Diskusijas par attālinātā un klātienes darba līdzsvaru turas karstas gan Latvijā, gan pasaulē. No ASV prezidenta rīkojuma federālajiem darbiniekiem atgriezties birojos darba efektivitātes celšanai līdz pašmāju valsts augstāko amatpersonu aicinājumam valsts pārvaldei atteikties no darba mājās – viedoklis ir visiem un vienaldzīgo nav.
Vai un kāds darba modelis ir piemērots citās nozarēs un uzņēmumos, tostarp apdrošināšanā, kur biznesa pamatā īpaši svarīga ir klientu uzticība, jo rūpējamies par svarīgāko – cilvēku drošības sajūtu negaidītās situācijās?
Eksperiments izgaismo hibrīddarba priekšrocības
Pasaules prakse rāda, ka pilnīga atgriešanās pie tradicionālā biroja darba nav vienīgais ceļš uz panākumiem. Viena no pasaules lielākā tiešsaistes ceļojumu uzņēmuma Trip.com veiktā hibrīddarba testēšana sniedz skaidru atbildi – stratēģiski plānota elastība var būt izšķiroša konkurētspējas priekšrocība. Eksperiments, kurā viena grupa darbinieku strādāja birojā piecas dienas nedēļā, bet otra – tikai trīs, parādīja, ka produktivitātes atšķirību nebija. Turklāt hibrīdmodelis samazināja darbinieku aiziešanu no darba par 35%, īpaši sieviešu vidū un arī to darbinieku vidū, kuriem bija garāks ceļš uz darbu. Atcerēsimies – katrs aizgājušais darbinieks uzņēmumam izmaksā desmitiem tūkstošu eiro. Attiecīgi Trip.com šī politika palīdzēja ietaupīt miljoniem dolāru gadā, neriskējot ar darba izpildes kvalitātes zudumu.
Strādājot tikai attālināti, krītas kvalitāte
Tikmēr citi pētījumi atklāj, ka pilnībā attālināts darbs var kavēt uzņēmumā inovāciju procesus un vājināt komandas saliedētību un sadarbību. Piemēram, kāda ārvalstu uzņēmuma pētījums par 48 000 IT speciālistiem atklāja, ka, lai gan darbinieku iesniegtais ideju skaits nemainījās, to kvalitāte pasliktinājās, strādājot pilnībā attālināti. Hibrīddarba modelī ideju skaits arī samazinājās, taču tas notika komandās ar nesaskaņotu klātienes grafiku. Pētījuma autori uzsver, ka spontānas sarunas un mijiedarbība birojā ir būtiskas inovāciju veicinātājas, kas attālinātajā darbā ir ierobežotas.
Minētie un citi pētījumi liek secināt, ka ideālā darba modeļa izvēle nav viennozīmīga – gan pilnībā klātienes, gan attālinātam darbam ir savi plusi un mīnusi.
Svarīgākais – elastīga pieeja
Arī mūsu uzņēmuma praksē, nodarbinot vairāk nekā 60 darbinieku Rīgā un četrās Latvijas lielākajās pilsētās, esam secinājuši, ka pilnībā attālinātais darbs atsvešina darbiniekus no uzņēmuma. Krītas darbinieku piesaiste uzņēmumam un iesaiste uzņēmuma procesos, kā rezultātā cieš uzņēmuma kultūra. Negatīvi tiek ietekmēts komandas darbs – ir apgrūtināta savstarpējā komunikācija un savstarpējā sadarbība. Klātienē iespējams krietni ātrāk, efektīvāk apmainīties ar informāciju un aktualitātēm. Arī jaunajiem darbiniekiem ir daudz sarežģītāk integrēties uzņēmumā, ja vairums kolēģu ilgstoši netiek sastapti.
Līdz ar to pamatoti var teikt, ka darbs pilnībā tikai no mājām ir t.s. “otrs grāvis”. Zūd darba un dzīves balanss, mazinās darbinieku produktivitāte, jo šo gadu gaitā cilvēki ir ļoti labi iemācījušies strādāt, vienlaicīgi apdarot dažādus mājas darbus, kas noteikti nekāpina darba efektivitāti – kārtojot māju, gatavojot maltītes, apmeklējot veikalus, sporta zāles u.tml.
Apkopojot plusus un mīnusus, esmu pārliecināts hibrīda darba modeļa aizstāvis, jo tas palielina produktivitāti, uzlabo savstarpējo komunikāciju, palielina darbinieku apmierinātību ar darbu un dzīvi kopumā.
Arī dažādi dati un pētījumi liecina, ka hibrīddarbs var būt efektīvs risinājums, ja tiek rūpīgi plānots un balstīts uz skaidriem kritērijiem, piemēram, koordinētiem klātienes grafikiem un labi pārvaldītiem darba snieguma novērtēšanas mehānismiem. Tāpēc īstais izaicinājums nav izvēlēties starp klātienes un attālināto darbu, bet gan atrast elastīgu pieeju, kas apvieno abu modeļu labākās īpašības un pielāgojas konkrētā kolektīva vajadzībām.
