Jaunākais izdevums

Signet Bank jau četrus gadus intensīvi nodarbojas ar alternatīva finansējuma piesaistīšanas risinājumu attīstīšanu, izmantojot obligāciju un akciju emisijas, ko piedāvā kapitāla tirgus.

Visa 2023. gada garumā Dienas Bizness sadarbībā ar Signet Bank stāstīs Latvijas uzņēmēju veiksmes stāstus, attīstot ilgtspējīgu uzņēmējdarbību un veicinot Latvijas ekonomikas attīstību.

“Mēs gribam veicināt Latvijas uzņēmumu straujāku izaugsmi un pieeju plašākām finansējuma iespējām. Kapitāla tirgus nodrošina iespējas gan uzņēmējiem straujāk audzēt savu biznesa vērtību, gan investoriem gūt lielāku atdevi no sava kapitāla,” uzsākot sarunu ar Dienas Biznesu, saka Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Signet Bank nav ļoti pazīstama tirgū. Vai varat pastāstīt, ar ko banka atšķiras no citām Latvijā strādājošām bankām?

Droši vien galvenā atšķirība ir mūsu fokuss nevis uz tradicionālajiem bankas produktiem, bet uz individuālu risinājumu meklēšanu katram klientam. Mūsu fokuss ir uzņēmējs. Daudziem no tiem ir nepieciešams finansējums savu plānu attīstībai – un mēs spējam piedāvāt ne tikai klasiskus bankas kredītus, bet arī alternatīvus finansējuma veidus – akciju un obligāciju emisijas, privāto akcionāru piesaistīšanu, mezanīna finansējumu vai riska kapitāla piesaistīšanu. Citiem uzņēmējiem ir brīvs kapitāls, ko tie vēlas investēt, lai gūtu ienākumus, – šeit mēs piedāvājam gan investīcijas starptautiskajos kapitāla tirgos, gan arī dalību vietējo uzņēmumu finansēšanas produktos – pamatā obligāciju un akciju emisijās. Mēs savedam kopā uzņēmējus, kam ir nepieciešams finansējums, ar uzņēmējiem, kuriem ir brīvs investējamais kapitāls. Un darām to efektīvi, rūpīgi strukturējot darījumus un pārvaldot riskus.

Pastāstiet par ceļu līdz Signet Bank šodienas fokusam! Kā nonācāt līdz lēmumam par darbu tieši šajā finanšu pakalpojumu segmentā?

Kompetence kapitāla tirgū bankas komandai ir jau kopš 2013. gada. Gan es, gan citi komandas biedri ar investīciju produktiem ir strādājuši ilgstoši, un esam guvuši daudzpusīgu pieredzi šajā jomā. Līdz 2018. gadam Latvijas banku sektors bija citāds – regulators bija noteicis divu tipu banku pastāvēšanu: vienas – lielās bankas, kas pārsvarā strādā vietējā tirgū, otras – nelielās bankas, kas strādā vietējā tirgū noteiktā apjomā. Mūsu bankai FKTK bija noteicis maksimālo īpatsvaru biznesam ar vietējiem klientiem – 20% līmenī no kopējā biznesa apjoma. No šodienas pozīcijas raugoties, diezgan dīvaini noteikumi, bet tādi tie bija. Secīgi – toreiz mūsu biznesa modelis arī bija būvēts uz investīciju produktiem, bet nedaudz no citas puses.

Proti, stāsts pamatā nebija par finansējuma nodrošināšanu vietējiem uzņēmumiem, bet gan par to, lai palīdzētu izvietot kapitālu turīgām privātpersonām, kas vairumā gadījumu bija nerezidenti. Atšķirībā no citām bankām nerezidentu lauciņā mēs strādājām tieši uz investīciju produktiem.

Viss mainījās 2018. gadā, kad toreizējā FKTK vadība izsludināja citus spēles noteikumus, paziņojot, ka darbs ar nerezidentiem būtiski un strauji jāsamazina. Tobrīd arī tika atcelti jebkādi ierobežojumi vietējo klientu apkalpošanai, un mēs, izmantojot Signet Bank akcionāru un vadības zināšanas vietējā korporatīvo klientu segmentā un kapitāla tirgus kompetences, ātri pārorientējāmies uz vietējo klientu apkalpošanu. Sākām apkalpot klientus, kam ir brīvs kapitāls, kā arī klientus, kuriem ir nepieciešams finansējums sava biznesa attīstībai – kreditējot tos un nodrošinot finansējumu caur kapitāla tirgu, galvenokārt palīdzot emitēt obligācijas. Rezumējot - ja nebūtu regulatora noteikumu strādāt pārsvarā ar nerezidentiem, mēs noteikti šādu stratēģiju realizētu jau no 2013. gada.

Klasiskais banku darbības modelis, kas visiem zināms, - bankas pieņem noguldījumus un kreditē uzņēmumus. Jūsu gadījumā, palīdzot emitēt obligācijas, paliek tikai starpniecība pie obligāciju emisijas?

Nav gluži tā, ka obligāciju emisiju organizēšana ir vienīgais bankas darbības virziens. Obligācijas ir viens no finansējuma piesaistīšanas veidiem. Vienkāršojot – runājot ar klientu, kuram ir nepieciešams finansējums attīstībai, apsveram dažādus iespējamos risinājumus un izvēlamies optimālāko variantu. Atšķirībā no klasiskajām komercbankām mēs vadāmies nevis no standarta produktiem, bet izpētām katra klienta situāciju un izvēlamies optimālo risinājumu, izmantojot gan bankai pieejamos resursus, gan alternatīvus finansējuma variantus – kredītus, obligāciju emisijas, mezanīna finansējumu, pat akciju kapitāla piesaistīšanu.

Uzņēmējam ir nepieciešamība pēc finansējuma, savukārt mēs no savas puses piedāvājam konkrētai situācijai piemērotāko risinājumu. Protams, ir tādi projekti, kuriem ir piemērota tikai kreditēšana, kur nekas cits nav izdevīgs. Šādos gadījumos mēs to arī risinām kreditējot, ja vien redzam, ka projekta riski ir pieņemami. Līdztekus ir projekti, kurus var realizēt, tikai piesaistot alternatīvo finansējumu.

Jo? Kā to izšķirat?

No vienas puses, klients atnāk ar savu vajadzību, bet no otras puses ir banku darbības noteikumi, kas paredz, kādos gadījumos var realizēt kreditēšanu. Vairumā gadījumu, kad uzņēmums vēlas panākt straujāku attīstību un nopelnīto ieguldīt attīstībā, nevis pakāpeniski dzēst bankas kredītu, klasiskais bankas kredīts nav labākais risinājums. Proti, kreditēšanas gadījumā veidojas tāds kā konflikts starp klienta un bankas vēlmēm. Bankai ir nepieciešama pakāpeniska kredīta atmaksa, bet klients vēlas strauji attīstīties. Ja uzņēmums redz, ka, ieguldot attīstībā, noteiktā laika periodā spēs sasniegt straujāku uzņēmuma vērtības pieaugumu, tad piemērotāks produkts ir nevis kredīts, bet obligāciju emisija, jo obligāciju atmaksa jeb dzēšana lielākoties notiek tikai termiņa beigās.

Kādēļ šāda priekšrocība ir iespējama?

Obligācijas pēc būtības saved kopā uzņēmumu ar investoru, kuram ir brīvie resursi un kuram nav tik stingru regulēto noteikumu kā bankām pie kreditēšanas, proti, ir krietni brīvāki sadarbības noteikumi starp investoriem un aizņēmējiem. Šeit arī veidojas situācija, ka banka darbojas kā starpnieks obligāciju emisijas procesā, nevis ņem depozītu un izsniedz kredītu. Obligāciju gadījumā banka darbojas kā starpnieks, bet abas darījuma puses patiesībā iegūst vairāk – obligāciju emitents var aizņemties uz brīvākiem noteikumiem, savukārt investori gūst lielāku ienākumu, nekā izvietojot līdzekļu bankas depozītā.

Vai tas nozīmē, ka obligāciju emisijas gadījumā aizdevuma procenti ir mazāki nekā bankas kredīta gadījumā?

Obligāciju emisijas nav lētākas kā banku finansējums tādēļ, ka uzņēmumi bieži vien obligācijas izlaiž papildus banku kredītam, kā arī citi finansējuma noteikumi aizņēmējam ir labāki, nekā kreditējoties bankā. Nedaudz lielāki procenti, ko aizņēmējs samaksā obligāciju emisijas gadījumā, pretim iegūstot naudas plūsmas atspaidu, jo nav jāveic regulāra pamatsummas dzēšana, elastību lēmumu pieņemšanā, kā arī papildus atpazīstamību, ar uzviju kompensējās ar straujāku peļņas un uzņēmuma vērtības izaugsmi, kas bieži vien ir izdevīgāks uzņēmuma īpašniekam.

Uzņēmumi varētu emitēt arī akcijas, lai iegūtu naudas līdzekļus attīstībai. Kur ir obligāciju priekšrocība, ja salīdzinām ar akcijām?

Jāpiebilst, ka Signet Bank nodarbojas arī ar akciju emisijām, tomēr akciju tirgus Latvijā, salīdzinot ar obligāciju tirgu, ir diezgan neaktīvs. Tas ir skaidrojams ar to, ka akcijas vairumā gadījumu tiek laistas publiskajā apgrozībā tikai reizi uzņēmuma mūžā, kamēr obligācijas var emitēt ik pēc laika. Uzņēmuma īpašniekam, ja viņš redz uzņēmuma vērtības pamatīga pieauguma potenciālu noteiktā laika periodā, nav lielas intereses dalīties ar uzņēmuma akcijām. Ja kāda uzņēmuma daļa tiek pārdota, emitējot akcijas, tas nozīmē, ka no šīs daļas peļņu gūs citi īpašnieki. Kādēļ to darīt, ja paredzamā peļņa ir krietni lielāka par aizņēmuma procentiem? Papildus tam – līdzko parādās līdzīpašnieki, kaut arī tie ir daudz un nelieli, rodas papildu pienākumi uzņēmuma vadībai, kas izmaina līdzšinējo lēmumu pieņemšanas kārtību un nozīmē papildus administratīvās izmaksas. Es teiktu, ka akciju emisija ir kardināli atšķirīgs lēmums no obligāciju emisijas. Būtiskākā atšķirība – īpašnieks obligāciju emisijas gadījumā nezaudē daļu no uzņēmuma.

Par akciju sabiedrībām, kuru akcijas tiek kotētas biržā, ir zināms, ka tām jābūt maksimāli caurspīdīgām, regulāri jāiesniedz darbības pārskati. Arī obligācijas ir biržas produkts. Vai tas nozīmē, ka prasības ir līdzīgas?

Jā. Finanšu pārskati par darbību parasti jāsniedz reizi ceturksnī, kā arī jāziņo par būtiskākajiem notikumiem uzņēmumā. Ir minimālais noteiktais informācijas apjoms, kas investoriem un biržai ir jāiesniedz. Ir uzņēmumi, kas sniedz plašākus ziņojumus, ir tādi, kas iztiek, ziņojot tikai nepieciešamo. Lai arī obligāciju gadījumā biržā publicējamās informācijas apjoms parasti ir krietni mazāks nekā akciju kotācijas gadījumā, uzņēmumam ir jābūt gatavam publicēt savus finanšu pārskatus un citu investoriem būtisko informāciju.

Vai tas jāuztver kā papildu apgrūtinājums, kas ir kā nasta tādēļ, ka vajadzīga nauda attīstībai?

Viss atkarīgs no uzņēmuma īpašnieka domāšanas. Patiesībā, no īpašnieka skatapunkta, ja viņš nav tiešais uzņēmuma vadītājs, tas pat ir labi! Šīs biržas prasības automātiski sakārto uzņēmuma iekšējo pārvaldību, pakļauj disciplinētam ritmam visa gada garumā, un īpašnieks labāk var pārskatīt uzņēmumu. Prasības, ko uzliek birža, proti, ka uzņēmums ir atvērts, sociāli atbildīgs, manuprāt, dod tikai labumu. Papildus tam uzņēmums var izmantot biržu kā papildu kanālu savas reputācijas veicināšanai, kā arī attiecību būvēšanai ar klientiem un sadarbības partneriem, kas nereti klātesamību biržā uztver kā kvalitātes zīmi un novērtē partneru caurspīdīgumu.

Pēc obligāciju emisijas cik daudz līdzdarbojas banka, konkrēti - Signet Bank?

Ļoti lielā mērā mēs turpinām līdzdarboties un sekot uzņēmuma darbībai. Parasti, kad uzņēmums pirmo reizi emitē obligācijas, arī Signet Bank nopērk daļu no tām. Banka ir viens no konservatīvākajiem investoriem, tādēļ bankas līdzdalība dod pārliecību investoriem, ka konkrētais uzņēmums ir stabils un uzticams. Noslēdzoties emisijai, dzīve turpinās! Parasti emisijas noteikumos ir atrunāti zināmi parametri (kovenantes) – galvenokārt finanšu rādītāji, kas uzņēmumam ir jāievēro. Tiem arī ik ceturksni sekojam līdzi. Banka seko, kā emitentam klājas, regulāri tiekamies un pārrunājam gan uzņēmuma ikdienu, gan tālākos plānus. Arī investori iegūst šo informāciju. Līdz šim gan tā vēl nav bijis, tomēr, ja kādam uzņēmumam parādās problēmas, tad mēs esam spējīgi reaģēt laicīgi un tās risināt, lai nebūtu galēji sliktu seku. Mūsu organizētajās emisijās līdz šim nav bijušas nekādas problēmas, un regulārs darbs ar emitentiem šeit spēlē lielu lomu.

Vai ir gadījumi, kad atsakāt klientiem obligāciju emisiju?

Nav gluži tā, ka jebkurš uzņēmums, kurš pie mums ierodas ar savu projektu, uzreiz saņem bankas atbalstu un mēs organizējam obligāciju emisiju. Noteikti nē! Mēs izvērtējam, skatāmies, vai bankai šī projekta riska profils šķiet pieņemams un tā ir gatava atvērt limitu konkrētajam uzņēmumam. Ja esam gatavi paši ieguldīt un redzam, ka konkrētais projekts ir realizējams un spēs piesaistīt arī citu investoru interesi, tad atbalstām, bet ja nē, tad tā arī sakām, ka nevaram palīdzēt.

Kādi ir obligāciju emisijas pietiekamie priekšnoteikumi uzņēmumam?

Pirmais kritērijs ir aizņēmuma apjoms. Ļoti mazas obligāciju emisijas nav ekonomiski efektīvs pasākums. Mazākā emisija, ko esam organizējuši, ir 2,5 miljoni eiro. No aizņēmuma apjoma, protams, automātiski izriet arī finanšu prasības par naudas plūsmu, par atmaksas iespējām un citi kritēriji. Tomēr pamatkritērijs ir aizņēmuma izmērs, proti, vai uzņēmumam ir nepieciešami tik lieli līdzekļi, ka obligāciju instrumentu ir vērts izmantot. Ir, protams, kvalitatīvie kritēriji, kas ir ne mazāk būtiski. Tas ir jautājums par uzņēmuma iekšējo sakārtotību un gatavību sniegt biržā atbilstošas atskaites par darbību katru ceturksni. Cik uzņēmums ir iekšēji sakārtots? Vai uzņēmumam ir audits, kurš šādu auditu veic, cik ātri pēc gada beigām tas tiek sagatavots? Audits būtu jāveic uzticamai auditorkompānijai, nepietiks ar viena grāmatveža uzņēmuma veiktu auditu. Ja runājam par pirmreizēju obligāciju emisiju, tad šis kritērijs, iespējams, ir vissvarīgākais.

Runājot par investoriem, kāda ir minimālā summa, lai sāktu domāt par obligāciju iegādi?

Ir divu tipu emisijas. Ir publiskās emisijas, tādas, kas uzreiz tiek izvietotas caur biržu, un tur minimālais investīciju apjoms ir salīdzinoši zems, parasti ar 1000 eiro pietiek, lai kļūtu par obligāciju īpašnieku. Ir arī slēgtas emisijas, kas veido lielāko daļu no mazajām obligāciju emisijām, un šajā gadījumā minimālais viena investora investīciju apjoms ir 100 tūkstoši eiro. Liela daļa slēgto obligāciju noteiktā laika posmā pēc emisijas gan tiek iekļautas biržā, paverot mazajiem investoriem iespēju tās iegādāties otrreizējā tirgū.

Kā var iedalīt vai raksturot investorus Latvijā?

Viena sadaļa ir turīgās privātpersonas. Otra daļa ir institucionālie investori – apdrošinātāji, bankas un citi.

Pensiju fondi?

Lūk, ar pensiju fondiem mums grūti Latvijā klājas.

Kādēļ? Naudas taču viņiem ir daudz?

Otrā līmeņa pensiju plānos tiešām ir daudz naudas, un tā arī ir pamatproblēma, jo pensiju plāni ir pārauguši mūsu kapitāla tirgus pašreizējo nelielo izmēru. Piemēram, ja pensiju plāna pārvaldnieks izskata 10 miljonu eiro obligāciju emisiju, no kuras viņš varētu paņemt, piemēram, 10% jeb vienu miljonu, tad uz kopējā pensiju plāna darbības rezultātu fona šāda ieguldījuma iespaids ir minimāls. Savukārt, ja runājam par patērēto darbu, tad analīze ir nepieciešama tāda pati vai pat lielāka nekā jebkurā citā investīciju gadījumā. Tas ir laiks un izmaksas, un tādēļ pensiju plānu dabiskā izvēle ir par labu lielākām investīcijām, jo administratīvās izmaksas iznāk mazākas. Situācija ir tāda, ka mūsu pašu nauda, lielākais iedzīvotāju uzkrājums, kāds mums ir, pamatā ir investēts starptautiskajos finanšu tirgos, kaut arī obligācijas, kas šeit Latvijā ir pieejamas, no risku un atdeves attiecības viedokļa nereti ir labākas nekā tās, ko var iegādāties starptautiski.

Vai tomēr nav iespēju piesaistīt šos līdzekļus Latvijai vairāk? Atzīstam, ka kapitāla tirgus mums mazaktīvs, bet, lai būtu aktīvs, ir vajadzīga nauda!

Finanšu nozares asociācijā norit dialogs par Latvijas kapitāla tirgus iekustināšanu, un kā viens no pasākumiem būtu tas, ka pensiju fondi izvērtē arī vietējās emisijas. Loģiski, ja būs izvērtējuši, tad, iespējams, arī ieguldīs kādā no piedāvājumiem. Jau ir izstrādāts saprašanās memorands par to, kādiem kritērijiem jāatbilst obligāciju emisijām, lai vietējie pensiju plānu pārvaldnieki tos izskatītu kā investīciju objektu. Ja runājam par kapitāla tirgus attīstību kopumā, tad pensiju plānu iesaistīšanās Latvijas kapitāla tirgū ir viens no svarīgākajiem jautājumiem. Privātajiem investoriem naudas ir tik, cik ir, un ar to noteikti nepietiks, lai panāktu to izrāvienu, ko Latvija vēlas panākt un kas ir jāpanāk. Tādā vai citādā veidā pensiju naudai vietējā tirgū būtu jāpiedalās.

Ievērojot, ka esat nolēmuši aktīvi stimulēt kapitāla tirgu, informēt un izglītot sabiedrību par to, kāds ir jūsu viedoklis par valsts kapitālsabiedrību dalību tajā? Vai tas palīdzētu, un vai no tā būtu kāds labums pašām kapitālsabiedrībām?

Ja raugāmies no kapitāla tirgus attīstības viedokļa, mēs redzam, ka Latvijas lielākie uzņēmumi pamatā ir valsts kapitālsabiedrības. Lai kapitāla tirgus attīstītos, ir jābūt lielākai investoru interesei, to pašu pensiju plānu interesei. Reflektējot par apjomiem, ir skaidrs: ja biržā tiek kotēts viens no lielākajiem uzņēmumiem, interese par kapitāla tirgu būs lielāka gan vietējiem pensiju plāniem, gan vietējiem investoriem, gan starptautiskajiem investoriem. Runa nav tikai par konkrētu uzņēmumu un labumiem no tā, ka tas tiek kotēts biržā. Ieguvums ir plašāks! Proti, iegūst viss tirgus, pieaugot interesei kopumā, arī mazie uzņēmumi biržā tiek labāk pamanīti. Šobrīd izjūta ir tāda, ka mums kapitāla tirgus vispār neeksistē, ja runājam par akciju tirgu. Ja mums būtu kaut viens liels valsts vai pašvaldības uzņēmums, kura, piemēram, 20% akciju būtu biržā kotētas, tas nestu labumu visiem. Tas disciplinētu valsts uzņēmumus, nodrošinātu vēl labāko to korporatīvo pārvaldību, tas dotu iespēju iedzīvotajiem ieguldīt līdzekļus savas valsts uzņēmumos, radot pozitīvu precedentu un veidojot vietējo ieguldījumu kultūru. Kapitāla tirgū aktīvāk iesaistītos vietējie pensiju plāni. Vietējā kapitāla tirgū ieplūstu arī ārvalstu investoru investīcijas. Citiem emitentiem parādītos plašākas iespējas piesaistīt gan vietējo, gan ārvalstu investoru investīcijas.

Šobrīd Dienas Bizness ir uzsācis sadarbību ar Signet Bank par kapitāla tirgus attīstības tēmu un bankas fokusu uz to. Sadarbība būs visa 2023. gada garumā, ik mēnesi informējot par kādu tēmu vai uzņēmumu. Ieskicējiet, ko Dienas Biznesa lasītājs var gaidīt un par ko būs vēl 11 stāsti šajā gadā?

Mūsu uzmanības fokusā ir uzņēmējs, kuram ir ambīcijas audzēt sava biznesa vērtību, kuram ir nepieciešams finansējums un vajadzīga banka, kura var palīdzēt šīs ambīcijas realizēt. Mēs centīsimies izstāstīt par visām iespējām un parādīt konkrētus piemērus un finansējuma piesaistes risinājumus.

Ja runājam par finansējuma piesaisti, tad šobrīd, šķiet, īpaši aktuāli kļuvuši klimata, pārvaldības un sociālie jautājumi. Vai arī Signet Bank seko šiem principiem? Ir kāds klients, kura finansēšanā lomu spēlē klimata komponents?

Mēs esam uz ilgtspējīgu attīstību orientēta finanšu iestāde. Ilgtspēja apvieno visus jūsu pieminētos principus, un bez tās mūsu dienās normāla uzņēmējdarbība vairs nav iedomājama. Mēs paši domājam par ilgtspēju un veicinām, lai arī mūsu klienti par to aizdomātos.

Jāpiebilst, ka ilgtspējas jautājumā Latvijā nevajag ārkārtīgi koncentrēties uz vienu no sadaļām, proti, zaļo komponentu vai klimata jautājumiem. Latvijas gadījumā būtu jāpievērš lielāka uzmanība korporatīvai pārvaldībai, arī sociālajam komponentam. Latvijas uzņēmējdarbībā pārvaldība ir visvairāk uzlabojamais lielums, runājot par ilgtspēju kopumā. Te es vēl piebilstu, ka runa nav tikai par uzņēmumu pārvaldību, bet arī par valsts pārvaldību. Kaut vai elementārs piemērs - tā pati valsts uzņēmumu neesamība biržas sarakstos. Visās attīstītajās Eiropas valstīs tas jau notiek. Tas neapšaubāmi uzlabotu pārvaldību. Savukārt par sociālo komponentu uzskatu, ka ir jābūt atbildīgiem ne tikai savu akcionāru priekšā, bet visas sabiedrības priekšā un jādara tas labais, ko nu katrs var paveikt savu iespēju robežās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Banku peļņas rādītāji 2023. gadā raksturojami kā lieliski, līdztekus – inflācija ir apturēta, un maz ticams, ka vēl tiks palielinātas Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmes, kas bija virspeļņas cēlonis. Kādu paredzat 2024. gadu? Kādas būs galvenās tendences banku darbībā kopumā? Vai nesākas otrāds process un termiņnoguldījumi ar augstām likmēm šobrīd nerada riskus nākotnē?

Kopumā, protams, banku sektoram pērnais gads bija ļoti labs, bet Saeima un Ministru kabinets arī to ievēroja un, redzot šo peļņu, nolēma nedaudz mazināt baņķieru prieku. Tajā pašā laikā, skatoties nākotnē, ir skaidrs, ka šādus rezultātus atkārtot neizdosies. Tik labu gadu, manuprāt, banku sektorā tuvākajā laikā vairs nepiedzīvosim. Euribor varētu samazināties, bet, visticamāk, ne tik strauji, kā finanšu tirgos tiek gaidīts. Ir jau redzams neliels samazinājums, ievērojot to, ka ir ECB likmes samazinājuma gaidas. Tas vien nozīmē, ka banku ienākumi jau sākuši sarukt. Savukārt, ja runājam par depozītiem, kas pērn tika piesaistīti par samērā augstām procentu likmēm, – tie tūdaļ nebeigsies. Tie ir noguldījumi vismaz uz gadu, diviem, dažkārt trim. Tas nozīmē, ka augstās likmes būs jāturpina maksāt. Vēl viens aspekts - bilances struktūra visām bankām ir mainījusies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Signet Bank" plāno iegūt izšķirošu ietekmi pār "LPB Bank", liecina Konkurences padomes publiskotā informācija.

Konkurences padome informē, ka ir saņemts "Signet Bank" apvienošanās ziņojums par izšķirošas ietekmes iegūšanu pār "LPB Bank".

"Signet Bank" darbojas banku pakalpojumu sniegšanas tirgū, proti, tā nodarbojas ar finanšu un ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu, tostarp arī korporatīvo finanšu un investīciju bankas pakalpojumu sniegšanu. Arī "LPB Bank" darbojas banku pakalpojumu sniegšanas tirgū, bet tās saistītie uzņēmumi nodarbojas ar sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, loģistiku, uzglabāšanu un noliktavu saimniecību, kravu iekraušanu un izkraušanu un, kā arī veic pārējās transporta palīgdarbības, īsteno arī jauno tehnoloģiju ieviešanu un attīstību Latvijas tirgū, kā arī ar dažāda veida tirdzniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka piemērojusi "LPB Bank" 2 016 342 eiro soda naudu, vienlaikus noslēdzot administratīvo līgumu, informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Latvijas Banka ar "LPB Bank" noslēgusi administratīvo līgumu, kas paredz, ka "LPB Bank" veiks vairākus tiesiskos pienākumus saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanas normatīvo aktu prasību ievērošanu un iekšējās kontroles sistēmas uzlabošanu.

Vienlaikus par konstatētajiem normatīvo aktu pārkāpumiem un iekšējās kontroles sistēmas trūkumiem kredītiestādei piemērota soda nauda 2 016 342 eiro apmērā. Līgums noslēgts, jo "LPB Bank" ir atzinusi Latvijas Bankas pārbaudē konstatētos pārkāpumus NILLTPF novēršanas jomā un ir veikusi mērķtiecīgus pasākumus šo pārkāpumu novēršanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Signet Bank iegādājas LPB Bank

Db.lv,12.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Latvijas Bankas un Eiropas Centrālās bankas atļaujas saņemšanas, kā arī Konkurences padomes saskaņojuma 2023. gada 11. decembrī pabeigts darījums, kura ietvaros vietējā investīciju banka, AS Signet Bank, iegādājās AS LPB Bank.

Darījuma rezultātā tiks veikta LPB Bank zīmola maiņa. LPB Bank turpinās strādāt kā Signet Bank grupas meitas uzņēmums, saglabājot savu esošo kredītiestādes licenci un fokusējoties uz FinTech uzņēmumu apkalpošanu, Banking as a Service (BaaS) pakalpojumu sniegšanu un inovatīviem digitāliem finanšu produktiem.

Šis darījums dos iespēju palielināt Signet Bank grupas biznesa apjomus, stiprināt digitālos risinājumus, kā arī ievērojami palielināt un dažādot klientiem piedāvāto finanšu pakalpojumu un produktu klāstu.

“LPB Bank iegāde ir viens no stratēģiskiem soļiem Signet Bank grupas attīstībā, kas ļaus izmantot izaugsmes iespējas FinTech jomā. Inovatīvi un efektīvi, augsti tehnoloģiskie digitālie finanšu risinājumi ir nākotnes virzītājspēks banku sektorā, un LPB Bank digitālo risinājumu integrācija stiprinās Signet Bank grupas finanšu potenciālu. Latvijā joprojām trūkst banku produkti, kas ir vērsti uz FinTech uzņēmumu apkalpošanu un finanšu sistēmas inovāciju veicināšanu – Signet Bank grupa jau tuvākajā nākotnē plāno uzlabot šādu produktu pieejamību tirgū,” stāsta Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Kapitāla tirgus aktualitātes ar Signet Bank

Nauda attīstībai ir pieejama, ir jāgrib to paņemt

Jānis Goldbergs,31.08.2023

Bet, neskatoties uz to, ka bez bankas kredīta ir pieejami arī citi finansējuma veidi, uzņēmēju zināšanu par finansējuma veidiem trūkums bieži vien neļauj tās citas iespējas izmantot.

Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgos naudas ir pietiekami, trūkst ambīciju paraudzīties aiz Latvijas robežām un zināšanu - tāds ir bankas, biržas un uzņēmēju pārstāvju trīspusējas diskusijas galvenais secinājums. Sarunā piedalījās biržas NASDAQ Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un SIA Karavela valdes loceklis Andris Bite, kā arī Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kādas ir Latvijas uzņēmēju ambīcijas? Vai pašreizējo laiku var dēvēt par krīzi, kad jādomā par iespēju ne tikai iegādāties iekārtas vai būvēt jaunu cehu, bet arī par apvienošanos, pārņemšanu, ārvalstu tirgiem?

Andris Bite: Pirmkārt pateikšu tā, ka nekādas krīzes jau vēl nav. Ir neliela pabremzēšanās tai ballei, kas turpinājās divus gadus. Balle nebija slikta ražojošajai un eksportējošai sfērai. Protams, ir izņēmumi – tūrisms un viesmīlība. Tomēr jāteic, ka šobrīd notiek atgriešanās normālā stāvoklī. Jā, sākumā ir neliels kritiens, bet nedomāju, ka tas būs uz ilgu laiku.

Par uzņēmību un ambīcijām plašā spektrā runājot, ir jāsaka, ka ir vāji, tā patiešām vāji. Tas vēl būs maigi teikts. Manuprāt, ilgstoša biznesa vides nekopšana ir veidojusi aplamu uztveri sabiedrībā, tādēļ arī uzņēmēji realitāti redz slikti, visbeidzot, apejot apli, – arī no valsts puses uztvere ir aplama. Kopumā, runājot lauksaimniecības terminos, esam ieguvuši noplicinātu augsni, kurā nekas īsti negrib augt. Pārfrāzējot līdzību, ir maz tādu uzņēmēju, kuriem ir ambīcijas iet ārpus valsts, darboties plašāk, atņemt kādam tirgus, izveidot jaunus tirgus sev. Šī proporcija pret iedzīvotāju skaitu - aktīvie uzņēmēji pret kopskaitu - ir ļoti neliela. Kādēļ? Jau vēsturiski uzņēmējs nav mīlētākais pasažieris šajā kuģī – Latvija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS LPB Bank oficiāli maina juridisko nosaukumu uz AS Magnetiq Bank, vienlaikus ieviešot arī jaunu zīmola vizuālo identitāti.

Bankas nosaukuma un zīmola maiņas pamatā ir 2023. gada beigās notikušais iegādes darījums, kurā Latvijas vadošā investīciju banka Signet Bank AS kļuva par AS LPB Bank 100% akciju īpašnieci un tās mātes sabiedrību.

Zīmola maiņa ir daļa no Signet Bank grupas un AS Magnetiq Bank plašākas biznesa attīstības stratēģijas. Tās mērķis ir veicināt efektīvāku finanšu inovāciju ieviešanu, digitālo produktu pieejamības uzlabošanu banku sektorā un stiprināt pozīcijas FinTech nozarē.

Jaunais nosaukums un zīmola vizuālā identitāte atspoguļo bankas apņēmību ieviest inovatīvus un augstvērtīgus digitālos finanšu risinājumus, paplašināt un dažādot finanšu pakalpojumu un produktu klāstu, tādējādi nodrošinot klientiem vēl efektīvāku un labāku sadarbības pieredzi. AS Magnetiq Bank zīmola filozofija ir mijiedarbība starp vienkāršību, pieejamību un efektivitāti, atspoguļojot jaunākās globālās tendences digitālajā finanšu sektorā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Kapitāla tirgus aktualitātes ar Signet Bank

Signet Bank aicina Vidzemes reģiona uzņēmējus uz vienas dienas akadēmiju par kapitāla tirgus finanšu instrumentu izmantošanu biznesa attīstībā

Db.lv,11.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējā investīciju banka, Signet Bank, šajā gadā turpina īstenot 2023. gadā veiksmīgi uzsākto ilgtermiņa sabiedrisko projektu – pirmo “Kapitāla tirgus akadēmiju” Latvijā, un paplašina tās mērogu, uzsākot akadēmiju īstenošanu arī Latvijas lielākajās reģionālajās pilsētās. Signet Bank “Kapitāla tirgus akadēmija” ir bezmaksas izglītojošs projekts, kas piemērots Latvijas uzņēmumu īpašniekiem un uzņēmumu vadītājiem, kuri interesējas par finansējuma piesaisti ar kapitāla tirgus instrumentiem.

“Kapitāla tirgus akadēmijas” mērķis ir sniegt iespēju vietējiem uzņēmējiem vairot savas zināšanas un gūt atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem par finansējuma piesaisti kapitāla tirgū, vienlaikus iedrošinot izmantot kapitāla tirgus piedāvātās iespējas.

Aicinām Vidzemes reģiona uzņēmējus un uzņēmuma vadītājus uz vienas dienas “Kapitāla tirgu akadēmiju”, 22. martā no plkst. 9:00 līdz 14:30 Vidzemes koncertzālē “Cēsis”, kurā nozares profesionāļi un Latvijas uzņēmēji dalīsies teorētiskās un praktiskās zināšanās par finansējuma piesaisti, izmantojot kapitāla tirgus finanšu instrumentus – akciju un obligāciju emisijas:

  • kādās situācijās ir vērts domāt par finansējuma piesaisti kapitāla tirgū;
  • kādi mājas darbi ir jāveic uzņēmumam, kas vēlas piesaistīt finansējumu kapitāla tirgū;
  • kāds ir finansējuma piesaistes process un cik ilgu laiku tas aizņem;
  • ko sagaida investori;
  • kā maksimāli izmantot kapitāla tirgus priekšrocības sava uzņēmuma labā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Virzītie grozījumi par UIN maksājumu neveicinās konkurenci Latvijas banku sektorā

LETA,05.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik virzītie grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumā, kas paredz UIN avansa maksājumu bankām 20% apmērā no iepriekšējā gada peļņas, visdrīzāk, neveicinās konkurenci banku sektorā, intervijā pauda "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Viņš uzsvēra, ka nodokļa avansa maksājums samazinās peļņas daļu, ko var ieguldīt bankas kapitālā, no kā savukārt ir atkarīgs, cik liels var būt katras bankas kreditēšanas apmērs. Lielajām bankām jautājums par pieejamo kapitālu nav īpaši aktuāls, taču mazās bankas šīs prasības dēļ darbības apmērus varētu audzēt lēnāk.

"Ja tagad daudz tiek runāts, ka banku sektorā nav pietiekamas konkurences, ja politiķi vēlas, lai vietējā kapitāla bankas, kas pašlaik ir nelielas, aktīvāk sāk konkurēt ar lielajām bankām, tad to nevar izdarīt bez kapitāla. No tā ir atkarīgi kreditēšanas apmēri, produktu attīstība, darbības mērogs un viss pārējais. Ja tagad ar nodokli tiek aplikta peļņa, tad rezultāts būs tāds, ka mūsu un citu banku sektora kolēģu gadījumā kapitāls augs ne tik strauji, kā tas varētu augt. Tas tiešā veidā iespaidos konkurenci banku sektorā un situācija šajā jomā, visdrīzāk, paliks sliktāka, jo lielajām bankām kapitāla problēma nav tik akūta kā mazajām, kuras vēlētos augt," uzsvēra Idelsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības attīstība pieprasa kapitāla piesaisti, un obligāciju emisija ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā iegūt nepieciešamos finanšu līdzekļus. Lai gan var rasties pārdomas par šāda veida finansēšanas instrumentu izmantojumu – tas ir svarīgs un perspektīvs risinājums, kuru noteikti vērts apsvērt, lai sasniegtu finansiālo stabilitāti un izaugsmi.

Pēdējo gadu laikā Latvijas kapitāla tirgus piedzīvojis pozitīvu izaugsmi – kopš 2020. gada jau vairāk nekā 40 Latvijas uzņēmumi ar obligāciju emisijām, kā arī akciju kotāciju biržā, sava biznesa attīstībai ir piesaistījuši ap 1 miljardu eiro. Tas tikai apliecina, ka ambicioziem vietējiem uzņēmējiem ir labas iespējas piesaistīt finansējumu savu izaugsmes plānu realizācijai, izmantojot kapitāla tirgus piedāvātas iespējas.

Taču, neskatoties uz salīdzinoši pozitīvo vietējo uzņēmumu interesi un kapitāla tirgus izaugsmi – Latvijas uzņēmumi, salīdzinājumā ar citām attīstītajām valstīm, šobrīd ļoti maz izmanto alternatīvos finansējuma avotus, tostarp kapitāla tirgus instrumentus. Līdz ar ko, vietējie uzņēmumi ir lielā mērā atkarīgi no banku finansējuma pieejamības, kas ierobežo gan pašu uzņēmumu, gan valsts ekonomiskās izaugsmes attīstības potenciālu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Signet Bank piešķir 2,5 miljonus eiro D8 Corporation jaunu finanšu tehnoloģiju produktu izstrādei

Db.lv,01.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas investīciju banka Signet Bank ar Attīstības finanšu institūcijas Altum garantiju no Eiropas fondu līdzekļiem piešķīrusi 2,5 milj. eiro finansējumu inovatīvo finanšu tehnoloģiju uzņēmumam D8 Corporation.

Finansējums tiks izmantots gan jaunu produktu attīstībai, gan esošo finanšu saistību refinansēšanai. D8 Corporation jau tagad ir veiksmīgi ieviesis savus risinājumus vairāk nekā 32 valstīs, un šis finansējums ļaus uzņēmumam stiprināt savu pozīciju kā vienam no vadošajiem spēlētājiem globālajā finanšu tehnoloģiju tirgū.

D8 Corporation izstrādā tehnoloģiski progresīvas un drošas finanšu tehnoloģijas un IT risinājumus, kas galvenokārt paredzētas bankām un finanšu institūcijām. Uzņēmums piedāvā tradicionālās banku sistēmas maksājumu karšu un kontu apstrādei, risinājumus maksājumu sistēmām, "digitālo maciņu", kā arī tehnoloģijas krāpniecisko darbību un naudas atmazgāšanas novēršanai. 90% no visiem pasūtījumiem veido eksporta tirgi. Uzņēmums šobrīd aktīvi paplašina savas aktivitātes Centrālāzijas, Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas reģionā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējā investīciju banka, Signet Bank šajā gadā turpinās īstenot 2023. gadā veiksmīgi uzsākto ilgtermiņa sabiedrisko projektu – pirmo “Kapitāla tirgus akadēmiju” Latvijā –, un paplašinās tās mērogu, dodoties arī uz Latvijas lielākajām reģionālajām pilsētām.

Šī gada pirmā akadēmija notika Rīgā, 1. februārī, savukārt pirmā reģionālā akadēmija projekta ietvaros notiks Liepājā, 9. februārī. Signet Bank “Kapitāla tirgus akadēmija” ir bezmaksas izglītojošs projekts, kas piemērots Latvijas uzņēmumu īpašniekiem un uzņēmumu vadītājiem, kuri interesējas par finansējuma piesaisti ar kapitāla tirgus instrumentiem.

Latvijas uzņēmumi, salīdzinājumā ar citām attīstītajām valstīm, šobrīd ļoti maz izmanto alternatīvos finansējuma avotus, tostarp kapitāla tirgus instrumentus, un ir lielā mērā atkarīgi no banku finansējuma pieejamības. Kā rāda Signet Bank veiktās Latvijas uzņēmēju finansiālā noskaņojuma un uzņēmējdarbības vides viedokļa aptaujas dati*, šādu uzņēmēju rīcību lielā mērā ietekmē zināšanu trūkums par kapitāla tirgus piedāvātajām iespējām – to atzīst vairāk nekā 57% aptaujāto Latvijas uzņēmēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju bankas "Signet Bank" vadības komandai pievienojas Arnis Praudiņš, kas turpmāk uzņēmumā pildīs Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) atbildīgā valdes locekļa un galvenā attīstības speciālista pienākumus.

Pēdējos 20 gadus Arnis Praudiņš ieņēmis vadošos amatus arī citās Latvijas bankās.

A. Praudiņš ieguvis maģistra grādu Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē un viņam ir 20 gadu profesionālā pieredze banku sektorā. No 2008. līdz 2013. gadam strādājis par Atbilstības funkcijas vadītāju "Nordea Bank AB" Latvijas filiālē, vēlāk turpinājis darbu kā Finanšu noziegumu ievērošanas vadītājs. No 2017. līdz 2022. gadam strādāja "Swedbank AS" Latvijas filiālē, vadot Darījumu uzraudzības komandu, vēlāk Finanšu noziegumu riska pārvaldīšanas departamenta komandu. 2022. gadā pievienojās "Swedbank AS" Baltijas filiālei un koordinēja finanšu noziegumu riska pārvaldīšanu "Swedbank" Baltijas holdinga kompānijā. 2023. gadā veica NILLTPFN un sankciju jomas vadītāja pienākumus "Mintos Marketpalce AS" un "Mintos Payments AS".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas investīciju bankas Signet Bank AS esošajam valdes sastāvam pievienojas bankas vecākā viceprezidente, klientu attiecību un apkalpošanas pārvaldes vadītāja Ineta Done, kura turpmāk ieņems valdes locekles amatu.

I. Done būs atbildīga par korporatīvo klientu apkalpošanu un Signet Bank grupas zīmola attīstību, turpinot stiprināt bankas pozīcijas korporatīvo klientu finansēšanas un apkalpošanas jomā.

I. Done ir augsti kvalificēta finanšu nozares eksperte ar 30 gadu pieredzi finanšu un banku sektorā. No 2013. līdz 2024. gada septembrim bijusi Signet Bank AS vecākā viceprezidente un klientu attiecību un apkalpošanas pārvaldes vadītāja. Tāpat bijusi arī valdes locekle bankas meitas uzņēmumā Signet Asset Management IPA no 2015. līdz 2023. gadam un no 2024. gada janvāra līdz šī gada septembrim valdes priekšsēdētāja Signet Pensiju Pārvalde IPAS. Līdz tam Ineta pieredzi guvusi vairākās vietējās bankās, ieņemot vadītājas pozīcijas klientu apkalpošanas un privātbaņķieru nodaļās. Ieguvusi augstāko profesionālo kvalifikāciju kā ekonomiste, ar specializāciju banku nozarē, maģistra grādu vadībzinātnē un sociālajās zinātnē Latvijas Universitātē. Papildus iegūts Humanitāro zinātņu maģistra grāds mākslas vēsturē un teorijā Latvijas Mākslas akadēmijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Nasdaq Baltic datiem, 2023. gadā Signet Bank ieņem vadošo pozīciju obligāciju tirdzniecības aktivitātē visā Baltijā.

Ieskaitot gan Baltijas Regulēto tirgu, gan Nasdaq First North, Signet Bank klienti veica darījumus 64 milj. eiro apmērā, kas sastāda 25% no visiem obligāciju darījumiem Biržā.

Signet Bank tirdzniecības aktivitāte Biržā iet roku rokā ar bankas panākumiem kapitāla tirgus segmentā, organizēt obligāciju emisijas un popularizēt obligācijas kā kvalitatīvu investīciju instrumentu adekvātu ienākumu gūšanai. Signet Bank šis ir nozīmīgs brīdis, jo līderpozīcija Biržas obligāciju tirdzniecībā ir iegūta pirmo reizi bankas darbības vēsturē un nostiprina mūsu pozīcijas kā vadošai investīciju bankai Baltijā”, komentē Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankām pērn sasniegtos augstos peļņas rādītājus 2024.gadā būs grūti noturēt

LETA,03.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankām pagājušajā gadā sasniegtos augstos peļņas rādītājus 2024.gadā būs grūti noturēt, sacīja "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Viņš norādīja, ka banku sektoram 2023.gads bija samērā pozitīvs - procentu likmju pieauguma dēļ izdevās uzlabot peļņas un kapitāla atdeves radītājus, taču jāņem vērā, ka šos augstos peļņas radītājus būs grūti noturēt 2024.gadā un jo īpaši 2025.gadā, vairāku iemelsu dēļ.

Tostarp Idelsons atzīmēja, ka 2024.gadā sāks samazināties aizdevumu procentu likmes, samazinot arī banku ieņēmumus, banku administratīvie izdevumi inflācijas un augoša administratīva sloga dēļ turpinās palielināties, kā arī vēl zināmu laiku bankām būs izdevumi augstāku depozītu procentu likmju dēļ, jo depozīti tiek izvietoti uz noteiktu termiņu vienu, diviem un pat trim gadiem, un par tiem būs jāmaksā augsto procentu likmju laikā nolīgtā likme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējā investīciju banka, “Signet Bank”, ir uzsākusi ilgtermiņa sociālo projektu – pirmo “Kapitāla tirgus akadēmiju” Latvijā, lai paaugstinātu kapitāla tirgus pratības līmeni vietējo uzņēmēju vidū, informē banka.

Akadēmiju plānots rīkot regulāri un ilgtermiņā. Tā būs pieejama bez maksas tiem uzņēmējiem un uzņēmumu vadītājiem, kas, izmantojot kapitāla tirgus piedāvātās iespējas, vēlas vairot zināšanas par finansējuma piesaistes iespējām kapitāla tirgū un paaugstināt sava uzņēmuma vērtību investoru acīs gan vietējā, gan starptautiskā mērogā.

Kā rāda jaunākā “Signet Bank” Latvijas uzņēmēju finansiālā noskaņojuma un uzņēmējdarbības vides viedokļa aptauja* – lielākā daļa, 83% no Latvijas uzņēmējiem, ir dzirdējuši par kapitāla tirgus finansējuma piesaistīšanas iespējām (kapitāla piesaistīšana no investoriem, uzņēmumu kotācija biržā un obligāciju emisijas), un 13% no tiem tuvāko 12 mēnešu laikā apsver iespēju izmantot kapitāla tirgus piedāvātos finanšu instrumentus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējā investīciju banka “Signet Bank” 2023. gadā uzsāka ilgtermiņa sabiedrisko projektu – pirmo “Kapitāla tirgus akadēmiju” Latvijā, lai paaugstinātu kapitāla tirgus pratības līmeni vietējo uzņēmēju vidū.

Akadēmiju plānots rīkot regulāri un ilgtermiņā. Tā būs pieejama bez maksas tiem uzņēmējiem un uzņēmumu vadītājiem, kas, izmantojot kapitāla tirgus piedāvātās iespējas, vēlas vairot zināšanas par finansējuma piesaistes iespējām kapitāla tirgū un paaugstināt sava uzņēmuma vērtību investoru acīs gan vietējā, gan starptautiskā mērogā.

Kā rāda jaunākā “Signet Bank” Latvijas uzņēmēju finansiālā noskaņojuma un uzņēmējdarbības vides viedokļa aptauja* – lielākā daļa, 83% no Latvijas uzņēmējiem, ir dzirdējuši par kapitāla tirgus finansējuma piesaistīšanas iespējām (kapitāla piesaistīšana no investoriem, uzņēmumu kotācija biržā un obligāciju emisijas), un 13% no tiem tuvāko 12 mēnešu laikā apsver iespēju izmantot kapitāla tirgus piedāvātos finanšu instrumentus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “Signet Bank” piešķīrusi vienu miljonu eiro aizdevumu Latvijas investīciju uzņēmumam “Merito Partners” (“Merito”). Finansējums tiks izmantots “Merito” īstenotajā zaļās infrastruktūras projektā – 2,7 MW saules elektrostacijas izbūvei pie Zilupes, Ludzas novadā.

“Signet Bank” aizdevums ļaus jau šovasar Ludzas novada Zaļesjes pagastā, uz robežas ar Zilupi, darbu sākt 5000 saules paneļu spēkstacijai “Zilupes SES” ar 2,7 MW jaudu. Tā nodrošinās zaļu elektroenerģiju vismaz 1300 mājsaimniecībām Zilupē un tās apkaimē, savukārt papildus saražotā elektrība būs pieejama Ludzas un citu Latvijas novadu iedzīvotājiem.

Roberts Idelsons, “Signet Bank” valdes priekšsēdētājs: “Viens no “Signet Bank” svarīgākajiem darbības virzieniem ir finansējuma nodrošināšana Latvijas uzņēmumu izaugsmei un attīstībai. Aizdevums “Merito” ir ieguldījums zaļajā infrastruktūrā, kas i sekmēs mūsu valsts enerģētisko neatkarību un jau drīzumā nodrošinās videi draudzīgas elektroenerģijas pieejamību Latgales reģiona iedzīvotājiem. Tā ir iespēja spert kārtējo soli Latvijas ekonomikas transformācijas virzienā.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2012. gadā dibinātā autolīzinga kompānijas Mogo, kas īsā laikā pārtapa multinacionālā un globālā uzņēmumā Eleving Group, veiksmes stāsts ir gan biznesa idejā, gan finanšu piesaistē, kur dominējošā loma ir obligāciju finansējumam.

Par uzņēmuma attīstību un izmantotajiem finanšu instrumentiem desmitgades garumā līdz 150 miljonus vērtai obligāciju emisijai un tās refinansēšanai Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma finanšu direktors Māris Kreics. Materiāls tapis sadarbībā ar vietējā kapitāla banku - Signet Bank, aktīvāko kapitāla tirgus konsultantu Latvijā.

Eleving Group pirmsākumos bija Mogo Finance. Pastāstiet, lūdzu, īsi par uzņēmuma vēsturi un attīstību kopš tā dibināšanas! Kā izveidojās grupa, un kas tam pamatā?

Eleving Group aizsākumi ir meklējami 2012. gadā, kad tolaik ar Mogo Finance zīmolu uzsākām lietotu automašīnu finansēšanu Latvijā. Jaunā biznesa pamata ideja bija pavisam vienkārša – sniegt iespēju cilvēkiem iegādāties 9-10 gadus vecas automašīnas, proti, tādas, kuras vidējais patērētājs reāli var atļauties. Pirms vairāk nekā desmit gadiem tradicionālās bankas īsti nerāvās šādas kategorijas automašīnas finansēt, tādēļ mēs redzējām brīvu nišu, kuru ar savu produktu varētu nosegt. Pats biznesa modelis nav nekāda inovācija, jo līzings un atgriezeniskais līzings ir labi pazīstami kreditēšanas produkti jau izsenis. Inovācijas drīzāk bija šī produkta piedāvājumā, kas nozīmēja, ka spējām izteikt piedāvājumu jebkuram klientam, kurš pie mums ierodas atbilstoši viņa maksātspējai un vajadzībām. Tāpat inovatīva pieeja bija riska novērtēšanas metodē, kur jau tobrīd izmantojām mašīnmācīšanos un ar to saistītos algoritmus datu apstrādei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kas notiks, ja, gaidot kreditēšanu, bankas apliek ar nodokļiem?

Jānis Goldbergs,09.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd finanšu nozarei ir aktuāla Solidaritātes iemaksas likuma jeb banku virspeļņas nodokļa virzība. Nodoklis tiek plānots kā terminēts, tomēr zināms, ka jebkura terminēta nodokļa darbības ilgums var tikt pagarināts, tādēļ nav skaidra tā ilgtermiņa ietekme

Vēl aizvien nav saprotams šī nodokļa pamatojums, jo tas adresēts tikai vienai nozarei un arī tur visas bankas Latvijā nav liekamas vienā maisā.

Ir saprotama valsts interese gūt papildu ieņēmumus dažādu nodokļu veidā, tomēr kāda būs tieši šo centienu praktiskā ietekme, jautājām finanšu nozares pārstāvjiem. Atbildes uz Dienas Biznesa jautājumiem sniedza Uldis Cērps, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs, Kerli Vares, Luminor bankas vadītāja Latvijā, kura reprezentē lielo banku pozīciju, un Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs, kurš reprezentē nelielo banku viedokli. Gan asociācijai, gan lielo banku un nelielo banku izvēlētajiem pārstāvjiem uzdodam vienus un tos pašus jautājumus, jo banku profili, darbības specializācija, apgrozījumi, kreditēšanas jomas tik ļoti atšķiras, ka vienpusējs skaidrojums būtu nepilnīgs, turklāt šo atšķirību uztverei ir būtiska nozīme, veidojot jelkādus normatīvos aktus finanšu nozarei. Jautājumi ir šādi:- Kā saprotat virzāmā likuma pamatojumu un jēgu?- Kāda ir tā faktiskā ietekme uz nozari?- Kādas ir iespējamās ilgtermiņa sekas, ja likums ir spēkā ilgāk par vienu gadu?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nupat noslēgusies latviešu ģimenes uzņēmuma LINEN (SIA L.J. LINEN) slēgtā obligāciju emisija, kas dos papildu iespējas agroproduktu tirdzniecības namam Āzijā.

Par uzņēmuma pirmsākumiem, ambīcijām, ceļu pretī izaugsmei un realizācijas instrumentiem Dienas Bizness izjautāja uzņēmuma īpašniekus un vadītājus Jāni un Zani Kuļikovskus.

Kas ir uzņēmums LINEN, kā tas radies? Nosaukumā - lini...

J.K.: Izņemot nosaukumu, ar liniem nav nekāda sakara. Mēs esam agroproduktu tirgotāji. Proti, Eiropā, Āzijā, Āfrikā un citviet LINEN nodrošina individuāli pielāgotus piegādes ķēžu risinājumus lopbarības, mājdzīvnieku barības, biodegvielas u.c. ražotājiem. Darbojamies vairāk nekā 46 valstīs un esam starp top pieciem šīs industrijas uzņēmumiem Eiropā.

Tad nosaukums kā radās?

J.K.: Uzņēmums tiešām tika dibināts ar mērķi tirgot lina audumu no Baltijas uz Āfriku, tomēr tas neizdevās. Savukārt izdevās citas lietas. Mēs nemainījām nosaukumu, vienkārši turpinājām darboties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Kapitāla tirgus aktualitātes ar Signet Bank

Obligāciju emisija dos iespēju būvēt modernāko noliktavu Latvijā

Jānis Goldbergs,01.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amber Beverage Group ir strauji augošs uzņēmums, kas nolēmis būvēt pilnībā automatizētu noliktavu Latvijā, par finansējuma piesaistes mehānismu izvēloties obligāciju emisiju ar Signet Bank atbalstu.

Par grupu, tās izaugsmi, projektu un finansējuma piesaistes mehānisma izvēli Dienas Bizness izjautāja grupas valdes priekšsēdētāju Jekaterinu Stuģi.

Pastāstiet, lūdzu, īsumā par Amber Beverage Group pamatbiznesu, vēsturisko izaugsmi.

Amber Beverage Group tika izveidota 2014. gadā kā daļa no SPI Group. Šobrīd bez mums SPI grupā ietilpst arī stipro alkoholisko dzērienu koncerns Stoli Group, vīna koncerns Tenute del Mondo un nekustamo īpašumu kompānija Towers Construction Management, kuru zināmākais objekts ir Zunda Torņi Rīgā, Raņķa dambī.2014. gadā izveidojot Amber Beverage Group, koncernā tika apvienoti četri Baltijas uzņēmumi – trīs no tiem pārstāvēja alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecības segmentu, savukārt Latvijas balzams - ražošanu. Veidojot vienotu uzņēmumu grupu, visas atbalsta funkcijas centralizējām vienkopus un koncentrējām uzņēmumu darbību uz pamatbiznesu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Kapitāla tirgus aktualitātes ar Signet Bank

Uzzini, kā piesaistīt finansējumu savam uzņēmumam vienas dienas pasākumā Kapitāla tirgus akadēmija

Db.lv,29.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vadošā investīciju banka Signet Bank aicina uzņēmumu īpašniekus un vadītājus, kuri interesējas par finansējuma piesaisti ar kapitāla tirgus instrumentiem, akcijām un obligācijām, uz vienas dienas bezmaksas “Kapitāla tirgus akadēmiju” (turpmāk – akadēmija), kas norisināsies 31. maijā, Rīgā, viesnīcā AC Hotel no plkst. 9.00 līdz 17.00.

Akadēmija ir Signet Bank 2023. gadā uzsākts ilgtermiņa sabiedriskais projekts, kas veiksmīgi īstenots gan Rīgā, gan Latvijas lielākajās reģionālajās pilsētās Liepājā, Cēsīs un 6. jūnijā norisināsies arī Valmierā. Akadēmijas mērķis ir sniegt iespēju vietējiem uzņēmējiem vairot savas zināšanas un gūt atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem par finansējuma piesaisti kapitāla tirgū, vienlaikus iedrošinot izmantot kapitāla tirgus piedāvātās iespējas.

“Akadēmijā iegūtās zināšanas dod iespēju uzņēmējiem pašiem pieņemt pareizākos un efektīvākos finanšu lēmumus biznesa attīstībai. Kapitāla tirgus pratība – izpratne par plašāku finansējuma pieejamību ļaus ambicioziem Latvijas uzņēmējiem straujāk palielināt biznesa apjomus, audzēt uzņēmumu vērtību, algot kvalificētus darbiniekus. Galu galā ieguvēji būs visi – gan valsts, gan sabiedrība kopumā”, stāsta Roberts Idelsons, “Signet Bank” valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Signet Bank investē 750 000 eiro Merito fonda mantu glabātavu tīkla izveidei Baltijā

Db.lv,23.11.2023

Pirmais fonda nekustamā īpašuma darījums ir bijušā izklaides centra "Go Planet" ēkas Gunāra Astras ielā 2B, Rīgā, iegāde šī gada septembrī. Ar kopumā sešu miljonu eiro investīciju ēka tiks pārveidota par vienu no Austrumeiropā lielākajām mantu glabātavām (Self Storage) ar iznomājamo platību apmēram 10 000 kvadrātmetru.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Signet Bank" ieguldījusi 750 000 eiro Latvijas investīciju uzņēmuma "Merito Partners" ("Merito") specializētajā nekustamā īpašuma fondā "Merito Self Storage Fund" mantu glabātavu tīkla attīstībai Baltijas valstīs, informē "Merito" pārstāvji.

"Merito" šogad ir izveidojis 30 miljonu eiro kapitāla specializēto nekustamo īpašumu fondu "Merito Self Storage Fund" un plāno pakāpeniski piesaistīt vēl apmēram 50 miljonu eiro banku līdzfinansējuma.

""Signet Bank" atbalsta vietējo uzņēmēju biznesa izaugsmi ne tikai ar tradicionāliem bankas kredītiem, bet arī ar citiem instrumentiem – akciju un obligāciju emisiju organizēšanu, investīcijām fondos. Straujākam mūsu valsts ekonomikas izrāvienam nepieciešamas vērienīgas, ilgtspējīgas un plašākā tirgū mērogojamas biznesa idejas, tādas kā "Merito" fonda jaunais projekts. Saredzam labas šī projekta perspektīvas un potenciālu atdevi un, ņemot vērā, ka šajā posmā tam ir nepieciešamas investīcijas kapitālā, nevis citi finansējuma instrumenti, esam pieņēmuši lēmumu investēt "Merito Self Storage Fund"," saka Roberts Idelsons, AS "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru