Aviosabiedrības "airBaltic" emitēto obligāciju procentu likme ir salīdzinoši augsta, tomēr darījums uzskatāms par šī brīža situācijā izdevīgu un finansējuma piesaiste kompānijai bija kritiski nepieciešama, uzskata aptaujātie finanšu eksperti.
Investīciju baņķieris un "Prudentia" partneris Ģirts Rungainis sacīja, ka "airBaltic" obligāciju likme ir salīdzinoši augsta, tomēr, ņemot vērā lidsabiedrības un ģeopolitisko situāciju, tā būtu uzskatāma par izdevīgu. Rungainis gaidījis, ka procentu likme varētu būt bijusi vēl augstāka.
"Veiktā obligāciju emisija rāda, ka investori ir gatavi investēt un neuzskata, ka kompānijai būtu maksātnespējas risks. Vienlaikus šī likme norāda, ka riski ir augsti - gan pašas kompānijas riski, gan ģeopolitiskie reģiona riski, gan tūrisma nozares situācija reģionā," teica Rungainis.
Viņaprāt, obligāciju likme varēja būt vēl augstāka, taču valsts iesaiste to iegādē palīdzējusi likmi samazināt. Rungaiņa ieskatā "airBaltic" ir nevis emitējusi piecu gadu obligācijas, bet gan nopirkusi laiku, lai varētu sagaidīt procentu likmju samazināšanos tirgū.
"Kompānijas rezultāti ir labi, notiek atkopšanās pēc Covid-19 izraisītās krīzes. Visticamāk, ka divu gadu laikā "airBaltic" izdosies šīs obligācijas pāŗfinansēt ar zemāku likmi," pauda Rungainis.
Viņš atgādināja, ka pirms gada ticis runāts, ka "airBaltic" nespēs pārfinansēt esošās obligācijas, bet kompānijai tas ir izdevies. Arī valsts iesaiste ir minimāla, uzsvēra Rungainis.
Jautāts, vai nebija iespēju emitēt obligācijas ar zemāku procentu likmi, Rungainis skaidroja, ka tās tomēr ir augsta riska obligācijas, jo aviācija ir "smaga" industrija, un, atskaitot dažus tirgus līderus, pārējām aviokompānijām situācija ir grūta.
Rungainis piebilda, ka izteiktā interese par "airBaltic" vērtspapīriem vairāk nekā 800 miljonu eiro apmērā liecina tikai par to, ka šāds investoru daudzums vēlējies pirkt obligācijas tieši par šādu likmi. Ja likme būtu bijusi zemāka, iespējams, arī investoru interese būtu bijusi mazāka.
Savukārt "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis pavēstīja, ka finansējuma piesaiste "airBaltic" bija kritiski nepieciešama, bez plašām manevra iespējām. Ja būtu bijusi pārliecība par lielo pieprasījumu, iespējams, varēja cerēt uz nedaudz zemāku likmi, tomēr ne daudz, uzskata Gašpuitis.
"Gan nozares, gan uzņēmuma, tai skaitā ģeopolitisko paaugstināto risku dēļ aizņēmuma izmaksas būtu augstas. Tādēļ, visticamāk, tika lemts par primāro, piedāvāt likmi, kas radītu atbilstošu investoru atsaucību. Primārais mērķis bija saistību pārfinansēšana un darbības turpināšana, kas tika sasniegts," uzsvēra Gašpuitis.
Ekonomists uzsvēra, ka šobrīd nozare atgūstas un izredzes turpināt uzlabot uzņēmuma finansiālos rādītājus arī pieaug. Turklāt jāņem vērā "airBaltic" stratēģisko ietekmi uz Latvijas ekonomiku, kā dēļ uzņēmuma darbības turpināšana ir jāvērtē kā pozitīvs iznākums.
Tālāks solis ir turpināt darbu pie uzņēmuma izaugsmes un kapitāla piesaistes, piebilda Gašpuitis.
Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš skaidroja, ka pozitīvi noteikti ir tas, ka "airBaltic" ir izdevies veiksmīgi emitēt obligācijas un pārfinansēt iepriekšējo aizņēmumu. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, augstās procentu likmes un neizdevušos obligāciju emisiju rudenī, kā arī iepriekšējo aizņēmuma atmaksas termiņa tuvošanos, noteikti bija risks, ka "airBaltic" varētu neizdoties piesaistīt investoru interesi.
"Ja neizdotos šī emisija, tad uzņēmums nokļūtu ļoti sarežģītā situācijā, jo finansiālas iespējas atmaksāt iepriekšējās obligācijas tam nebija. Tas, visticamāk, ir arī viens no iemesliem, kādēļ valdība izlēma piedalīties obligāciju emisijā," skaidroja Āboliņš.
Vienlaikus ekonomists atzina, ka sliktā ziņa, protams, ir tā ka finansējuma izmaksas ir ļoti augstas, un tas radīs ievērojamu finansiālu slogu "airBaltic". Lielā investoru interese Āboliņam liekot domāt, ka bija iespējams aizņemties par nedaudz zemāku procentu likmi, tomēr investoru interesi un vēlmi iegādāties obligācijas pirms to emisijas ir ļoti grūti novērtēt.
Šajā gadījumā risks, ka "airBaltic", iespējams, nedaudz pārmaksā par aizņemšanos, ir jāskata pret risku, ka obligāciju emisija varēju neizdoties, kas padarītu ļoti neskaidru uzņēmuma nākotni. Āboliņš uzsvēra, ka šobrīd ir atrisināta akūtā finansējuma nepieciešamība, taču dārgais finansējums var būt izaicinājums nākotnē, tajā skaitā uzņēmuma akciju kotēšanai biržā.
Jau ziņots, ka Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" emitējusi obligācijas 340 miljonu eiro vērtībā, otrdienas vakarā tviterī paziņoja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P).
Aviokompānija emitējusi 5,25 gadu nodrošinātās obligācijas 340 miljonu eiro apmērā ar 14,50% procentu likmi.
Briškens norādīja, ka tirgus pieprasījums pēc šiem vērtspapīriem vairāk nekā divkārt pārsniedzis mērķa summu.
Satiksmes ministrs uzsvēra, ka obligāciju emitēšana ļaušot "airBaltic" augt, proti, paplašinot Rīgas savienojamību, palielinot floti un ienākot jaunos tirgos. "Nākamie soļi - stratēģiskā investora piesaiste un uzņēmuma akciju kotācija Rīgas biržā," piebilda Briškens.
"No kopējās obligāciju summas, 290 miljonus eiro iegādājās privātie investori. Valsts iegādājās 50 miljonus eiro. Pieprasījums pēc vērtspapīriem pārsniedza piedāvājumu, gala pasūtījumu vērtībai pārsniedzot 840 miljonus eiro," tviterī vēstīja Briškens.
"airBaltic" prezidents un izpilddirektors Martins Gauss norādīja, ka "ar šo veiksmīgo obligāciju emisiju "airBaltic" ir nostiprinājusi savas pozīcijas Baltijas reģionā, piekļūstot starptautiskajiem parāda kapitāla tirgiem, izmantojot eiroobligāciju piedāvājumus".
"Obligāciju emisija tiks izmantota, lai refinansētu mūsu iepriekš emitētās 200 miljonu eiro obligācijas, apliecinot investoru uzticību airBaltic kvalitatīvi izstrādātajai un pārliecinošajai stratēģijai. Lai vēl vairāk uzlabotu uzņēmuma finansiālo stabilitāti, šis refinansējums ievērojami palielinās mūsu likviditāti, ļaujot mums turpināt investēt flotes paplašināšanā un modernizācijā. Šī diena iezīmē vēsturisku notikumu mūsu lidsabiedrībai", uzsver Gauss.
Paredzams, ka norēķini par obligācijām notiks 2024.gada 14.maijā, un tās ir plānots kotēt "Euronext Dublin" biržā, kas ir viena no pasaulē atzītākajām obligāciju kotēšanas vietām, norāda aviokompānija.
Savukārt Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) tviterī norādījusi, ka aviokompānija "veiksmīgi īstenojusi lielāko korporatīvo obligāciju emisiju Latvijas vēsturē".
"airBaltic" auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 664,289 miljonu eiro apmērā, kas ir par 33,2% vairāk nekā 2022.gadā, kā arī kompānija guva peļņu 33,852 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.
Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%.
