Eksperti

Uzņēmumu kreditēšana kā nosacījums valsts attīstībai – kā to veicināt?

Kerli Vares, Luminor bankas vadītāja Latvijā,29.10.2024

Jaunākais izdevums

Latvijas spēku un veiktspēju lielā mērā nosaka mūsu uzņēmumu spēks. Tāpēc katrs no jauna dibināts uzņēmums ir cerīga ziņa Latvijas ekonomikai, katrs, kas spējis iekarot savu nišu un sācis eksportēt – tā ir lieliska ziņa mūsu valstij, bet uzņēmums, kas konkurē globālā līmenī, ir uzvarai pielīdzināms, vērā ņemams sasniegums.

Visus ieguvumus no stipriem uzņēmumiem pat grūti uzskaitīt – no labi apmaksātām darba vietām un nodokļu nomaksas līdz valsts reputācijai un uzticamībai investoru acīs. Jauns kredītlīgums, ko parakstām ar perspektīvu uzņēmumu, ir vislabākā ziņa arī bankām, jo kreditēšana ir mūsu biznesa pamats. Tomēr Latvijas uzņēmumu interese par finansējuma piesaisti nebūt nav augšupejoša, – drīzāk to var raksturot kā nemainīgi piesardzīgu.

Bankas ir ieinteresētas ekonomikas attīstībā, tomēr kļūdaini būtu domāt, ka ekonomikas attīstība primāri ir atkarīga no bankām – tās ir gatavas finansēt jaunus projektus un idejas tad, ja paši uzņēmumi ir ieinteresēti kreditēšanā un saskata attīstības iespējas, kā arī tiem ir priekšnoteikumi aizdevumu saņemt. Tāpat bankām ir visai stingras prasības attiecībā uz riskiem, kas var rasties, piešķirot aizdevumus – lielākās bankas Latvijā bez vietējā regulatora uzrauga arī Eiropas Centrālā banka (ECB). Tomēr arī tad, ja nekādas banku uzraudzības nebūtu vispār, bankas nevarētu sākt aizdot, piemēram, nodokļu nemaksātājiem vai uzņēmumiem bez skaidra un pamatota redzējuma par finansējuma mērķi, uzņēmumiem ar necaurskatāmu īpašnieku struktūru, kur var iestāties sankciju pārkāpumu riski.

Uzņēmējus raksturo piesardzība

Latvijā uzņēmējdarbības kreditēšana stagnē, lai gan ekonomika kopumā lēnām attīstās, inflācija ir stabilizējusies, un ECB šogad jau ir samazinājusi procentu likmes. Šādi lēmumi vairo cerību par tuvošanos ekonomikas attīstības cikla maiņai (stagnāciju nomaina augšupeja). Kredītu apjoms Latvijā ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā – šī gada otrajā ceturksnī tas bija vien 27% no IKP, bet vidējais rādītājs ES ir teju 75% . Uzņēmumu segmentā kreditēšanu var raksturot kā noturīgi stagnējošu, jūtams intereses kāpums nav vērojams. Arī Latvijas Bankas vērtējumā šogad kopējā kreditēšana, visticamāk, aizvien būs gausa, – galvenokārt vājas uzņēmumu kreditēšanas dēļ . Par piesardzību liecina arī aptaujas par uzņēmēju noskaņojumu. Šogad veiktā aptauja mazo un vidēju uzņēmēju segmentā iezīmē neiepriecinošu tendenci – vairums uzņēmumu Baltijā (Latvijā 71%, Igaunijā 59%, Lietuvā 71%) vai nu neplāno, vai vēl nav pieņēmuši lēmumu par papildu finansējuma piesaisti šogad. Tas nozīmē, ka šie uzņēmumi šogad lielākoties nebūs spējīgi veikt ieguldījumus attīstībā, un tas var bremzēt tautsaimniecības attīstību. Mūsu banka Baltijas līmenī piedāvā vienādas iespējas finansējuma saņemšanai, taču uzņēmēju vēlme to saņemt starp valstīm atšķiras. Ja Latvijā uzņēmumiem izsniegto kredītu apmērs ir ap 6 miljardiem eiro, tad Lietuvā tas ir divreiz vairāk (12 miljardi eiro). Iespējamais iemesls – aizvien vēl nepārdzīvotā 2008. gada krīze, kas vissmagāk skāra tieši Latviju, un ir atstājusi daudz smagākas un paliekošākas sekas, nekā varētu domāt.

Sava loma kreditēšanas veicināšanā, protams, ir arī pašām bankām. Mēs turpināsim darbu, lai uzlabotu tos kreditēšanu ietekmējošos faktorus, kas ir mūsu rokās. Piemēram, ir būtiski, ka dažādu nozaru uzņēmumiem ir pieejama praktiska informācija par to, kā iespējams saņemt bankas finansējumu, izcelt veiksmīgu sadarbību piemērus, kā arī iespēju robežās spēt pielāgoties uzņēmumu specifiskajām vajadzībām.

Neizmantotais potenciāls - būtisks

Jāuzsver, ka Latvijā ir spēcīgi un perspektīvi uzņēmumi, kuri varētu vairāk ieguldīt savā attīstībā un augt, taču pagaidām atturas to darīt. Kopumā Latvijā dažādās uzņēmējdarbības formās ir reģistrēti vairāk nekā 180 tūkstoši uzņēmumu un komersantu. Daļa no tiem nav aktīvi un uzņēmējdarbību neveic, taču aizdevumus kopumā ir saņēmuši vien ap 20 tūkstošiem uzņēmumu (t.sk. līzinga finansējums). Nozarei analizējot uzņēmumus, kuri teorētiski varētu pretendēt uz aizdevuma saņemšanu, tādu ir aptuveni 21 tūkstotis. Pieņemot, ka daļa nespētu izpildīt aizdevumu piešķiršanas nosacījumus un vēl daļai kredīts nav nepieciešams, atliktu aptuveni trešdaļa jeb 8 tūkstoši uzņēmumu. Ja tie tiktu finansēti līdzīgi kā esošie aizdevumu tirgus dalībnieki, kredītportfelis kopumā varētu palielināties par aptuveni 2 miljardiem eiro.

Kā savā Finanšu pieejamības pārskatā norāda Latvijas Banka, “pašlaik ir vērā ņemams uzņēmumu kreditēšanas potenciāls, tomēr būtiskākam aktivitātes kāpumam nepieciešams turpināt uzņēmumu finansiālās veselības stiprināšanu.” Ja agrāk kopumā novērojām, ka aizdevumiem pieteicās uzņēmumi, kuri tiem lielākoties nekvalificējās, tad patlaban diemžēl esam nokļuvuši otrā galējībā – tie uzņēmumi, kuri potenciāli varētu saņemt aizdevumu un turpināt izaugsmi, pat nepiesakās finansējumam, tostarp baidoties no atteikuma.

Attīstībai nepieciešami ilgtermiņa risinājumi

Uzņēmumu kreditēšanas kāpināšanai nav kāda viena “superlīdzekļa”, kuru pielietojot viss atrisinātos. Tas ir vairāku faktoru kopums, kurā paši galvenie, manuprāt, ir četri. Pirmkārt, ir būtiski jāsamazina ēnu ekonomikas izplatība, jo, piemēram, aplokšņu algu maksātāji nevar un nevarēs kvalificēties aizdevuma saņemšanai, un tā tie faktiski laupa sev iespēju attīstīties. Otrkārt, uzņēmēji dažādās aptaujās un diskusijās ir norādījuši uz birokrātiju kā bremzējošu faktoru – valstij ir jāidentificē smagnējākās procedūras un prasības un tās jāvienkāršo. Treškārt, uzņēmumu vēlme augt un attīstīties ir cieši saistīta ar uzticēšanos valstij un tās attīstībai kopumā. Šis ir daudz plašāks ilgtermiņa jautājums, taču politikas veidotāju rokās ir radīt un uzturēt kopīgu redzējumu par valsts attīstības virzienu, kuram pievienotos arī uzņēmēji. Viens no šādiem virzieniem varētu būt, piemēram, drošības un aizsardzības stiprināšana, kur bankas ir gatavas piedalīties kā jaunas nozares finansētāji.

Lai kreditēšana augtu, jāatbalsta kapitālintensīvas nozares, kā, piemēram, rūpniecība, kur ir plašas attīstības iespējas, un zaļās enerģijas projekti. Pēc savas bankas datiem redzam, ka aktīvi līdzekļus attīstībā iegulda lauksaimniecības, mežsaimniecības un kokapstrādes nozares. Jo vairāk tiek ieguldīts rūpniecības infrastruktūrā, jo straujāk aug pieprasījums pēc kreditēšanas. Šajā kontekstā ir būtiski spēt apgūt arī pieejamos ES fondu līdzekļus.

Vienots valsts attīstības redzējums atraisītu uzņēmējos drosmi ieguldīt savā attīstībā, jo, kā liecina mazo un vidējo uzņēmumu aptaujas, 38% uzņēmēju aizņemas pēc iespējas mazāk, jo guvuši savu mācību iepriekšējās krīzes laikā. Pašpārliecināti un ambiciozi uzņēmēji ir ceturtais ekonomisko attīstību veicinošais faktors. Bez šiem, iespējams, varētu meklēt vēl citus veidus, kā veicināt uzņēmumu vēlmi ieguldīt savā attīstībā, taču skaidrs ir tas, ka spēcīgas uzņēmējdarbības vides veidošanās un no tās izrietošā valsts ilgtermiņa attīstība nebūs iespējama bez ilgtermiņa risinājumiem minēto problēmu risināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kreditēšanas tirgū šī gada otrajā pusē vērojamas pozitīvas tendences, – pēc ilgstoša piesardzības perioda, iedzīvotāji un uzņēmēji sāk apsvērt ilgtermiņa investīciju projektus, kā rezultātā kreditēšanas portfelis pakāpeniski aug.

Kopējais kredītportfelis ir pieaudzis par 4,3% (salīdzinot 2024.gada jūnija beigu datus ar 2023.gada jūnija beigu datiem). Straujāku kreditēšanas pieaugumu varētu sagaidīt tad, ja mērķtiecīgāk augtu Latvijas ekonomika, Finanšu nozares asociācijas (FNA) rīkotajā pasākumā norādīja Latvijā lielāko komercbanku vadītāji. Valdības vēlme budžeta vajadzību segšanai ieviest Solidaritātes iemaksu kreditēšanu neveicinās un drīzāk radīs pretēju efektu.

Ar aktualitātēm kreditēšanas jomā un valdībā apstiprinātā Solidaritātes iemaksu likumprojekta sagaidāmo ilgtermiņa ietekmi uz kreditēšanu un Latvijas konkurētspēju medijus iepazīstināja Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps, Luminor bankas vadītāja Latvijā un Finanšu nozares asociācijas Padomes priekšsēdētāja Kerli Vares, SEB bankas valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere, Swedbank valdes priekšsēdētājs Lauris Mencis un Citadele valdes loceklis Valters Ābele.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kas notiks, ja, gaidot kreditēšanu, bankas apliek ar nodokļiem?

Jānis Goldbergs,09.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd finanšu nozarei ir aktuāla Solidaritātes iemaksas likuma jeb banku virspeļņas nodokļa virzība. Nodoklis tiek plānots kā terminēts, tomēr zināms, ka jebkura terminēta nodokļa darbības ilgums var tikt pagarināts, tādēļ nav skaidra tā ilgtermiņa ietekme

Vēl aizvien nav saprotams šī nodokļa pamatojums, jo tas adresēts tikai vienai nozarei un arī tur visas bankas Latvijā nav liekamas vienā maisā.

Ir saprotama valsts interese gūt papildu ieņēmumus dažādu nodokļu veidā, tomēr kāda būs tieši šo centienu praktiskā ietekme, jautājām finanšu nozares pārstāvjiem. Atbildes uz Dienas Biznesa jautājumiem sniedza Uldis Cērps, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs, Kerli Vares, Luminor bankas vadītāja Latvijā, kura reprezentē lielo banku pozīciju, un Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs, kurš reprezentē nelielo banku viedokli. Gan asociācijai, gan lielo banku un nelielo banku izvēlētajiem pārstāvjiem uzdodam vienus un tos pašus jautājumus, jo banku profili, darbības specializācija, apgrozījumi, kreditēšanas jomas tik ļoti atšķiras, ka vienpusējs skaidrojums būtu nepilnīgs, turklāt šo atšķirību uztverei ir būtiska nozīme, veidojot jelkādus normatīvos aktus finanšu nozarei. Jautājumi ir šādi:- Kā saprotat virzāmā likuma pamatojumu un jēgu?- Kāda ir tā faktiskā ietekme uz nozari?- Kādas ir iespējamās ilgtermiņa sekas, ja likums ir spēkā ilgāk par vienu gadu?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada trešajā ceturksnī pieaudzis Luminor bankas privātpersonām izsniegto kredītu apjoms, samazināti izdevumi un uzlabojusies kredītportfeļa kvalitāte, vienlaikus saglabājot spēcīgu likviditāti un kapitāla pozīcijas, informē banka.

Oktobrī Moody’s paaugstināja Luminor kredītreitingu līdz A2 līmenim.

Šajā ceturksnī Luminor peļņa Baltijā pēc nodokļiem veido 55 miljonus eiro, kas ir mazāk nekā līdzvērtīgā periodā pērn, kad tā bija 64,9 miljoni eiro. Peļņa pirms nodokļu nomaksas praktiski nemainījās un bija līdzvērtīga kā pagājušajā gadā, sasniedzot 67,7 miljonus eiro.

Bankas izdevumu un ienākumu attiecības koeficients ir 50,0% un vidējā gada pašu kapitāla atdeve ir 13,1%.

Arvien uzlabojās bankas kredītportfeļa kvalitāte. Ienākumus nenesošie kredīti saruka par 10.1 miljoniem eiro, sasniedzot 1,9% līmeni no bruto aizdevumiem, pateicoties kredītu atmaksām un dzēšanām.

“Ekonomiskā situācija radīja izaicinājumus gan privātpersonu, gan uzņēmumu kreditēšanā. Uzņēmumi Latvijā ir ļoti piesardzīgi, kad runa ir par aizņemšanos – iespējams, uzņēmēju noskaņojumu aizvien ietekmē iepriekš piedzīvotās ekonomiskās grūtības, tāpēc kreditēšana ir gausa. Privātpersonu kreditēšanā ir pozitīvāka noskaņa – šajā ceturksnī novērojām jau pieaugumu izsniegto mājokļu kredītu apjomā. Cerīgāku skatu nākotnē rada arī pakāpeniskais Euribor likmes samazinājums, kas varētu palielināt kreditēšanas aktivitāti, tādējādi atbalstot arī valsts ekonomikas attīstību,” norāda Kerli Vares, Luminor bankas vadītāja Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šī gada 1. oktobra, Finanšu nozares asociācijas(FNA) vadītāja amatā stāsies Uldis Cērps, kurš ir atzīts starptautiska mēroga finanšu eksperts un ar plašu pieredzi pasaules finanšu un banku sektorā.

U.Cērpam ir 30 gadu profesionāla pieredze finanšu nozarē. Viņš bija pirmais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājs un vadīja to 8 gadus, kopš iestādes dibināšanas 2000. gadā. No 2008. līdz 2017. gadam viņš strādājis Zviedrijas Finanšu uzraudzības iestādē “Finansinspektionen”, kur bijis tās vadības grupas loceklis un vadīja banku uzraudzības departamentu. U.Cērps ir pārstāvējis Zviedrijas Finanšu inspekciju Bāzeles banku uzraudzības komitejā un Eiropas banku iestādē, kur vadījis arī vairākas starptautiskas darba grupas, viņš aktīvi darbojies arī Finanšu stabilitātes padomē (Financial Stability Board) un 6 gadus bijis iesaistīts Eiropas investīciju bankas Audita komitejā.

Komentāri

Pievienot komentāru