Ikviens cer uz pārtikušām vecumdienām, ko beidzot pavadīt, pelnīti atpūšoties un nesatraucoties par savu finansiālo situāciju. Tomēr šobrīd Latvijā pensija veido tikai ap 40% no iedzīvotāju pirmspensijas ienākumiem, un prognozes liecina, ka, līdzšinējām tendencēm būtiski nemainoties, tās apmērs noslīdēs līdz 30%, kas ir būtisks ienākumu kritums.
Pieņemot izskanējušās iespējamās izmaiņas likumdošanā, kas paredz pensiju 2. līmeņa iemaksu samazinājumu par 33%, šobrīd strādājošo Latvijas iedzīvotāju cerības uz finansiāli drošām vecumdienām tiktu būtiski ietekmētas, ievērojami samazinot pensijas uzkrājumu. Ja 2022. gadā vidēji uz 1000 cilvēkiem darbspējas vecumā (15-64 gadi) bija 360 personas, kas sasniegušas pensionēšanās vecumu, tad prognozēts, ka 2040. gadā šis skaits palielināsies līdz 492 personām, savukārt 2050. gadā tie būs jau 572 cilvēki jeb par aptuveni 60% vairāk nekā pašreiz. Šādām demogrāfiskās slodzes prognozēm piepildoties, būtiski pasliktināsies valsts spēja nodrošināt pienācīgu 1. līmeņa pensiju apmēru.
“Pie prognozētās demogrāfiskās situācijas Latvijā pensiju 1. līmenis jeb vecuma pensija nevarēs nodrošināt ne tuvu tādu ienākumu līmeni, pie kāda ir pieradis strādājošs cilvēks. Saglabājoties izaicinošai demogrāfiskai situācijai, sabiedrības novecošanās rezultātā pieejamais pensiju kapitāls būs jādala uz arvien lielāku cilvēku skaitu, līdz ar to arī valsts nodrošinātajai pensijai būs arvien grūtāk pienācīgi aizvietot pirms pensijas vecuma atalgojumu. Pašreizējās prognozes liecina, ka 2050. gadā vienu pensionāru uzturēs divi strādājošie, nevis trīs, kā tas ir patlaban, attiecīgi tas ir 33% kritums to strādājošo skaitā, kas, balstoties uz solidaritātes principu, nodrošina pensiju 1. līmeņa izmaksu tā brīža pensionāriem,” uzsver Luminor aktīvu pārvaldīšanas un pensiju vadītājs Atis Krūmiņš.
Eksperts komentē, ka daudziem strādājošajiem pensiju 2. līmenis būs vienīgais reālais nākotnes uzkrājums. Tieši tādēļ izskanējusī ideja samazināt pensiju 2. līmeņa iemaksas no 6% uz 4% no sabiedrības labklājības viedokļa ir nepieņemama. Šāda lēmuma pieņemšana ievērojami pasliktinātu šobrīd strādājošo cilvēku nākotnes finansiālo situāciju, turklāt šāds iemaksu samazinājums nozīmētu arī aptuveni 33% kritumu pensiju 2. līmeņa uzkrājumā. Arī Luminor pavasarī veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka 78% Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu vecumdienām veido pensiju 2. līmenī, savukārt 31% veic iemaksas pensiju 3. līmenī, un tie ir populārākie uzkrājumu veidi iedzīvotāju vidū.
“Aptaujas dati iezīmē ainu, cik ļoti cilvēki paļaujas uz pensiju 2. līmeņa uzkrājumu kā vienu no pamatiem vecumdienu nodrošināšanai. Ja tiek plānots realizēt iemaksu samazināšanu uz 4%, šāda rīcība izraisa nopietnas bažas un pat skumjas, domājot par šī brīža strādājošo izredzēm saņemt pieklājīgu pensiju vecumdienās, ko papildus apliecina drūmās demogrāfijas tendenču prognozes. Lai arī šīs iemaksas ir tikai daļa no uzkrājuma vecumdienām šī brīža strādājošajiem, tās ir viena no būtiskākajām pensijas kapitāla sastāvdaļām, uz ko iedzīvotāji paļaujas. Turklāt šādas izmaiņas varētu likt straujāk paaugstināt pensionēšanās vecumu, darba gadu pieaugumam pārsniedzot sagaidāmā mūža ilguma pieaugumu – tādējādi strādājošajiem ne vien ilgāks laiks jāpavada darba tirgū, bet vienlaikus arī atpūtas gadi dzīves nogalē tiek saīsināti,” uzsver pensiju eksperts Atis Krūmiņš.
Kopumā uzkrājuma veidošana, izmantojot pensiju 2. un 3. līmeni, ir efektīvs veids, kā parūpēties par savu labklājību vecumdienās. Iemaksas pensiju 2. līmenī visiem strādājošajiem tiek veiktas automātiski no nodokļu nomaksas, ikmēnesi (patlaban) novirzot 6% no darba algas, savukārt, izvēloties dalību pensiju 3. līmenī, ikvienam ir iespēja veikt brīvprātīgas iemaksas – pašam nosakot to lielumu un biežumu. Atis Krūmiņš atgādina, ka, lai izveidotu stabilu uzkrājumu, svarīgi iemaksas veikt regulāri, bez lieliem pārtraukumiem un to apjomu laika gaitā palielināt, piemēram, pieaugot algai vai citiem ienākumiem.
