Jaunākais izdevums

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) maksu par pases izsniegšanu no nākamā gada cels par 10 eiro, bet no 2026.gada - vēl par 6 eiro, informē Iekšlietu ministrija (IeM).

PMLP valsts nodevu par pasi bija iecerējusi būtiski palielināt jau šī gada sākumā, taču sabiedrības spiediena rezultātā iecere tika pārskatīta. Gada sākumā maksu par pasi bija plānots celt no 30 uz 60 eiro, skaidrojot to ar jauna dizaina pasu ieviešanu, jauniem drošības risinājumiem, dokumentu aprites sistēmas uzturēšanu un citiem izdevumiem. Beigās tika nolemts nodevu celt par četriem eiro, līdz ar to pašlaik pamatmaksa par pases izsniegšanu ir 34 eiro.

Tagad IeM un PMLP ir atgriezušās pie ieceres par būtiskāku pases nodevas palielināšanu, jo budžetā trūkstot līdzekļu: "Veidojot 2025.gada budžetu, iekšējā drošība tika noteikta kā viena no prioritātēm, taču, ņemot vērā budžeta iespējas, tāpat kā visām nozarēm, arī iekšlietu nozarei tika dots uzdevums samazināt bāzes izdevumus nākamo četru gadu periodam. Lai nodrošinātu iekšlietu nozares procesu nepārtrauktību un neveidotu izdevumu samazinājumu uz sabiedrības drošības rēķina, rasts risinājums finansējuma iztrūkumu izlīdzināt, pakāpeniski palielinot nodevas par PMLP pakalpojumiem."

Maksu par pasu un eID karšu izsniegšanu plānots palielināt gan no 2025.gada 1.janvāra, gan no 2026.gada 1.janvāra. Plānots, ka no nākamā gada standarta maksa par pases izgatavošanu tiks palielināta par desmit eiro, bet gadu vēlāk nodevu cels vēl par sešiem eiro, tādējādi maksa par pases izsniegšanu sasniegs 50 eiro. Līdzīgs kāpums būs arī nodevai par eID kartes izgatavošanu.

Pašlaik pases izsniegšana desmit darbdienu laikā maksā 34 eiro, bet divu darbdienu laikā - 60 eiro, savukārt personas apliecības izsniegšana šajos termiņos maksā attiecīgi 15 un 30 eiro.

Pēc IeM sniegtās informācijas, pēc cenu celšanas tiks saglabāti valsts nodevu atvieglojumi par personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu - bērniem un jauniešiem līdz 20 gadu vecumam, pensionāriem, kā arī personām ar I vai II grupas invaliditāti. Šīm sabiedrības grupām nodeva par personu apliecinoša dokumenta izgatavošanu standarta kārtībā celsies "vien par pieciem eiro" gan 2025.gadā, gan 2026.gadā, pausts IeM paziņojumā.

Pašlaik šīm sabiedrības grupām pases izsniegšana desmit darbdienu laikā maksā 15 eiro, bet divu darbdienu laikā - 30 eiro, savukārt personas apliecības izsniegšana šajos termiņos maksā attiecīgi 5 un 15 eiro.

"Izmaiņas nodevās nav saistītas ar kādiem jaunievedumiem," atzīmēts paziņojumā.

IeM informē, ka PMLP cels nodevas arī par vīzu izsniegšanu un ārvalstnieku apkalpošanu, taču izvērstāka informācija par gaidāmo maksājumu apjomu nav sniegta. Pašlaik, piemēram, Šengenas vīzas pieprasīšana pamatā maksā 90 eiro, bet dažādos apstākļos nodevas apmēri var būt gan mazāki, gan lielāki.

"Apzinoties iekšlietu nozares pienākumus, bija skaidrs, ka izdevumu samazinājums nedrīkst notikt uz sabiedrības drošības rēķina - ikdienas darbiem, piemēram, narkotiku aprites kontrole, ko veic Valsts policija, Valsts robežsardzes patrulēšana uz robežas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta tehnikas uzturēšana, degviela izbraukumiem uz izsaukumiem un citām objektīvām ikdienas vajadzībām. Tādēļ, veidojot 2025.gada budžetu, iekšlietu nozarē bija kritiski svarīgi atrast iespējas papildu finansējuma avotiem, lai nodrošinātu visu šo procesu nepārtrauktību," paziņojis iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja ieceri no nākamā gada būtiski paaugstināt nodevu apmēru par personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) valsts nodevu par pasi bija iecerējusi būtiski palielināt jau šī gada sākumā, taču sabiedrības spiediena rezultātā iecere tika pārskatīta. Gada sākumā maksu par pasi bija plānots celt no 30 uz 60 eiro, skaidrojot to ar jauna dizaina pasu ieviešanu, jauniem drošības risinājumiem, dokumentu aprites sistēmas uzturēšanu un citiem izdevumiem. Beigās tika nolemts nodevu celt par četriem eiro, līdz ar to pašlaik pamatmaksa par pases izsniegšanu ir 34 eiro.

Rudenī Iekšlietu ministrija un PMLP atgriezās pie ieceres par būtisku pases nodevas palielināšanu, jo budžetā trūkstot līdzekļu. Maksa par personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu tiks palielināta divos piegājienos - no 2025.gada 1.janvāra un no 2026.gada 1.janvāra. Piemēram, nodeva par pases izsniegšanu vispirms no nākamā gada tiks palielināta par desmit eiro, bet no aiznākamā gada - vēl par sešiem eiro, kopējai maksai sasniedzot 50 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) atliks jaunās automatizētās robežkontroles sistēmas ieviešanu trešo valstu pilsoņiem, jo dažas bloka valstis tam vēl nav gatavas, ceturtdien paziņojusi ES iekšlietu komisāre Ilva Jūhansone.

Tā dēvēto ieceļošanas/izceļošanas sistēmu (Entry/Exit System, EES), ar kuru tiks atcelti spiedogi pasēs, bija plānots ieviest no 10.novembra. Taču Jūhansone paziņoja, ka šis datums vairs nav aktuāls, jo Francija, Vācija un Nīderlande nav gatavas jaunās sistēmas ieviešanai.

"Es ceru, ka mēs varēsim sākt pēc iespējas ātrāk, bet pagaidām nav jaunu termiņu," pēc ES dalībvalstu iekšlietu ministru sanāksmes Luksemburgā žurnālistiem sacīja Jūhansone.

Saskaņā ar jauno sistēmu no ieceļotājiem tiks vākta informācija un biometriskie dati, tai skaitā sejas attēli un pirkstu nospiedumi.

Automatizētā sistēma, par kuru pirmo reizi vienojās 2017.gadā, aizstās manuālo spiedogu iespiešanu pasē. Tā reģistrēs apmeklētāju ieceļošanas un izceļošanas datumu, kā arī reģistrēs uzturēšanās termiņa pārsniegšanas gadījumus un atteiktas ieceļošanas gadījumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas tiesas ir konfiscējušas diviem krievu izcelsmes uzņēmējiem piederošas luksusa villas un citus aktīvus vairāk nekā 70 miljonu eiro vērtībā, veicot izmeklēšanu par naudas atmazgāšanu, pirmdien paziņoja lietai tuvi avoti.

Francijas valdība ir atzinusi, ka tā saskaras ar nopietnām grūtībām aktīvu identificēšanā un konfiscēšanā, kas bieži pieder ārvalstu čaulas kompānijām.

Pēc izmeklēšanas uzsākšanas martā Francijas tiesas ir atļāvušas konfiscēt nekustamo īpašumu Grasas pilsētā un luksusa villas Senrafaelas un Grimo pilsētās Francijas dienvidaustrumos, piebilda ziņu avots.

Šajā izmeklēšanā atklājās "stipras aizdomas" par šo īpašumu iegādei izmantoto "līdzekļu izcelsmes slēpšanu", piebilda ziņu avots.

Saskaņā ar avotu sniegtajām ziņām konfiscētie īpašumi pieder uzņēmējiem Ruslanam Gorjuhinam un Mihailam Opengeimam. Abiem ir Kipras pases.

Kad ziņu aģentūra AFP sazinājās ar šo uzņēmēju advokātiem, viņi nesniedza komentārus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības valsts kontroles birojam (BVKB) viena no galvenajām prioritātēm būs Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) pilnveidošana, intervijā sacīja BVKB vadītāja Baiba Vītoliņa.

BIS izstrādē jau ir investēti 14 miljoni eiro, no kuriem lielākoties izmantots Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums, un arī pāris turpmākos gadus sistēmas pilnveidei paredzēts miljons eiro gadā.

Vītoliņa uzsvēra, ka BIS pilnveidošana būs BVKB ieguldījums birokrātijas novēršanā, attīstot sistēmas, lai procedūras būtu pēc iespējas vienkāršākas, ērtākas un ātrākas.

Sistēmas attīstīšana tika sākta Ekonomikas ministrijā, BVKB to pārņēma 2017.gadā. Vītoliņa stāstīja, ka sākotnēji sistēma bija vērsta uz būvniecības procesa dokumentācijas elektronisku apriti, taču faktiski tajā bija daži reģistri un iespēja atsevišķus procesus veikt elektroniski.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan tabula rāda pieaugumu, realitāte iezīmējas pavisam cita.

Vidējā mājsaimniecība Latvijā pēc iecerēto nodokļu izmaiņu apstiprināšanas tiks pie lieka simtnieka ģimenes budžetā, taču aplēses rāda, ka nodevas un inflācija to aprīs četrkārtīgi. Pirms pusgada sarēķinājām, cik vidējā mājsaimniecība samaksā nodokļos, un to izdarījām arī tagad, ievērojot, kādas nodokļu izmaiņas iecerētas, un iznāk, ka nodokļos būs jāsamaksā 102,38 eiro mazāk. Visos aprēķinos tiek izmantota tikai un vienīgi 2023. gada vidējā alga un vidējā pensija. Vidējā ģimene valstī mūsu izpratnē ir divi strādājošie – vecāki, kuri saņem vidējo algu pēc Centrālās statistikas pārvaldes 2023. gada datiem, divi pensionāri (vecvecāki), kuri saņem vidējo pensiju pēc tā paša gada statistikas, un divi bērni, kuri tiek skaitīti kā apgādājamās personas. Vērā ņemam tikai lielākos nodokļus – pievienotās vērtības nodokli (PVN), iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Nekādi citi nodokļi vai nodevas netiek ņemti vērā.

Komentāri

Pievienot komentāru