Jaunākais izdevums

Būvniecības valsts kontroles birojam (BVKB) viena no galvenajām prioritātēm būs Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) pilnveidošana, intervijā sacīja BVKB vadītāja Baiba Vītoliņa.

BIS izstrādē jau ir investēti 14 miljoni eiro, no kuriem lielākoties izmantots Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums, un arī pāris turpmākos gadus sistēmas pilnveidei paredzēts miljons eiro gadā.

Vītoliņa uzsvēra, ka BIS pilnveidošana būs BVKB ieguldījums birokrātijas novēršanā, attīstot sistēmas, lai procedūras būtu pēc iespējas vienkāršākas, ērtākas un ātrākas.

Sistēmas attīstīšana tika sākta Ekonomikas ministrijā, BVKB to pārņēma 2017.gadā. Vītoliņa stāstīja, ka sākotnēji sistēma bija vērsta uz būvniecības procesa dokumentācijas elektronisku apriti, taču faktiski tajā bija daži reģistri un iespēja atsevišķus procesus veikt elektroniski.

Tagad pakāpeniski katrā jaunā BIS attīstības posmā tiek pievienoti papildu procesi. Visiem iesaistītajiem tiek nodrošinātas plašas digitālās iespējas, sacīja Vītoliņa. Piemēram, ir izveidota darba laika uzskaites sistēma, kā arī mājas lieta, kas ir kā atbalsts iedzīvotājiem mājas pārvaldīšanā. Būtu svarīgi, lai mājas pārvaldnieki tiešām arī izmantotu šo iespēju, jo sistēma nodrošina ļoti labas iespējas iedzīvotājiem apsaimniekot savu māju, piedalīties lemšanā, pat esot ārzemēs, uzsvēra Vītoliņa.

BIS šobrīd ir viena no lielākajām valsts elektroniskajām sistēmām, un Vītoliņa salīdzināja, ka BIS ir kā Rīga, kas nekad nebūs gatava. BIS lietotāju skaits ir audzis no 56 804 lietotājiem 2020.gada beigās līdz 161 205 lietotājiem šī gada augusta beigās - tas ir trīskāršojies. Būvniecības lietu skaits ir palielinājies no 141 981 uz 289 135 šobrīd, ekspluatācijas lietu - no 46 097 uz 175 141.

"Tuvākajā nākotnē turpināsim darbu pie BIS attīstīšanas procesu automatizācijas un lietojamības, kā arī veiktspējas uzlabošanas virzienā, strādāsim pie koplietošanas risinājumiem, datu atkalizmantošanas un apmaiņas ar citām informācijas sistēmām," sacīja Vītoliņa.

Šogad būtiskākie darbi, kas plānoti, ir mērnieku darba vietas izveide, būves pases ieviešana, Nacionālā kultūras mantojuma padomes datu izmantošana BIS procesos.

Šobrīd BVKB strādā arī pie jauna ERAF projekta sadarbībā ar Valsts zemes dienestu par vienotu būves reģistrācijas procesa ieviešanu. Vītoliņa pauda cerību, ka tas būs sekmīgs un šo procesu padarīs ērtāku. Projekts ir akceptēts, un, visticamāk, nākamā gada beigās darbu varēs uzsākt.

"Domāju, ka lielāko daļu sistēmu pilnībā pabeigt nav iespējams, un vienmēr var ko uzlabot. Šobrīd lielākā daļa no būvniecības procesiem ir iekļauta BIS, un uzlabošanas darbi vairāk ir saistīti ar to, kā darīt vēl labāk, ērtāk un ātrāk. Paredzot būvniecības regulējumā jaunas prasības vai izmaiņas, nepieciešamas izmaiņas arī BIS. Informācijas sistēma vienmēr ir jāuztur atbilstoši laikam," pauda Vītoliņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien darbu Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) direktores amatā sāk līdzšinējā Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) vadītāja Baiba Vītoliņa.

Vītoliņa iepriekš norādīja, ka būvniecība ir viena no nozarēm, kurā ir visvairāk administratīvie šķēršļi, un viena no prioritātēm būtu šī jautājuma sakārtošana. Tāpat arī prioritāte būtu ilgtspējīgas enerģētikas attīstība.

Vienlaikus Vītoliņa sacīja, ka būs nepieciešams Ministru kabineta atbalsts finansējumam turpmākai BVKB digitalizācijai - vai nu no Eiropas Savienības vai nacionālajiem fondiem.

Vītoliņa bija PTAC direktore kopš 2005.gada, savukārt iepriekš viņa bijusi EM Tūrisma departamenta direktore, kā arī EM Iekšējā tirgus departamenta direktore.

Jau ziņots, ka BVKB direktores amatu 1.jūnijā personisku iemeslu dēļ atstāja Svetlana Mjakuškina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pērn novērots no jauna piedziņai nodoto parāda lietu skaita un summas pieaugums

LETA,20.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārpustiesas parādu atgūšanas nozarē pērn būtiski pieaudzis patērētāju (nebanku) kreditēšanas pakalpojuma sniedzēju nozares no jauna piedziņai nodoto parādu lietu skaits un summa, bet turpina samazināties neatgūto parādu summa, pirmdien preses konferencē informēja Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) vadītāja Baiba Vītoliņa.

Vītoliņa informēja, ka 2023.gadā noslēgto cesijas darījumu rezultātā parāda atgūšanai tika nodotas 121 690 parādu lietas par kopējo summu 274,918 miljoni eiro, savukārt 295 722 parādu lietas par kopējo summu 154,24 miljoni eiro tika nodotas uz pilnvarojuma pamata.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu visās nozarēs vērojams no jauna nodoto parāda lietu skaita un summas pieaugums. Būtiskākais parāda lietu skaits vērojams patērētāju kreditēšanas pakalpojumu jomā, kas parādu atgūšanai nodevusi 92 106 lietas par kopējo summu 193,807 miljoni eiro, un elektronisko sakaru jomā - 92 105 lietas par kopējo summu 19,402 miljoni eiro.

Būtisks pieaugums vērojams arī no kredītiestādēm nodotajām parādu lietām - 35 424 lietas par kopējo summu 172,662 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācijas un Euribor likmes kāpums dažādi ietekmējis Eiropas valstu kredītu tirgu, kamēr dažviet kreditēšana pērn būtiski sabremzējās, citviet aizdevumu apmērs auga.

Latvijā pagājušā gada pēdējā ceturksnī patēriņa kredītu skaits palielinājies par 6,7 %, tikmēr izsniegto hipotekāro kredītu apjoms samazinājies par 9,9 % salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu 2022. gadā, liecina “Kredītinformācijas Biroja” dati.

Polijā hipotekārā kreditēšana aug trīskārtīgi

Pagājušā gada beigās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs kreditēšanas dinamika bijusi ļoti atšķirīga. Piemēram, Čehijā un Rumānijā izsniegto kredītu apjoms būtiski audzis – patēriņa kredīti attiecīgi par 62,7 % un 38,5 %, bet hipotekārie kredīti par 44,1 % un 28,5 %, salīdzinot ar 2022. gada pēdējo ceturksni. Tas liecina par spēcīgu pieprasījumu un labvēlīgiem kreditēšanas nosacījumiem šajās valstīs. Savukārt Polijā izsniegto hipotekāro kredītu apjoms audzis pat trīskārtīgi, jo valsts uzsāka subsīdiju programmu pirmā mājokļa iegādei. Tikmēr Austrija un Nīderlande saskārās ar būtisku kreditēšanas tirgus samazinājumu, liecina “Kredītinformāciju biroju asociācijas” (ACCIS) apkopotā informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru