Jaunākais izdevums

Nupat noslēgusies latviešu ģimenes uzņēmuma LINEN (SIA L.J. LINEN) slēgtā obligāciju emisija, kas dos papildu iespējas agroproduktu tirdzniecības namam Āzijā.

Par uzņēmuma pirmsākumiem, ambīcijām, ceļu pretī izaugsmei un realizācijas instrumentiem Dienas Bizness izjautāja uzņēmuma īpašniekus un vadītājus Jāni un Zani Kuļikovskus.

Kas ir uzņēmums LINEN, kā tas radies? Nosaukumā - lini...

J.K.: Izņemot nosaukumu, ar liniem nav nekāda sakara. Mēs esam agroproduktu tirgotāji. Proti, Eiropā, Āzijā, Āfrikā un citviet LINEN nodrošina individuāli pielāgotus piegādes ķēžu risinājumus lopbarības, mājdzīvnieku barības, biodegvielas u.c. ražotājiem. Darbojamies vairāk nekā 46 valstīs un esam starp top pieciem šīs industrijas uzņēmumiem Eiropā.

Tad nosaukums kā radās?

J.K.: Uzņēmums tiešām tika dibināts ar mērķi tirgot lina audumu no Baltijas uz Āfriku, tomēr tas neizdevās. Savukārt izdevās citas lietas. Mēs nemainījām nosaukumu, vienkārši turpinājām darboties.

Pastāstiet nedaudz par biznesa pamatproduktu?

J.K.: Ja salīdzinām ar cilvēku pārtiku, tad uz šķīvja, zinātniski runājot, mums ir šķiedrvielas, olbaltumvielas. Dzīvnieku pasaulē vajag to pašu. Mēs nodarbojamies ar olbaltumvielu un tauku tirdzniecību. Pārdodam gan dzīvnieku izcelsmes, gan augu izcelsmes produktus. Olbaltumvielas var iegūt no dažādiem avotiem - gan graudaugiem, gan dzīvniekiem.

Z.K.: Asociācijai, kas ir mūsu produkts, – kad atver kaķu vai suņu barības paku, ir specifiska smarža. Tās ir dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas, proteīni, kas tur ir pamatā.

Kāda ir pati tirdzniecības shēma, proti, tepat Latvijā ir kāda milzu noliktava, kur visu atved un pēc tam ved citur?

Z.K.: Pārsvarā mēs šobrīd eksportējam no Eiropas uz Āziju, Āfriku un Dienvidameriku. Protams, veicam darbību arī Eiropas iekšienē. LINEN nodrošina izejvielu piegādi un citus ar šo procesu saistītus pakalpojumus, individuāli pielāgojot tos katra klienta vajadzībām un lokālā tirgus specifikai. Latvijā ir mūsu centrālais birojs, kas nodarbojas gan ar loģistiku, gan finansēm, gan pārdošanas darījumu slēgšanu.

Kā šis bizness radās un kad?

J.K.: LINEN pirmsākumi ir 90-tajos. Vēsture ir mazliet plašāka. Šis ir ģimenes uzņēmums otrajā paaudzē. 90-to sākumā Skandināvijas tirdzniecības uzņēmums meklēja iespēju atvērt pārstāvniecību, lai dažādi ražotāji no Skandināvijas varētu savas preces pārdot Austrumu tirgos. Krievija vai Baltkrievija viņiem šķita pārāk eksotiskas zemes, Latvija bija saprotama. Tādēļ arī pārstāvniecību nodibināja te. Tur strādāja mani vecāki. Vairāki Skandināvijas ražotāji vienā brīdī pateica, ka viss padodas ļoti labi, un ieteica veidot savu uzņēmumu. Tad arī tika nodibināts pirmais uzņēmums. Pēc būtības tā bija veiksmīga sakritība, ka šo lopbarības sastāvdaļu tirgotāju vajadzēja un maniem vecākiem tas padevās. Nebija tā, ka vecāki mērķtiecīgi devās meklēt ražotājus un nolēma tirgot lopbarības piedevas. Pirmo uzņēmumu dibināja 1994. gadā. Biznesam attīstoties, mēs nodibinājām uzņēmumu, kas nodarbojās ar dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu savākšanu. Latvijai iestājoties ES, bija jāievēro visi standarti. Šis uzņēmums tapa 2004. gadā. Ar ES fondu atbalstu būvējām rūpnīcu. Šobrīd uzņēmums saucas SIA Reneta. Rūpnīca Saldū vēl aizvien strādā. Projekta gaitā izveidojām loģistikas sistēmu, kas nodarbojas ar blakusproduktu savākšanu, bet jau būvniecības gaitā mēs visu sistēmu pārdevām lielākam operatoram, kurš visu to turpināja. Tajā brīdī bija jāizšķiras par savu specializāciju.

Kad parādās LINEN?

J.K.: Tā kā SIA Reneta pārdevām un bija jāveido jauns uzņēmums, tad 2004.gadā arī nodibinājām SIA L.J.LINEN. Pamatmērķis sākotnēji tiešām bija linu tirdzniecība, bet praksē uzņēmums kļuva par lopbarības sastāvdaļu tirgotāju, jo linu tirgus nav tik vienkāršs, kā sākumā izskatījās. Fokusējāmies uz to, ko jau protam darīt vislabāk. Es pats LINEN aktīvi pievienojos 2008. gadā, jo līdz tam vadīju citus ģimenes projektus. Tad arī notika nozīmīgas pārmaiņas.

2008. gads ir traks laiks, visiem gāja slikti! Kādas pārmaiņas bija LINEN?

J.K.: Nolēmām no postpadomju valstīm pievērsties pārējai pasaulei, pirmais virziens bija Āzija. Man gan mācību laikā, gan arī vēlāk ir bijusi pastiprināta interese par šo pasaules reģionu. Spēju izveidot labus kontaktus ļoti ātri. 2008. gadā visur bija krīze, un tiešām daudziem lietas negāja. Mēs atklājām Āzijas virzienu, kas bija ļoti veiksmīgs lēmums. LINEN horizonti pavērās plašāki. Āzijas tirgus ir vienkārši milzīgs un nepiesātināms. Augām strauji. Ap 2013. gadu bizness sasniedza apjomus, kad nelielā komanda nespēja tikt galā. Iesaistīju savu dzīvesbiedri Zani, viņas darbaspējas ir nenovērtējamas. Turklāt viņai ir īpašības, kas man nepiemīt. Man izdevās pierunāt Zani darboties uzņēmumā, un, paldies Dievam, viņa piekrita. Tas LINEN deva pamatīgu uzrāvienu. Patiešām pavērās jauni horizonti.

Kādi horizonti?

J.K.: Pirms gadiem sešiem mūs uzrunāja atsevišķi ražotāji Āfrikā. Paši bija mūs atraduši. Prasīja, lai piegādājam lopbarības komponentus. Sapratām, ka Āzija ir liela, savukārt Āfrika ir gluži kā nepulēts dimants, kuru daudzi neņem vērā. Atrotījām piedurknes un šobrīd jau ļoti nopietni ejam arī Āfrikas tirgū, piegādājot lopbarības sastāvdaļas.

Mazliet paskaidro jēdzienu nepulēts dimants?

J.K.: Lauksaimniecība Āfrikā ir mazattīstīta. Šajā tirgū mums faktiski ir divas funkcijas - pirmkārt, piegādāt kvalitatīvas lopbarības sastāvdaļas, otrkārt, izglītot. Proti, stāstīt, klau, lūk, Āzijā dara šādi. Ja jūs tā darīsiet, tad ražība augs. Patiesībā Āfrikas attīstība ir ļoti nozīmīga, jo šobrīd Āfrika ir ar visstraujāk augošo populāciju un vienlaikus ir visvājāk apgādātais kontinents. Tādā ziņā mēs lepojamies, ka ar savu darbību palīdzam viņiem attīstīties.

Ambīcijas ir acīmredzamas – visa pasaule? Straujai attīstībai līdzekļi ir nepieciešami! Vai esat piesaistījuši kredītlīdzekļus iepriekš, kāda bijusi pieredze?

Z.K.: Sākotnēji uzņēmumā bijusi piesardzīgi pragmatiska pieeja, proti, operējām tikai ar pašu kapitālu. Ne no viena neaizņēmāmies. Līdz nesenai pagātnei vienkārši investējām lielāko daļu peļņas uzņēmumā. Vienu brīdi pienāca Jānis un teica, ka pietiek augt lēni un piesardzīgi.

J.K.: Tas bija pavisam nesen. 2017. gadā apsvērām straujākas attīstības iespējas. Sapratām, ka LINEN potenciāls ir daudz lielāks. Runājot par finansējumu precēm, ko pārvadājam, jāpiebilst, ka šīs preces praktiski nenonāk Latvijā. Mēs pērkam preces ārpus Eiropas Savienības un arī pārdodam ārpus ES. Mūsu bizness ir tirdzniecība, kas šķiet ļoti tradicionāls. Tomēr finansējuma piesaistei Baltijā šis mērogs, kādā darbojamies, bija pārāk eksotisks. Ar Latvijas bankām sarunās klājās ļoti vāji.

Z.K.: Izpratnei, piemēram, Holandē šādi starptautiski tirdzniecības nami pastāv gadsimtiem, un tur šādu tirgotāju finansēšana ir pierasta lieta, bet šeit, Latvijā, bija ļoti jāskaidro, kas mēs tādi esam, kas par precēm.

Tas arī iemesls, kādēļ meklējāt citus finansējuma veidus?

J.K.: Līdz nesenai pagātnei LINEN vienīgais finansējuma papildinājums pašu peļņai bija kredītlīnija pret nekustamā īpašuma ķīlu, kas nav nekas daudz, jo iegūstam nelielus līdzekļus pret mūsu esošajiem aktīviem, kas tirdzniecības uzņēmuma gadījumā ir viens nams. Turklāt 2018. gadā jau sākās lielās raganu medības par naudas atmazgāšanu. Lielās bankas kļuva ļoti piesardzīgas, un tas vēl būs maigi teikts. Proti, lai nebūtu jāvērtē sarežģīti darījumi, tās vienkārši atteicās no klientiem - pat tādiem, kam ar naudas atmazgāšanu nebija ne mazākā sakara. Tas notika arī ar mums. Tad izvēlējāmies Signet Bank. Viņi ieraudzīja LINEN perspektīvas un nebijās no kontroles mehānismiem. Visi šie faktori mūs finansējuma meklējumos virzīja uz vienu rīku – obligācijas. Tas ir dārgāks instruments nekā kredīts, tomēr citu iespēju mums nebija. Signet Bank arī nodarbojas ar obligāciju emisiju, un ar viņu atbalstu LINEN pērn uzsāka pirmo slēgtās emisijas procesu. To paziņoja šā gada martā.

Izdevās savākt visu nepieciešamo summu jūsu plāniem?

J.K.: Interese bija lielāka, nekā mēs spējām apmierināt, kas, protams, patīkami pārsteidza. Obligācijas ir finansējuma veids, kam Latvijā patiešām ir liela nākotne. Lielās bankas ir kļuvušas tik piesardzīgas un konservatīvas, ka tas jau sāk kaitēt valsts ekonomikai. Tiem, kas ir spējīgāki un gatavi uzņemties lielāku nastu, viņiem ir jāpielāgojas sistēmai un jāmeklē dārgāki finansējuma avoti. Uz visa šī fona gribu piebilst, ka visiem Latvijas uzņēmējiem, kuri vēl eksistē un turpina strādāt Latvijā, ir jāsit uz pleca un jāsaka, ka viņi ir riktīgi varoņi.

Jo?

J.K.: Mēs esam daudz produktīvāki un efektīvāki nekā jebkurš uzņēmums Rietumeiropā. Visi, kas tādi nav, jau ir beiguši pastāvēt. Padomājiet, kādi ir apstākļi! Mums ir divreiz dārgāks finansējums nekā analogam uzņēmumam Vācijā, un mēs vēl aizvien spējam maksāt par biroju, maksāt nodokļus, algas un vēl attīstīties. Iedodiet mums naudu par divreiz zemāku cenu, un mēs izgriezīsim pogas gan vāciešiem, gan holandiešiem. Turklāt ļoti ātri. Tā ir rūgtā patiesība no vienas puses, bet no otras gribētu uzteikt visus biznesā, kuri emitē obligācijas, attīstās un dara. Kopumā mēs strādājam divreiz smagākos apstākļos un sasniedzam to pašu, ko spēj holandieši. Sanāk, ka esam ražīgāki.

Noteikti jums ir sadarbība ar citām Eiropas bankām, kur darbojas tie paši AML noteikumi. Varat salīdzināt - vai prasību līmenis tiešām atšķiras?

Z.K.: Strādājot ar Vācijas bankām, viņi mazliet citādi raugās uz biznesu un darbību kopumā. AML prasības ir tādas pašas. Izpratne par uzņēmējdarbību tur ir. Piemēram, mūsu gadījumā, ja ir pavaddokuments no kuģa līnijas, tad secinājums ir, ka tā ir reāla prece, kuru vajadzības gadījumā var arī pārbaudīt. Var apturēt kuģi, atvērt konteineru, ja ir šaubas. Pie šādas sapratnes strādāt ar Vācijas bankām ir nedaudz vieglāk. No otras puses mēs gribam palikt Latvijā un pārsvarā veikt darījumus no šejienes. Esam savas zemes patrioti. Arī runājot par transakcijām ar ASV dolāriem un britu mārciņām, kas šobrīd ir īpaši aktuāla tēma, Vācijas bankas ir pretimnākošākas.

Par ko ir stāsts - par ātrumu vai procedūrām?

Z.K.: Signet Bank šobrīd veic paskaitījumus tikpat ātri kā Vācijas bankas. Runa ir par procedūru, ko prasa Latvijā un kas ir jāizpilda.

Ievērojot, ka kredītlīnija jums ir Signet Bank, noteikti varat salīdzināt kreditēšanas veidus un priekšrocības, kas ir vienam un kas otram?

J.K.: Signet Bank mums ir kredītlīnija, kuru garantē Altum. Protams, salīdzinājumu veikt ir daudz vienkāršāk. Kredītlīnija, pirmkārt, ir daudz striktāks instruments, kur banka daudz cītīgāk un konservatīvāk skatās uz mums. Ir jāizpilda visi finanšu ierobežojumi. Obligācijas ir augstāka riska un dārgāks finanšu instruments, kur aizņēmējam ir lielāka rīcības brīvība līdzekļu izlietošanā. Jāteic gan - mūsu gadījumā, kad kredītlīnijas uzraudzību veic tā pati banka, kas emitēja mūsu obligācijas, pēc noklusējuma viņi redz stingrāko kontroles rīku. Pēc būtības jau rezultāti no stingrākas uzraudzības droši ir attiecināmi arī uz obligācijām. Proti, mūsu emitētās obligācijas bankai ir redzamas daudz labāk nekā gadījumā, ja kredītlīnijas bankā nebūtu.

Var taču emitēt vēl obligācijas un atteikties no kredītlīnijas un visiem ierobežojumiem?

J.K.: Teorētiski var. Tajā pašā laikā kredītlīnija ir būtiski lētāka nekā obligācijas, un mēs vēlamies šo iespēju paturēt. Ekonomikas teorija saka, ka vislētākais ir bankas kredīts un tad seko visi citi instrumenti. Mūsu gadījumā ar kredītlīniju attīstības plāniem nepietiek.

Kādas ir seguma prasības obligāciju gadījumā, piemēram, emisijas attiecība pret pašu kapitālu?

J.K.: Par kredītlīniju ir skaidrs, ka banka grib taustāmas lietas. Mums kā tirdzniecības uzņēmumam dārgākais kapitāls ir cilvēki, nevis ēkas. LINEN bilance sastāv no pircēju parādiem un mūsu parādiem piegādātājiem, kā arī no peļņas. Mūsu bilancē nav daudz cietu aktīvu. Tas arī ir galvenais faktors, kas mūs ierobežo banku kreditēšanā. Šajā gadījumā Altum, kas orientējas uz uzņēmumiem, kuriem nav savu ieķīlājamu aktīvu, ir ļoti nozīmīga. Tomēr arī viņiem ir savi ierobežojumi. Tādēļ nākamais solis ir obligācijas. Obligāciju gadījumā emitēšanas summas ierobežojums ir aizņemtais kapitāls pret pašu kapitālu. Tas ir atkarīgs no bankas politikas, kā viņi aprēķina šo robežu. Gribu piebilst, ka šobrīd finanšu tirgus ir ļoti jauns un bankas rīkojas ļoti piesardzīgi, ja salīdzinām ar līdzīgiem instrumentiem citās valstīs. Proti, Latvijas obligācijas ir krietni drošākas nekā līdzīgas Rietumeiropā, kur pieminētā proporcija ir mazāka. Rietumeiropā galvenais ir nodemonstrēt, ka spēj naudu apkalpot un ar to nopelnīt! Latvijā bankām ir gluži kā bērniem ar riteņbraukšanu, kas nupat iemācījušies braukt. Brauc lēnām un uzmanīgi.

Kas ir mainījies LINEN ikdienā kopš obligāciju emisijas? Veicāt iepriekš auditus pie starptautiski atzītām kompānijām?

Z.K.: Protams, šobrīd daudz striktāk izvērtējam savus procesus un riskus. Patiesībā tas mūs sapurināja. Piemēram, pārdošanā pēc audita radās rinda jaunu instrukciju darbiniekiem. Auditi ieviesa daudz lielāku paredzamību un palīdzēja plānošanā. Tīri individuāli mums bija interesanti uzzināt, kā tas ir - emitēt obligācijas. Ziņkārība ir mūsu motivators ikdienā. Tas mūs dzen darīt lietas! Mēs patiešām bijām aizrauti ar domu, ka varam to izdarīt.

J.K.: Obligāciju emisija mums bija noderīgs process. LINEN ir strauji augošs uzņēmums. Tas, ko obligācijas liek, ir kļūt birokrātiskākam, kas pirmajā mirklī šķiet aplami. Straujas izaugsmes gadījumā, ieviešot procesus un kontrolētas procedūras, uzņēmums aug kontrolēti, saprotot, kas notiek. Nereti ir strauji augoši uzņēmumi, kuri kādā brīdī iestūrē grāvī. Pirms obligāciju emisijas auditors veica mums pilnu uzņēmuma izvērtēšanu – procesi, uzskaite, attiecības ar klientiem utt. Noslēgumā saņēmām pamatīgu listi ar atzīmēm vai novērtējumu.

Bija lietas, kur vajadzēja kaut ko labot vai mainīt?

J.K.: Protams. Šobrīd mēs ne tikai saprotam, kāda ir lielā bilde un kurp mūsu uzņēmums virzās, bet sapratām to detaļās. Ieviešot konkrētas procedūras un tālredzīgāku plānošanu, kas visu padara nedaudz birokrātiskāku un lēnāku, mēs daudz konkrētāk zinām savu mērķi, un kļūdu ir mazāk. Tā savukārt ir laika ekonomija. Tā ir investoru interese, lai emitents parāda, kur viņš precīzi vēlas būt pēc gada. Nevis aptuveni, bet precīzi!

Kādēļ ir svarīgas šīs lietas kopumā?

Z.K.: Mēs esam aizņēmušies naudu un vēlamies ar to operēt ļoti atbildīgi, tas ir galvenais, kādēļ visam jārit pēc plāna, pārdomāti un precīzi!

Kas palīdzēja obligāciju emisijā piesaistīt investorus? Zīmols, uzņēmuma darbības veids, preces specifika? Sacījāt, ka naudas piedāvājums bijis lielāks, nekā jums vajadzēja.

J.K.: Latvijā mēs neesam ļoti pazīstams zīmols, jo mūsu tirgotās preces vairumā gadījumu ir tālu no Latvijas. Drīzāk obligāciju process LINEN padarīja atpazīstamāku. Investīciju piesaistes process Latvijā, manuprāt, ir diezgan subjektīvs. Bankai ir savs investoru loks, tos interesē uzņēmumi un mums sevi jāpārdod bankai, kura investorus piesaista. Ja banka notic, tad tieši banka mūs parāda investoriem.

Ieteikums jaunam obligāciju emitentam?

J.K.: Būsim godīgi pret sevi - investoru loks Latvijā ir ļoti neliels. Šādā situācijā privātās reputācijas nozīme ir daudz lielāka nekā uzņēmuma. Visi visus zina! Ja investors cilvēku pazīst personīgi, tas daudz ko nozīmē. Iespēja veiksmīgi piesaistīt investīcijas palielinās. Tas bija arī LINEN stāsts. Pēc obligāciju emisijas tā arī zvanīja un prasīja, vai tās ir mūsu obligācijas. Latvijas jaunajam emitentam ieteiktu atvērt to Latvijas 100 miljonāru sarakstu, kuru Dienas Bizness ik gadu piedāvā lasītājiem, un paskatīties, kas viņi ir. Ja ir iespēja, uzrunāt kādu no viņiem un pastāstīt savu plānu. Ievērojot, ka tirgus ir jauns, investori vairāk uzticas paziņu un draugu ieteikumiem nekā finanšu datiem.

VIEDOKLIS

Labs piemērs Baltijas kapitāla tirgus potenciālam

Kristiāna Janvare, Signet Bank Investment Banking pārvaldes vadītāja

LINEN obligāciju emisija kalpo kā vēl viens labs piemērs Baltijas kapitāla tirgus potenciālam, kurš šobrīd vēl pilnā mērogā netiek izmantots. Latvijā joprojām uzņēmumi galvenokārt finansējas caur banku kredītiem un pašu kapitālu, taču ar šiem finansējuma avotiem ne vienmēr pietiek visu uzņēmuma izaugsmes plānu īstenošanai, un alternatīvu finansējuma avotu, tostarp, kapitāla tirgus instrumentu, izmantošana var sniegt papildus atspērienu uzņēmuma attīstībā un audzēt tā vērtību.

Attīstītajās valstīs banku aizdevumi veido krietni mazāku īpatsvaru no kopējā piesaistītā finansējuma apjomu un būtisku īpatsvaru aizņem kapitāla tirgus instrumenti – obligāciju un akciju emisijas. Piemēram, Vācijā – banku aizdevumi veido 27%, bet obligāciju emisijas 32% un akciju emisijas – 41% no piesaistītā finansējuma. Turpretim Latvijā banku aizdevumi veido teju 80% no uzņēmumu piesaistītā finansējuma, un līdzīga situācija ir arī citās Baltijas valstīs.

Sagaidām, ka arī Baltijas valstīs kapitāla tirgus loma uzņēmumu finansēšanā pieaugs un turpinās palielināties gan uzņēmumu skaits, kas piesaista finansējumu kapitāla tirgos, gan piesaistītā finansējuma apjoms. Cerams, ka šādi piemēri kā LINEN palīdzēs iedrošināt citus Latvijas uzņēmumus izvēlēties nākotnē piesaistīt naudu tieši caur kapitāla tirgu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Banku peļņas rādītāji 2023. gadā raksturojami kā lieliski, līdztekus – inflācija ir apturēta, un maz ticams, ka vēl tiks palielinātas Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmes, kas bija virspeļņas cēlonis. Kādu paredzat 2024. gadu? Kādas būs galvenās tendences banku darbībā kopumā? Vai nesākas otrāds process un termiņnoguldījumi ar augstām likmēm šobrīd nerada riskus nākotnē?

Kopumā, protams, banku sektoram pērnais gads bija ļoti labs, bet Saeima un Ministru kabinets arī to ievēroja un, redzot šo peļņu, nolēma nedaudz mazināt baņķieru prieku. Tajā pašā laikā, skatoties nākotnē, ir skaidrs, ka šādus rezultātus atkārtot neizdosies. Tik labu gadu, manuprāt, banku sektorā tuvākajā laikā vairs nepiedzīvosim. Euribor varētu samazināties, bet, visticamāk, ne tik strauji, kā finanšu tirgos tiek gaidīts. Ir jau redzams neliels samazinājums, ievērojot to, ka ir ECB likmes samazinājuma gaidas. Tas vien nozīmē, ka banku ienākumi jau sākuši sarukt. Savukārt, ja runājam par depozītiem, kas pērn tika piesaistīti par samērā augstām procentu likmēm, – tie tūdaļ nebeigsies. Tie ir noguldījumi vismaz uz gadu, diviem, dažkārt trim. Tas nozīmē, ka augstās likmes būs jāturpina maksāt. Vēl viens aspekts - bilances struktūra visām bankām ir mainījusies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Signet Bank" plāno iegūt izšķirošu ietekmi pār "LPB Bank", liecina Konkurences padomes publiskotā informācija.

Konkurences padome informē, ka ir saņemts "Signet Bank" apvienošanās ziņojums par izšķirošas ietekmes iegūšanu pār "LPB Bank".

"Signet Bank" darbojas banku pakalpojumu sniegšanas tirgū, proti, tā nodarbojas ar finanšu un ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu, tostarp arī korporatīvo finanšu un investīciju bankas pakalpojumu sniegšanu. Arī "LPB Bank" darbojas banku pakalpojumu sniegšanas tirgū, bet tās saistītie uzņēmumi nodarbojas ar sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, loģistiku, uzglabāšanu un noliktavu saimniecību, kravu iekraušanu un izkraušanu un, kā arī veic pārējās transporta palīgdarbības, īsteno arī jauno tehnoloģiju ieviešanu un attīstību Latvijas tirgū, kā arī ar dažāda veida tirdzniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas investīciju banka Signet Bank uzsāk sadarbību ar Latvijas lielāko licencēto kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju Capitalia, kļūstot par Capitalia kolektīvās finansēšanas platformas investoru.

Signet Bank finansēs aizdevumus, kas atbilst bankas vēlamajam riska profilam, līdzās pārējiem Capitalia platformas investoriem. Ir plānots, ka tuvāko divu gadu laikā ar Capitalia platformas starpniecību Signet Bank ieguldīs līdz pat 5 milj. eiro aizdevumos Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Signet Bank ir pirmais institucionālais investors, kas kļuvis par Capitalia kolektīvās finansēšanas platformas investoru.

“Signet Bank vienmēr ir bijusi svarīga finansējuma pieejamības nodrošināšana vietējiem uzņēmumiem, veicinot to izaugsmi un attīstību. Augsti vērtējam Capitalia ilggadējo pieredzi mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanā, tāpēc izvēlējāmies tieši Capitalia par savu sadarbības partneri. Pievienojoties Capitalia investoru lokam kā pirmais institucionālais investors, mēs paplašinām finansējuma pieejamību, īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, tādējādi sniedzot būtisku ieguldījumu Latvijas ekonomikas attīstībā. Mēs jau ilgstoši veicinām inovācijas Latvijas finanšu nozarē, un esmu pārliecināts, ka sadarbība ar Capitalia būs vērtīgs un jauns finansiāls atbalsts Latvijas uzņēmumiem, palīdzot tiem sasniegt jaunas virsotnes un palielināt konkurētspēju,” uzsver Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Linen emitē obligācijas divu miljonu eiro vērtībā

Db.lv,15.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmums Linen (SIA “L.J.Linen”), kas nodrošina klientu vajadzībām pielāgotas agroproduktu tirdzniecības ķēdes, debitējis kapitāla tirgū, emitējot obligācijas 2 miljonu eiro vērtībā.

Nodrošinātās obligācijas ar dzēšanas termiņu divi gadi piedāvātas gan privātajiem, gan institucionālajiem investoriem slēgta piedāvājuma veidā.

Obligācijas plānots iekļaut “Nasdaq Riga” alternatīvajā tirgū “First North” nākamā gada pirmajā pusē. Obligāciju emisijas rezultātā piesaistītie līdzekļi tiks izlietoti apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, uzņēmuma attīstībai un pozīciju nostiprināšanai tirgū Eiropas un Āzijas reģionos.

Linen pamatdarbība ir agroproduktu – lopbarības, mājdzīvnieku barības, biodegvielas, kosmētikas un mēslojumu - sastāvdaļu tirdzniecības globālā mērogā. Dzīvnieku izcelsmes izejvielu tirdzniecības jomā Linen ir viens no vadošajiem uzņēmumiem Eiropas Savienībā un stabili iekļaujas piecu Eiropas Savienībā lielāko uzņēmumu vidū, kas ES nodrošina šāda veida izejvielu eksportu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Signet Bank jau četrus gadus intensīvi nodarbojas ar alternatīva finansējuma piesaistīšanas risinājumu attīstīšanu, izmantojot obligāciju un akciju emisijas, ko piedāvā kapitāla tirgus.

Visa 2023. gada garumā Dienas Bizness sadarbībā ar Signet Bank stāstīs Latvijas uzņēmēju veiksmes stāstus, attīstot ilgtspējīgu uzņēmējdarbību un veicinot Latvijas ekonomikas attīstību.

“Mēs gribam veicināt Latvijas uzņēmumu straujāku izaugsmi un pieeju plašākām finansējuma iespējām. Kapitāla tirgus nodrošina iespējas gan uzņēmējiem straujāk audzēt savu biznesa vērtību, gan investoriem gūt lielāku atdevi no sava kapitāla,” uzsākot sarunu ar Dienas Biznesu, saka Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Signet Bank nav ļoti pazīstama tirgū. Vai varat pastāstīt, ar ko banka atšķiras no citām Latvijā strādājošām bankām?

Droši vien galvenā atšķirība ir mūsu fokuss nevis uz tradicionālajiem bankas produktiem, bet uz individuālu risinājumu meklēšanu katram klientam. Mūsu fokuss ir uzņēmējs. Daudziem no tiem ir nepieciešams finansējums savu plānu attīstībai – un mēs spējam piedāvāt ne tikai klasiskus bankas kredītus, bet arī alternatīvus finansējuma veidus – akciju un obligāciju emisijas, privāto akcionāru piesaistīšanu, mezanīna finansējumu vai riska kapitāla piesaistīšanu. Citiem uzņēmējiem ir brīvs kapitāls, ko tie vēlas investēt, lai gūtu ienākumus, – šeit mēs piedāvājam gan investīcijas starptautiskajos kapitāla tirgos, gan arī dalību vietējo uzņēmumu finansēšanas produktos – pamatā obligāciju un akciju emisijās. Mēs savedam kopā uzņēmējus, kam ir nepieciešams finansējums, ar uzņēmējiem, kuriem ir brīvs investējamais kapitāls. Un darām to efektīvi, rūpīgi strukturējot darījumus un pārvaldot riskus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nasdaq paziņo par Latvijas uzņēmuma SIA L.J.Linen obligāciju iekļaušanu biržas Nasdaq Riga Baltijas First North tirgū no šodienas.

LINEN (SIA L.J.Linen) obligāciju emisijas apjoms ir 2 miljoni eiro, vienas obligācijas nominālvērtība ir 1000 eiro ar mainīgo gada likmi 10% + 3 mēn. EURIBOR un kupona izmaksu 4 reizes gadā. Obligācijas tiks dzēstas 2024. gada 16. decembrī. LINEN obligāciju iekļaušana notiek pēc slēgtā piedāvājuma Igaunijas, Latvijas un Lietuvas investoriem.

"Sveicam LINEN Baltijas First North tirgū un priecājamies par vēl vienu mūsdienīgu un ambiciozu Latvijas uzņēmumu, kas debitējis kapitāla tirgos, lai turpinātu attīstīties un stiprinātu savas pozīcijas globālā mērogā. Novēlam panākumus izaugsmes mērķu īstenošanā!” vēl Nasdaq Riga biržas vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Kapitāla tirgus aktualitātes ar Signet Bank

Nauda attīstībai ir pieejama, ir jāgrib to paņemt

Jānis Goldbergs,31.08.2023

Bet, neskatoties uz to, ka bez bankas kredīta ir pieejami arī citi finansējuma veidi, uzņēmēju zināšanu par finansējuma veidiem trūkums bieži vien neļauj tās citas iespējas izmantot.

Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgos naudas ir pietiekami, trūkst ambīciju paraudzīties aiz Latvijas robežām un zināšanu - tāds ir bankas, biržas un uzņēmēju pārstāvju trīspusējas diskusijas galvenais secinājums. Sarunā piedalījās biržas NASDAQ Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un SIA Karavela valdes loceklis Andris Bite, kā arī Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kādas ir Latvijas uzņēmēju ambīcijas? Vai pašreizējo laiku var dēvēt par krīzi, kad jādomā par iespēju ne tikai iegādāties iekārtas vai būvēt jaunu cehu, bet arī par apvienošanos, pārņemšanu, ārvalstu tirgiem?

Andris Bite: Pirmkārt pateikšu tā, ka nekādas krīzes jau vēl nav. Ir neliela pabremzēšanās tai ballei, kas turpinājās divus gadus. Balle nebija slikta ražojošajai un eksportējošai sfērai. Protams, ir izņēmumi – tūrisms un viesmīlība. Tomēr jāteic, ka šobrīd notiek atgriešanās normālā stāvoklī. Jā, sākumā ir neliels kritiens, bet nedomāju, ka tas būs uz ilgu laiku.

Par uzņēmību un ambīcijām plašā spektrā runājot, ir jāsaka, ka ir vāji, tā patiešām vāji. Tas vēl būs maigi teikts. Manuprāt, ilgstoša biznesa vides nekopšana ir veidojusi aplamu uztveri sabiedrībā, tādēļ arī uzņēmēji realitāti redz slikti, visbeidzot, apejot apli, – arī no valsts puses uztvere ir aplama. Kopumā, runājot lauksaimniecības terminos, esam ieguvuši noplicinātu augsni, kurā nekas īsti negrib augt. Pārfrāzējot līdzību, ir maz tādu uzņēmēju, kuriem ir ambīcijas iet ārpus valsts, darboties plašāk, atņemt kādam tirgus, izveidot jaunus tirgus sev. Šī proporcija pret iedzīvotāju skaitu - aktīvie uzņēmēji pret kopskaitu - ir ļoti neliela. Kādēļ? Jau vēsturiski uzņēmējs nav mīlētākais pasažieris šajā kuģī – Latvija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Signet Bank iegādājas LPB Bank

Db.lv,12.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Latvijas Bankas un Eiropas Centrālās bankas atļaujas saņemšanas, kā arī Konkurences padomes saskaņojuma 2023. gada 11. decembrī pabeigts darījums, kura ietvaros vietējā investīciju banka, AS Signet Bank, iegādājās AS LPB Bank.

Darījuma rezultātā tiks veikta LPB Bank zīmola maiņa. LPB Bank turpinās strādāt kā Signet Bank grupas meitas uzņēmums, saglabājot savu esošo kredītiestādes licenci un fokusējoties uz FinTech uzņēmumu apkalpošanu, Banking as a Service (BaaS) pakalpojumu sniegšanu un inovatīviem digitāliem finanšu produktiem.

Šis darījums dos iespēju palielināt Signet Bank grupas biznesa apjomus, stiprināt digitālos risinājumus, kā arī ievērojami palielināt un dažādot klientiem piedāvāto finanšu pakalpojumu un produktu klāstu.

“LPB Bank iegāde ir viens no stratēģiskiem soļiem Signet Bank grupas attīstībā, kas ļaus izmantot izaugsmes iespējas FinTech jomā. Inovatīvi un efektīvi, augsti tehnoloģiskie digitālie finanšu risinājumi ir nākotnes virzītājspēks banku sektorā, un LPB Bank digitālo risinājumu integrācija stiprinās Signet Bank grupas finanšu potenciālu. Latvijā joprojām trūkst banku produkti, kas ir vērsti uz FinTech uzņēmumu apkalpošanu un finanšu sistēmas inovāciju veicināšanu – Signet Bank grupa jau tuvākajā nākotnē plāno uzlabot šādu produktu pieejamību tirgū,” stāsta Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Kapitāla tirgus aktualitātes ar Signet Bank

Signet Bank aicina Vidzemes reģiona uzņēmējus uz vienas dienas akadēmiju par kapitāla tirgus finanšu instrumentu izmantošanu biznesa attīstībā

Db.lv,11.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējā investīciju banka, Signet Bank, šajā gadā turpina īstenot 2023. gadā veiksmīgi uzsākto ilgtermiņa sabiedrisko projektu – pirmo “Kapitāla tirgus akadēmiju” Latvijā, un paplašina tās mērogu, uzsākot akadēmiju īstenošanu arī Latvijas lielākajās reģionālajās pilsētās. Signet Bank “Kapitāla tirgus akadēmija” ir bezmaksas izglītojošs projekts, kas piemērots Latvijas uzņēmumu īpašniekiem un uzņēmumu vadītājiem, kuri interesējas par finansējuma piesaisti ar kapitāla tirgus instrumentiem.

“Kapitāla tirgus akadēmijas” mērķis ir sniegt iespēju vietējiem uzņēmējiem vairot savas zināšanas un gūt atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem par finansējuma piesaisti kapitāla tirgū, vienlaikus iedrošinot izmantot kapitāla tirgus piedāvātās iespējas.

Aicinām Vidzemes reģiona uzņēmējus un uzņēmuma vadītājus uz vienas dienas “Kapitāla tirgu akadēmiju”, 22. martā no plkst. 9:00 līdz 14:30 Vidzemes koncertzālē “Cēsis”, kurā nozares profesionāļi un Latvijas uzņēmēji dalīsies teorētiskās un praktiskās zināšanās par finansējuma piesaisti, izmantojot kapitāla tirgus finanšu instrumentus – akciju un obligāciju emisijas:

  • kādās situācijās ir vērts domāt par finansējuma piesaisti kapitāla tirgū;
  • kādi mājas darbi ir jāveic uzņēmumam, kas vēlas piesaistīt finansējumu kapitāla tirgū;
  • kāds ir finansējuma piesaistes process un cik ilgu laiku tas aizņem;
  • ko sagaida investori;
  • kā maksimāli izmantot kapitāla tirgus priekšrocības sava uzņēmuma labā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Signet Bank" un "Magnetiq Bank" netiks apvienotas un arī nākotnē turpinās darboties atsevišķi, intervijā aģentūrai LETA sacīja "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

"Tie ir ļoti dažādi biznesi. "Signet Bank" bizness ir korporatīvais un investīciju segments. Esam izveidojuši efektīvu komandu un labi strukturētu sistēmu, kas šajā segmentā ļoti veiksmīgi darbojas. Savukārt "Magnetiq Bank" nākamgad plāno ieviest jaunus produktus, kas palīdzēs stiprināt bankas pozīcijas. "Magnetiq" mērķa klienti ir "FinTech" uzņēmumi, kas apkalpo mazos un vidējos uzņēmumus," sacīja Idelsons.

Viņš sacīja, ka banku biznesa modelis, kas paredz pakalpojumu sniegšanu "FinTech" uzņēmumiem pasaulē attīstās ļoti veiksmīgi, un vairākās lielajās Eiropas bankās jau ir departamenti, kas piedāvā šādus pakalpojumus. Latvijā šādas specializētas bankas nav un "Magnetiq Bank" tieši tur redz attīstības iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Virzītie grozījumi par UIN maksājumu neveicinās konkurenci Latvijas banku sektorā

LETA,05.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik virzītie grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumā, kas paredz UIN avansa maksājumu bankām 20% apmērā no iepriekšējā gada peļņas, visdrīzāk, neveicinās konkurenci banku sektorā, intervijā pauda "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Viņš uzsvēra, ka nodokļa avansa maksājums samazinās peļņas daļu, ko var ieguldīt bankas kapitālā, no kā savukārt ir atkarīgs, cik liels var būt katras bankas kreditēšanas apmērs. Lielajām bankām jautājums par pieejamo kapitālu nav īpaši aktuāls, taču mazās bankas šīs prasības dēļ darbības apmērus varētu audzēt lēnāk.

"Ja tagad daudz tiek runāts, ka banku sektorā nav pietiekamas konkurences, ja politiķi vēlas, lai vietējā kapitāla bankas, kas pašlaik ir nelielas, aktīvāk sāk konkurēt ar lielajām bankām, tad to nevar izdarīt bez kapitāla. No tā ir atkarīgi kreditēšanas apmēri, produktu attīstība, darbības mērogs un viss pārējais. Ja tagad ar nodokli tiek aplikta peļņa, tad rezultāts būs tāds, ka mūsu un citu banku sektora kolēģu gadījumā kapitāls augs ne tik strauji, kā tas varētu augt. Tas tiešā veidā iespaidos konkurenci banku sektorā un situācija šajā jomā, visdrīzāk, paliks sliktāka, jo lielajām bankām kapitāla problēma nav tik akūta kā mazajām, kuras vēlētos augt," uzsvēra Idelsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Signet Bank piešķir 2,5 miljonus eiro D8 Corporation jaunu finanšu tehnoloģiju produktu izstrādei

Db.lv,01.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas investīciju banka Signet Bank ar Attīstības finanšu institūcijas Altum garantiju no Eiropas fondu līdzekļiem piešķīrusi 2,5 milj. eiro finansējumu inovatīvo finanšu tehnoloģiju uzņēmumam D8 Corporation.

Finansējums tiks izmantots gan jaunu produktu attīstībai, gan esošo finanšu saistību refinansēšanai. D8 Corporation jau tagad ir veiksmīgi ieviesis savus risinājumus vairāk nekā 32 valstīs, un šis finansējums ļaus uzņēmumam stiprināt savu pozīciju kā vienam no vadošajiem spēlētājiem globālajā finanšu tehnoloģiju tirgū.

D8 Corporation izstrādā tehnoloģiski progresīvas un drošas finanšu tehnoloģijas un IT risinājumus, kas galvenokārt paredzētas bankām un finanšu institūcijām. Uzņēmums piedāvā tradicionālās banku sistēmas maksājumu karšu un kontu apstrādei, risinājumus maksājumu sistēmām, "digitālo maciņu", kā arī tehnoloģijas krāpniecisko darbību un naudas atmazgāšanas novēršanai. 90% no visiem pasūtījumiem veido eksporta tirgi. Uzņēmums šobrīd aktīvi paplašina savas aktivitātes Centrālāzijas, Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas reģionā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS LPB Bank oficiāli maina juridisko nosaukumu uz AS Magnetiq Bank, vienlaikus ieviešot arī jaunu zīmola vizuālo identitāti.

Bankas nosaukuma un zīmola maiņas pamatā ir 2023. gada beigās notikušais iegādes darījums, kurā Latvijas vadošā investīciju banka Signet Bank AS kļuva par AS LPB Bank 100% akciju īpašnieci un tās mātes sabiedrību.

Zīmola maiņa ir daļa no Signet Bank grupas un AS Magnetiq Bank plašākas biznesa attīstības stratēģijas. Tās mērķis ir veicināt efektīvāku finanšu inovāciju ieviešanu, digitālo produktu pieejamības uzlabošanu banku sektorā un stiprināt pozīcijas FinTech nozarē.

Jaunais nosaukums un zīmola vizuālā identitāte atspoguļo bankas apņēmību ieviest inovatīvus un augstvērtīgus digitālos finanšu risinājumus, paplašināt un dažādot finanšu pakalpojumu un produktu klāstu, tādējādi nodrošinot klientiem vēl efektīvāku un labāku sadarbības pieredzi. AS Magnetiq Bank zīmola filozofija ir mijiedarbība starp vienkāršību, pieejamību un efektivitāti, atspoguļojot jaunākās globālās tendences digitālajā finanšu sektorā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas investīciju bankas Signet Bank AS esošajam valdes sastāvam pievienojas bankas vecākā viceprezidente, klientu attiecību un apkalpošanas pārvaldes vadītāja Ineta Done, kura turpmāk ieņems valdes locekles amatu.

I. Done būs atbildīga par korporatīvo klientu apkalpošanu un Signet Bank grupas zīmola attīstību, turpinot stiprināt bankas pozīcijas korporatīvo klientu finansēšanas un apkalpošanas jomā.

I. Done ir augsti kvalificēta finanšu nozares eksperte ar 30 gadu pieredzi finanšu un banku sektorā. No 2013. līdz 2024. gada septembrim bijusi Signet Bank AS vecākā viceprezidente un klientu attiecību un apkalpošanas pārvaldes vadītāja. Tāpat bijusi arī valdes locekle bankas meitas uzņēmumā Signet Asset Management IPA no 2015. līdz 2023. gadam un no 2024. gada janvāra līdz šī gada septembrim valdes priekšsēdētāja Signet Pensiju Pārvalde IPAS. Līdz tam Ineta pieredzi guvusi vairākās vietējās bankās, ieņemot vadītājas pozīcijas klientu apkalpošanas un privātbaņķieru nodaļās. Ieguvusi augstāko profesionālo kvalifikāciju kā ekonomiste, ar specializāciju banku nozarē, maģistra grādu vadībzinātnē un sociālajās zinātnē Latvijas Universitātē. Papildus iegūts Humanitāro zinātņu maģistra grāds mākslas vēsturē un teorijā Latvijas Mākslas akadēmijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības attīstība pieprasa kapitāla piesaisti, un obligāciju emisija ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā iegūt nepieciešamos finanšu līdzekļus. Lai gan var rasties pārdomas par šāda veida finansēšanas instrumentu izmantojumu – tas ir svarīgs un perspektīvs risinājums, kuru noteikti vērts apsvērt, lai sasniegtu finansiālo stabilitāti un izaugsmi.

Pēdējo gadu laikā Latvijas kapitāla tirgus piedzīvojis pozitīvu izaugsmi – kopš 2020. gada jau vairāk nekā 40 Latvijas uzņēmumi ar obligāciju emisijām, kā arī akciju kotāciju biržā, sava biznesa attīstībai ir piesaistījuši ap 1 miljardu eiro. Tas tikai apliecina, ka ambicioziem vietējiem uzņēmējiem ir labas iespējas piesaistīt finansējumu savu izaugsmes plānu realizācijai, izmantojot kapitāla tirgus piedāvātas iespējas.

Taču, neskatoties uz salīdzinoši pozitīvo vietējo uzņēmumu interesi un kapitāla tirgus izaugsmi – Latvijas uzņēmumi, salīdzinājumā ar citām attīstītajām valstīm, šobrīd ļoti maz izmanto alternatīvos finansējuma avotus, tostarp kapitāla tirgus instrumentus. Līdz ar ko, vietējie uzņēmumi ir lielā mērā atkarīgi no banku finansējuma pieejamības, kas ierobežo gan pašu uzņēmumu, gan valsts ekonomiskās izaugsmes attīstības potenciālu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējā investīciju banka, Signet Bank šajā gadā turpinās īstenot 2023. gadā veiksmīgi uzsākto ilgtermiņa sabiedrisko projektu – pirmo “Kapitāla tirgus akadēmiju” Latvijā –, un paplašinās tās mērogu, dodoties arī uz Latvijas lielākajām reģionālajām pilsētām.

Šī gada pirmā akadēmija notika Rīgā, 1. februārī, savukārt pirmā reģionālā akadēmija projekta ietvaros notiks Liepājā, 9. februārī. Signet Bank “Kapitāla tirgus akadēmija” ir bezmaksas izglītojošs projekts, kas piemērots Latvijas uzņēmumu īpašniekiem un uzņēmumu vadītājiem, kuri interesējas par finansējuma piesaisti ar kapitāla tirgus instrumentiem.

Latvijas uzņēmumi, salīdzinājumā ar citām attīstītajām valstīm, šobrīd ļoti maz izmanto alternatīvos finansējuma avotus, tostarp kapitāla tirgus instrumentus, un ir lielā mērā atkarīgi no banku finansējuma pieejamības. Kā rāda Signet Bank veiktās Latvijas uzņēmēju finansiālā noskaņojuma un uzņēmējdarbības vides viedokļa aptaujas dati*, šādu uzņēmēju rīcību lielā mērā ietekmē zināšanu trūkums par kapitāla tirgus piedāvātajām iespējām – to atzīst vairāk nekā 57% aptaujāto Latvijas uzņēmēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka piemērojusi "LPB Bank" 2 016 342 eiro soda naudu, vienlaikus noslēdzot administratīvo līgumu, informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Latvijas Banka ar "LPB Bank" noslēgusi administratīvo līgumu, kas paredz, ka "LPB Bank" veiks vairākus tiesiskos pienākumus saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanas normatīvo aktu prasību ievērošanu un iekšējās kontroles sistēmas uzlabošanu.

Vienlaikus par konstatētajiem normatīvo aktu pārkāpumiem un iekšējās kontroles sistēmas trūkumiem kredītiestādei piemērota soda nauda 2 016 342 eiro apmērā. Līgums noslēgts, jo "LPB Bank" ir atzinusi Latvijas Bankas pārbaudē konstatētos pārkāpumus NILLTPF novēršanas jomā un ir veikusi mērķtiecīgus pasākumus šo pārkāpumu novēršanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2012. gadā dibinātā autolīzinga kompānijas Mogo, kas īsā laikā pārtapa multinacionālā un globālā uzņēmumā Eleving Group, veiksmes stāsts ir gan biznesa idejā, gan finanšu piesaistē, kur dominējošā loma ir obligāciju finansējumam.

Par uzņēmuma attīstību un izmantotajiem finanšu instrumentiem desmitgades garumā līdz 150 miljonus vērtai obligāciju emisijai un tās refinansēšanai Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma finanšu direktors Māris Kreics. Materiāls tapis sadarbībā ar vietējā kapitāla banku - Signet Bank, aktīvāko kapitāla tirgus konsultantu Latvijā.

Eleving Group pirmsākumos bija Mogo Finance. Pastāstiet, lūdzu, īsi par uzņēmuma vēsturi un attīstību kopš tā dibināšanas! Kā izveidojās grupa, un kas tam pamatā?

Eleving Group aizsākumi ir meklējami 2012. gadā, kad tolaik ar Mogo Finance zīmolu uzsākām lietotu automašīnu finansēšanu Latvijā. Jaunā biznesa pamata ideja bija pavisam vienkārša – sniegt iespēju cilvēkiem iegādāties 9-10 gadus vecas automašīnas, proti, tādas, kuras vidējais patērētājs reāli var atļauties. Pirms vairāk nekā desmit gadiem tradicionālās bankas īsti nerāvās šādas kategorijas automašīnas finansēt, tādēļ mēs redzējām brīvu nišu, kuru ar savu produktu varētu nosegt. Pats biznesa modelis nav nekāda inovācija, jo līzings un atgriezeniskais līzings ir labi pazīstami kreditēšanas produkti jau izsenis. Inovācijas drīzāk bija šī produkta piedāvājumā, kas nozīmēja, ka spējām izteikt piedāvājumu jebkuram klientam, kurš pie mums ierodas atbilstoši viņa maksātspējai un vajadzībām. Tāpat inovatīva pieeja bija riska novērtēšanas metodē, kur jau tobrīd izmantojām mašīnmācīšanos un ar to saistītos algoritmus datu apstrādei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējā investīciju banka, “Signet Bank”, ir uzsākusi ilgtermiņa sociālo projektu – pirmo “Kapitāla tirgus akadēmiju” Latvijā, lai paaugstinātu kapitāla tirgus pratības līmeni vietējo uzņēmēju vidū, informē banka.

Akadēmiju plānots rīkot regulāri un ilgtermiņā. Tā būs pieejama bez maksas tiem uzņēmējiem un uzņēmumu vadītājiem, kas, izmantojot kapitāla tirgus piedāvātās iespējas, vēlas vairot zināšanas par finansējuma piesaistes iespējām kapitāla tirgū un paaugstināt sava uzņēmuma vērtību investoru acīs gan vietējā, gan starptautiskā mērogā.

Kā rāda jaunākā “Signet Bank” Latvijas uzņēmēju finansiālā noskaņojuma un uzņēmējdarbības vides viedokļa aptauja* – lielākā daļa, 83% no Latvijas uzņēmējiem, ir dzirdējuši par kapitāla tirgus finansējuma piesaistīšanas iespējām (kapitāla piesaistīšana no investoriem, uzņēmumu kotācija biržā un obligāciju emisijas), un 13% no tiem tuvāko 12 mēnešu laikā apsver iespēju izmantot kapitāla tirgus piedāvātos finanšu instrumentus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējā investīciju banka “Signet Bank” 2023. gadā uzsāka ilgtermiņa sabiedrisko projektu – pirmo “Kapitāla tirgus akadēmiju” Latvijā, lai paaugstinātu kapitāla tirgus pratības līmeni vietējo uzņēmēju vidū.

Akadēmiju plānots rīkot regulāri un ilgtermiņā. Tā būs pieejama bez maksas tiem uzņēmējiem un uzņēmumu vadītājiem, kas, izmantojot kapitāla tirgus piedāvātās iespējas, vēlas vairot zināšanas par finansējuma piesaistes iespējām kapitāla tirgū un paaugstināt sava uzņēmuma vērtību investoru acīs gan vietējā, gan starptautiskā mērogā.

Kā rāda jaunākā “Signet Bank” Latvijas uzņēmēju finansiālā noskaņojuma un uzņēmējdarbības vides viedokļa aptauja* – lielākā daļa, 83% no Latvijas uzņēmējiem, ir dzirdējuši par kapitāla tirgus finansējuma piesaistīšanas iespējām (kapitāla piesaistīšana no investoriem, uzņēmumu kotācija biržā un obligāciju emisijas), un 13% no tiem tuvāko 12 mēnešu laikā apsver iespēju izmantot kapitāla tirgus piedāvātos finanšu instrumentus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Nasdaq Baltic datiem, 2023. gadā Signet Bank ieņem vadošo pozīciju obligāciju tirdzniecības aktivitātē visā Baltijā.

Ieskaitot gan Baltijas Regulēto tirgu, gan Nasdaq First North, Signet Bank klienti veica darījumus 64 milj. eiro apmērā, kas sastāda 25% no visiem obligāciju darījumiem Biržā.

Signet Bank tirdzniecības aktivitāte Biržā iet roku rokā ar bankas panākumiem kapitāla tirgus segmentā, organizēt obligāciju emisijas un popularizēt obligācijas kā kvalitatīvu investīciju instrumentu adekvātu ienākumu gūšanai. Signet Bank šis ir nozīmīgs brīdis, jo līderpozīcija Biržas obligāciju tirdzniecībā ir iegūta pirmo reizi bankas darbības vēsturē un nostiprina mūsu pozīcijas kā vadošai investīciju bankai Baltijā”, komentē Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valsts politika ietekmē uzņēmēju ambīcijas

Jānis Goldbergs,06.11.2024

Liene Dubava, Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja: Valdība ir apņēmusies tirgus kapitalizāciju pacelt līdz 9% no IKP. To paziņoja ziemā. Valsts tiešām sāka raudzīties savu uzņēmumu virzienā ar lielu apņēmību.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējiem ir ambīcijas, tirgus situācija nav slikta, investoriem naudas netrūkst, lieli valsts un pašvaldību uzņēmumi varētu stimulēt tirgus kapitalizāciju, bet uzņēmējdarbības vides un nodokļu jautājumi pārlieku ietekmē biznesa noskaņojumu kopumā.

Tādi ir ikgadējās Dienas Biznesa trīspusējās diskusijas galvenie secinājumi, kurā piedalījās Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Liene Dubava, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite un Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kas, jūsuprāt, kopš pagājušās vasaras ir būtiski mainījies gada laikā globāli, finanšu tirgos un biznesā kopumā?

Roberts Idelsons: Finanšu tirgos šis gads, globāli raugoties, noteikti ir aizvadīts labi. Lielāko uzņēmumu akciju indeksi ir auguši. Izaugsme sasniedz 20% un vairāk. Ievērojot augošos riskus, ir bijušas arī svārstības. Arī procentu likmes sāk krist, un visā pasaulē kopumā tas nozīmē, ka nauda nedaudz paliek lētāka. Ekonomikā kopumā šobrīd arī nav notikušas lielas izmaiņas, un būtiska recesija nav novērota – ne Eiropā, ne ASV. Kopējā paradigma ir, ka viss ir labi. Turpinām investēt, indeksi aug, aizņēmēju kredītspēja ir laba. Ko nesīs atlikusī gada daļa – redzēsim! Rudens vienmēr ir tāds nenoteiktības laiks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “Signet Bank” piešķīrusi vienu miljonu eiro aizdevumu Latvijas investīciju uzņēmumam “Merito Partners” (“Merito”). Finansējums tiks izmantots “Merito” īstenotajā zaļās infrastruktūras projektā – 2,7 MW saules elektrostacijas izbūvei pie Zilupes, Ludzas novadā.

“Signet Bank” aizdevums ļaus jau šovasar Ludzas novada Zaļesjes pagastā, uz robežas ar Zilupi, darbu sākt 5000 saules paneļu spēkstacijai “Zilupes SES” ar 2,7 MW jaudu. Tā nodrošinās zaļu elektroenerģiju vismaz 1300 mājsaimniecībām Zilupē un tās apkaimē, savukārt papildus saražotā elektrība būs pieejama Ludzas un citu Latvijas novadu iedzīvotājiem.

Roberts Idelsons, “Signet Bank” valdes priekšsēdētājs: “Viens no “Signet Bank” svarīgākajiem darbības virzieniem ir finansējuma nodrošināšana Latvijas uzņēmumu izaugsmei un attīstībai. Aizdevums “Merito” ir ieguldījums zaļajā infrastruktūrā, kas i sekmēs mūsu valsts enerģētisko neatkarību un jau drīzumā nodrošinās videi draudzīgas elektroenerģijas pieejamību Latgales reģiona iedzīvotājiem. Tā ir iespēja spert kārtējo soli Latvijas ekonomikas transformācijas virzienā.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju bankas "Signet Bank" vadības komandai pievienojas Arnis Praudiņš, kas turpmāk uzņēmumā pildīs Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) atbildīgā valdes locekļa un galvenā attīstības speciālista pienākumus.

Pēdējos 20 gadus Arnis Praudiņš ieņēmis vadošos amatus arī citās Latvijas bankās.

A. Praudiņš ieguvis maģistra grādu Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē un viņam ir 20 gadu profesionālā pieredze banku sektorā. No 2008. līdz 2013. gadam strādājis par Atbilstības funkcijas vadītāju "Nordea Bank AB" Latvijas filiālē, vēlāk turpinājis darbu kā Finanšu noziegumu ievērošanas vadītājs. No 2017. līdz 2022. gadam strādāja "Swedbank AS" Latvijas filiālē, vadot Darījumu uzraudzības komandu, vēlāk Finanšu noziegumu riska pārvaldīšanas departamenta komandu. 2022. gadā pievienojās "Swedbank AS" Baltijas filiālei un koordinēja finanšu noziegumu riska pārvaldīšanu "Swedbank" Baltijas holdinga kompānijā. 2023. gadā veica NILLTPFN un sankciju jomas vadītāja pienākumus "Mintos Marketpalce AS" un "Mintos Payments AS".

Komentāri

Pievienot komentāru
Kapitāla tirgus aktualitātes ar Signet Bank

Obligāciju emisija dos iespēju būvēt modernāko noliktavu Latvijā

Jānis Goldbergs,01.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amber Beverage Group ir strauji augošs uzņēmums, kas nolēmis būvēt pilnībā automatizētu noliktavu Latvijā, par finansējuma piesaistes mehānismu izvēloties obligāciju emisiju ar Signet Bank atbalstu.

Par grupu, tās izaugsmi, projektu un finansējuma piesaistes mehānisma izvēli Dienas Bizness izjautāja grupas valdes priekšsēdētāju Jekaterinu Stuģi.

Pastāstiet, lūdzu, īsumā par Amber Beverage Group pamatbiznesu, vēsturisko izaugsmi.

Amber Beverage Group tika izveidota 2014. gadā kā daļa no SPI Group. Šobrīd bez mums SPI grupā ietilpst arī stipro alkoholisko dzērienu koncerns Stoli Group, vīna koncerns Tenute del Mondo un nekustamo īpašumu kompānija Towers Construction Management, kuru zināmākais objekts ir Zunda Torņi Rīgā, Raņķa dambī.2014. gadā izveidojot Amber Beverage Group, koncernā tika apvienoti četri Baltijas uzņēmumi – trīs no tiem pārstāvēja alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecības segmentu, savukārt Latvijas balzams - ražošanu. Veidojot vienotu uzņēmumu grupu, visas atbalsta funkcijas centralizējām vienkopus un koncentrējām uzņēmumu darbību uz pamatbiznesu.

Komentāri

Pievienot komentāru