Turpinās diskusijas par to, vai Lietuvā pagarināt termiņu pagaidu banku solidaritātes nodevai, kas uz diviem gadiem tika ieviesta pērn, paziņoja premjerministre Ingrīda Šimonīte, piebilstot, ka par šo jautājumu notiek konsultācijas ar Lietuvas Banku.
Pagaidu solidaritātes nodevas pagarināšana būs atkarīga no tā, cik lielus ieņēmumus valsts varēs gūt no šīs nodevas, viņa paskaidroja.
"Es nevaru teikt, ka diskusija ir beigusies, jo viss ir atkarīgs no nodokļu bāzes," intervijā lietišķo ziņu portālam "vz.lt" klāstīja Šimonīte, piebilstot, ka turpinās sarunas ar Lietuvas centrālo banku. "Es nesaku, ka šis jautājums ir pilnībā slēgts, bet tas nav avots uz septiņiem vai desmit gadiem, lai kā mēs uz to skatītos," viņa teica.
Pēc premjerministres domām, banku darbība būs atkarīga arī no tā, kā tirgi reaģēs uz turpmākajiem Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumiem.
Tā kā Lietuvas Banka paredz, ka bankas šogad pagaidu solidaritātes nodevas veidā samaksās 220 miljonus eiro, bankas valdes loceklis Simons Krēpšta iepriekš sacīja, ka centrālā banka neredz nepieciešamību ierosināt nodevas pagarināšanu, piebilstot, ka šis gads banku sektoram būs "ārkārtīgi ienesīgs gads".
Lietuvas opozīcijas Sociāldemokrātiskās partijas priekšsēdētāja Vilija Blinkevičūte ierosināja pagarināt pagaidu solidaritātes nodevas piemērošanu.
Šo nodevu, kas ieviesta 2023.gadā, aprēķina no tīrajiem procentu ienākumiem, kas pārsniedz bankas vidējos ienākumus pēdējo četru gadu laikā par vairāk nekā 50%. Nodeva tika ieviesta pēc tam, kad bankas Lietuvā sāka gūt milzīgu peļņu no ECB strauji paaugstinātajām procentu likmēm.
Bankas ir samaksājušas vairāk nekā 250 miljonus eiro solidaritātes nodevas iemaksās par 2023.gadu, un tiek lēsts, ka par 2024.gadu tās samaksās aptuveni 220 miljonus eiro.