Valsts kase šī gada 14. janvārī informēja, ka Latvijas valsts jaunu septiņu gadu eiro obligāciju emisija ir veiksmīgi noslēgusies, sasniedzot 2.815% ienesīgumu. Var piekrist, ka šis ir labs rezultāts Latvijas valstij.
Pirms trim gadiem, 2011.gada janvārī, līdzvērtīgas Latvijas valsts obligācijas ar atmaksas termiņu 2018.gada 5.martā ienesīgums bija 5.2% apmērā (skatīt 1.attēlu). Šādu ienesīguma kritumu nodrošināja ne tikai pārliecības pieaugums investoru vidū par Latvijas valsts finanšu stabilitāti un spēju atmaksāt aizņemtos līdzekļus, bet arī kopējā procentu likmju līmeņa samazināšanās parāda vērtspapīriem eiro valūtā, kuru veicināja gan Eiropas Centrālās bankas (ECB) aktivitātes, gan vispārējs riska apetītes pieaugums. Procentu likmju samazinājums ir nodrošinājis investoriem arī labu peļņu iepriekšējos divos gados (ja obligācijas ienesīgums samazinās, obligācijas tirgus cena aug, kas sniedz papildus peļņu). Piemēram, izmantojot aģentūras Thomson Reuters informāciju, Latvijas valsts obligācijas ar atmaksas termiņu 2018.gada 5.martā kopējais realizētais ienesīgums iepriekšējos 2 gados sasniedza 12.6%.
1.attēls. Dažu Eiropas Savienības Austrumeiropas valstu obligāciju ar atmaksas termiņu 2018.gadā ienesīgumu līdz termiņa beigām (YTM) salīdzinājums
Avots: Thomson Reuters Datastream
Kamēr var priecāties, ka iepriekšējie divi gadi bija tiešām veiksmīgi ES valdību obligācijām, būtu bezatbildīgi no potenciāla investora puses prognozēt tikpat lielu peļņu nākamajos 2 gados. Bet cik tad patiesībā pievilcīgs varētu būt jaunās Latvijas valsts septiņu gadu ienesīgums 2.65% apmērā gadā (otrreizējā tirgū jaunemitētās obligācijas cena ir jau nedaudz pieaugusi un ienesīgums sarucis)? Vai investors var uzskatīt minēto obligāciju par labu pirkumu un pietiekoši pamatoti cerēt, ka tuvākajos gados papildus ikgadējam kuponam (2.625%) viņš, iespējams, gūs vēl papildus peļņu no obligācijas cenas pieauguma?
Jebkuras obligācijas tirgus cenu galvenokārt nosaka divi lieli faktori: aizņēmēja kredītspējas novērtējums (kredītrisks) un vispārējais procentu likmju līmenis tirgū (procentu likmju risks). Turpinoties ekonomiskai izaugsmei un nostiprinoties valsts finanšu situācijai, Latvijas kredītreitings, visticamāk, turpinās uzlaboties. Eirozonas dalībvalsts statuss arī ir pozitīvs, kredītrisku samazinošs faktors. Pozitīvs nākotnes redzējums par Latvijas kredītreitingu šobrīd ir arī lielākajām reitingu aģentūrām. Sekojot pozitīvām makroekonomikas datu publikācijām, arī vispārējs tirgus dalībnieku viedoklis par Eiropu uzlabojas, kas liek pieaugt pieprasījumam pēc Eiropas finanšu aktīviem, tai skaitā valdību parāda vērtspapīriem. Ņemot vērā šos apsvērumus, potenciālais investors jaunajā Latvijas valsts obligācijā drīzāk var cerēt uz Latvijas kredītriska samazinājumu un sekojoši, iespējamu pieprasītās procentu likmes samazinājumu, kas savukārt ļautu gūt papildus peļņu no obligācijas tirgus cenas pieauguma.
Kamēr kredītrisku ietekmē galvenokārt aizņēmēja finanšu situācijas un nākotnes ekonomiskās attīstības novērtējums, vispārējo eiro aizdevumu procentu likmju līmeni nosaka ECB monetārā politika, kā arī tirgus dalībnieku gaidas par šo politiku nākotnē. Eirozonas valstu ekonomiskie rādītāji liecina, ka ECB monetārā politika turpinās būt stimulējoša. ECB ekonomisti pagājušā gada decembrī prognozēja, ka Eirozonas inflācija nepārsniegs 1.1% 2014.gadā un 1.3% 2015.gadā, kamēr ECB inflācijas mērķis ir mazliet zem 2.0% gadā. Janvārī gada inflācijas līmenis Eirozonas valstīs bija 0.7% saskaņā ar Eurostat, ES statistikas dienesta, 31.janvāra paziņojumu.
Gan esošais zemais inflācijas līmenis un zemas inflācijas prognozes, gan vāji kreditēšanas tempi, gan nepietiekama Eirozonas ekonomikas noslodze, ļauj ECB šobrīd solīt, ka bāzes procentu likmes paliks zemas vai būs zemākas vēl ilgstošu laiku. Turklāt, papildus solījumam saglabāt zemas procentu likmes, tiek pieļauta iespēja, ka ECB vēl varētu veikt citus atbalsta pasākumus. Piemēram, SEB ekonomisti savā 2013.gada novembra Nordic Outlook publikācijā pieļauj iespēju, ka ECB šā gada pavasarī uzsāks savu «kvantitatīvās mīkstināšanas» programmu līdzīgi tam, kā tas tika veikts ASV. Ja piepildītos šī prognoze, tad ECB sāktu uzpirkt Eirozonā ietilpstošo valstu valdību parāda vērtspapīrus, visticamāk, atbilstoši katras valsts IKP īpatsvaram Eirozonas IKP. Tā kā Latvija tagad ir Eirozonas dalībvalsts, tad Latvijas valsts parādzīmes arī varētu būt starp tiem parāda vērtspapīriem, kurus ECB uzpirktu, tādējādi samazinot to ienesīgumu un ceļot to tirgus cenu.
Galvenais risks ieguldījumam ilgāka termiņa Eirozonas valstu valdību parādzīmēs ir negaidīti straujāka Eiropas ekonomikas izaugsme un inflācijas kāpums, kas varētu likt ECB celt procentu likmes straujāk, nekā to šobrīd prognozē finanšu analītiķi.