Sākot ar 2024. gada 1. jūliju, pensiju 2. līmeņa plāna sistēmā ir notikušas izmaiņas – Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) pensiju pārvaldnieku rīcībā nodeva datus par to pensiju plānos esošajiem dalībniekiem.
Pensiju pārvaldniekiem ir būtiska loma izglītošanā par pensiju sistēmas darbību un dažādu plānu atšķirībām un specifiku. Līdz ar 1. jūlija izmaiņām, ir iespēja savus klientus uzrunāt un konsultēt personīgi, iesakot viņu vecumam atbilstošāko pensiju plānu. Izmantojot pieejamos resursus un tiešo komunikāciju ar klientiem, pārvaldnieki varēs palīdzēt iedzīvotājiem pieņemt apzinātākus lēmumus par savu nākotnes finansiālo drošību.
Vidējā statistika Latvijā rāda, ka diemžēl līdz šim vairāk nekā puse iedzīvotāju savu pensiju uzkrājumu veido neatbilstošā plānā. Tas rada divas būtiskas problēmas. Pirmkārt, cilvēkiem trūkst zināšanu un izpratnes par pašiem pamatiem – kā veidojas pensijas uzkrājums, kā nomainīt pensiju plānu un, vēl svarīgāk, kā veicināt pensijas kapitāla pieaugumu ilgtermiņā. Otrkārt, statistika rada bažas par Latvijas iedzīvotāju ilgtermiņa finansiālo drošību. Jaunās izmaiņas sniedz iespēju gan pensiju pārvaldniekiem, gan iedzīvotājiem kopīgi risināt šīs problēmas un veicināt informētāku un atbildīgāku pieeju pensiju uzkrājumu veidošanai.
Nepareiza pensiju plāna izvēle – nākotnes finanšu uzkrājuma zaglis
Daudzu gadu ilgā prakse un aptaujas liecina, ka ievērojama daļa Latvijas iedzīvotāju nezina, ar ko atšķiras dažādi pensiju plānu veidi (konservatīvais, sabalansētais, aktīvais). Pēc Latvijas Bankas datiem, tikai 29% iedzīvotāju ir 100% aktīvo plānu dalībnieki, kaut arī pēc vecuma struktūras šim īpatsvaram būtu jābūt 81%. Ilgtermiņā tas daudziem iedzīvotājiem, kuru ieguldījumi atrodas nepiemērotos pensiju plānos, ir liedzis uzkrāt savai pensijai tik, cik būtu bijis iespējams.
Šī situācija ir izveidojusies, jo līdz pat 2022. gadam VSAA visus jaunos pensiju 2. līmeņa dalībniekus, kuri nebija paši veikuši izvēli, automātiski iekļāva kādā no konservatīvajiem ieguldījumu plāniem. Vairumā gadījumu tas, protams, skāra jaunos cilvēkus, kas nesen uzsākuši darba gaitas. Kā Harijs Beķeris, “…vēsturiskie finanšu tirgus dati savukārt norādu uz šādas pieejas aplamību! Jauniem cilvēkiem karjeras sākumā uzkrājumu ieteicams ieguldīt augsta riska finanšu produktos, kas ilgtermiņā sniedz arī augstāku ienesīgumu, tādējādi ļaujot gadiem ejot straujāk pieaudzēt pensijas kapitālu. Savukārt tuvojoties pensijas vecumam, pakāpeniski ieteicams pāriet uz zemāka riska plāniem, kas ir vairāk orientēti uz kapitāla saglabāšanu ar mērenāku potenciālu peļņas gūšanu.”
Aktīvais pret konservatīvo, kurš piemērotāks?
Cilvēkiem, kuriem līdz pensijas vecumam palikuši vairāk nekā 20 gadi, ir piemēroti aktīvie ieguldījumu plāni ar lielāku akciju īpatsvaru. Šis ieguldījumu plāns derēs tiem, kuri ir gatavi uzņemties pamatsummas ienesīguma svārstības īstermiņā, lai potenciāli nopelnītu vairāk ilgtermiņā. Līdz 75% no šādu plānu līdzekļiem var tikt ieguldīti vietējo uzņēmumu akcijās, tādejādi atbalstot Latvijas un vietējo uzņēmumu ekonomikas izaugsmi, jo daļa no sociālās apdrošināšanas iemaksām tiek ieguldīta finanšu un kapitāla tirgū. Tostarp vērtspapīros – vietējo uzņēmumu obligāciju emisijās – riska kapitālā un noguldījumos bankās. Šis ieguldījums savukārt palīdz nodrošināt pensijas kapitāla vērtības pieaugumu nākotnē. Bet pārējie līdzekļi tiek novirzīti citos finanšu instrumentos ar zemāku riska pakāpi, piemēram, valsts un uzņēmumu obligācijās, parādzīmēs, noguldījumos kredītiestādēs un citos līdzīgos ieguldījumu veidos.
Kad līdz pensijas vecumam palikuši mazāk nekā pieci gadi, svarīgākais būtu parūpēties par uzkrātā kapitāla saglabāšanu, nevis tiekties uz lielāko potenciālo peļņu. Konservatīvie ieguldījumu plāni neiegulda akcijās, bet tikai finanšu instrumentos ar fiksētu ienesīgumu, piemēram, obligācijās, termiņnoguldījumos, tādējādi ieguldītie līdzekļi ir pasargāti no krasām svārstībām un nodrošina pamatsummas stabilitāti.
Pārvaldniekiem iespēja veicināt iedzīvotāju finanšu pratības uzlabošanos
Ar jaunajām izmaiņām sanāk, ka pensiju pārvaldītāju rokās ir iespēja slikto statistiku vērst par labu, piedāvājot klientiem atbilstošus plānus un vienlaikus arī izglītojot. Kā tas darbosies? Ja 30 gadus vecā Jāņa pensiju 2. līmeņa uzkrājums atrodas konservatīvajā plānā, kura vidējais ienesīgums ir ap 2%, pārvaldnieks varēs ar Jāni sazināties un piedāvāt pārcelt viņa uzkrājumu uz aktīvo pensiju plānu, kura ilgtermiņa ienesīgums ir 8%. Jānis šajā gadījumā tikai iegūs, jo viņa jau ieguldītajai naudai būs iespēja pelnīt vairāk. Tādējādi Jāņa pensijas kapitāls ilgtermiņā var ievērojami pieaugt un pārspēt inflācijas ietekmi, vai arī vismaz to daļēji kompensēt.
Savukārt, ja 60 gadus vecās Baibas uzkrājums atrodas aktīvajā plānā, pārvaldnieks varēs viņai ieteikt to pārcelt uz konservatīvo plānu, lai ieguldījumus nepakļautu krasām finanšu tirgus svārstībām, kas varētu samazināt viņas uzkrājumu tieši pirms aiziešanas pensijā. Jo ieguldīšana aktīvajos plānos iet roku rokā ar lielākiem riskiem.
Ja nekad nav mainīts savs pensiju 2. līmeņa plāns, iespējams, tas atrodas kādā no konservatīvajiem plāniem, kas neļauj tam gūt maksimālu peļņu. Tev nav jāgaida zvans no sava pensiju pārvaldnieka, lai plānu nomainītu. To var izdarīt sev ērtā laikā portālā Latvija.lv. Par pensiju plāna maiņu nav jāmaksā, pensiju pārvaldītāju var mainīt vienu reizi kalendārajā gadā, bet izvēlēto pensiju plānu pie katra pārvaldītāja divas reizes kalendārajā gadā.
