Nākamā gada prioritātes darbam kopā ar Ārvalstu investoru padomi Latvijā (FICIL) būs cilvēkkapitāla attīstība, produktivitātes celšana un investīciju veicināšana, piektdien pēc Latvijas valdības un FICIL augsta līmeņa sanāksmes sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Viņa norādīja, ka puses strādā pie tā, lai Latvijā būtu jaunas ārvalstu investīcijas, tomēr tik pat svarīgi ir jau Latvijā esošie investori.
Ministru prezidente uzsvēra, ka jau pašreiz ir vairāki ārvalstu investoriem svarīgi jautājumi, kas virzās uz priekšu, tostarp arī nekustamā īpašuma birokrātijas mazināšana.
Tāpat Siliņa akcentēja, ka janvārī sāktās iniciatīvas valsts pārvaldes reorganizēšanā un birokrātiskā sloga mazināšanā ir tas, ko sagaida arī ārvalstu investori.
Vienlaikus plānots turpināt darbu pie valsts kapitālsabiedrību konkurētspējas un labas korporatīvās pārvaldības. Siliņa norādīja, ka plānots valsts kapitālsabiedrības, tostarp arī pašvaldību kapitālsabiedrības padarīt caurspīdīgākas, lai tām varētu piesaistīt papildu finansējumu un tās kļūtu efektīvākas un eksportspējīgas.
Siliņa akcentēja, ka enerģētikas jomā Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) paveiktais no ārvalstu investoru puses tiek vērtēts atzinīgi. Premjere sacīja, ka KEM izveidošana ir bijusi efektīva, jo pašreiz "ir viens atbildīgais, kas atbild par klimata politiku un zaļo mērķu nospraušanu un sasniegšanu".
Vienlaikus Siliņa sacīja, ka ir jāturpina darbs, jo enerģijas pietiekamība būs viens no rādītājiem, kas varētu piesaistīt vēl vairāk ārvalstu investoru.
Valdība un FICIL līdz nākamajai augstākā līmeņa padomes sanāksmei 2025.gadā apņēmusies sadarboties gudras, efektīvas un atvērtas valsts pārvaldes nodrošināšanā. Tāpat plānots turpināt administratīvā sloga mazināšanu nekustamo īpašumu attīstības jomā, kā arī vienoties par jaunām jomām, kurās mazināms administratīvais slogs.
Vienlaikus puses vienojušās turpināt "de-riskinga" stratēģijas ieviešanu, saskaņā ar kuru kredītiestādes un finanšu iestādes nodrošina sadarbības sākšanu ar klientiem, ievērojot risku novērtējumu pieeju. Paredzēts arī izstrādāt regulējumu ekonomiski izdevīgai refinansēšanas īstenošanai ne tikai privātpersonām, bet arī uzņēmumiem. Plānots arī stiprināt labu korporatīvo pārvaldības principu īstenošanu gan valstij piederošajās kapitālsabiedrībās, gan privātā kapitāla uzņēmumos.
Puses vienojās turpināt darbu pie valsts kapitālsabiedrību pārvaldības jautājumiem un finansējuma pieejamības. Tāpat plānots veicināt skaidru uzdevumu un pārvaldības sadalīšanu pieaugušo izglītības un pārkvalifikācijas politikas jomā. Kā arī plānots īstenot valsts institūciju un nevalstisko organizāciju savlaicīgāku un saskaņotāku savstarpējo sadarbību, prognozējot darba tirgus pārmaiņas un veicot nepieciešamos pārkārtojumus, tostarp paplašinot vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognožu izmantošanu rīcībpolitikas veidošanā.
Paredzēts arī turpināt Nacionālā enerģētikas un klimata plāna (NEKP) ieviešanu un sniegt skaidru vēstījumu par to sabiedrībai. Kā arī paredzēts veicināt Eiropas Savienības mērķiem atbilstošu enerģētikas politiku un sekmēt enerģētisko drošību, tostarp paredzot skaidru regulējumu vēja parku attīstībai Latvijā.
Valdība un FICIL vienojās turpināt darbu, lai radītu priekšnoteikumus Latvijas konkurētspējai mākslīgā intelekta tehnoloģiju attīstības jomā, plānots arī skaidri definēt Latvijas ilgtermiņa attīstības mērķi, lai būtiski palielinātu investoru uzticību, nodrošinot paredzamu uzņēmējdarbības vidi un stiprinot tiesiskumu, tiesību aktu kvalitāti un tiesu efektivitāti. Paredzēts arī efektīvi apkarot ēnu ekonomiku, kas ietekmē godīgu konkurenci, turpināt plānoto aktivitāšu savlaicīgu un pilnvērtīgu ieviešanu, kā arī mazināt nesodāmības apziņu sabiedrībā.
FICIL valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska preses konferencē norādīja, ka sarunas dalībnieki izvirzījuši ambīciju, kļūt par efektīvāko valsti Eiropas Savienībā (ES), un šī mērķa sasniegšanai būs nepieciešamas ļoti daudzas reformas, no kurām daļa ir pieteiktas un sāktas.
Tāpat sanāksmes laikā FICIL pārstāvji pievērsa uzmanību cilvēkkapitāla jautājumiem. Elksniņa-Zaščirinska norādīja, ja Latvija grib piesaistīt lielas investīcijas, īpaša uzmanība jāpievērš cilvēkkapitāla stratēģijai, tostarp izglītības sistēmas pārveidošanai, darbam ar esošajiem cilvēkiem un to kā pārkvalificēt un padarīt cilvēkus atbilstošus nākamā ekonomiskā cikla vajadzībām.
Runājot par enerģētikas jomu un zaļo transformāciju, Elksniņa-Zaščirinska sacīja, ka "tas ir ne tikai liels izaicinājums, bet arī liela iespēja mūsu valstij". Viņa uzsvēra, ka vairāki ārvalstu investori jau pašreiz pieteikuši ambiciozus plānus investēt šajā jomā.
Jau ziņots, ka piektdien notika Latvijas valdības un FICIL augsta līmeņa sanāksme, kurā valdība un investori diskutēja par investīciju vidi Latvijā un nepieciešamajiem pasākumiem tās attīstīšanai.
Latvijas valdības un FICIL augsta līmeņa tikšanās notiek kopš 1999.gada, to mērķis ir nodrošināt strukturētu informācijas un viedokļu apmaiņu starp investoriem un vietējiem politikas veidotājiem, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi un sekmētu ārvalstu investīciju ieplūdi Latvijā.
Latvijas valdības un FICIL ikgadējās sanāksmēs piedalās ministri, augsta līmeņa ierēdņi un FICIL biedru uzņēmumu vadītāji.
