nepieciešama domāšanas maiņa. Proti, uzņēmējiem ir jāpieņem pati ideja, ka arī šādi var risināt darbaspēka trūkuma problēmu un to var darīt veiksmīgi un ātri. Protams, Eiropā tā ir normāla prakse, arī Ziemeļvalstīs, un to izmanto arī publiskais, ne tikai privātais sektors. Tieši tādēļ vēlējāmies pastāstīt par saviem panākumiem un to, ka šobrīd varam izdarīt to pašu, ko citviet Eiropā dara jau sen, ka mums ir risinājums un tas balstās Latvijas iekšējās darbaspēka rezervēs.

Uzskatu, ka visumā darbaspēka tirgū mēs darām ļoti noderīgu darbu, jo dodam iespēju cilvēkiem strādāt netālu no mājām. Braucot strādāt uz Dāniju, Vāciju vai vēl tālāk, ir grūti atbraukt mājās nedēļas nogalē. Latvijā šāda iespēja ir. Mēs plānojam darbinieku noslodzi tā, lai brīvdienu būtu pietiekami, lai būtu iespēja būt pie ģimenes, un tas ir stāsts par cilvēcību, par normālu dzīvi valsts iedzīvotājiem, par iespēju būt pie savām ģimenēm un vienlaikus nopelnīt pietiekami. Tas ir stāsts par tautsaimniecības attīstību, neatraujot to no citiem valsts attīstībai svarīgiem komponentiem, tādiem kā nodarbinātība. Atstumjot daļu cilvēku no darba tirgus tikai tādēļ, ka viņi dzīvo mazliet par tālu no mūsu valsts ražošanas centra, valstij vai mums visiem kopā ir lielāki izdevumi. Viena lieta ir maksāt pabalstus, bet vēl ļaunāk, ja cilvēks strādā citā zemē tikai tādēļ, ka netiek līdz darba vietai tepat! Cilvēku neesamība valstī nes tiešus zaudējumus ik dienu. Iekšzemes kopprodukts samazinās, jo samazinās naudas aprite, un tas, ka strādājošais sūta radiem naudu no ārzemēm, nekompensē zaudējumus. To var pateikt jebkurš ekonomists. Proti, es saskatu, ka, savienojot cilvēkus ar darbavietām, mēs sekojam misijai – uzlabot stāvokli tautsaimniecībā kopumā!

Rolands Einštāls: Es vien piebildīšu, ka mums beidzot ir jāaizpilda šis robs tautsaimniecībā un jāpanāk, lai tas, kas citur ir normāla prakse, strādātu arī pie mums.

Kādēļ pasaulē personāla nomas pakalpojumi ir attīstījušies?

Rute Baltruka: Atbilde ir pavisam vienkārša – lai uzņēmumi varētu sasniegt savus mērķus. Personāla nomas uzņēmumi ir gan lieli, globāli uzņēmumi, kā jau Rolands norādīja, gan arī mazi un lokāla rakstura. Personāla noma ir sastopama gandrīz visās tautsaimniecības nozarēs, sākot no ražošanas un loģistikas un beidzot ar tehnoloģiju uzņēmumiem un veselības aprūpi.

Vai lielās pasaules korporācijas arī izmanto nomāto darbaspēku?

Rute Baltruka: Jā. Piemēram, Volkswagen group, Nokia, H&M, Nestle utt. Lielākā daļa vadošo korporāciju dažādās ražošanas nozarēs izmanto personāla nomas pakalpojumus. Protams, šis pakalpojums nodrošina vien nelielu daļu no darbinieku skaita uzņēmumā, tomēr arī šī daļa ir vajadzīga! Proti, visām šīm kompānijām ir kādas darbaspēka problēmas, kuras viņi uztic atrisināt profesionāļiem, pērkot ārpakalpojumu, nevis paši meklē darbiniekus. Liela daļa personāla nomas kompāniju pasaulē ir radītas jau ap 1960. gadu un turpina izaugsmi, ir atpazīstamas un pieprasītas pārstāvētajās valstīs. Mums uzņēmēji vēl aizvien vai nu nezina, vai kautrējas atzīt, ka šāds risinājums varētu viņiem derēt! Tam ir jāmainās, citādi Latvija paliek bez būtiska instrumenta darbaspēka tirgū. Personāla vadītājiem uzņēmumos vajadzētu skatīties uz darbaspēka jautājumu ārpus kastes un nebaidīties argumentēt, ka mūsu ārpakalpojums ir opcija uzņēmumam gan īstermiņa, gan ilgtermiņa mērķu sasniegšanai, nepakļaujot esošo personālu izdegšanai.

Zināt piemērus? Nīderlande pēc teritorijas pat līdzinās Latvijai, iedzīvotāju gan ir vairāk. Pieņemu, ka tur ir personāla nomas uzņēmumi, zināt to skaitliskos izmērus? Gribu saprast, cik nākotnē darba tirgū varētu aizņemt personāla noma!

Rute Baltruka: Piemēram, Randstadē, Nīderlandē, ir uzņēmums, kas dibināts 1960. gadā, tajā strādā vairāk nekā 38 tūkstoši biroja darbinieku. Caur šo uzņēmumu darbu kopumā atrod 670 tūkstoši cilvēku. Nīderlandē dzīvo nedaudz mazāk par 18 miljoniem cilvēku. Ja proporcionāli, tad Latvijā šāda kompānija ik dienu atrastu darbu 67 tūkstošiem cilvēku. Tomēr, runājot par visu Nīderlandes darba tirgu, protams, minētā kompānija nav vienīgā. Uzņēmumam ir vairāk nekā 4800 pārstāvniecību 39 pasaules valstīs. Līdzīgas lielas kompānijas var minēt arī citās valstīs.

Mēģinām tomēr saprast par kādu valsti Rietumeiropā – cik ir aģentūru darbinieku, lai var definēt pakalpojuma apmēru?

Rute Baltruka: Dažādās valstīs ir atšķirīgs personāla nomas darbinieku īpatsvars. Zinu, ka Vācijā pēc oficiālajiem datiem pērn bija 1,6 miljoni cilvēku, kuri darbu iegūst caur personāla nomas kompānijām. Gandrīz tikpat, cik Latvijā ir iedzīvotāju. (DB: Vācijas iedzīvotāju skaits ir aptuveni 84 miljoni cilvēku, 1,6 miljoni ir 1,9% no iedzīvotāju skaita). Jau pieminētajā Nīderlandē kopumā caur aģentūrām darbu atrod 800 tūkstoši cilvēku (DB: aptuveni 4% no iedzīvotāju skaita valstī), Francijā – 700 tūkstoši cilvēku (DB: aptuveni 1% no iedzīvotāju skaita valstī). Protams, šajās valstīs nav stāsts tikai par ārvalstu darbiniekiem. Pārsvarā tas ir stāsts par šo valstu pilsoņiem.

Runājot par aģentūrām, no personīgās pieredzes zinu, ka Eiropā kopumā ir visnotaļ dažāds piedāvājums. Proti, aģentūru piedāvājumi darbiniekiem ir ļoti dažādi, nereti noteikumi darbinieku pusē ir ļoti smagi, jo sevišķi, ja runa ir par valstī ievestiem darbiniekiem. Vai varat komentēt šo aspektu? Kā būs, ir Latvijā? Ko jūs piedāvājat darbiniekiem, un kādi ir noteikumi?

Rolands Einštāls: Ir labi, ka šo jautājat, jo ļoti daudziem Latvijas iedzīvotājiem šāda pieredze ārzemēs ir bijusi un ne vienmēr ar godīgu attieksmi no aģentūras puses. Šī ir nozares specifika, jo šādu aģentūru radīt ir ārkārtīgi vienkārši, tam nav nepieciešami īpaši ieguldījumi, proti, ienākšanas barjera biznesā ir zema. Izdomā cilvēks, ka taisīs aģentūru un sūtīs cilvēkus strādāt, piemēram, uz Skandināviju celtniecībā. Ne vienmēr ārvalstu darba devēji izvērtē vietējo partneri nopietni, un ir arī otrādi – ne vienmēr nupat tapušas aģentūras censoņi gana labi izvērtē darba devējus, pie kā grasās sūtīt cilvēkus. Proti, ir liela iespēja, ka biznesā nonāk cilvēki, kuri neprasmīgi dara lietas. Es pat neminu apzinātas krāpšanas gadījumus. Pietiek ar neprasmīgu darbību, lai viss būtu slikti. Tā tiek grauta nozares reputācija, bet tajā pašā laikā es ceru, ka, tāpat kā Eiropā, arī Latvijā nostabilizēsies uzticība pārbaudītām aģentūrām, kas darbojas jau gadiem, kā mēs, un kurām nav pārmetumu. Labie piemēri Eiropā Pārpratumi var būt vēl viens klupšanas akmens. Ne velti nozarē ik gadu parādās jaunas aģentūras, kuras pat nākamo darba gadu nesagaida. Abās darba līguma pusēs ir jābūt pilnīgai skaidrībai par sadarbības noteikumiem un standartiem. Latvijas tirgus ir pietiekami izaicinošs, jo nav liels, un katra kļūda momentā noved pie reputācijas zaudējuma. Sliktās ziņas izplatās zibenīgi! Tas arī nozīmē to, ka ir jāuztur reāls kvalitātes standarts katrā gadījumā, katrā līgumā, ar katru no sadarbības partneriem! Noteikumiem ir jābūt saprotamiem un godīgiem abās divās darba līguma pusēs. Ja kaut kā pietrūks, neizdosies sadarbība vai nu ar darba ņēmēju, vai arī ar darba devēju.

Rute Baltruka: Mūsu biznesa lozungs ir – apsolām un izdarām! Atslēgas vārds procesā ir godīgums – godīgums no pirmās sadarbības dienas ar partneriem, no pirmās sarunas ar kandidātiem līdz sadarbības beigām un darba līguma izbeigšanai. Godīga komunikācija ir viens no veiksmīgas sadarbības pīlāriem gan ar sadarbības partneriem, gan kandidātiem. Protams, ka neesam perfekti un pieļaujam kļūdas, bet mēs uz to tiecamies, jo tā ir liela atbildība – apsolīt darbiniekus un otrādi – apsolīt darbu. Proti, mēs dodam cerību, un to nedrīkst pievilt.

Agence ir vietējā kapitāla uzņēmums? Manuprāt, ir svarīgi saprast, ka tie, kas sola darbu Latvijas iedzīvotājiem, paši ir no Latvijas, tas dod tādu kā drošības apziņu!

Rolands Einštāls: Mēs ne tikai esam vietējā kapitāla uzņēmums, bet arī uzņēmums, kuram ir izdevies rast risinājumu problēmai, kuru Latvijas politiķi ir noteikuši par uzdevumu, proti, mobilizēt Latvijas vietējo resursu darbam Latvijā bāzētos uzņēmumos. Īsāk – mēs esam vietējie, kuri Latvijas iedzīvotājus ir gatavi rekrutēt darbam Latvijā. Jā, mums ir piedāvājums strādāt arī Dānijā – cilvēkiem, kuri izteikti vēlas strādāt tikai ārzemēs, bet šobrīd galvenais uzsvars ir Latvijas darbaspēks Latvijas uzņēmumiem. Tam pamatā ir arī valstiski centieni – NVA ir ieviesusi atbalsta programmas cilvēku mobilitātei un dzīvesvietu apmaksai darba tuvumā.

Šķiet, ir pienācis brīdis atklāt, kas ir jūsu risinājuma pamatā, proti, ko konkrēti esat izgudrojuši un kā to realizējat?

Rolands Einštāls: Pamats ir vienkāršs. Trīs ceturtdaļas lielo uzņēmumu ir Rīgā un Pierīgā. Visā pārējā Latvijā ir tikai ceturtdaļa šo lielo uzņēmumu ar strādājošajiem virs 250. Loģiski, ka brīvās darbarokas ir reģionos, un tā tendence ir nemainīga jau gadiem. Reģionos vēl aizvien ir visvairāk bezdarbnieku. Viss ir skaidrs – uzņēmumi Rīgā, darbinieki reģionos, jo īpaši Latgalē. Ir vesela virkne priekšnoteikumu, kas liedz šiem cilvēkiem nokļūt Rīgas uzņēmumos, un ar šiem izaicinājumiem arī tiekam galā. Mēs darām vienkārši – līgstam dienesta viesnīcas, slēdzam līgumus tā, lai darbinieki varētu atļauties līdzmaksājumu par uzturēšanos. Ja ir nepieciešami transporta pakalpojumi – slēdzam līgumus ar transporta kompānijām, kas nodrošina nokļūšanu līdz darba vietai. Tas arī viss, un tas nostrādāja! Šobrīd varam teikt, ka šis vienkāršais risinājums darbojas un ļoti daudziem cilvēkiem jau ir darbs. Šobrīd mūsu klientiem, kuri dislocēti Rīgā un Pierīgā, puse darbinieku ir no kādas tālākas reģiona pilsētas vai tās apkaimes. Uz vietām ir divi cēloņi, kādēļ cilvēki izvēlas braukt uz Rīgu un būt prom no mājām vairākas dienas. Pirmkārt, uz vietām vispār nav darba iespēju. Otrkārt, darba vietas ir, bet darba samaksa ir būtiski zemāka nekā pie mūsu klientiem. Ja paraugāmies uz darba ņēmējiem bez mūsu atbalsta, ir skaidrs, ka cilvēkam vispirms ir jāatrod otra dzīvesvieta Rīgā, kas rada pamatīgas problēmas. Pirmkārt, dzīvokļu īrei nemaz nav tik daudz, kā vajadzētu, otrkārt, cilvēkam ir vajadzīga drošības nauda, pirmā iemaksa, un tā ir liela nauda, ja līdz tam darba nav bijis jau labu laiku! Nākamā problēma ir mobilitāte, jo sabiedriskais transports nenodrošina visas vajadzības. Mēs to visu atrisinām, turklāt darbiniekiem no reģioniem tiek veidots tāds darba grafiks, lai viņi varētu būt mājās iespējami ilgāk. Piemēram, četras dienas strādā, četras brīvas! Četras dienas mājās pie ģimenes kompensē prombūtni, ko, strādājot ārzemēs, nav iespējams panākt.

Vai darbinieku vidū ir arī tādi, kuri vēl nesen ir strādājuši ārzemēs?

Rolands Einštāls: Tādu reģionu darbinieku vidū ir vairāk nekā puse. Tā ir galvenā mērķauditorija, ko sasniedzam reģionos, – cilvēkus, kuri jau ilgstoši ir meklējuši darbu ārzemēs, jo citādi viņi nav spējuši darbu Latvijā sameklēt vai, precīzāk, nav spējuši pārvarēt tās barjeras, kuras Rīga uzliek individuālam darba meklētājam. Mūsu noteikumi darbiniekiem ir pietiekami konkurētspējīgi, un iespēja katrās brīvdienās būt pie ģimenes ir liels bonuss, kas palīdz izdarīt izvēli. Tas ir darbaspēka resurss, kas Latvijas uzņēmējiem ir šobrīd pēkšņi pieejams tikai mūsu darbības dēļ. Mēs risinām virkni saistīto procesu, kurus vienam uzņēmumam atsevišķi risināt ir apgrūtinoši.

Vai palīdzat uzņēmējiem personāla atlases jautājumos, proti, vai jūs noskaidrojat personāla atbilstību vai tikai piegādājat cilvēkus, kurus testē uzņēmumā?

Rute Baltruka: Katra situācija ir pilnīgi individuāla. Mēs pielāgojamies sadarbības partneru vajadzībām. Mēs esam fleksibli, un prasības var tikt mainītas sadarbības laikā, ja par tām oficiāli vienojas. Ir bijuši uzņēmumi, kuri uztic mums visu atlases procesu no A līdz Ž, un ir uzņēmumi, kuri uztic daļu. Šos abus modeļus mums ir iespējams realizēt. Proti, prasības priekšatlasē nevar būt izstrādātas līdz sīkumiem, jo praktiski ir jāredz cilvēka prasmes un iemaņas, ko nereti var redzēt tikai uz vietas. Mēs varam cerēt uz atbilstošu izglītību un plašu darba pieredzi konkrētā jomā, tomēr, padarot sietu pārlieku smalku, mēs risējam nesavākt vajadzīgo daudzumu cilvēku. Runājot par personāla atbilstību –mums ir gadījies, ka personāla atbilstību nosakām mēs (atlases procesā), tādā veidā kopīgi ar uzņēmumu (balstoties uz faktiem) izveidojot darbinieka prototipu, kurš paliek kā dāvana arī pēc mūsu sadarbības beigām.

Rolands Einštāls: Būšu atklāts – patlaban ir samērā daudz tādu uzņēmumu, kur problēma ir vienkārši akūta! Nav jautājuma par atlasi, vienkārši ir vajadzīgi darbinieki, un svarīgāks par atlasi ir jauno darbinieku piegādes laiks. Proti, ir priecīgi par tiem, kas atnāk, tos apmāca, un cilvēki strādā. Bezdarbs Rīgā un Pierīgā tuvojas kritiskajai 4% robežai, un liels izvēlīgums var novest pie tā, ka darbinieku vienkārši nav. Protams, kopīgi ar klientu izrunājam un saprotam, kas viņam ir nepieciešams, un mēģinām piemeklēt pēc iespējas atbilstošākus cilvēkus. Vispirms ir jāatrisina akūtās problēmas, un tad var ķerties pie kvalitātes uzlabošanas, rūpīgākas atlases. Proti, vispirms ir jādabū resurss, ar ko strādāt. Personāla atlase jau ir tikai pats sākums. Daudz jautājumu ir pēc pirmās darba dienas.

Kas ir darba devēja prasības un jautājumi?

Rolands Einštāls: Piemēram, kā mēs kontrolējam darba apmeklējumu. Vai spējam aizvietot darbinieku slimības gadījumā? Kurš vada šos aģentūras cilvēkus darba vietā? Īsāk, pēc līguma noslēgšanas ar klientu pakalpojums uzņēmumā uz vietas ieņem savu pastāvēšanas formu. Mums ir daudz klientu ražošanā, bet teikšu atklāti – nav divu vienādu, kur noteikumus varētu pārkopēt. Piemēram, mūsu partnera, uzņēmuma Groglass gadījumā bija strauja uzņēmuma izaugsme gada sākumā, un mēs piegādājām lielu skaitu darbinieku – ap 50. Mēs ieviesām procesus, rezerves maiņas, ieviesām savus risinājumus, un tam ir rezultāts. Proti, laika gaitā pakalpojuma vērtība kāpj, jo arī mēs aizvien labāk izprotam uzņēmuma vajadzības.

Personāla administrēšana – algas, prēmijas, atvaļinājumi, slimības lapas – vai to visu darāt uzņēmēja vietā? Ko uzņēmējs iegūst? Saprotams, ka runa ir par naudu un laiku – vai ir vēl kāds aspekts?

Rute Baltruka: Jā, šīs ir tās lietas, kas sākas pēc darbinieka ierašanās darbā un attiecināmas uz ilgtermiņa sadarbību. Pēc būtības mēs klientu atbrīvojam no virknes rūpju vai galvassāpju par darbinieku. Te runa ir gan par darbinieku kontroli, gan par administratīvo slogu, kas ir lietvedība, grāmatvedība un viss cits, kas saistīts ar darbinieku. Sociālā apdrošināšana, slimības lapas un aizvietotāji – tās visas ir sava veida galvassāpes, ja darbinieks slēdz līgumu ar darba devēju tieši. Pēc būtības jau personāla noma kā jēdziens sākas tikai pēc šīs atlases vai darbinieka atvešanas uz uzņēmumu. Ne velti arī starptautiskā līmenī iesaka personāla nomu izmantot kā resursu, kas dod iespēju audzēt tautsaimniecību, panākt lielāku darba efektivitāti. Īsāk – tikt vaļā no šīs darbinieku administrēšanas uzņēmumam ir rentabls pasākums. Personāla noma ir ilgtermiņa process, un tieši ilgtermiņa sadarbībā uzņēmums izjutīs visus ieguvumus, tostarp finansiālos. Īstermiņā tiešām var izrādīties, ka pakalpojums līdzinās ugunsgrēka dzēšanai un finansiālais ieguvums nav īsti pamanāms. Efektivitāte tiek panākta, mums pielāgojoties uzņēmuma prasībām un vajadzībām, un tas nav vienas dienas vai nedēļas jautājums. Šī ir mūsu redzami neredzamā pievienotā vērtība.

Rolands Einštāls: Varu vien piebilst, ka ir uzņēmumi, kuri ar laiku aģentūras piegādātos darbiniekus līgst paši. Proti, personāla noma ir galīgs pasākums, ja uzņēmējs tā vēlas. Mēs atvedam uzņēmumam papildspēkus, un, ja uzņēmējs saredz vajadzību un iespēju, tad pieņem pastāvīgā darbā pie sevis tos cilvēkus, kuri viņam šķiet vispiemērotākie. Aģentūra atrisina būtisku problēmu – piegādā cilvēkus un atbrīvo uzņēmēju no šīm rūpēm un raizēm, kur meklēt cilvēkus. Savukārt vēlāk, kad ir skaidrs, ka strādnieks ir piemērots uzņēmumam un tajā saredz ilgtermiņa sadarbību – grib viņu paturēt tieši pie sevis, tad tā arī dara – līgst cilvēku pastāvīgam darbam. Jāteic, ka mūsu sadarbības partneri atsevišķos gadījumos arī paši ir veikuši aprēķinus – cik viņiem izmaksātu darbinieku meklēšana pašiem, sākot no sludinājumiem un beidzot ar apmācību periodu, un ir nākuši pie secinājuma, ka nepārmaksā.

Vēl aizvien Latvijas darbaspēks turpina izbraukt. Kas un kam būtu jādara, lai mēs paturētu šos cilvēkus tepat, Latvijā? Vai algu jautājums ir primārais?

Rute Baltruka: Manuprāt, tā ir kompleksa problēma, kura ir jāapskata integrāli. Un tā ir ļoti plaša tēma. Stāsts patiesībā ir par privātā sektora sadarbību ar publisko sektoru un vice versa. Es domāju, ka arī publiskajā sektorā būtu jāpieļauj doma par personāla nomu. Pati problēma jau parādās Latvijas statistikā un uzskaitē. Proti, ir jēdziens – personas, kuras vēlas strādāt, bet nemeklē darbu. Šķiet, ka runa ir tieši par mūsu darbiniekiem, kuri šobrīd strādā Rīgā un Pierīgā, pie mūsu sadarbības partneriem. Tiešām ir cilvēki, kuri vēlas strādāt, bet ir zaudējuši cerību atrast piemērotu darba vietu. Latgalē bezdarba procents ir ap 10%, un tas ir nemainīgs skaitlis pēdējos gados. Tas ir stāsts par cilvēkiem, kuri nav spējīgi pašu spēkiem nokļūt līdz darba vietai, un tādēļ darba tirgus viņus nesasniedz. Tāpat ir stāsts par cilvēkiem, kuriem uz papīra pietrūkst kompetences, pieredzes un zināšanu, bet neviens jau nav pārliecinājies, vai viņiem tiešām nav vajadzīgo prasmju un iemaņu. Ir stāsts par pirmspensijas vecuma cilvēkiem, kuri interneta vidi darba meklējumiem nav raduši izmantot. Mēs cenšamies viņus sasniegt, pat liekot rakstveida sludinājumus autoostā. Ir tālruņa numurs, viņi zvana, un sadarbība notiek. Ļoti bieži stādā arī vecā labā taktika – no mutes mutē.

Rolands Einštāls: Tādas vienas atbildes, ko darīt, lai paturētu Latvijas darbiniekus Latvijā, noteikti nav. Tas tiešām ir komplekss jautājums. Īsumā – resurss, ko piedāvājam, ir reģionu darbinieki, un tieši viņi ir tā auditorija, kas brauc uz ārzemēm. Proti, mēs darām visu iespējamo, lai aizvien lielāks skaits paliktu strādāt tepat, Latvijā, lai darba vietas būtu sasniedzamas un lai cilvēkiem no reģioniem parādītos šī iespēja – iztikas līdzekļus pelnīt tepat, Latvijā. Atalgojuma atšķirība patiesībā vairs nav tik nozīmīga, un Latvijas uzņēmēji var piedāvāt labas algas. Galvenā ķeza ir mobilitāte un cilvēku labbūtība pēc darba. Jo sevišķi atšķirība no Rietumeiropas mazkvalificētajos darbos ir niecīga. Šīs replikas par to, ka tur braukt vairs lielas jēgas nav, mēs dzirdam aizvien biežāk!

Nezinu, vai tas ir mīts vai patiesība, bet nereti esmu dzirdējis tādu kā gaušanos par Eiropas personāla nomas uzņēmumiem, ka tie to vien dara, kā sociālajos tīklos piedāvā darbu un savus pakalpojumus. Kā īsti ir – kurš kuram ir vajadzīgs? Darbinieks jums vai jūs darbiniekam?

Rute Baltruka: Ir kompānijas, kas tiešām to dara sociālajos tīklos, bet katram ir savas metodes. Es gribu uzsvērt, ka darbinieku meklēšana ir būtiska uzņēmuma darbības sadaļa, jo bez viņiem darbība nav iespējama, tomēr tā nav vienīgā – darbā pieņemšana, efektīva izvietošana, darbinieku atlase konkrētiem uzņēmumiem vai arī apmācība, personālvadības konsultācijas uzņēmējiem, darbinieku pārvaldība un daudz kas cits, ko mēs darām ikdienā.

Ja atklāti, gaužas tie, kuriem šī tēma nav aktuāla, un arī – mārketings nav sasniedzis īsto mērķauditoriju. Publiskajā telpā izskan saukļi, ka nav atbilstošu darbinieku, tajā pašā laikā mēs no kandidātiem dzirdam, ka nav atbilstošu darba iespēju. Šeit rodas pretruna. Koks ar diviem galiem.

Atbildot uz jautājumu, kurš kuram vajadzīgs, neapšaubāmi šī ir abpusēja vajadzība. Es vienmēr esmu teikusi un turpinu teikt – mūsu sadarbības partneri ir mūsu klienti, un pilnīgi tas pats attiecas uz mūsu kandidātiem – viņi arī ir mūsu klienti!