Latvija var kļūt ne tikai par nozīmīgu spēlētāju drošības industrijā, bet arī par vienu no šīs jomas pētniecības un inovāciju izstrādes centriem Eiropā, ja vien īstenos atbilstošu konsekventu politiku, pārskatīs ieviestās prasības darbībai šajā sfērā.
To intervijā Dienas Biznesam stāsta Starptautiskās aizsardzības produkcijas ražošanas asociācijas (SAPRA) un nakts redzamības iekārtu izstrādes un ražošanas SIA Baltic Photonics valdes loceklis Edgars Zandmanis. Viņš norāda, ka vienam atsevišķam uzņēmumam ir grūti diskutēt ar lēmējiem par pieņemto risinājumu ietekmi uz projektu realizācijas ātrumu un bieži vien būtībā nav iespēju pat argumentēt savu pozīciju, taču šādas iespējas ir nesen dibinātajai uzņēmēju asociācijai, vēl jo vairāk, ja tās darbības lauks nav tikai Latvija, bet gan Eiropas Savienība, tās struktūras, sadarbojoties ar citu valstu attiecīgām uzņēmēju organizācijām.
Fragments no intervijas
Kāda ir situācija aizsardzības industrijā?
Aizsardzības industrija ir nozīmīga tautsaimniecības sastāvdaļa, tiesa, Latvijā šī sfēra vēl tikai sper savus pirmos soļus un vienlaikus notiek savdabīga mācīšanās gan lēmumu pieņēmējiem un to sagatavotājiem, gan arī uzņēmumiem, kuri vēlas strādāt šajā nozarē. Nenoliedzami, ka daudzus gadu desmitus ilgušais miers Eiropā ir savā ziņā iemidzinājis sabiedrības modrību, jo daudzi dzīvoja ar sava veida pārliecību, ka karš jau šajā pasaules daļā nav iespējams, tomēr 2022. gada 24. februāris parādīja citu realitāti. Vienlaikus karš Ukrainā paātrināja procesus militārajā jomā un ir viens no sava veida aizsardzības industrijas iepriekš radīto produktu testētājiem un arī vienlaikus jaunu inovāciju dzinējspēks. Skarbi un varbūt briesmīgi tas skan, bet tā tas ir, jo būtībā visā Eiropā liela uzmanība tiek vērsta tieši uz aizsardzības nozari un tai pat tiek piedēvēta ekonomiskās atjaunotnes dzinējspēka funkcija pēc inflācijas bremzēšanai paaugstinātajām banku procentlikmēm. Tieši šai nozarei — tās attīstībai – ir radīti vairāki finansējuma avoti gan Eiropas Savienības, gan nacionālo valstu budžetu programmās. Eiropas Savienībā pirmo reizi vēsturē ir Eiropas aizsardzības un kosmosa komisāra amats, ko ieņem Andrijus Kubiļus no Lietuvas, un ir izdarīti ļoti skaļi, skarbi secinājumi attiecībā uz drošību — nevajadzīga dublēšanās, militārā aprīkojuma ražošanas jaudu deficīts Eiropā, kā rezultātā rodas atkarība no importa, kas savukārt padara garākas un vienlaikus vieglāk ievainojamas loģistikas piegādes ķēdes, tātad arī rezerves daļu un munīcijas piegādes, kā arī ietekmē tehnikas apkopi. Tieši tāpēc ES vēlas attīstīt militāro rūpniecību un visu, kas saistīts ar drošību, kas, protams, atsauksies gan uz nodarbināto skaitu šajā sektorā, gan arī tā samaksātajiem nodokļiem un perspektīvā arī uz šī aprīkojuma eksportu. Arī Latvija nav izņēmums, tikai ar piebildi, ka šeit līdz šim nav bijusi attīstīta militārā industrija, un tāpēc potenciālajiem investoriem nākas saskarties ar izpratnes un arīdzan procedūru trūkumu visdažādākajos līmeņos, kā arī, maigi izsakoties, dīvainu prasību izpildi.
Vai pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā, kad līdz Latvijas robežai austrumos ir tikai daži simti kilometru, bet modernās raķetes lidojuma laiks šādā attālumā ir mērāms dažos desmitos sekunžu, Baltija vispār var cerēt uz drošības industrijas potenciālo investoru piesaisti?
Ģeogrāfiskais novietojums un valstu robežas ir un būs tajā vietā, kur tās ir. Tomēr, ja vadās pēc raķetes lidojuma potenciālā laika, tad militāro rūpniecību nevar attīstīt ne tikai Baltijas, bet arī Skandināvijas reģionā, jo robeža ar Krieviju ir ne tikai Latvijai, Igaunijai, bet vēl daudz garāka Somijai, un arī līdz Zviedrijai nebūt nav daudzi tūkstoši kilometru. Ir investori, kuri izskata iespējas ieguldīt ļoti lielas summas tieši drošības industrijā Baltijā, vēl vairāk - pat Ukrainā, kurā notiek reāla karadarbība. Minētais ir tikai apstiprinājums tam, ka ne jau kādas robežas tuvums vai tālums nosaka potenciālo investoru izvēli, kurā vietā būvēt savu ražotni. To nosaka pavisam citi faktori — pieejamais darbaspēks, zinātnes potenciāls, kā arī nākamie faktori, loģistikas pieejamība, kam seko arī citāda veida valsts iespējamie atbalsta instrumenti. Piemēram, Vācijas kompānijas Harder Digital (Baltic Photonics kapitāldaļu) līdzīpašnieki bija patīkami pārsteigti par zināšanu līmeni un zinātni Latvijā, kā rezultātā arī tika pieņemts lēmums par jaunās rūpnīcas un pētniecības centra bāzes vietu izvēlēties Latviju.
Visu rakstu lasiet 11.marta žurnālā Dienas Bizness!
Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.
