Dzelzceļa "Rail Baltica" projektam Latvijā ir jānosaka maksimālie cenu griesti, otrdien "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijā uzsvēra Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Patlaban lielākā problēma ir finansējums. Satiksmes ministrija (SM) zīmē vīzijas un pieņem, ka Finanšu ministrija (FM) to finansēs, bet tā nebūs! Mana vēlme ir noteikt maksimālos projekta griestus," sacīja Siliņa.

Viņa arī teica, ka Rīgas savienojums ir svarīgs, tādēļ jau pirms pirmās "Rail Baltica" kārtas plānots esošajā dzelzceļa infrastruktūrā ar "Škoda Vagonka" vilcieniem savienot abas Rīgas stacijas. Tomēr, ja Latvija vēlas pētīt Rīgas "Rail Baltica" savienojumu, viņasprāt, šajā posmā vilcieniem būtu jābūt lielai noslodzei, un tad tikai var domāt par ātrvilcienu. "To varētu noteikt tikai tad, kad par šo līniju sāks braukt vilcieni," piebilda Siliņa.

Lai piesaistītu ārvalstu investorus, valdība ir gatava mainīt dažādus birokrātiskos un administratīvos šķēršļus, kā arī sadarboties ar privāto sektoru, tā pirmdien pēc memoranda par labas korporatīvās pārvaldības principu īstenošanu kapitālsabiedrībās parakstīšanas medijiem sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Komentējot parakstītā memoranda būtību un tālākos soļus, Ministru prezidente uzsvēra, ka tas nav plāns, bet vienošanās par principiem, ko valsts un privātais sektors vēlas kopīgi izdarīt.

"Galvenais, ko vēlamies ar šo parādīt, ka mēs esam ļoti dažādi, bet esam gatavi sadarboties. Man šķiet, ka valsts ekonomisko izaugsmi varam sasniegt, ja saklausām privāto nozari. Mēs nevarēsim panākt ekonomisko tālākvirzību, ja nesadarbosimies," teica Siliņa.

Premjerministre norādīja, ka kapitālsabiedrību pārvaldības jomā saredz valsts iespējas īstenot labo praksi, piemēram, ieviešot "zaļos koridorus" lielajiem ārvalstu investoriem.

Taujāta, vai Latvijai ir kāds labs piemērs, uz ko tiekties, Siliņa minēja, ka valsts kapitālsabiedrību ziņā labi etaloni ir kaimiņvalstīs, kas pierādījuši, ka valsts uzņēmumiem ir iespēja iziet ārā no valsts teritorijas, tādā veidā piesaistot papildu finanses. Vienlaikus premjerministre piebilda, ka arī "Latvenergo" šobrīd labi pelna Lietuvā.

Valdībai vēl būs jālemj par atalgojumu publiskajā sektorā, jo tas vairs nedrīkst augt tādā tempā kā līdz šim, otrdien valdības sēdē sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Premjere sacīja, ka ir sadzirdēti gan Latvijas Bankas, gan Latvijas Darba devēju konfederācijas izteiktie brīdinājumi, ka straujais publiskā sektora algu pieaugums izraisa algu kāpumu arī privātajā sektorā, samazinot ekonomikas konkurētspēju.

Siliņa sacīja, ka valdībai būs jāatrod problēmas risinājums, sabalansējot publiskā sektora atalgojuma kāpumu ar privāto sektoru, kā arī ar kopējo budžeta situāciju. "Mēs esam aizskrējuši ar vēlmi palielināt algas un pielīdzināt tās Eiropas līmenim," izteicās Siliņa.

Preses konferencē pēc valdības sēdes Siliņa sacīja, ka kopumā valsts pārvaldē tēriņi būs jāpārskata. Sākotnēji tie varētu būt uz kancelejas preču izdevumu un dažādu pakalpojumu izmaksu rēķina, taču ministrijām dots uzdevums pārskatīt savus izdevumus par "nopietnu procentu".

Nākamgad tiks meklētas iespējas mazināt valsts pārvaldes tēriņus par 5%, pirmdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), atbildot uz Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) izteikto aicinājumu.

Tāpat Siliņa sacīja, ka atbilstoši LDDK aicinājumam nākamgad tiks strādāts pie tā, lai vairākām ministrijām īstenotu tēriņu samazināšanas pasākumus, tostarp īstenotu nulles budžeta pieeju.

Premjere skaidroja, ka šāda vēlme bijusi jau šogad, bet tas izdevies tikai Klimata un enerģētikas ministrijai, kura ir jauna ministrija. "Uzreiz to paveikt nevar," sacīja Siliņa.

Viņa norādīja, ka tiks meklētas arī citas iespējas izdevumu samazināšanai.

Siliņa sacīja, ka valdība nav gatava samazināt tēriņus aizsardzības nozarei, bet vienlaikus skatīsies, kā nozare šos piešķirtos līdzekļus tērē.

Tāpat tikšot meklētas iespējas valsts kapitālsabiedrību padomju skaita samazināšanai, pārskatīti to atalgojuma principi. Plānots arī pārskatīt komandējumu naudas, iespējams, atceļot 30% piemaksas par ārvalstu komandējumiem. Vienlaikus premjere uzsvēra, ka medicīna nepārtraukti būs valdības darba kārtībā, meklējot iespējas piešķirt papildu līdzekļus.

Visdrīzāk, valdības piedāvātā nodokļu reforma atbildēs uz tautsaimniecības attīstības izaicinājumiem, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

"Nodokļu jautājums nav miglā," pauda premjere, uzsverot, ka ir vēlme šo plānu sagatavot gana skaidru, pirms to atklāt sabiedrībai.

Viņa informēja, ka šobrīd nav plānots palielināt pievienotās vērtības nodokli. Un tas rada zināmu izaicinājumu - atrast finansējumu tam, kam tas solīts, tostarp darbaspēka nodokļu sloga un nevienlīdzības mazināšanai.

"Tāpēc izaicinājumi nav mazi. Darbs ir ieguldīts liels, lai rastu citur alternatīvs avotus, nevis vienkārši palielinātu pievienotās vērtības nodokli," viņa teica.

Vaicāta, kā palielināt pašvaldību rīcībā esošo naudu, vai tā būtu kāda budžeta dotācija vai jauna pieeja pašvaldību finanšu izlīdzināšanā, Siliņa sacīja, ka attiecībā uz pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondu jauni risinājumi šobrīd ir maz ticami.

Latvija un Igaunija strādās kopā, lai Eiropas Savienības (ES) līmenī iestātos par papildu nepieciešamo finansējumu "Rail Baltica", piektdien preses konferencē pēc tikšanās ar Igaunijas premjerministru Kristenu Mihalu sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Siliņa norādīja, ka Igaunijai un Latvijai gan aizsardzībā, gan ekonomikā ir savi izaicinājumi, tāpēc abām valstīm ir jāmeklē iespējas, kā uzbūvēt "Rail Baltica" līniju, vienlaikus arī samazinot tēriņus.

Mihails norādīja, ka skaidrība par to, kā nodrošināt "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas darbaspēju līdz 2030.gadam, ir ļoti svarīga, lai atrastu tālāku finansējumu no dažādiem ES un citiem finanšu avotiem.

Atbildot uz jautājumu, vai Igaunijai nav bažu, ka pat, ja tā līdz 2030.gadam pagūs veiksmīgi izbūvēt visu "Rail Baltica" sliežu infrastruktūru līdz Latvijai, ka Latvijas pusē tas nebūs izdarīts, Mihails norādīja, ka sarunā ar Siliņu saņēmis apliecinājumu, ka Latvija darīs visu, lai līdz 2030.gadam izbūvētu "Rail Baltica" pamata trasi.

Tautsaimniecības izaugsmei un sabiedrības labklājībai ir būtiskas gan investīcijas, gan eksports, gan arī inovācijas, piektdien Latvijas valdības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) augsta līmeņa sanāksmes atklāšanā sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Viņa akcentēja, ka ārvalstu investīcijas Latvijā ir ļoti gaidītas - ne tikai jaunas investīcijas, bet arī tās, kas jau ir Latvijā.

Ministru prezidente uzrunā pateicās FICIL un visiem, kas ir iesaistījušies daudzu ekonomikai svarīgu jautājumu risināšanā, tostarp arī nekustamā īpašuma birokrātijas mazināšanas virzībā uz priekšu.

Drīzumā valdībā paredzēts skatīt projektu nekustamā īpašuma jomā, kas samazinās būvniecības termiņus, regulējuma izmaiņas, teritorijas attīstības plānošanas dokumentu termiņus. Siliņa norādīja, ka šādas izmaiņas ir svarīgas katram investoram un biznesam.

Ceturtdien, 26.septembrī, ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls ("FinCEN") paziņoja par rosināto sankciju pret "ABLV Bank" atcelšanu. Siliņa uzrunā norādīja, ka šis 2018.gada lēmums radīja smagas sekas Latvijas reputācijai, tāpēc lēmums par sankciju atcelšanu uzlabos investīciju vidi un starptautisko reputāciju attiecībā uz Latviju.

Nākamā gada prioritātes darbam kopā ar Ārvalstu investoru padomi Latvijā (FICIL) būs cilvēkkapitāla attīstība, produktivitātes celšana un investīciju veicināšana, piektdien pēc Latvijas valdības un FICIL augsta līmeņa sanāksmes sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Viņa norādīja, ka puses strādā pie tā, lai Latvijā būtu jaunas ārvalstu investīcijas, tomēr tik pat svarīgi ir jau Latvijā esošie investori.

Ministru prezidente uzsvēra, ka jau pašreiz ir vairāki ārvalstu investoriem svarīgi jautājumi, kas virzās uz priekšu, tostarp arī nekustamā īpašuma birokrātijas mazināšana.

Tāpat Siliņa akcentēja, ka janvārī sāktās iniciatīvas valsts pārvaldes reorganizēšanā un birokrātiskā sloga mazināšanā ir tas, ko sagaida arī ārvalstu investori.

Vienlaikus plānots turpināt darbu pie valsts kapitālsabiedrību konkurētspējas un labas korporatīvās pārvaldības. Siliņa norādīja, ka plānots valsts kapitālsabiedrības, tostarp arī pašvaldību kapitālsabiedrības padarīt caurspīdīgākas, lai tām varētu piesaistīt papildu finansējumu un tās kļūtu efektīvākas un eksportspējīgas.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) izdevusi rīkojumu ierosināt disciplinārlietu pret Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Lēmums pieņemts, pamatojoties uz dienesta pārbaudes komisijas 2024.gada 7.maija starpziņojumā konstatētajiem apstākļiem un tiesību normu pārkāpumiem. Starpziņojumā secināts, ka Citskovskis, iespējams, nekvalitatīvi pildot likumu normas, ir izdarījis disciplinārpārkāpumu, proti, amata pienākumu nepamatotu nepildīšanu vai nolaidīgu un nekvalitatīvu pienākumu pildīšanu, tostarp neatbilstoši rīkojoties ar finanšu līdzekļiem, kā rezultātā valstij nodarīts būtisks mantisks zaudējums vai radīts valsts interesēm būtisks kaitējums.

Līdz ar Siliņas rīkojumu ir izveidota disciplinārlietas izmeklēšanas komisija, kuru vadīs Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mihails Papsujevičs. Komisijā strādās Finanšu ministrijas Iekšējā audita departamenta direktore Arina Andreičika, Ekonomikas ministrijas Administrācijas vadītāja Dace Gaile, Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Aija Grīnberga, Ministru prezidenta parlamentārā sekretāre Dace Kļaviņa un Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Aleksejs Remesovs.

Viena no iespējām, kā segt potenciāli augošos aizsardzības izdevumus, ir celt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi par vienu procentpunktu, ceturtdien intervijā Latvijas Radio atzina finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Ministrs sacīja, ka valsts budžetu plānošanā daudz kas būs atkarīgs no ģeopolitiskās situācijas.

Ja Latvijai būs būtiski jāpalielina ārējās un iekšējās aizsardzības izdevumi, tad ir vēl viena neliela rezerve - PVN celšana par vienu procentpunktu, ko Latvija var atļauties, pauda Ašeradens.

Finanšu ministrs atzina, ka, piemēram, kaimiņvalsts Lietuva ir sagatavojusi nodokļu izmaiņu paketi, kurā paredz apmēram 400 miljonu eiro ieņēmumus, lai nodrošinātu aizsardzības izmaksas.

"Tā ir realitāte, ar ko Latvijai ir jārēķinās. Tātad mēs uzmanīgi vērtēsim, kā attīstīsies nodokļu situācija līdz rudenim, bet izslēgt šo situāciju nevaram," pauda finanšu ministrs.

Iedzīvotājiem, kuriem vētra radījusi zaudējumus, vispirms ir jāvēršas pēc palīdzības pie saviem apdrošinātājiem, bet pēc tam - pie savām pašvaldībām, pēc Krīzes vadības padomes ārkārtas sēdes teica Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Kā aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses pārstāve Viktorija Gribuste, Krīzes vadības padomes sēdes laikā, uzklausot ekspertu atzinumus, kā arī atbilstoši Ūdenssaimniecības apsaimniekošanas likuma 1.pantā noteiktajam, tika secināts, ka spēcīgo lietavu izraisītās sekas ir klasificējamas kā plūdi, attiecīgi apdrošināto īpašumu saimnieki var pretendēt uz apdrošinātāju kompensācijām.

Ekonomikas un Finanšu ministrijai kopā ar Latvijas Banku tuvākajā laikā ar apdrošināšanas jomas pārstāvjiem būšot jāpārrunā kompensāciju izmaksa plūdu radīto seku kompensēšanai.

Kā sacīja premjere Siliņa, par kopējiem vētras radītajiem zaudējumiem vēl pāragri spriest, jo visas vētras sekas vēl nav apzinātas, no daudzās ēkām pat vēl nav izsūknēts ūdens.

Valdība 11.jūnijā pēc ilgām diskusijām vienojās par ceļa karti "Rail Baltica" projektam, taču vēl nav rasta pilnīga skaidrība par finansējuma piesaisti, otrdien preses konferencē atzina Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Ministru kabinets (MK) otrdien izskatīja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par "Rail Baltica" projekta tvērumu un īstenošanas plāniem, nodrošinot projekta funkcionalitāti un starpvalstu dzelzceļa līniju savienojumu. Valdība izvērtēja arī piedāvāto "Rail Baltica" projekta pirmās kārtas ieviešanas tvērumu līdz 2030.gadam, kuras īstenošanas izmaksu aplēses ir 6,4 miljardi eiro.

Valdība pilnībā apstiprināja to tvēruma daļu, kas tiek finansēta no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) ar 15% valsts līdzfinansējumu, kā arī pieņēma zināšanai to daļu, kurai nav iespējams finansējumu nodrošināt no EISI. Elementus šajā tvēruma daļā un tiem nepieciešamo finansējumu būs nepieciešams apstiprināt ar atsevišķiem MK lēmumiem.

Latvijas budžeta situācija pašlaik nav ļoti pozitīva, šorīt intervijā TV3 izteicās premjere Evika Siliņa (JV).

Pēc viņas vārdiem, dažādu ārēju apstākļu ietekmē budžeta situācija esot saspringta daudzās Eiropas valstīs, turklāt Eiropas Savienība prasa budžeta disciplīnu.

Politiķe cer uz Eiropas Centrālās bankas lēmuma par procentlikmju samazināšanu pozitīvu ietekmi uz valsts budžeta situāciju.

Savukārt taujāta par iespējamo nodokļu celšanu Latvijā, Siliņa stāstīja, ka "nodokļu grupa" garās diskusijās ir "saražojusi" ļoti daudz ideju, un tagad esot izaicinājums saprast, ko no iecerēm vajag un ir iespējams izdarīt. Jāizvērtē, kuras būs tās prioritātes, kuru dēļ mēs kaut ko darītu, piebilda politiķe.

Siliņa atkārtoti atzīmēja, ka valdībā un koalīcijas līmenī oficiālu lēmumu par šo jautājumu nav, un viņa kā premjere oficiāli neesot iepazīstināta ar iecerēm.

Jaunu kravu piesaistei ostās nepieciešami vairāki gadi un detalizēts plāns, kā to sasniegt, norādīja Latvijas Stividorkompāniju asociācijas (LSA) pārstāvji.

LSA informē, ka 28.martā notikušajā Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēdē Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) atzinīgi novērtēja līdz šim paveikto ostu pārorientācijā uz jaunām kravām, industriālo zonu attīstībā un jaunu investīciju piesaistē.

Tāpat iesaistītās puses sēdē vienojās izveidot darba grupu, kura divu mēnešu laikā izstrādās detalizētu plānu, kā saglabāt tranzīta nozari un pārstrukturēt kravu plūsmu caur Latviju.

LSA padomes loceklis Jānis Kasalis atzīmē, ka ostas jau patlaban meklē veidus, kā aizstāt līdzšinējās kravu plūsmas, tomēr tām nav pieejams nekāds atbalsts.

Kasalis uzsver, ka jaunu kravu piesaistei nepieciešami vairāki gadi un detalizēts plāns, kā to visiem kopā sasniegt, ņemot vērā nozares specifiku un to, cik investīcijas un projekti ir lēni un komplicēti.

Baltijas Ministru padomes Premjerministru sanāksmē Ministru prezidente Evika Siliņa ar Lietuvas un Igaunijas premjeriem vienojusies par kopīgu koordināciju "Rail Baltica" jautājumos, lai nodrošinātu projektam nepieciešamo finansējumu un iedzīvotāji pēc iespējas ātrāk varētu sākt izmantot "Rail Baltica" dzelzceļa trasi. Tāpat pārrunāti reģiona drošības un noturības jautājumi.

Ministru prezidente Evika Siliņa: "Rail Baltica" ir nozīmīgs Baltijas valstu konkurētspējas un militārās mobilitātes projekts, un izaicinājumi tā pabeigšanai ir ne tikai Latvijai, bet arī Lietuvai un Igaunijai. Tas ir apjomīgs, vairāku gadu projekts, un savulaik aprēķinātās izmaksas nevienā no valstīm neatbilst infrastruktūras izbūves izmaksām, kādas tās ir šobrīd. Rosināju izveidot augsta līmeņa starpvalstu koordinācijas formātu, lai ikdienā risinātu kopīgos projekta jautājumus. Tāpat nepieciešamā papildu finansējuma piesaistei ir vajadzīga vienota stratēģija un koordinēta rīcība."

Baltijas valstu premjerministri pārrunāja arī nepieciešamo atbalstu Ukrainai, uzsverot kopīgu darbu pie Eiropas Savienības sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju, ka arī iespējām vērsties pret sankciju apiešanu. Tāpat tika pārrunāts arī atbalsts Ukrainai tās ceļā uz dalību Eiropas Savienībā.

Notiek centieni sabalansēt budžetu un neveikt sāpīgas "griešanas", uzsvēra premjere Evika Siliņa (JV), komentējot diskusijas par nodokļu reformu.

Viņa akcentēja, ka nodokļi un budžets ir valdības darbakārtības jautājums. Pēc Siliņas paustā, nākamā gada budžeta izveidošana nav vienkārša, piemēram, Igaunija par 2% palielina pievienotās vērtības nodokli, Somija - samazina cilvēkresursus, budžetu valsts pārvaldē, arī sociālās garantijas.

"Mēs saprotam, ka "griešanas" būtu sarežģītas un tās ilgtermiņā atstātu sekas arī uz tautsaimniecību. Tāpēc nodokļu reforma ir jāsalāgo ar budžetu, jo citādāk to nevar pieņemt. Nodokļi un budžets nav atraujami viens no otra, jo tas vienmēr ir saistīts ar fiskālo telpu," pauda Siliņa.

Ministru prezidente akcentēja, ka vasarā politiskajās aprindās, politiķu starpā notika diskusijas, kā šis modelis varētu izskatīties, savukārt otrdien, 20.augustā, partneri tika iepazīstināti ar kompromisa variantu, kas bija politiķu caurskatīts. Viņa uzsvēra, ka tā bija pirmā reize, kad partneri, iespējams, ieraudzīja priekšlikumos to, ko viņi tur nevēlējās redzēt, jo tie personīgi skāra katru organizāciju.

Algu izaugsme publiskajā pārvaldē jāpiebremzē, sākot ar pašiem politiķiem, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Kas notiek Latvijā?" pauda premjere Evika Siliņa (JV).

Viņa atgādināja, ka ir politiskā vienošanās pārskatīt publiskās pārvaldes izdevumus. "Tas nozīmē, ka visai publiskajai pārvaldei ir jāpiebremzē algu izaugsme, noteikti sākot ar mums pašiem politiķiem," viņa teica.

Vienlaikus patlaban neesot vēlme "kaut ko griezt" tā, kā to dara igauņi.

Runājot par valsts pārvaldes tēriņiem kopumā, premjere nenoliedza, ka, iespējams, ir jāpiesaista auditori, kas vērtētu publisko pakalpoju funkcijas.

Tāpat viņa uzsvēra, ka izdevumus var mazināt, centralizējot funkcijas un apvienojot iestādes. Viņa atklāja, ka lielas izmaiņas varētu būt ekonomikas nozarē.

Siliņa norādīja, ka nevēlas risināt šo situāciju ar "cilvēku griešanu".

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) izdevusi rīkojumu uz dienesta pārbaudes laiku no amata atstādināt Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, informēja premjeres preses sekretārs Aleksis Zoldners.

Atstādināšanas laikā Valsts kancelejas direktora pienākumus uzdots pildīt Valsts kancelejas direktora vietniecei juridiskajos jautājumos Inesei Gailītei.

Siliņa trešdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču žurnālistiem uzsvēra, ka Valsts kancelejas vadītājs agri no rīta tika informēts par atstādināšanu no amata, kamēr notiek dienesta pārbaude.

Ministru prezidente sacīja, ka otrdien saņemtās ziņas no Valsts kontroles (VK) liecinot, ka "situācija ir gana nopietna", un atstādināšana ir nepieciešama, lai dienesta pārbaude notiku pēc iespējas objektīvāk.

Tāpat Siliņa norādīja, ka uzdevusi Valsts kancelejai mainīt sistēmu, sakārtot normatīvo bāzi, lai speciālie lidojumi būtu iespējami, taču tiem jābūt finansiāli izsvērtiem. Premjeres ieskatā, jāsakārto arī iepirkumu sistēma.

"Jaunā vienotība" (JV) un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ir vienojušās atteikties no abiem saviem atbalstītajiem kandidātiem Latvijas Bankas prezidenta amatam - līdzšinējā prezidenta Mārtiņa Kazāka un "Attīstības finanšu institūcijas Altum" ("Altum") valdes priekšsēdētāja Reiņa Bērziņam, lai līdz nākamā gada sākumam tomēr mēģinātu vienoties par vienu visas koalīcijas virzītu kandidātu, sociālajos tīklos paziņoja premjere Evika Siliņa (JV).

Kazāku amatam virzīja "Progresīvie" un JV, bet Bērziņu - ZZS, un tieši Bērziņam bija lielākās iespējas iegūt amatu, jo viņu atbalstīja arī opozīcijas partiju Nacionālas apvienības (NA), "Apvienotā saraksta" (AS) un "Latvija pirmajā vietā" deputāti. Opozīcijas partija "Stabilitātei" bija pieteikusi arī trešo kandidātu - Pāvelu Kuzminu.

Siliņa tagad vēsta, ka koalīcijas partijas vienojušās "par nepieciešamību virzīt kopīgu kandidātu" Latvijas Bankas prezidenta amatam, tāpēc ZZS un JV deputāti atsauks parakstus par attiecīgi Bērziņa un Kazāka izvirzīšanu, lai janvārī JV, ZZS un "Progresīvie" izvirzītu jaunu kandidātu.

Abu partiju politiķiem atsaucot savus parakstus, Kazākam un Bērziņam vairs nebūs nepieciešamā desmit deputātu atbalsta kandidatūras izvirzīšanai, līdz ar to rītdienas balsojumā paliks tikai viens kandidāts - Kuzmins, kuram citas partijas atbalstu nav solījušas.

Pēc divu stundu ilgām diskusijām valdība otrdien apstiprināja jauno zāļu uzcenojuma modeli, kuram vajadzētu samazināt recepšu zāļu cenas.

Vienlaikus valdība vienojās, ka tas varētu stāties spēkā nākamā gada 1.janvārī, dodot laiku sagatavoties izmaiņām. Iepriekš tika paredzēts, ka iedzīvotāji izmaiņas varētu redzēt no šā gada 1.novembra, tomēr pēc farmācijas nozares paustajiem iebildumiem vairāku mēnešu garumā, tika sperts kompromisa solis, paredzot izmaiņu spēkā stāšanos nākamajā gadā.

Kā informēja Veselības ministrijā (VM), jaunais uzcenojumu modelis paredz atteikties no necaurspīdīgās procentuālās pieejas uzcenojuma mehānismā lieltirgotavām un aptiekām, kas var motivēt aptiekās pārdot pacientiem dārgākus medikamentus, nevis līdzvērtīgas efektivitātes zāles, kas ir lētākas. Tā vietā būs viens fiksēts uzcenojums visām kompensējamajām zālēm un recepšu zālēm par iepakojumu neatkarīgi no cenas lieltirgotāvām un fiksētu uzcenojumu trīs cenu grupās aptiekām.

Par Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" akcijām interesi pirms potenciālā akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) izrādījis kāds stratēģiskais investors, preses konferencē pēc otrdienas valdības sēdes sacīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P), investora vārdu neatklājot.

Pēc Briškena vārdiem, tās ir labas ziņas, jo investors varētu iesaistīties "airBaltic" kapitālā mazākuma paketē, bet pēc tam attiecīgi kopīgi varētu virzīties uz IPO.

Ministrs norādīja, ka šajā gadījumā runa ir tikai par "airBaltic" valsts kapitāldaļām, kā arī patlaban ir svarīgi vienoties par pēc iespējas izdevīgākiem nosacījumiem abām pusēm. "Mūsu gadījumā - Latvijas pusei izdevīgākiem nosacījumiem," sacīja ministrs.

Briškens skaidroja, ka patlaban nevar atklāt konkrētu akciju apjomu, par kādu notiek sarunas, bet noteikti tiek runāts par mazākuma akciju paketi. "Vienlaikus vērtējam iespējas kopā ar šo investoru kopīgi doties uz IPO, kur potenciāli šis investors var izmantot iespēju palielināt savu līdzdalību kompānijā," sacīja ministrs.

Valsts prezidenta priekšlikums nelietderīgi naudu tērējušām iestādēm piemērot finansiālas sankcijas būtu apsverams, aģentūrai LETA pauda finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Vienlaikus finanšu ministrs norādīja, ka būtu nepieciešams rūpīgi izvērtēt tā piemērojamību, lai kādai iestādei uzliktās sankcijas neietekmētu vai neierobežotu vitāli nozīmīgas valsts funkcijas vai programmas, piemēram, izglītībā vai veselībā.

No Finanšu ministrijas puses ir atbalstāms, ka nodokļu maksātāju naudas izlietojumam ir jābūt maksimāli efektīvam un nav pieļaujami nelietderīgi tēriņi, pauda Ašeradens. Valsts prezidenta ierosinājums būtībā ir paplašināt atbildību no amatpersonas, kā tas ir šobrīd, uz institūciju.

Ašeradens norādīja, ka šobrīd Latvijā Valsts kontrole ir atbildīgā revīzijas iestāde, kas noskaidro, vai rīcība ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu ir tiesiska, pareiza, lietderīga un atbilst sabiedrības interesēm, savukārt atbildību par finanšu līdzekļu izlietojumu iestādē nes attiecīgās iestādes vadītājs un atbildīgās amatpersonas.

Valdību veidojošo partiju politiķi apsver iespēju atjaunot "deputātu kvotas", kuras iepriekš asi kritizētas.

Par "deputātu kvotām" sauc valsts budžeta naudu, kas rezervēta deputātu izvēlētiem projektiem.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV) žurnālistiem pauda, ka 2025.gada budžetā nav paredzētas "deputātu kvotas", bet koalīcijā vēl par to tiks spriests.

Savukārt Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), reaģējot uz Reira izteikumiem, sociālajos tīklos paziņoja, ka "deputātu kvotas" netikšot atjaunotas, par to esot vienošanās koalīcijā. ''Esam noteikuši skaidrus un vienlīdzīgus nosacījumus budžeta līdzekļu piešķiršanai,'' pauda Siliņa.

Reirs "neredz neko sliktu" "deputātu kvotās". Viņaprāt, deputāti, tiekoties ar iedzīvotājiem, redz sabiedrības vajadzības "nedaudz savādāk".

Dzelzceļa projekts "Rail Baltica" ir tik dziļā bedrē, ka tas var fundamentāli ietekmēt esošo valsts budžetu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" vērtēja "Rail Baltica" Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs Andris Kulbergs (AS).

Viņš piekrita, ka "Rail Baltica" ir gadsimta un Latvijas vēsturē lielākais projekts, kam ir potenciāls izgāzties kā gadsimta lielākajai problēmai, ietekmējot ikvienu cilvēku Latvijā.

"Ugunsgrēks ir diezgan milzīgs, un tas ir jādzēš. Te nav politiskas cīņas, ir jāsaprot, kā uzlikt uz sliedēm vilcienu, kas no tām nogājis. Komisijai jāsaprot, kā vilciens tik fundamentāli nogājis no sliedēm, kāpēc nenostrādāja neviena no drošības lampiņām nevienā līmenī," pauda opozīcijas deputāts.

Kulberga ieskatā projekts esot tik dziļā bedrē, ka tas var fundamentāli ietekmēt pilnīgi visu Latvijas budžetu, tostarp pašreizējo. Apdraudējums saistīts nevis ar to, kur ņemt naudu atlikušajiem projekta posmiem, bet par to, ka var nesaņemt jau piešķirto naudu, nepildot līgumā noteikto.

NATO pieņemts lēmums par vairāk nekā 160 miljonu eiro finansējuma piešķiršanu militārās ostas attīstībai Liepājā Karostas teritorijā, tviterī raksta aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Atbilstoši projektam tikšot būvētas jaunas piestātnes, izveidota atbalsta infrastruktūra un veikti gultnes padziļināšanas darbi. Šis projekts būtiski uzlabos mūsu spējas ātri uzņemt NATO spēkus, vērtējis Sprūds.

Aizsardzības ministrija (AM) pagaidām sīkāku informāciju par tviterī izziņoto projektu nav izplatījusi.

Liepāju piektdien apmeklēja arī Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), kura ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) štāba un Jūras spēku amatpersonām pārrunājusi militārās ostas attīstības plānus, aģentūru LETA informēja premjeres birojs.

"Tikko pieņemtais lēmums par 160 miljonu eiro NATO finansējumu Liepājas Karostas militārās ostas attīstībai nostiprinās mūsu valsts aizsardzības spējas un būs arī būtisks pienesums Liepājas ekonomikai," izteikusies Ministru prezidente.