DNB Latvija, kas ir Norvēģijas DNB Bank ASA filiāle, turpmāko triju gadu laikā darbinieku skaitu plāno palielināt par vairākiem simtiem. Jau šobrīd DNB Latvijas filiāle izvietojusies jaunās un plašās telpās Jaunajā Teikā, Gustava Zemgala gatvē, kurā atrodas gan mātesbankas atbalsta dienesta darbinieki, gan apmācību telpas. Jaunajiem darbiniekiem šeit māca norvēģu valodu un par to maksā algu.
Īpaši interesanta ir bankas darbinieku politika un jaunu talantu meklējumi, par ko arī Dienas Bizness izjautāja DNB Latvija filiāles vadītāju Svetlanu Kočerovu.
Mans pirmais jautājums ir par to, kas ir DNB Latvija filiāle, jo Google meklētājs, meklējot jūs pēc abreviatūras, man atrada visu ko, tikai ne to, ko meklēju. Kas ir DNB Latvija filiāle, ar ko tā nodarbojas?
- Ar atpazīstamību sākām strādāt tikai pērnā gada nogalē. Iepriekš mums nebija nepieciešamības darboties ar darba devēja zīmolu tieši šeit, Latvijā. Mums bija ap 300 darbinieku un ar to tobrīd pietika esošo funkciju veikšanai. Šobrīd, kad no 24. septembra esam ievākušies jaunās telpās, kad notiek intensīva jauno darbinieku meklēšana, notiek valodas apmācības, kursi un plānojam aizņemt vēl divus stāvus augstceltnē Teodors, mēs esam pārliecināti, ka par sevi un saviem plāniem ir jāstāsta.
Ko darāt? DNB Latvija filiāle taču nesniedz finanšu pakalpojumus?
- Nē, finanšu pakalpojumus tiešām nesniedzam, esam pakalpojumu nodrošināšanas centrs Norvēģijas bankai. Mēs esam ciešā sadarbībā ar saviem norvēģu kolēģiem, un filiāle ļoti labi apzīmē mūsu pozīciju. Veicam visus iespējamos bankas iekšējos pakalpojumus un darām to darbu, kas mātesbankai ir ļoti nepieciešams. Iepriekš mūsu nosaukumā bija vārdi “servisa centrs”, bet šobrīd esam stingri nolēmuši sevi pozicionēt kā filiāli, jo mūsu darbs jau pārsniedz vārda “serviss” robežas. Tas, kas mūs atšķir no citiem, ir veids, kā mēs sekojam skandināvu kultūras vēsmām uzņēmumā, kā arī Norvēģijas biznesa vērtībām, sniedzot mūsu darbiniekiem iespēju iegūt šo darba pieredzi.
Atšķirības nav pārāk krasas?
- Norvēģu kultūra un vērtības ļoti labi saskan ar mūsējām. Disonanses šajā ziņā nav. Protams, ir lietas ar ko atšķiramies, bet tās labi sader kopā un mēs esam tikai ieguvēji. To labi var vērot kolēģu darbā un ikdienas komunikācijā – strādāt kopā ir viegli.
Raksturojiet uzņēmuma funkcijas!
- Lielākā daļa no organizācijas profesionālās darbības sfēras ir DNB Bank ASA atbalsta funkcijas. Tā ir gan bankas pakalpojumu daļa, gan klientu apkalpošana, grāmatvedība un IT. Mēs jau pirmsākumos esam nodarbojušies ar pamata procesiem bankā, un funkciju klāsts ir tikai audzis. Pēdējā laikā veicam arī klientu pārbaudes saistībā ar KYC (Know Your Customer) procedūrām. Šeit Latvijā tiek veikts viss bāzes darbs atbalsta jomā, sākot no garantiju novērtējuma un beidzot ar kredītu izmaksu. Ir arī neliela daļa darbinieku, kuri strādā ar starptautiskajām filiālēm. Drošības funkcijas, atbalsts finanšu instrumentu apkalpošanā un grāmatvedība mūsu darbā ir parādījusies no pērnā gada, un šie jaunie pakalpojumi ir galvenais izaugsmes virzītājs. Tātad – jaunas funkcijas un jaunas vajadzības. Plānojām attīstīties arī turpmāk. Te jāpiebilst, ka uzņēmuma darba valoda ir norvēģu. Esam Latvijā jau no 2012. gada, un norvēģu valoda kā galvenā valoda mūsu birojā bijusi vienmēr.
Tepat aiz stikla durvīm auditorijā notiek norvēģu valodas apmācības?
- Tieši tā! Katru dienu notiek valodas apmācības, un tā ir daļa no jauno darbinieku pieņemšanas kārtības. Jāteic, ka tā ir milzu iespēja mūsu jaunajiem darbiniekiem. Lai gan mācīties jaunu valodu ir izaicinājums, tas ir liels ieguvums, piemēram, no karjeras veidošanas aspekta. Šīs zināšanas paver jaunu pasauli un sniedz iespēju nākotnē izvēlēties strādāt ne tikai Latvijā, bet arī Norvēģijā, ja vien tāda vēlme ir un atbilstoša vakance ir parādījusies. Dažkārt mūsu darbinieki dodas strādāt uz Norvēģiju un ir Latvijas pārstāvji, kuri jau strādā arī uzņēmuma vadības amatos.
Vai kāds arī atgriežas no Norvēģijas, lai strādātu Latvijā, piemēram, pie jums? Viņi jau zina valodu, nebūtu tik daudz jāmāca!
- Jāteic, latviešu Norvēģijā tiešām ir daudz. Pēc vēstniecības ziņām – aptuveni 10 tūkstošu. Jau pagājušajā gadā veicām testa kampaņu, lai uzrunātu šos cilvēkus, mums ir plāns turpināt šo kampaņu un, iespējams, veicināt šo cilvēku atgriešanos Latvijā. Mēs būtu gatavi viņiem nodrošināt labas darbvietas.
Proti, algu līmenis pie jums ir tāds, kas varētu konkurēt ar Norvēģijas algām?
- Šeit ir mazliet cita motivācija kopumā. Lai gan algas mums ir labas, domāju, ka pamatā dominē vēlme atgriezties dzimtenē un nezaudēt norvēģu valodas zināšanas, kas neapšaubāmi ir vērtība. Strādājot DNB Latvijas filiālē, varam piedāvāt šīs zināšanas ne tikai saglabāt, bet arī dot iespēju papildināt un likt lietā. Pavisam nesen ieguvām Taisnīga atalgojuma balvu lielo uzņēmumu grupā. Arī divus iepriekšējos gadus esam saņēmuši šādas balvas vidējo uzņēmumu grupā, tādēļ uzskatu, ka algas uzņēmumā ir pietiekami konkurētspējīgs piedāvājums darba ņēmējam. Darbinieki novērtē ne tikai sakārtotos procesus un atbalstošos vadītājus, bet arī praktiskās lietas – hibrīddarbu, sporta zāles abonementu, kas atrodas biroja ēkā, un plašo atpūtas telpu aprīkojumu, lai pilnvērtīgi atpūstos no darba brīvajā laikā. Tāpat jāatzīmē, ka mūsu birojs ir mājdzīvniekiem draudzīgs un jaunajās telpās pieejama telpa bērniem, – ar katru soli ejam tuvāk mūsu mērķim – būt lieliskai darbavietai.
Vai apmācības ir tikai norvēģu valodas apguvei, vai arī sniedzat citu zinību apguvi?
- Mums ir vairāki amati, kuros piedāvājam apmācības no nulles. Pie mums strādājošie iegūst izpratni par to, kas ir banka, kādi ir tās procesi, un darbiniekiem ir iespēja attīstīt savas prasmes un papildināt zināšanas. Lean un nepārtraukta procesu uzlabošana ir svarīga organizācijas kultūras sastāvdaļa, tāpēc visi jaunie darbinieki iegūst praktiskas kompetences procesu uzlabošanā. Kā man patīk jokot, uzlabojam visu: ne tikai darbu, bet arī personīgo dzīvi, lai katru dienu kļūtu labāki, nekā bijām vakar. Mēs esam Norvēģijas kultūras un vērtību vēstnieki šeit Latvijā, cieši sadarbojoties ar Norvēģijas vēstniecību un Norvēģijas Tirdzniecības kameru, kas mūs šajā aspektā atbalsta. Noteikti jāpiemin, ka rūpējamies ne tikai par jaunpienācējiem, bet dodam izaugsmes iespējas arī esošajiem darbiniekiem, piedāvājot dažādus kursus, dalību semināros, attīstām līderības prasmes.
No visa teiktā noprotu, ka meklējat darbiniekus. Tā ir?
- Pilnīgi pareizi. Šobrīd mums ir aktīvs darbinieku meklēšanas periods. Tieši šomēnes esam sākuši darbu jaunajās biroja telpās Gustava Zemgala gatvē 74. Šobrīd aizņemam visu trešo un ceturto stāvu. DNB ir lielākā Norvēģijas banka, tādēļ arī gana konservatīva pārmaiņu tempa ziņā. Proti, kardinālas un pamatīgas izmaiņas noteikti nenotiek dažās dienās vai nedēļās. Lai attīstītos, mēs daudz vērtējam riskus, runājam, skatāmies un izvērtējam, kā izdarīt pareizākos lēmumus. Šobrīd varam teikt, ka nākotnes plānos ir augt gan darbinieku skaita, gan izpildāmo funkciju ziņā. Tas, cik lielā mērā šī izaugsme notiks, būs atkarīgs no virknes aspektu un konkrētās situācijas. DNB mēs aktīvi strādājam ar automatizāciju un mākslīgo intelektu, un, protams, jauni pakalpojumi ir atkarīgi no DNB lēmumiem un stratēģijas.
Kādi ir priekšnoteikumi attīstībai?
- Latvija ir biznesam pievilcīga vieta. Es uzskatu, ka Norvēģijas investīciju piesaiste ir būtiska, un vēlos pārliecināt uzņēmuma vadību, ka varam izdarīt vairāk, nekā darām šobrīd, jo Latvijā ir daudz talantu. Mūsu biroja telpas – divi stāvi ēkā Teodors – ir paredzētas 550 darbiniekiem. Esam sākuši sagatavošanas darbus vēl viena stāva apguvei. Ja runājam par līdzšinējo attīstību, tad šeit jāsaka, ka tā ir bijusi liela uzticība no Norvēģijas vadības puses un arī liels mūsu kolēģu darbs, lai nonāktu pie šādas uzņēmuma attīstības, to šobrīd turpinām darīt ar lielu atbildību par jau esošo.
Vai darbiniekiem, kurus meklējat, galvenais priekšnoteikums ir vēlme mācīties vai arī ir jābūt pieredzei un kompetencēm?
- Domāju, ka tas ir kompetenču kopums jeb jaukta tipa prasības. Ir jābūt gan vēlmei mācīties, gan atbilstošai pieredzei. Patlaban gan ir tā, ka pieņemam darbiniekus, kuriem vēl pieredzes nav, un esam gatavi būt arī pirmā darbavieta. Galvenā nozīme ir cilvēka attieksmei un vēlmei augt. Tomēr, ja runājam par kompetencēm, būtiska ir precizitāte, kura bankas darbībā ir nepieciešana, un šīs prasības pastāv. Patlaban lielākā potenciālo darbinieku daļa ir jaunieši, un mēs par to esam ļoti priecīgi, jo strādāt ar viņiem ir ļoti interesanti. Sākot darbu DNB Latvijas filiālē, tiek nodrošināta arī norvēģu valodas apmācība un šo apmācību laikā cilvēki saņem algu. Mācības ilgst vismaz četrus mēnešus, līdz brīdim, kad tiek kārtoti eksāmeni. Tas nozīmē, ka šo četru mēnešu laikā dodam iespēju koncentrēties tikai uz mācībām. Pēc tam jau notiek apmācības darba vietā, lai veiksmīgi sāktu pildīt darba pienākumus.
Vai tas nozīmē, ka pieredzējušie šobrīd nav vajadzīgi?
- Paralēli meklējam arī cilvēkus ar pieredzi, jo komandā ir nepieciešams līdzsvars gan vecuma, gan dzimuma, gan izglītības un darba pieredzes jomā. Pagaidām vidējais vecums organizācijā ir 32 gadi, ir daudz dāmu, kas ir tipiski atbalsta dienestam, bet tas nenozīmē, ka vēlamies visu tā arī atstāt. Tieši šobrīd esam sākuši jaunu kampaņu, kurā meklējam pieredzējušus dažādu nozaru pārstāvjus. Mēs piedāvājam pamainīt vidi un skatījumu uz lietām, kā arī iemācīties norvēģu valodu.
Kādās jomās uzrunājat profesionāļus? Der arī darbinieki virs vidējā organizācijas vecuma – tie, kurus ieskaitām vecuma grupā virs 40 gadiem?
- Pamatā tās ir finanses, grāmatvedība un citas ar banku saistītas jomas. Par darbiniekiem virs 40 gadu vecuma jāteic, ka šajā gadījumā nav nekādas atšķirības – viss sāksies ar norvēģu valodas apmācībām. Domāju, ka tā ir lieliska iespēja apgūt jauno, pilnībā iedziļināties jaunu zināšanu apguvē un atgriezties apritē. Sākt no jauna nav viegli, bet mūsu sistēma ļauj iegūt neatsveramas zināšanas un ieguldīt sevī, dot pārliecību par saviem spēkiem. Pēc šī intensīvā valodas mācību perioda vēl trīs līdz piecus mēnešus seko turpmākais valodas attīstības kurss. Paralēli šajā periodā tiek apgūti bankas uzdevumi un funkcijas, jo valoda ir jāapgūst ne tikai sarunvalodas līmenī, bet arī rakstveidā, pielietojot nozares terminoloģiju. Kad darbinieks izgājis cauri šim pirmajam posmam, viņš ātri vien iekļaujas darba vidē, un tas ir arī komandu vienojošs faktors, jo lielākā daļa darbinieku ir šo procesu veikuši. Ikviens zina, ko tas nozīmē.
Kāds bijis tavs ceļš DNB? Kā tu nokļuvi filiāles vadītājas amatā?
- Sāku strādāt DNB laikā, kad banka vēl sniedza savus pakalpojumus Latvijā. Kad tika lemts par servisa centra izveidi, biju klāt arī šajos procesos un sāku strādāt šeit. Šogad mūsu filiālei aprit 12 gadu. Esmu strādājusi dažādos amatos no personāla vadības līdz pat biznesa attīstībai, par garlaicību un izaugsmes iespēju trūkumu noteikti nevaru sūdzēties. Pēc ģimenes pieauguma man tika dota iespēja vadīt filiāli, kas man bija liels izaicinājums, jo paralēli studēju un turpinu studēt doktorantūrā Latvijas Universitātē. Šis bija liels solis, bet sadarbība ar vadītājiem Norvēģijā izveidojās ļoti veiksmīga un ātri tiku galā ar sākotnēji izvirzītajiem mērķiem. Domāju, ka tieši DNB darba vide un vērtības bija faktors, kas ļāva man veiksmīgi visu apvienot. Kopīga darba rezultātā nonācām pie lielākiem un tālejošākiem soļiem, kas veda uz šī brīža izaugsmi. Par to saku lielu paldies DNB Latvijas filiāles komandai.
