Par galvenajiem notikumiem Latvijas un Baltijas kapitāla tirgū, par lielākajām gaidām un iespējamiem notikumiem, kā arī sīkiem knifiem investoriem iesācējiem Dienas Bizness izjautāja Signet Bank kapitāla tirgus ekspertus Kristiānu Janvari un Edmundu Antufjevu.

Ir pieejama samērā plaša, nu jau var teikt – pat bibliotēka ar jau notikušajām obligāciju emisijām ar Signet Bank atbalstu tajās. Vai iespējams sniegt tādu kā TOP10 emitentu sarakstu, piemēram, pēc kupona likmes? Kas kopš pērnā gada ir bijuši gardākie investoru kumosi?

Edmunds Antufjevs: No pērnā gada obligāciju emisijām no kupona likmes viedokļa es gribētu izcelt pirmo trijnieku – Eleving Group, kas piedāvāja 13% kupona likmi, tam sekoja Storent Group ar 11% kupona likmi un LHV banka ar 10,5% kupona likmi. Šogad šī tendence turpinās, jo kuponu likmes saglabājas augstas. Piemēram, Grenardi Group nāca klajā ar 10% likmes piedāvājumu, savukārt Citadele banka, kas ir liels uzņēmums ar augstu kredītreitingu, piedāvāja 8%.

Augstsprieguma tīkla (AST) zaļās obligācijas jau tiek kotētas biržā, Latvenergo jau bijuši vairāki obligāciju laidieni, savukārt valsts finanšu institūcijas Altum obligācijas tirgū ir kopš 2017. gada, uzsākot savu ceļu regulētos kapitāla tirgos ar zaļo obligāciju emisiju. Kopumā šo uzņēmumu pieredze ir labākais piemērs pārējiem, kā strādāt pareizi un veiksmīgi.

Kāda tā ir, un kādi ir galvenie secinājumi, Dienas Bizness jautāja Altum obligāciju emisiju vadītājai Elīnai Salavai, AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētājam Rolandam Irklim un AS Latvenergo valdes loceklim Guntaram Baļčūnam.

Pēdējā laikā aizvien biežāk izskan viedokļi, ka, valsts un pašvaldību kapitāla sabiedrībām ieejot kapitāla tirgū, tās noteikti iegūs papildu attīstības grūdienu, būs lielāks apgrozījums, parādīsies starptautiskie investori u.tml. Esat šīs kustības aizsācēji un insaideri, jau saistīti ar kapitāla tirgu. Vai varat pateikt priekšnoteikumus, pie kādiem valsts kapitāla sabiedrībai ir vērts un ir arī lietderīgi startēt kapitāla tirgū?

Aviosabiedrības "airBaltic" emitēto obligāciju procentu likme ir salīdzinoši augsta, tomēr darījums uzskatāms par šī brīža situācijā izdevīgu un finansējuma piesaiste kompānijai bija kritiski nepieciešama, uzskata aptaujātie finanšu eksperti.

Investīciju baņķieris un "Prudentia" partneris Ģirts Rungainis sacīja, ka "airBaltic" obligāciju likme ir salīdzinoši augsta, tomēr, ņemot vērā lidsabiedrības un ģeopolitisko situāciju, tā būtu uzskatāma par izdevīgu. Rungainis gaidījis, ka procentu likme varētu būt bijusi vēl augstāka.

"Veiktā obligāciju emisija rāda, ka investori ir gatavi investēt un neuzskata, ka kompānijai būtu maksātnespējas risks. Vienlaikus šī likme norāda, ka riski ir augsti - gan pašas kompānijas riski, gan ģeopolitiskie reģiona riski, gan tūrisma nozares situācija reģionā," teica Rungainis.

Viņaprāt, obligāciju likme varēja būt vēl augstāka, taču valsts iesaiste to iegādē palīdzējusi likmi samazināt. Rungaiņa ieskatā "airBaltic" ir nevis emitējusi piecu gadu obligācijas, bet gan nopirkusi laiku, lai varētu sagaidīt procentu likmju samazināšanos tirgū.

Latvijas kapitāla tirgus aktivitāti var vairot ne tikai lielie valsts uzņēmumi, bet arī pašvaldību kapitālsabiedrības. Rīgas pašvaldības uzņēmumi, ievērojot tirgus mērogu, ir vieni no lielākajiem valstī un noteikti atstātu jūtamu ietekmi uz biržas aktivitāti kopumā, tādēļ arī Dienas Biznesa jautājumi trīs prāvāko Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību vadītājiem par viņu redzējumu, kapitāla nepieciešamību un iespējamajiem riskiem un ieguvumiem procesā.

Jautājumus Dienas Bizness uzdeva AS Rīgas Siltums valdes priekšsēdētājam Ilvaram Pētersonam, SIA Rīgas ūdens valdes loceklei Agnesei Ozolkājai un SIA Rīgas namu pārvaldnieks valdes priekšsēdētājam Mārim Ozoliņam.

Visticamāk, jau esat dzirdējuši par atsevišķu valsts kapitālsabiedrību ienākšanu kapitāla tirgū, emitējot obligācijas par dažādām summām. Kā redzat Latvenergo, Augstspriegumu tīklu un Altum obligāciju emisijas, vai šī pieredze varētu būt noderīga arī pašvaldību kapitālsabiedrībām?

Ilvars Pētersons:- Rīgas Siltums ar interesi seko līdzi valsts kapitālsabiedrību ienākšanai kapitāla tirgū. Šīs obligāciju emisijas ir veiksmīgs piemērs tam, kā kapitāla tirgus var kalpot par papildu finansējuma ieguves avotu, lai nodrošinātu uzņēmumu attīstības un investīciju projektus, vienlaikus piesaistot privāto un institucionālo investoru līdzekļus.Ienākšana kapitāla tirgū, emitējot obligācijas, varētu būt arī potenciāli noderīgs solis, lai finansētu stratēģiskus uzņēmuma projektus vai investīcijas, īpaši tajās jomās, kas saistītas ar ilgtspējību un infrastruktūras modernizāciju. Pirms šādas iniciatīvas izskatīšanas būtu jāveic rūpīga izvērtēšana, analizējot tirgus apstākļus, uzņēmuma finansiālo situāciju un vajadzības, kā arī potenciālos ieguvumus un riskus.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" pēc diviem gadiem varētu pārfinansēt 340 miljonu eiro vērtās obligācijas ar lētāku finanšu instrumentu, preses konferencē 8.maijā sacīja "airBaltic" finanšu direktors Vitolds Jakovļevs.

Komentējot obligāciju darījuma procentu likmi 14,5% apmērā, Jakovļevs norādīja, ka tie ir 49,3 miljoni eiro gadā, bet darījumā ir iestrādāta opcija, ka obligācijas var apmaksāt pēc diviem gadiem, pārfinansējot to ar lētāku instrumentu.

"Līdz ar to šie procentu maksājumi varētu aprobežoties ar diviem gadiem," papildināja Jakovļevs.

Viņš uzsvēra, ka "airBaltic" apzinās, ka tā ir augsta likme, bet vienīgā, kas patlaban aviokompānijai bija pieejama.

"Tas, protams, ir daudz vairāk nekā mēs maksājām līdz šim, kas atbilst reālajai tirgus situācijai, kad likmes un riska pakāpe ir augsta. "airBaltic" biznesa plāns paredz izaugsmi lidmašīnu flotes skaitā, kas var uzlabot rentabilitāti, tādēļ sagaidām, ka peļņas norma uzlabosies, lai apmaksātu šos procentus," sacīja Jakovļevs.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" akciju publisko piedāvājumu plāno izsludināt gada otrajā pusē, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja aviokompānijas izpilddirektors Martins Gauss.

Viņš norādīja, ka pirms akciju publiskā piedāvājuma aviokompānijai ir jāpārfinansē obligācijas, un šobrīd "airBaltic" ir šo obligāciju pārfinansēšanas procesā. "Sāksim ar to, ka pārfinansēsim obligācijas. Pēc tam, kad būsim to veiksmīgi izdarījuši, mēs izsludināsim šo akciju publisko piedāvājumu," sacīja Gauss.

Viņš arī atzīmēja, ka "airBaltic" akcijas plānots iekļaut akcijas biržā "Nasdaq Riga".

Tāpat Gauss pauda, ka tas būs lielākais akciju publiskais piedāvājums Baltijā.

Vienlaikus aviokompānijas vadītājs norādīja, ka "airBaltic" ar potenciālajiem investoriem runā arī par 100 miljonu eiro piesaisti.

Jau vēstīts, ka "airBaltic" plāno piesaistīt arī papildu finansējumu 100 miljonu eiro apmērā. 2023.gada pārskatā norādīts, ka 2024.gada jūlijā beidzas 200 miljonu eiro obligāciju dzēšanas termiņš, tādējādi aviokompānija meklēs ārējo finansējumu, lai refinansētu obligācijas, kā arī kompānija plāno piesaistīt papildu finansējumu apmēram 100 miljonu eiro apmērā.

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

Valdība otrdien atbalstīja Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" obligāciju iegādi līdz 136 miljonu eiro vērtībā, 30.aprīlī preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P).

Valsts šīs obligācijas varētu iegādāties līdzās privātajiem investoriem, ar tādiem pašiem nosacījumiem kā privātie investori, sacīja Briškens. Šāda veida obligāciju investīcijas būšot saskaņā ar tirgus noteikumiem un Eiropas Savienības (ES) valsts atbalsta nosacījumiem.

Briškens skaidroja, ka valdība lēmusi piedalīties obligāciju emisijā līdz 136 miljonu eiro vērtībā, jo esot skaidri redzams ekonomiskais pienesums no procentu maksājumiem, ko valsts saņemtu tādā pašā apmērā kā privātie investori, kā arī tas būtiski veicinātu Latvijas kapitāla tirgus attīstību.

“Valsts iesaistītos ne tikai kā investors finanšu sektorā, bet arī stratēģiski svarīgos valsts uzņēmumos,” sacīja Briškens.

Valstij nākamos četrus gadus būs jāaizņemas vismaz trīs miljardi eiro ik gadu, jo būs jāpārfinansē virkne iepriekš emitētu eiroobligāciju laidienu, kā arī jāfinansē budžeta deficīts un aizdevumi pašvaldībām, intervijā sacīja Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.

"Aizņemšanās vajadzība nākamajos gados ir gana liela, jo ir jāaizņemas ne tikai, lai pārfinansētu eiroobligācijas, bet arī lai finansētu budžeta deficītu un aizdevumus pašvaldībām. Kopējie plānotie aizņemšanās apjomi nākamos četrus gadus ir vismaz trīs miljardi eiro ik gadu. Protams, tas ir atkarīgs arī no tā, kāds budžeta deficīts beigās tiks apstiprināts, kā pildīsies nodokļu ieņēmumi," teica Āboliņš.

Viņš skaidroja, ka šo naudu ir plānots piesaistīt ar dažādiem instrumentiem, bet galvenokārt tās būs obligāciju emisijas starptautiskajos finanšu tirgos eiro vai ASV dolāros, līdzīgi, kā Valsts kase to darīja šogad.

Nākamais instruments, ko Valsts kase izmantos, būs obligāciju izsoles jeb tā saucamie papildu laidieni iepriekš emitētajām obligācijām ar primāro dīleru starpniecību jeb piecām bankām Latvijā, kā arī Austrijas "Erste Bank".

Baltijas aktīvu pārvaldīšanas grupai Invalda INVL piederošā ieguldījumu brokeru sabiedrība INVL Financial Advisors, kas darbojas ar zīmolu INVL Family Office, ir izveidojusi filiāli Latvijā ieguldījumu padomu sniegšanai, tostarp piedāvājot turīgiem klientiem veidot Ģimenes konstitūciju, kas paredz kapitāla ilgtspēju paaudzēs.

Par to arī Dienas Biznesa jautājumi Latvijas filiāles vadītājam Andrejam Martinovam.

Kas ir INVL, kad un kur tas radies un ko dara?

AB Invalda INVL ir biržas uzņēmums. Uzņēmuma akcijas tirgo Baltijas fondu biržā Viļņā. INVL ir biržas emitents jau kopš 1995. gada. Viens no uzņēmuma darbības virzieniem ir Family Office bizness. Lietuvā ir mātes kompānija, bet šeit, Latvijā, ir filiāle. Mūsu bizness ir stingri regulēts, un kompānijai ir Lietuvas bankas izsniegta licence ieguldījumu pakalpojumiem. Latvijā mēs darbojamies kā ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāle. Mūsu galvenais pakalpojums ir ieguldījumu padomi vai rekomendācijas. Pakalpojums ir licencēts, jo tiek sniegts plašam klientu lokam. Šis investīciju padomu pakalpojuma portfelis uzņēmumā veido ap 900 miljoniem eiro. Pakalpojumu izmanto ap 700 klientu, šobrīd tie pārsvarā ir Lietuvā. Pamatā runa ir par turīgām ģimenēm, kurām uzkrājumi ir virs vidējā, teiksim, vairāki simti tūkstošu vai miljonu eiro. Viņiem arī pakalpojums ir domāts.

Augustā globālie finanšu tirgi piedzīvoja ievērojamu svārstīgumu, ko izraisīja jaukti ekonomiskie dati un centrālo banku lēmumi. Tirgus nonācis situācijā, ka arvien lielākas gaidas ir uz ASV Federālo rezervju sistēmu (FRS) un tās lēmumu par iespējamu procentlikmju samazinājumu.

Mēnesis sākās ar bažām, kas radās no vājākiem nekā gaidīts ASV ekonomiskajiem rādītājiem un procentu likmju paaugstināšanas Japānā, kas sākotnēji izraisīja strauju akciju kritumu globālajos tirgos. Tomēr vēlāk noskaņojums uzlabojās, ļaujot tirgiem atgūties un noslēgt mēnesi uz pozitīvas nots. Indeksu līmenī ASV akciju tirgus pieauga par 2,4 %, kamēr Eiropa un attīstības valstis sekoja ar 1,6 % sniegumu. Parāda vērtspapīri, it sevišķi attīstības valstu un ASV valsts obligācijas, guva pozitīvu virzību, pārspējot Eiropas obligāciju tirgu. Lielākais obligāciju cenu kāpums bija vērojams attīstības tirgos ar 1,9 %, kam cieši sekoja ASV paaugstināta riska un investīciju reitinga obligācijas ar attiecīgi 1,5 % un 1,4 % pieaugumu.

BluOr Bank no 9. septembra piedāvās investoriem iegādāties subordinētās obligācijas ar fiksētu 10% gada likmi.

Obligācijas varēs iegādāties gan privātie, gan institucionālie investori, obligācijas nominālvērtība – 1000 EUR, peļņas izmaksa - katru ceturksni.

Kopējais emisijas apjoms - 30 miljoni eiro, kas tiek sadalīts vairākās sērijās. Parakstīšanās tiks atvērta 9. septembrī plkst. 10.00 un tiks slēgta 27. septembrī plkst.15.30.BluOr Bank ir pieredzējis ieguldījumu tirgus dalībnieks.

Pēdējo 20 gadu laikā banka ir piedalījusies vairāk nekā 40 obligāciju emisijās kā emitents, emisijas organizators vai aģents, organizējot 40 veiksmīgas obligāciju emisijas.

BluOr Bank ir viena no 6 lielākajām bankām Latvijā un ir iekļauta piecu sistēmiski nozīmīgu Latvijas finanšu iestāžu vidū. Latvijas, Baltijas un Ziemeļeiropas valstu klienti veido 98% no kopējā klientu īpatsvara.

Finanšu ministram plānots piešķirt pilnvaras izmantot valsts budžeta līdzekļus kapitālsabiedrību, kurās valstij ir izšķiroša ietekme, fiksēta ienākuma vērtspapīru iegādei, liecina Satiksmes ministrijas (SM) saskaņošanai iesniegtie grozījumi likumā par budžetu un finanšu vadību.

Grozījumos likumā par budžetu un finanšu vadību paredzēts piešķirt pilnvarojumu finanšu ministram ar Ministru kabineta lēmumu un Saeimas atsevišķu lēmumu par piekrišanu konkrētam darījumam veikt kapitālsabiedrību, kurās valstij ir izšķiroša ietekme, fiksēto ienākuma vērtspapīru iegādi ar pozitīvu efektu uz valsts budžetu ilgtermiņā.

Patlaban valsts budžeta ieguldījuma nosacījumus nosaka likumā par budžeta un finanšu vadību paredzētie valsts fiskālās pārvaldības noteikumi, kas neatļauj Valsts kasei aizņemties, lai veiktu ilgtermiņa fiksēto ienākumu vērtspapīru iegādi. Tā vietā šie noteikumi pieļauj tikai īstermiņa darījumus, izmantojot brīvos līdzekļus.

Latvija ASV kapitāla tirgū aizņēmusies 1,25 miljardus ASV dolāru (apmēram 1,15 miljardus eiro), liecina Valsts kases publiskotā informācija.

Paziņojumā teikts, ka trešdien, 22.maijā, Latvija ir izcenojusi 10 gadu obligācijas 1,25 miljardu ASV dolāru apmērā, pēc 12 gadu pārtraukuma atgriežoties ASV kapitāla tirgū, lai paplašinātu investoru bāzi un nodrošinātu plašākas aizņemšanās iespējas ar izdevīgiem nosacījumiem nākotnē.

Jaunās 10 gadu obligācijas ar dzēšanas termiņu 2034.gada 30.jūlijā izcenotas ar kredītriska uzcenojumu 83 bāzes punktu apmērā virs etalona likmes jeb ASV Valsts kases obligācijām, ienesīgumu 5,252% un kupona likmi 5,125%.

Lai novērstu valūtas risku, vienlaicīgi ar obligāciju emisiju ir noslēgts valūtas mijmaiņas darījums, faktiskās valsts parāda saistības pārvēršot eiro. "Attiecīgi ASV dolāros denominētu obligāciju efektīvā procentu likme pēc mijmaiņas darījuma ir zemāka nekā līdzīga termiņa aizņemšanās izmaksas eiro," atzīmē Valsts kasē.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" finansiāli tuvojas sabrukumam un Latvijas valdībai būs jāpieņem lēmumi par turpmāko rīcību, paziņojis igauņu aviācijas eksperts Tomass Petersons.

Petersona vērtējumā "airBaltic" ir diezgan vecmodīgs nacionālās lidsabiedrības modelis, kam nepieciešamas lielas investīcijas, tādēļ tuvākajā laikā nav gaidāms, ka lidsabiedrība nesīs peļņu.

Eksperts Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR norādīja, ka, viņaprāt, "airBaltic" biznesa modelis nav pareizs, jo tāda izmēra lidsabiedrībai nacionālās aviokompānijas biznesa modelis neatmaksājas. Viņš to salīdzināja ar agrākās Igaunijas nacionālās aviokompānijas "Estonian Air" mēģinājumiem paplašināties, kas prasa daudz laika un investīciju.

Igaunijas iepriekšējās nacionālās lidsabiedrības "Estonian Air" darbība tika izbeigta saistībā ar Eiropas Komisijas atzinumu, ka Igaunijas valsts sniegtā palīdzība kompānijai nav bijusi likumīga, tādēļ 2015.gadā tika izveidota "Nordic Aviation Group", kas arī atrodas sarežģītā finansiālā situācijā un valsts meklē iespējas to privatizēt.

Sākot ar 2024. gada 1. jūliju, pensiju 2. līmeņa plāna sistēmā ir notikušas izmaiņas – Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) pensiju pārvaldnieku rīcībā nodeva datus par to pensiju plānos esošajiem dalībniekiem.

Pensiju pārvaldniekiem ir būtiska loma izglītošanā par pensiju sistēmas darbību un dažādu plānu atšķirībām un specifiku. Līdz ar 1. jūlija izmaiņām, ir iespēja savus klientus uzrunāt un konsultēt personīgi, iesakot viņu vecumam atbilstošāko pensiju plānu. Izmantojot pieejamos resursus un tiešo komunikāciju ar klientiem, pārvaldnieki varēs palīdzēt iedzīvotājiem pieņemt apzinātākus lēmumus par savu nākotnes finansiālo drošību.

Vidējā statistika Latvijā rāda, ka diemžēl līdz šim vairāk nekā puse iedzīvotāju savu pensiju uzkrājumu veido neatbilstošā plānā. Tas rada divas būtiskas problēmas. Pirmkārt, cilvēkiem trūkst zināšanu un izpratnes par pašiem pamatiem – kā veidojas pensijas uzkrājums, kā nomainīt pensiju plānu un, vēl svarīgāk, kā veicināt pensijas kapitāla pieaugumu ilgtermiņā. Otrkārt, statistika rada bažas par Latvijas iedzīvotāju ilgtermiņa finansiālo drošību. Jaunās izmaiņas sniedz iespēju gan pensiju pārvaldniekiem, gan iedzīvotājiem kopīgi risināt šīs problēmas un veicināt informētāku un atbildīgāku pieeju pensiju uzkrājumu veidošanai.

Zviedrijas lielākajām bankām ir ekspozīcija uz nekustamā īpašuma kompānijām ar lieliem parādiem, tādēļ tās rada risku valsts finanšu sistēmai, teikts centrālās bankas šomēnes notikušās politikas sanāksmes publiskotajā protokolā.

Nekustamā īpašuma riski galvenokārt ir operacionāli, piemēram, paaugstināts un joprojām augošs neizīrēto telpu īpatsvars biroju segmentā, kā arī augsts bankrotu līmenis īstermiņā, norādījis centrālās bankas Finanšu stabilitātes nodaļas vadītājs Olofs Sandstets.

"Tas nozīmē, ka joprojām pastāv risks, ka banku aizdevumu zaudējumi var palielināties," sacījis Standstets. Tomēr viņš konstatējis, ka finansēšanas nosacījumi ir uzlabojušies, jo vairāk nekustamā īpašuma kompāniju emitē obligācijas.

Tādi uzņēmumi kā "Heimstaden Bostad" un "Samhallsbyggnadsbolaget i Norden" pagājušajā gadā, kad strauji pieauga aizņemšanās izmaksas, bet nekustamā īpašuma vērtība samazinājās, nebija gatavi šādai situācijai. Tas apgrūtināja šo kompāniju biznesa modeļu īstenošanu, jo iepriekš tās bija paļāvušās uz lētiem aizņēmumiem Zviedrijas un Eiropas obligāciju tirgos, lai finansētu savu darbību.

Saeima 2.maijā nolēma piekrist valsts dalībai Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" obligāciju iegādē.

Atbilstoši satiksmes ministra Kaspars Briškens (P) lūgumam Saeima piekrita, ka finanšu ministrs veiks "airBaltic" obligāciju iegādi ne vairāk kā 100 miljonu eiro vai ekvivalentā apmērā.

Noteikts, ka šajā lietā valsts ieguldījumu apmērs pret "airBaltic" nepārsniegs 136 miljonus eiro vai ekvivalentu apmēru. No minētās summas uzņēmuma "airBaltic" parāds Valsts kasei 36 miljonu eiro apmērā tiktu pārvērsts par jaunām obligācijām.

Finanšu ministrs obligāciju iegādi veiks atbilstoši nesen pieņemtajiem grozījumiem "Likuma par budžetu un finanšu vadību" un valdībā jau pieņemtam pozitīvajam lēmumam par to.

Šajā lēmumā noteikto ieguldījumu īstenošanā valsts piedalīsies uz tādiem pašiem nosacījumiem un līdzvērtīgā apmērā kā privātie investori.

Valdība otrdien atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) sagatavotos grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz no 2025.gada 1.janvāra līdz 2028.gada 31.decembrim pensiju iemaksu likmes viena procentpunkta pārnesi no pensiju otrā līmeņa uz valsts nefondēto pensiju shēmu jeb pensiju pirmo līmeni.

LM anotācijā skaidro, ka tas ļaus īstenot darbaspēka nodokļu samazinājumu un, iespējams, sekmēs nākotnes vecuma pensiju apmēru kopumā.

Ministrijā norāda, ka ienākumus vecumdienās veido vecuma pensija, kas sastāv gan no pensiju pirmajā līmenī, gan pensiju otrajā līmenī uzkrātā pensijas kapitāla. Ņemot vērā, ka, ieviešot valsts fondēto pensiju shēmu (VFPS), iemaksu likme VFPS tika pārdalīta no pensiju pirmā līmeņa likmes, to attiecīgi samazinot, nevis ieviešot papildu likmi, fondētā pensijas daļa ir nozīmīga vecuma pensijai.

Situācijās, kad notiek būtiskas svārstības finanšu tirgos, pensiju otrajā līmenī uzkrātā kapitāla vērtība krītas, bet kapitāla tirgus atkopšanās notiek diezgan lēni, piebilst ministrijā.

Saskaņošanai Ministru kabinetā iesniegts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais informatīvais ziņojums par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kuras virzāmas sākotnējam publiskam piedāvājumam, liecina informācija Tiesību aktu portālā.

Ministrijā norāda, ka pašlaik Latvijas tirgus kapitalizācija ir ļoti zema, ap 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tāpēc valdības mērķis ir šīs Saeimas sasaukuma laikā sasniegt Latvijas tirgus kapitalizāciju 9-10% apmērā no IKP. Lai tuvotos šādam rādītājam, nepieciešama visu Latvijas kapitāla tirgū iesaistīto pušu līdzdalība.

FM informatīvajam ziņojumam "Par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas virzāmas sākotnējam publiskam piedāvājumam" noteikts ierobežotas pieejamības statuss un ziņojums nav publiski pieejams.

Iepriekš FM informēja, ka ministrija ievēros komercnoslēpumu attiecībā uz valsts kapitālsabiedrību virzīšanu kapitāla tirgū.

FM skaidroja, ka informatīvajam ziņojumam ir ierobežota pieejamība, jo tas satur komercnoslēpumu attiecībā uz kapitālsabiedrību gatavošanos sākotnējam publiskajam piedāvājumam.

Strādājot pie nākamā valsts budžeta veidošanas, izskanējušas idejas par to, kā iespējams reformēt pensiju sistēmu, lai palielinātu esošo pensionāru ienākumus un samazinātu izmaksas darba devējiem. Vai īstermiņa problēmu risināšanā esam gatavi ziedot darbspējīgo iedzīvotāju cerības uz pārtikušām vecumdienām?

Jau kādu laiku tiek runāts par priekšlikumiem veikt izmaiņas pensiju sistēmā, proti, samazināt darba ņēmēja veiktās iemaksas pensiju 2. līmenī. Mērķis – mazināt kopējo darba devēja nodokļu slogu. Pašreizējā sistēma paredz, ka no sociālās apdrošināšanas iemaksām 20 % tiek novirzīti pensijas uzkrājumam (14 % nonāk 1. līmenī, 6 % – 2. līmenī). Šobrīd tiek diskutēts par iespēju samazināt 2. līmeņa iemaksas līdz 4 %, novirzot 1 % esošo pensionāru pensijas palielināšanai, bet ar atlikušo 1 % samazināt darba devēju nodokļu izmaksas.

Vai nemācīsimies no pagātnes kļūdām, un kur palikuši 4 miljardi eiro?

Veidojot Latvijas pensiju sistēmu neilgi pirms 2000. gada, sākotnējā ideja bija sadalīt 10 % 1. līmeņa uzkrājumam un finansēt esošos pensionārus, bet atlikušos 10 % novirzīt 2. līmenī, kur pensijas uzkrājumu pārvaldnieki tos investē finanšu tirgos. 2001. gadā, kad tika pieņemta pašreizējā trīs līmeņu pensiju sistēma, procentu sadalījums tika veikts pēc proporcijas 18 % pret 2 % un bija aktīvs līdz 2007. gadam, kad 2. līmeņa iemaksas divu gadu laikā tika paceltas līdz 4 % un 8 %. Pienākot 2008. gada pasaules finanšu krīzei, valsts atkal lēma par 2. līmeņa iemaksu samazināšanu līdz 2 %. Tikai 2013. gadā tika pieņemts lēmums kāpināt likmi uz 4 %, 2015. gadā – 5 %, bet kopš 2016. gadā joprojām spēkā ir 6 % iemaksu likme. Līdz ar to kopš 2001. gada izmaiņas pensiju iemaksu apjomos bijušas ļoti regulāras, bet iepriekš modelētie 10 % tā arī nav sasniegti.

Sekojot līdzi diskusijām par valsts budžeta tapšanas procesu, nav iespējams nedzirdēt aplamas tēzes par Latvijas pensiju sistēmas efektivitāti. Publiskajā telpā izskanējušais liek vaicāt – vai sabiedrība tiek uzskatīta par muļķiem vai tomēr lēmumu pieņēmējiem trūkst izpratnes par mūsu pašu pensiju sistēmu?

Vai pensiju 1. līmenis tiešām ir efektīvāks par otro?

Šī tēze pēdējā laikā regulāri izskanējusi no vairākām amatpersonām, cenšoties pamatot, kāpēc nepieciešams veikt izmaiņas pensiju sistēmā un samazināt pensiju 2. līmeņa iemaksas. Pēc jaunākās informācijas samazinājums tiek plānots no 6 % uz 5 %, pārnesot 1 % uz pensiju 1. līmeni. Savukārt vēl nesen izskanēja ierosinājums pensiju 2. līmeņa iemaksas samazināt uz 4 %, pievienojot 1 % pensiju 1. līmenim, bet vēl 1 % izmantojot darba nodokļu sloga mazināšanai.

Lai saprastu, kāpēc šāds politiķu arguments liek neizpratnē saķert galvu, jāiezīmē būtiska atšķirība starp pensiju 1. un 2. līmeni. Pensiju 1. līmenī šobrīd tiek novirzīti 14 % no katra strādājošā ikmēneša algas. Teorijā šiem 14 % būtu jāveido lielākā daļa mūsu vecumdienu kapitāla. Kas šo sistēmu padara pievilcīgu uz papīra, ir pensijas kapitāla indeksācija –uzkrājumam katru gadu tiek piemērots koeficients, ņemot vērā vidējo algu un sociālā budžeta pieaugumu. Šī formula diemžēl ir uzkonstruēta bez ekonomiskā pamatojuma, proti, ilgtermiņā pensijas uzkrājums indeksācijas dēļ aug ar labu atdevi un paradoksāli – straujāk nekā to spēj paveikt finanšu tirgi, taču realitātē šie 1. līmeņa uzkrājumi tiek izmantoti esošo pensionāru finansēšanai. Būtiski saprast, ka 1. līmeņa uzkrājums nav kapitāls, kas ir tavā rīcībā, tas drīzāk jāuztver kā solījums no Valsts puses to izmaksāt tad, kad būs pienākusi tava kārta. Un ar nosacījumu, ka valsts attiecīgajā brīdī (pēc 10, 20, 30 gadiem) būs ar pietiekami spēcīgu ekonomiku, lai šo solījumu izpildītu.

Atbilstoši Ministru kabineta (MK) lēmumam par SIA "Latvijas vēja parki" (LVP) 100% daļu īpašnieku kļuvusi AS "Latvenergo", kurai līdz šim kopuzņēmumā piederēja 80% kapitāla daļu, 20% - AS "Latvijas valsts meži" (LVM).

2024. gada 9. aprīlī MK izskatīja informatīvo ziņojumu "Par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas virzāmas sākotnējam publiskam piedāvājumam" un pieņēma lēmumu - atļaut LVM izbeigt līdzdalību LVP. Līdz ar to 2024. gada 23. aprīlī LVM un AS "Latvenergo" noslēdza līgumu par visu LVM piederošo LVP daļu (20%) atsavināšanu AS "Latvenergo".

LVP kapitāla daļu vērtību noteica starptautiski atzīts biznesa konsultāciju uzņēmums KPMG Baltics SIA. Saskaņā ar Latvenergo koncerna konsolidēto vidēja termiņa darbības stratēģiju 2022.–2026. gadam, kurā viens no būtiskākajiem Latvenergo mērķiem ir noteikts atjaunīgos energoresursus (AER) izmantojoša ģenerācijas portfeļa audzēšana mājas tirgū un ārpus tā, fokusējoties uz vēja un saules elektrostacijām, ir plānots līdz 2026. gadam īstenot AER projektus 600 MW apmērā, bet līdz 2030.gadam - 2300 MW apmērā.

Lietuvas aizsardzības budžeta palielinājumu varētu nodrošināt, par vienu procenta punktu paaugstinot peļņas nodokli, palielinot akcīzes nodokli degvielai un ieviešot nodokli daļai apdrošināšanas līgumu, paredz otrdien prezentētais Lietuvas Finanšu ministrijas piedāvājums.

Piedāvājums arī paredz emitēt aizsardzības obligācijas, kas būtu balstītas valdības krājobligācijās, un no iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas, kas nonāk pie pašvaldībām, katru gadu civilajai aizsardzībai novirzīt 25 miljonus eiro.

Pelņas nodokļa likmes celšana par vienu procenta punktu ietekmēs budžetu tikai 2026.gadā, pašlaik šī likme ir 15%. Lai 2025.gadā iegūtu papildu līdzekļus aizsardzībai, ministrija ierosina pagarināt pagaidu banku solidaritātes iemaksas termiņu.

"Paredzam, ka ārkārtējie apstākļi finanšu sektorā turpināsies vismaz 2025.gadā. Līdz ar to likumā [Par pagaidu solidaritātes nodevu] tiek veikti grozījumi, lai nodrošinātu papildu ieņēmumus," otrdien preses konferencē sacīja finanšu ministre Gintare Skaiste.

AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") šogad pirmajā ceturksnī guvusi 5,808 miljonu eiro peļņu, kas ir par 49,3% vairāk nekā gadu iepriekš, teikts "Altum" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

"Altum" bruto portfelis 2024.gada 31.martā bija 1,141 miljards eiro, no kura finanšu instrumentu portfelis bija 1,074 miljardu eiro apmērā, ko veido 35 933 projekti.

Tostarp garantiju portfelis marta beigās bija 483 miljoni eiro ar kopumā 28 063 līgumiem, aizdevumu portfelis - 384 miljonu eiro apmērā ar kopumā 6547 līgumiem, ieguldījumi riska kapitāla fondos bija 97 miljoni eiro ar kopumā 208 fonda finansētiem projektiem, bet Zemes fonds bija 110 miljonu eiro apmērā ar kopumā 1115 darījumiem.

Šogad pirmajā ceturksnī "Altum" finanšu instrumentu portfelis pieaudzis par 41 miljonu eiro pēc apjoma un par 1,8% jeb 622 projektiem pēc projektu skaita.