Latvijas kreditēšanas tirgū šī gada otrajā pusē vērojamas pozitīvas tendences, – pēc ilgstoša piesardzības perioda, iedzīvotāji un uzņēmēji sāk apsvērt ilgtermiņa investīciju projektus, kā rezultātā kreditēšanas portfelis pakāpeniski aug.
Kopējais kredītportfelis ir pieaudzis par 4,3% (salīdzinot 2024.gada jūnija beigu datus ar 2023.gada jūnija beigu datiem). Straujāku kreditēšanas pieaugumu varētu sagaidīt tad, ja mērķtiecīgāk augtu Latvijas ekonomika, Finanšu nozares asociācijas (FNA) rīkotajā pasākumā norādīja Latvijā lielāko komercbanku vadītāji. Valdības vēlme budžeta vajadzību segšanai ieviest Solidaritātes iemaksu kreditēšanu neveicinās un drīzāk radīs pretēju efektu.
Ar aktualitātēm kreditēšanas jomā un valdībā apstiprinātā Solidaritātes iemaksu likumprojekta sagaidāmo ilgtermiņa ietekmi uz kreditēšanu un Latvijas konkurētspēju medijus iepazīstināja Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps, Luminor bankas vadītāja Latvijā un Finanšu nozares asociācijas Padomes priekšsēdētāja Kerli Vares, SEB bankas valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere, Swedbank valdes priekšsēdētājs Lauris Mencis un Citadele valdes loceklis Valters Ābele.
“Kreditēšana jāskata kontekstā ar ekonomikas attīstību, – šobrīd atrodamies lēnā attīstības posmā, un tas attiecas gan uz Latviju, tā arī eiro zonu kopumā. Lēnas izaugsmes apstākļos ar strauju kreditēšanas pieaugumu rēķināties nevar. Jāņem vērā arī valsts konkurētspēja un tas, ka Latvija daudzās jomās uzrāda viduvēju sniegumu. Būtiskam attīstības izrāvienam ir vajadzīga veicinoša uzņēmējdarbības vide un stabila nodokļu sistēma, pozitīva demogrāfija, augsta darbaspēka produktivitāte, zema ēnu ekonomika un virkne citu nosacījumu. Daudzos šajos aspektos sasniegti tikai viduvēji rādītāji, tāpēc grūti saskatīt iespējas ļoti straujam kreditēšanas pieaugumam, ko sasniegt tiecas Solidaritātes iemaksu likumprojekts. Mūsu aprēķini liecina, ka likumprojektā paredzētās maksimālās nodokļa atlaides saņemšanai kreditēšana būtu jākāpina par aptuveni 13%, kas esošajos apstākļos ir maz ticams,” norādīja Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps.
Vienlaikus U. Cērps uzsvēra, ka Latvijai ir virkne priekšnosacījumu labai ilgtermiņa attīstībai, – vidējs valsts parāda līmenis, labi kapitalizēta banku sistēma, institucionālā un valūtas stabilitāte un citi. “Politikas veidotāji var rēķināties ar to, ka finanšu sektors ir un būs aktīvs partneris, runājot par valsts konkurētspējas jautājumiem ar valdību un Saeimu. Kopīgi strādājot pie Latvijas konkurētspējas vairošanas, ekonomiskā izaugsme dabiski veicinās kreditēšanas pieaugumu,” sacīja U. Cērps.
Luminor bankas vadītāja Latvijā, Finanšu nozares asociācijas Padomes priekšsēdētāja Kerli Vares uzsvēra vairākas jomas, kam ir potenciāls kreditēšanas veicināšanai Latvijā - jāiegulda kapitāla intensīvajās nozarēs, piemēram, rūpniecībā un “zaļajos” projektos, tāpat būtiski apgūt ES fondu līdzekļus. Aizsardzības, drošības nozarei ir potenciāls, kā arī valsts mēroga infrastruktūras projekti, plašāk izmantojami būtu PEP projekti, kā, piemēram, Ķekavas apvedceļš. Liels potenciāls kreditēšanā ir ēku energoefektivitātes projektiem gan siltināšanā, gan renovācijā. K. Vares arī norādīja uz nepieciešamību mazināt “pelēkās ekonomikas” īpatsvaru, piemēram, nekustamo īpašumu jomā, lai darījumos tiktu uzrādīta patiesā īpašuma vērtība, kas būtu iespējams ieviešot fiksētu īpašuma nodevas apmēru kā Igaunijā, nevis piesaistot to īpašuma darījuma summai.
Komentējot Solidaritātes iemaksu, U. Cērps norādīja, ka tās projekts nav uzskatāms par īsti solidāru, jo plānots, ka šo nodevu maksās tikai bankas. “Neredzam, ka šī nodeva esošajā likumprojekta redakcijā var veicināt kreditēšanu.”
Arī Swedbank valdes priekšsēdētājs Lauris Mencis vērsa uzmanību uz to, ka valdības iecerētais likumprojekts savu mērķi veicināt kreditēšanu visdrīzāk nesasniegs un ilgtermiņā būs ekonomikai nelabvēlīgs. “Esam sekojuši valdības aicinājumam par nepieciešamību kreditēt vairāk, un aizvadīto trīs gadu laikā mūsu bankas kredītportfelis ir pieaudzis par 16% jeb 590 miljoniem eiro. Tagad, līdz ar jaunā likuma redakciju, saņemam signālu, ka tas radīs lielākas izmaksas, nekā tad, ja būtu kreditējuši mērenāk. Protams, kreditēšana ir banku pamatbizness, vienlaikus neskaidri noteikumi, kas ietver potenciālas izmaksas, būtu jāzina laikus. Saprotam, ka budžetā ir daudz vajadzību, tostarp, atbalstām papildu ieguldījumus valsts drošībā un aizsardzībā, taču nav saprotams, kāpēc slogs ir uzlikts tikai uz vienas nozares pleciem, īpaši apstākļos, kad runājam par investīciju tempu kāpināšanu Latvijas ekonomikā. Turklāt plānotajā nodokļa tvērumā ir atstāta arī jaunā kreditēšana, kas rada pretrunas. Piemēram, bieži piesauktajā Lietuvas piemērā jaunā kreditēšana nodoklī nav ietverta, un tā ir milzīga atšķirība no Latvijā paredzētā regulējuma.”
L. Mencis uzsvēra, ka likumprojektā paredzētā nodokļa atlaide un ar to saistītā kreditēšanas pieauguma prasība, esošajos ekonomikas attīstības apstākļos un pie pašreizējā pieprasījuma pēc finansējuma, lielajām bankām ir nesasniedzams mērķis.
Raksturojot kreditēšanu uzņēmējdarbībā, SEB bankas valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere norādīja, ka Latvijā ir liels skaits nelielu uzņēmumu – 92% uzņēmumu gada apgrozījums nepārsniedz vienu miljonu eiro un tikai 21 tūkstotis uzņēmumu (no vairāk nekā 112 tūkstošiem) atbilst finansējuma piešķiršanas kritērijiem.
“Pēdējo trīs gadu laikā uzņēmumu finanšu rādītāji ievērojami uzlabojušies, – neskatoties uz satricinājumiem ekonomikā, ir nopelnīti gandrīz 14 miljardi eiro. 11 miljardi eiro ir palikuši uzņēmumos, un varētu tikt ieguldīti ekonomikā. Tomēr Latvijas ekonomikas un konkurētspējas kontekstā mums ir pārāk maz lielo uzņēmumu, kas saistīts, piemēram, ar neattīstīto kapitāla tirgu. Papildu bankām ir vajadzīgs arī cita veida finansējums, piemēram, kapitāla tirgū, ārvalstu investīciju veidā, kas šeit ienāk uz ilgāku laiku, tāpēc prognozējama uzņēmējdarbības un nodokļu vide ir vitāli nozīmīgs nosacījums,” sacīja I. Tetere.
Raksturojot kreditēšanas pieauguma tempus, bankas Citadele valdes loceklis Valters Ābele uzsvēra, ka no Lietuvas un Igaunijas Latvija atpaliek galvenokārt divās jomās – hipotekāro kredītu izsniegšanā (4,7 miljardi eiro Latvijā, iepretim 11 miljardiem eiro Igaunijā un 12 miljardiem eiro Lietuvā, 2023.g.) un nekustamo īpašumu un būvniecības nozares finansēšanā. Kreditēšanas apjomus hipotekāro kredītu jomā ietekmē arī nekustamā īpašuma cenu starpība jaunajos projektos. Piemēram, dzīvokļa vidējā cena Rīgā ir 2200 eiro par kvadrātmetru, Viļņā – 2600 eiro par kvadrātmetru, bet Tallinā – 3200 eiro par kvadrātmetru.
“Iedzīvotāju noskaņojums un pirktspēja uzlabojas, arī procentu likmes tiek mazinātas, kas ir labs pamats hipotekāro kredītu izsniegšanai. Tomēr vai jauns nodoklis veicinās kreditēšanu? Drīzāk nē, jo tā esošā redakcija nozīmē vai nu ļoti strauju kreditēšanas pieaugumu, kas esošajos apstākļos īsti nav iespējams, vai arī došanos pretējā virzienā, lai mazinātu nodokļa slogu,” sacīja V. Ābele.
