Sākotnējais publiskais piedāvājums ir process, kad uzņēmums pirmo reizi piedāvā savas akcijas publiskai tirdzniecībai biržā, lai piesaistītu papildu kapitālu. Tas ir nozīmīgs pagrieziena punkts uzņēmuma izaugsmē un bieži vien piesaista lielu uzmanību no investoriem. Sākotnējā publiskā piedāvājuma mērķis ir nodrošināt uzņēmumam papildu finanšu resursus, kas nepieciešami tā tālākai attīstībai.
Akciju opcijas ir viens no biežākajiem veidiem, kā uzņēmumi motivē darbiniekus, piedāvājot viņiem iespēju kļūt par uzņēmuma akcionāriem. Akciju opcijas ir likumīga iespēja izmaksāt ienākumu darbiniekiem ar ievērojami zemāku nodokļu slogu, kas ir izdevīgi gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem. Tas, protams, ir aktuāli pie šā brīža augstajiem darbaspēka nodokļiem.
Ienākums no darbinieku akciju pirkuma tiesību jeb akciju opciju īstenošanas ir atbrīvots no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) jau kopš 2012. gada beigām, kad tika sākotnēji ieviests īpašais regulējums.
2021. gada 12.janvārī stājās spēkā grozījumi likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN likums) un grozījumi Komerclikumā, kas dod iespēju iegūt nodokļu atbrīvojumu jau pēc 12 mēnešu akciju opciju turēšanas.
Darbinieki var iegādāties uzņēmuma akcijas par akciju opcijas piešķiršanas brīdī noteiktu cenu (strike price) pēc noteiktā akciju opciju turēšanas perioda beigām. Ja akciju cena tirgū ir augstāka par cenu, pie kādas darbinieks ir realizējis akciju opcijas tiesības, darbinieks papildu saņemtajam atalgojumam uzņēmumā var gūt ievērojamu peļņu no akciju pārdošanas.
Darbiniekiem, kuri ir realizējuši akciju opciju tiesības laikā, kad uzņēmums ir īstenojis sākotnējo publisko piedāvājumu, ir jārēķinās ar lock-up jeb akciju atsavināšanas ierobežojumiem. Lock-up ir ierobežojums uzņēmuma akcionāriem (tai skaitā darbiniekiem) noteiktu laiku pēc uzņēmuma sākotnējā publiskā piedāvājuma pārdot sev piederošās uzņēmuma akcijas, lai aizsargātu jaunos ieguldītājus no cenu svārstībām, ko varētu izraisīt liela apjoma akciju pārdošana biržā. Šis laika ierobežojums praksē mēdz būt no vairākiem mēnešiem līdz diviem gadiem, bet pēc lock-up perioda beigām darbinieki var brīvi pārdot savas akcijas biržā. Papildus tam, ja opciju realizācijas rezultātā darbinieks ir pievienojies akcionāru līgumam, kas paredz kādus ierobežojumus ar akcijām vai īpašu pārvaldības kārtību, tad pēc sākotnējā publiskā piedāvājuma šādi ierobežojumi tiek pārskatīti un vai nu atcelti, vai būtiski mainīti, pielāgojot to normatīvo aktu prasībām.
Ienākums no darbinieku akciju pirkuma tiesību īstenošanas
Darbiniekiem piešķirtās akciju opcijas nozīmē tiesības iegādāties uzņēmuma akcijas par noteiktu cenu, izpildoties noteiktiem nosacījumiem. Akciju pirkuma tiesību līgumā noteiktā akcijas pirkuma cena var būt zemāka nekā tās tirgus vērtība, tāpēc var izveidoties papildu labums no darbinieku akciju pirkuma tiesību īstenošanas. Vispārējos gadījumos šāds labums ir apliekams ar algas nodokļiem (IIN likuma 8. panta 2.5 daļa), jo ir uzskatāms par tādu labumu, ko darbinieks gūst uz darba attiecību pamata. Bet, izpildoties noteiktiem nosacījumiem, ienākums no akciju pirkuma tiesību īstenošanas ir atbrīvots no IIN (IIN likuma 9. panta 43. daļa). Turpmāk darbinieks var brīvi rīkoties ar iegūtajām akcijām. Ja fiziska persona pārdod savas akcijas, tai ir jāmaksā IIN no gūtā kapitāla pieauguma.
Nosacījumi labvēlīgā IIN režīma piemērošanai
Lai nodrošinātu darbiniekiem atbrīvojumu no IIN, īstenojot akciju pirkuma tiesības, ir nepieciešams izpildīt piecus nosacījumus:
1) akciju pirkuma tiesību minimālais turēšanas periods (periods no akciju pirkuma tiesību piešķiršanas dienas līdz dienai, kad darbinieks ir tiesīgs uzsākt akciju pirkuma tiesību īstenošanu) ir ne mazāks kā 12 mēneši;
2) akciju pirkuma tiesību minimālajā turēšanas periodā darbinieks ir darba attiecībās ar kapitālsabiedrību, kura piešķīrusi maksātājam akciju pirkuma tiesības vai ar kuru saistītā persona likuma Par nodokļiem un nodevām izpratnē maksātājam ir piešķīrusi akciju pirkuma tiesības;
3) divu mēnešu laikā pēc tam, kad darbiniekiem beidzies periods, kurā varēja pieteikties uz akciju pirkuma tiesībām, vai piešķirtas akciju pirkuma tiesības (ja akciju pirkuma tiesību īstenošanas plāns neparedz pieteikšanos uz akciju pirkuma tiesībām), darba devējs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par akciju pirkuma tiesību plānu;
4) akciju pirkuma tiesības jāīsteno ne vēlāk kā 6 mēnešu laikā no dienas, kad izbeigtas darba attiecības starp maksātāju un darba devēju (kapitālsabiedrība, kura piešķīrusi maksātājam akciju pirkuma tiesības vai kura ir ar darba devēju saistīta persona likuma Par nodokļiem un nodevām izpratnē);
5) kapitālsabiedrība, kura piešķīrusi maksātājam akciju pirkuma tiesības, vai ar to saistīta persona likuma Par nodokļiem un nodevām izpratnē nav izsniegusi maksātājam aizdevumu, kas nav atmaksāts līdz akciju pirkuma tiesību īstenošanas brīdim.
Akciju opcijas var piešķirt arī attiecībā uz akcijām, kas neatrodas publiskajā apgrozībā. Tādā gadījumā akciju tirgus vērtību akciju opciju izmantošanas dienā nosaka kā akciju vērtību, kas norādīta neatkarīgā rakstveida atzinumā, kurš ietver arī vērtējuma veikšanas metodiku un kuru sniegusi persona, kas atbilstoši Komerclikumam iekļauta mantiskā ieguldījuma vērtētāju sarakstā. Tomēr akciju tirgus vērtības noteikšana publiskajā apgrozībā esošajām akcijām ir nesalīdzināmi vienkāršāka un caurskatāmāka. Tādēļ noteikti ir apsverama ideja kombinēt akciju publisko piedāvājumu ar tam sekojošu akciju opciju piešķiršanu darbiniekiem.