Latīņamerikas lielākā aviosabiedrība "Latam Airlines Group" otrdien ASV tiesā iesniedza bankrota pieteikumu, ņemot vērā koronavīrusa pandēmijas izraisīto lejupslīdi aviācijas nozarē.

"Ņemot vērā Covid-19 krīzes ietekmi uz aviācijas nozari, "Latam" pēdējās nedēļās bijusi spiesta pieņemt vairākus ārkārtīgi smagus lēmumus. "Latam" un struktūrvienības Čīlē, Peru,Ekvadorā un Kolumbijā īstenos brīvprātīgu reorganizāciju atbilstoši ASV likuma par bankrotu 11.paragrāfam," norāda aviokompānijas vadītājs Roberto Alvo.

11.paragrāfs ir mehānisms, kas ļauj uzņēmumam, kas vairs nespēj atmaksāt parādus, veikt restrukturizāciju bez spiediena no kreditoru puses.

"Latam" pagājušajā mēnesī paziņoja, ka krīzes dēļ samazina darbības apjomu par 95%, kā arī likvidē vairākus simtus darbavietu.

Pirms pandēmijas aviokompānija lidojumus veica uz 145 galamērķiem 26 valstīs, dienā aizvadot aptuveni 1400 reisus.

Pagājuši nu jau 4 gadi, kopš Latvija ir eirozonā un mūsu nauda ir eiro. Iespējams, daudziem jau būs aizmirsies, cik «karstas» diskusijas sabiedrībā bija pirms eiro ieviešanas.

Tajā laikā Latvijas Bankas pārstāvji plašākai sabiedrībai skaidroja eiro ieviešanas ietekmi uz tautsaimniecību, iespējamos riskus un gaidāmos ieguvumus, kuri tika izteikti precīzi izmērāmos skaitļos. Diskusija notika arī par emocionālām lietām, tostarp kolēģis Gundars Dāvidsons uzrakstīja vēstuli eiroskeptiķim, kurā skaidroja savu atbalstošo pozīciju.

Tagad ir pienācis laiks atskatīties uz to, kā tad Latvija ir izmantojusi eiro radītās priekšrocības, kā arī – vai ir piepildījies kas no tā, par ko pirms Eiropas vienotās valūtas ieviešanas brīdināja eiroskeptiķi.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka cilvēki ir novērtējuši ieguvumus no eiro ieviešanas. Vienlaikus joprojām šad un tad izskan eiroskeptiķu kritika. Tāpēc šajā rakstā:

Helio interaktīvo televīziju, ko piedāvā Lattelecom, vienādi varēs skatīties kā tālrādī, tā mobilajās ierīcēs

Jau šajā nedēļā daļa Lattelecom TV skatītāju ierastās interaktīvās televīzijas vietā ekrānā ieraudzīja modernāku, pārskatāmu un vizuāli skaistāk noformētu vidi. Tā ir jaunā Helio inter- aktīvā televīzija, kas līdz gada beigām ieņems visu kompānijas Interaktīvās TV pakalpojumu klientu televizorus. Un ne tikai – Helio iTV sniedz iespēju TV saturu skatīties arī mobilajās ierīcēs un ar viedtelefonu vai planšeti dot komandas tālrādim.

Jaunās Helio iTV redzamākais pienesums ir pārskatāma un attēliem bagāta darbvirsma. Jau sākuma lapā lietotāju sveicina lieli ieteikto filmu plakāti, kas palīdz filmas un raidījuma izvēlē gadījumos, kad to nosaukums neko neizsaka. Pēc līdzīga principa iekārtotas arī Shortcut Films un Bērnu stūrītis sadaļas.

Elektronisko sakaru nozarē ieņēmumi pieaug, televīzijas pieslēgumu skaits mājsaimniecībās samazinās, balss sakaru pakalpojuma pieslēgumu skaits fiksētā tīklā turpina kristies, mobilo pakalpojumu pieslēgumu skaits pieaug, mobilā interneta patēriņš viens no augstākajiem starp OECD valstīm.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) skaidro, kā mainījušies elektronisko sakaru nozares rādītāji 2023. gadā.

“Ik gadu apkopojam nozares rādītājus par regulējamo elektronisko sakaru komersantu sniegtajiem balss sakaru, interneta, televīzijas un citiem pakalpojumiem. Atskatoties uz iepriekšējo gadu, lietotāju aktivitātē novērota pakāpeniska elektronisko sakaru pakalpojumu izvēles maiņa par labu mobilā tīkla pakalpojumiem, kā rezultātā rādītāji mobilā tīklā sasnieguši līdz šim augstāko līmeni,” komentē SPRK Elektronisko sakaru un pasta departamenta direktors Ivars Tauniņš.

Kopš 2020. gada kopējie ieņēmumi par sniegtajiem regulētajiem pakalpojumiem elektronisko sakaru nozarē katru gadu palielinās, sasniedzot 590 milj. eiro 2023. gadā – par 13% vairāk nekā 2020. gadā. Lielākie operatori joprojām nemainīgi – “Latvijas Mobilais Telefons” SIA, SIA “Tele2”, SIA “BITE Latvija” un SIA “Tet” –, tiem kopā veidojot 81% no visiem ieņēmumiem. Vienlaikus elektronisko sakaru komersantu skaits Latvijā turpina samazināties, aktīvo reģistrēto komersantu skaits 2023. gada beigās bija 207.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Ekonomikas kā zinātnes doma, neskatoties uz savu matemātisko iepakojumu, vēl aizvien pat ļoti balstās uz vīzijām un stāstiem. Piemēram, krīzes būtībā ir vīziju sadursmes: starp vienu vīziju, kura paredz, ka esošās institūcijas spēs tikt galā ar krīzi, un otru, kura cenšas pārliecināt, ka nē, viss sabruks un būs sistēmas maiņa.

Šīs vīzijas un stāstus varam novērot arī izteiktus skaitliski – tie atspoguļojas ilgāka termiņa prognozēs.

SVF neprognozē piemērojoties iepriekšējai tendencei, kas patiesībā dotu precīzākas prognozes, bet visu laiku kļūdās, cerot, ka tuvāko pāris gadu laikā inflācija virzīsies uz kaut kādu tendenci, kas vizuāli izskatās ap 1.5%. No kurienes šāda ticība?

Atbilde ir – centrālās bankas, tajā skaitā Eirosistēma, ir spējušas pārliecināt ar savu vīziju. Eirosistēmas vīzija balstās uz diviem pamatakmeņiem. Pirmkārt, ir ticība, ka Eirosistēmas centrālās bankas savu mērķi - nodrošināt atgriešanos pie inflācijas līmeņa tuvu, bet zem 2% - uztver nopietni. Otrkārt, to balsta ticība, ka Eirosistēmai ir arī instrumenti šā mērķa sasniegšanai. Skatoties uz skaitļiem, redzam to, ka šo ticību vīzijai raksturo arī zināma skepse (ko atspoguļo tas, ka 2 gadu laikā virzība ir nevis uz tuvu, bet zem 2%, kas ir Eirosistēmas mērķis, bet uz 1,5%), tomēr kopumā šī vīzija strādā.

Latvijā līdz 2021. gadam notiks vērienīga administratīvi teritoriālā reforma - divu gadu laikā krasi tiks samazināts pašvaldību skaits.

Jau šodien Ministru kabinets plāno izskatīt likumprojektu Administratīvi teritoriālās reformas turpināšanas likums. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sagatavojusi likumprojekta sākotnējo anotāciju. Tajā secināts, ka no 119 Latvijas pašvaldībām jau 2018. gadā pēc iedzīvotāju skaita 41 pašvaldība neatbilda novadu kritērijiem, bet 52 novados nebija kritērijiem atbilstoša attīstības centra.

2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem

Sarunā ar Dienas Biznesu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (Attīstībai/Par) konkrētu «īsināmo» pašvaldību skaitu nemin, taču uzsver, ka 2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem. Šobrīd Latvijā ir nedaudz vairāk par desmit pašvaldībām, kuras nesaņem finansējumu no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Iespējams, ka Latvijā nākotnes pašvaldību skaits aprobežosies ar šādu skaitu. Administratīvi teritoriālā reforma būs viena no galvenajām tēmām VARAM dienas kārtībā tuvākā gada laikā, tāpat kā klimata pārmaiņu politikas jautājumi un Rīgas pašvaldībā notiekošais.

Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministri pirmdien vienojušies paplašināt to personu sarakstu, kam piemērotas sankcijas par saistību ar Ukrainas krīzi, paziņojusi ES augstākā ārlietu pārstāve Ketrina Eštone.

Ministri arī pieprasīja, lai Krievija «atsauc savus karavīrus no Ukrainas robežām un nekavējoties anulē Federācijas padomes mandātu spēka izmantošanai Ukrainas zemē».

«Jebkādas tālākas darbības, kuru mērķis ir destabilizēt Ukrainu, ir jāpārtrauc. (..) Pēdējo notikumu gaismā mēs esam izlēmuši paplašināt to [personu] sarakstu, kam piemērota līdzekļu iesaldēšana un vīzu aizliegumi,» paziņoja K. Eštone.

Gaidāms, ka eksperti tagad nāks klajā ar konkrētiem ierosinājumiem saraksta paplašināšanai.

K. Eštone nedeva nekādus mājienus, kuras personas varētu tikt iekļautas šajā sarakstā, vien norādīja, ka amatpersonas pie tā strādā.

2014. gadā 29,4% nodarbināto neieradās darbā veselības problēmu dēļ, ilgāk slimoja gados vecāki, trūcīgāki strādājošie, kā nodarbinātie ar zemāku izglītību, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

CSP veiktā Eiropas iedzīvotāju veselības apsekojuma rezultāti liecina, ka 2014. gadā 29,4% nodarbināto Latvijā neieradās darbā veselības problēmu dēļ. Salīdzinājumam 2008. gadā, kad noticis iepriekšējais apsekojums, 27,9 % nodarbināto kavēja darbu veselības problēmu dēļ.

Kopā 2014. gadā nodarbinātie veselības problēmu dēļ kavēja darbu 5 miljonus dienu. Biežāk darbu kavēja jaunieši, kā arī nodarbinātie ar augstākiem ienākumiem un izglītību. Tomēr ilgāk slimoja gados vecāki, trūcīgāki, nodarbinātie ar zemāku izglītību un Vidzemē, Latgalē strādājošie.

Nodarbinātie ar zemākiem ienākumiem retāk kavēja darbu veselības problēmu dēļ. 2014. gadā veselības problēmu dēļ darbu kavēja 24,9 % nodarbināto ar zemākajiem ienākumiem (1. kvintiļu grupa), kas ir par 4,5 % mazāk nekā vidēji Latvijā un par 6,4 % mazāk nekā nodarbinātie ar augstākajiem ienākumiem (5. kvintiļu grupa).

Telekomunikāciju uzņēmums Baltcom uzsācis zīmola maiņu - jaunais logotips saglabā līdzību ar iepriekšējo, tā ilustrējot uzņēmuma līdzšinējos sasniegumus un pieredzi, taču tam ir cita krāsa un vienkāršāks dizains.

Jaunais Baltcom logotips ir veidots vienkāršs un mūsdienīgs – «o» burtā ir integrēts burts «b», kurš veido ikonu, kuru plānots izmantot kā atsevišķu elementu. Arī jaunā elektrozilā krāsa ir īpaši izvēlēta – tā ir mūsdienīga, enerģiska un dinamiska, stāsta Baltcom pārstāve Inese Tauriņa. Vizuālās identitātes maiņa notiks pakāpeniski.

Lēmums par uzņēmuma zīmola maiņu ir cieši saistīts ar uzņēmuma izaugsmi. Šodien Baltcom ir uzņēmumu grupa, kuras īpašnieki ir starptautiska ārvalstu investoru grupa, kas mājsaimniecībām piedāvā ne tikai optisko internetu, interaktīvo televīziju, digitālo televīziju un telefoniju, bet arī elektroenerģiju un EKOenerģiju.

Viesuļvētra Sendija radījusi nopietnus bojājumus televīzijas koncerna RTVi galvasstacijā Ņujorkā, no kuras tiek saņemts TV signāls arī Lattelecom Interaktīvās televīzijas vajadzībām.

Kā informē uzņēmums, tehnisko nepilnību novēršana un signāla pārraides atjaunošana var aizņemt līdz pat divām dienām, kuru laikā Lattelecom Interaktīvās TV skatītājiem, kuri izvēlējušies Krievijas tematisko paku, nebūs pieejami kanāli Mir Seriala, RTV International, Naše ļubimoje kino un kanāls Detskij mir/Teleklub.

Lattelecom Televīzijas biznesa daļas direktore Inga Alika norādīja, ka Interaktīvās televīzijas Krievijas tematiskā paka ir viena no pieprasītākajām. «Ļoti ceram, ka jau pavisam drīz ASV dabas spēks un tehnoloģiju sniegtās iespējas varēs mierīgi līdzās pastāvēt, nodrošinot TV skatītājiem visā pasaulē iespēju skatīties savus iemīļotos kanālus,» sacīja I. Alika.

Kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā prokuratūra uzrādījusi apsūdzību uzņēmējiem un bijušajiem politiķiem Andrim Šķēlem un Aināram Šleseram.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka apliecināja, ka vienai personai apsūdzība uzrādīta pēc diviem Krimināllikuma pantiem - krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, un par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka pēc šiem pantiem apsūdzības uzrādītas Šķēlem.

Savukārt bijušajam satiksmes ministram Šleseram apsūdzība uzrādīta par krāpšanu lielā apmērā.

Abām personām nav piemēroti drošības līdzekļi.

Par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Savukārt par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā, var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

«Par to darbu, ko dara medicīnas darbinieki, arī māsas un ārstu palīgi, viņu algas ir absolūti neadekvātas,» norādījusi veselības ministre Ingrīda Circene.

«Ārsta alga no 524 latiem uz papīra jāpieaudzē līdz 1391 latam uz papīra par vienu slodzi. Plānojam, ka pakāpenisku algu palielināšanu varētu sākt jau šī gada pēdējos trijos mēnešos,» ministre norādījusi intervijā laikrakstam Diena.

«Protams, sākotnēji pieaugums nebūs lielāks par 10%, bet kāpne ir izstrādāta,» viņa gan piebildusi.

Jautāta, kas ir Latvijas akūtākās veselības aprūpes problēmas, I. Circene atbildējusi: «Jāsaka, finansējums ir visglobālākā problēma. Kvalitāte ir Eiropas līmenī - ne visur, bet ar kvalitāti viss ir kārtībā. Mūsu problēma ir tā, ka finansējums ir aptuveni puse no tā, kas ir vidēji Eiropā. Nerisinot to, mēs nevaram atrisināt pārējo.»

«Nu, sāksim arī mēs rindot kā jau latvieši – pa priekšu mīnusus. Pirmais – iestājoties eirozonā, Latvijai būs jāmaksā papildu nauda – stabilizācijas fondam, būs vēl citi maksājumi. Tie būs no «mūsu katla ārā un tajā eirokatlā iekšā». Tās nebūs milzu summas salīdzinājumā ar to, ko tagad maksājam, bet būs.

Otrkārt – jā, pieaugs cenas. Slovākija, Slovēnija, Igaunija stājās «eiro klubiņā» dažādos laika posmos, bet tomēr cenu lēciens bija. Tas jāatzīst godīgi. Tas neturpināsies mūžīgi, bet kādu laiku tās celsies. Tātad būs pie mums arī,» intervijā Latvijas Avīzei, runājot par eiro ieviešanu, teicis Eiroparlamenta deputāts Ivars Godmanis.

«Trešais mīnuss eiro ir reizē pluss latam, ka, paliekot pie savas naudas, saglabājas vēl vienas durvis, pa kurām atkāpties. Tas dod variantus – ne jau haotiskas devalvācijas ceļā, bet ar saprātīgu lēmumu pieņemšanu lata kursu var pamainīt apstākļos, ja atkal būsim atdūrušies ekonomisku grūtību vai pat krīzes priekšā. Pēc iestāšanās eirozonā Latvijas Bankai tādas iespējas nebūs.

Pašlaik pasaulē mainās izpratne par kultūru – tai ir nenovērtēts potenciāls piesaistīt investīcijas un iedzīvotāju plūsmu

Tā uzskata Liepājas koncertzāles Lielais dzintars vadītājs Timurs Tomsons.

«Šāda celtne varētu būt Ņujorkā, Tokijā vai Parīzē, bet sagadījies tā, ka šī ēka nokļuvusi Liepājā. Daudzi man ir teikuši – kā gan tas iespējams? Ir jūtama zināma profesionāla skaudība par šo skaisto ēku. Domāju, ka šis efekts tos nelielos defektus padara diezgan nenozīmīgus. Līdz ar to tie, kam bija negatīva nostāja, faktiski ir zaudētāji atšķirībā no tiem, kuriem ir iespēja šeit klausīties augstvērtīgu programmu izcilā akustikā,» tā Timurs Tomsons vērtē viedokļu sadursmi par oranžās celtnes būvniecības risinājumiem un to kvalitāti. Pēc Lielā dzintara vadītāja domām, šie jautājumi pēc koncertzāles trīs darbības gadiem pilnībā zaudējuši aktualitāti, jo «manos spēkos nav pārbīdīt sienas».

Divu gadu tālākpārdošanas aizlieguma termiņš Citadeles bankas pircējiem ir pilnīgi bezjēdzīgs un finanšu tirgos elementāri apejams. Ar opciju darījumiem var panākt īpašnieku maiņu, arī nepārdodot akcijas

Ar vārdiem «Privatizācijas aģentūra uzskata, ka viņi ir panākuši tādu vienošanos, kādu ir panākuši» Latvijas premjere Laimdota Straujuma pretendē ne tikai uz gada komiskākā citāta autores godu, bet, iespējams, arī vēlas demonstrēt, ka valdībai šo vienošanos nav nekāda sakara. Privatizācijas aģentūra atrodas pilnībā ārpus kontroles, sazin ko un ar ko vienojas, un premjerei atliek tikai noplātīt rokas, pasakot «kā nu ir, tā ir».

Šāda nevarības poza valdības vadītājai ir iracionāla pašos pamatos, it īpaši atceroties Citadeles tirgošanas pēdējo mēnešu vēsturi. Slēgtā valdības sēdē pēkšņi izkristalizējās viens ekskluzīvs pircējs – ASV fonds Ripplewood Holdings. Pēc brīža izrādījās, ka šis fonds tomēr pirks tikai 25% no valstij piederošajām Citadeles akcijām, 50% atvēlot «pasaules līmeņa finanšu cilvēkiem», no kuriem viens, kā rakstīja portāls pietiek.com, izrādījās svaigi notiesāts par nodokļu nemaksāšanu. Kā ziņoja laikraksts Diena, varas partijas Vienotība spices cilvēki, ieskaitot jaunizcepto Eiropas Komisijas viceprezidentu Valdi Dombrovski, šovasar kopā ar šī fonda pārstāvi devās braucienā uz Gruziju. Pilnīgi nejauši, protams, un par Citadeles darījumu ne vārdiņa nerunājot. Pati Citadeles tirgošana izrādījās ļoti konfidenciāla, tāpat kā šīs bankas pārdošanas summa, kas, uz pirkstiem sametot no valdības pārstāvju izteiktajiem pusvārdiem, pašlaik izskatās pēc diezgan pieticīgiem 74 milj. eiro. Tagad kā pēdējais lielākais sasniegums sabiedrībai tiek prezentēts, ka jaunie Citadeles īpašnieki banku nedrīkstēs pārdot veselus divus gadus, lai gan bija gribējuši to piespiedu kārtā paturēt ne ilgāk par vienu gadu.

Panākumu izcīnot Čikāgas «Bulls» komandai, ceturtdien latvieša Kristapa Porziņģa pārstāvētā Ņujorkas «Knicks» vienība palika kā pēdējā, kas jaunajā Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) sezonā vēl nav tikusi pie uzvarām.

Aizvadītajā mačā «Bulls» ar rezultātu 91:86 (18:20, 19:19, 28:20, 26:27) pieveica Atlantas «Hawks».

Uzvarētājiem rezultatīvākais ar 16 punktiem un astoņām atlēkušajām bumbām bija Robins Lopess, bet spožu sniegumu nodemonstrēja somu talants Lauri Markanens, kura spēles stils tiek pielīdzināts Porziņģim. Markanens izcēlās ar 14 punktiem, 11 no tiem sametot otrajā puslaikā, turklāt arī trāpot svarīgu trejaci 48,5 sekundes pirms pamatlaika beigām. Tāpat Markanens arī savāca 12 atlēkušās bumbas.

Tikmēr «Hawks» sastāvā rezultatīvākais ar 23 punktiem bija piecus tālmetienus realizējušais Marko Belinelli.

Vēl pirms divām dienām bez uzvarām bija arī Dalasas «Mavericks» komanda, bet trešdien tā svinēja panākumu. Tiesa, ceturtdien «Mavericks» atkal zaudēja, ar 91:96 (14:28, 21:26, 33:22, 23:20) atzīstot Memfisas «Grizzlies» pārākumu.

8. aprīļa rītā pirms muitnieku nomaiņas Terehovas muitas kontroles punktā sākās kratīšanas un aizturēts apkaunojoši liels korupcijas shēmā iesaistītu muitnieku skaits – 29. Kopš tās dienas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme vairākās intervijās ir centusies marginalizēt notikušā nozīmi, pretojoties muitas vadības atstādināšanai un Terehovā pieķerto kukuļdošanu saucot par "piecīšu ņemšanas tradīciju", 23.aprīlī raksta laikraksts Diena.

Patiesībā Terehovas muitnieku organizētajam grupējumam bijis pakalpojumu izcenojums, izstrādāta shēma kukuļu slēpšanai un sadalei, kas katram muitniekam mēnesī pie algas nodrošināja 2000 līdz 3000 eiro no "obščaka", kas pārmaiņus slēpts muitas punkta virtuvē, tualetē vai garderobēs, naudu sametot cepurē vai kastē, Diena uzzināja no oficiāla avota, kas ieņemamā amata dēļ ir informēts par izmeklēšanas detaļām.

Informāciju par muitnieku iekasēto kukuļu "obščaku" jeb kopējo katlu, kurā visa maiņa samet dežūras laikā iekasētos kukuļus, lai pēc tam sadalītu, VID Iekšējās drošības pārvalde bija konstatējusi mēnešiem ilgušas operatīvās darbības rezultātā, tieši tādēļ operāciju Terehovā 8. aprīļa rītā bija svarīgi veikt, pirms kukuļu fonds tiek sadalīts un maiņa izklīst pa mājām.

Darbaspēka trūkums ir viena no aktuālākajām problēmām, ar ko saskaras visi uzņēmēji, tajā skaitā būvniecības nozarē, kur šis jautājums ir īpaši aktuāls.

Nesen veiktais Turības Biznesa indeksa pētījums atspoguļoja, ka 77,7% uzņēmēju darbaspēka pieejamību Latvijā vērtē kā ļoti sliktu vai drīzāk sliktu. Šāda situācija nozīmē, ka uzņēmēji nespēj realizēt tās iespējas, kuras sniedz ekonomiskā izaugsme. Darbaspēka pieejamība un kvalitāte Latvijā nav vairs tikai riska faktors, bet reāls Latvijas ekonomikas attīstības kavēklis.

Jāpārtrauc strausa politika

Būvniecības nozare ir pirmā, kas jūt pārmaiņas. Arī mūsu uzņēmumā izjūtam darbinieku trūkumu – turklāt runa nav tikai par kvalificētiem speciālistiem, bet arī par vienkārša darba veicējiem. Uzņēmumā vienā maiņā ir nepieciešami tikai seši darbinieki un, neraugoties uz to, cilvēku tomēr trūkst. Situāciju saasina vairāki faktori – speciālisti noveco un pamet darba tirgu, jaunieši savu nākotni saista tikai ar lielajām pilsētām, līdz ar to arvien spēcīgākas kļūst darba tirgus reģionālās atšķirības. Būvmateriālu ražošanas nozarē situācija ir vēl dramatiskāka, jo tajā ir gana augsts pirmspensijas vecuma nodarbināto īpatsvars, un, kad šie cilvēki dosies pelnītā atpūtā, var gadīties, ka viņu darbvietas paliks tukšas. Līdzīga situācija ir arī Igaunijā. Būtiskākā atšķirība ir tā, ka Latvijas gadījumā valsts ignorē šos signālus un risinājumi netiek meklēti. Šobrīd tiek piekopta t.s. strausa politika – atbildīgās institūcijas zina, kā Latvijā ieplūst darbaspēks, kā tiek zaudēti nodokļi u.tml., taču kavējas ar konkrētu rīcību.

Veselības nozares priekšgalā var likt ģēnijus vai pilnīgus muļķus, nekas no tā nemainīsies, jo Latvijas nelaime ir tā, ka šeit tiek nepareizi sadalīti līdzekļi veselības aprūpei, intervijā laikrakstam Neatkarīgā pauž Latvijas Universitātes Kardioloģijas institūta direktors, Latvijas kardioloģijas centra vadītājs profesors Andrejs Ērglis.

«Mēs mokāmies ar pamatjautājumiem, un, kamēr tos neatrisināsim, viss pārējais ir tikai detaļas. Latvijas nelaime ir tā, ka šeit ir nepareizi sadalīti līdzekļi. Tikai nevajag pārprast: ne tikai tie līdzekļi, kas atrodas valsts pārziņā, bet visi, kurus izmantojam veselības aprūpei,» norāda Ērglis. Pēc viņa teiktā, Latvijas pacienti tiek atstāti pašplūsmā, ļaujot viņiem pašiem meklēt sev noderīgās lietas, un tas nav pareizi.

«Piemēram, es dzirdu, ka viens cilvēks gada laikā uztaisījis desmit vai 11 datortomogrāfijas. Viņš vienkārši izmet naudu vējā. Labāk lai samaksā nodokli un lai ārsts viņam pasaka, kur iet un ko darīt. Bet visi sāk kliegt: «Kādi vēl nodokļi?!» Taču tagad tajos 3%, kurus nefinansē valsts, ietilpst zāļu iegāde, privātārstu apmeklējums, vizītes pie šarlatāniem,» intervijā laikrakstam pauž pazīstamais kardiologs.

Valdība otrdien lems par veselības aprūpes finansēšanas modeļa izvēli, par kuru plaši tika diskutēts Latvijas Bankas (LB) konferencē Reformas – konkurētspējas un izaugsmes atslēga.

No konferences diskusijas atmiņā palicis veselības ministres Andas Čakšas spilgtais citāts, ka Latvijas Bankas piedāvātais veselības apdrošināšanas modelis būtībā esot tas pats, kas atteikties no bērna, ja viņam skolā īsti nevedas ar sekmēm. Tā vietā Veselības ministrija (VM) piedāvājot ar bērnu parunāt un tad, izprotot viņa problēmas, veikt nepieciešamās izmaiņas. Nenoliedzami, izmantotās metaforas kontekstā varētu šķist, ka VM piedāvātais finansēšanas modelis ir piezemētāks un konstruktīvāks, tomēr tas slēpj būtiskus zemūdens akmeņus.

Kādēļ VM piedāvājums nerisinās veselības aprūpes problēmas?

Pirmkārt, VM prasa 7 gadu laikā vairāk nekā dubultot nozarei no budžeta piešķirto finansējuma apjomu, nepasakot, kur rast līdzekļus. Budžetā, saprotams, to nav. Tas nozīmē, ka šādus plānus var finansēt vai nu atņemot naudu citām nozarēm, vai arī būtiski palielinot nodokļus. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi un trūkstošo finansējumu virknē citu nozaru, izdevumu samazinājumu citviet atrast būs grūti, līdz ar to VM mērķa sasniegšanai var nākties celt nodokļus, vēl vairāk palielinot slogu godīgam nodokļu maksātājam un mazinot uzņēmumu konkurētspēju. Rezultātā ne vien neatrisināsim veselības aprūpes problēmas, bet arī pasliktināsim ekonomikas attīstības izredzes.

Visas Baltijas biržas nedēļu noslēdza pozitīvā teritorijā, liecina biržu dati.

Ievērojami straujāk nekā pārējās kaimiņvalstu biržas pieauga NASDAQ OMX Riga indekss – par 3,35% līdz 422,88 punktiem. Otrs lielākais pieaugums bija OMX Vilnius – par 1,14%, savukārt OMX Tallinn palielinājās par 0,15% līdz 806,54 punktiem. Baltijas biržu raksturojošais OMX Baltic Benchmark pieauga par 0,24% līdz 607,19 punktiem.

Visstraujāko akcijas cenas pieaugumu Baltijas Oficiālajā sarakstā piedzīvoja AS Latvijas kuģniecība – tās vērtība pakāpās par 5,24% līdz 0,261 latam. Uzņēmums piektdien paziņoja savus pirmā ceturkšņa rezultātus, kas uzrādīja peļņu pirmo reizi kopš 2008. gada. Otrs lielākais kāpums bija Ventspils naftas akcijas cenai, kas palielinājās par 5,1% līdz 1,01 latam.

Labrīt!

Latvija

Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) šodien varētu pieņemt lēmumu par oficiālu kultūras ministra amata kandidāta izvirzīšanu. Premjers bijušo kultūras ministri Žanetu Jaundzemi - Grendi atlaida pēc skaļajiem skandāliem ar Latvijas Nacionālās operas vadības nomaiņu. Kultūras ministres amatam tiek virzīta Dace Melbārde.

Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta šodien pasludinās spriedumu Baltkrievijas uzņēmuma Polocktransneft Družba un Latvijas-Krievijas kopuzņēmuma SIA LatRosTrans strīdā par īpašumtiesībām uz bufernaftu.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Pēc DNB bankas pasūtījuma veiktajā aptaujā atklājies, ka kopumā Latvijas reģionos un Pierīgā remontdarbi mājokļos tiek veikti daudz biežāk nekā galvaspilsētā, teikts bankas paziņojumā.

Visaktīvāk remontdarbi patlaban norit Kurzemē un Zemgalē. Savukārt galvaspilsētā salīdzinājumā ar reģioniem ir viens no zemākajiem rādītājiem, kas apliecina remonta veikšanu patlaban vai pāris pēdējo gadu robežās. Tāpat salīdzinājumā ar citiem reģioniem Rīgā ir visvairāk respondentu, kuru mājokļos remonts nav veikts vairāk nekā 5 gadus. Bet katrs desmitais rīdzinieks atzīst, ka savu mājokli vispār nekad nav remontējis.

Kopumā remonts patlaban norit katra piektā Latvijas iedzīvotāja mājoklī. Visaktīvāk remontdarbus patlaban veic kurzemnieki (27,3%) un Zemgales iedzīvotāji (25,5%). Vidzemē un Latgalē šo variantu norādīja katrs piektais respondents. Savukārt katra sestā Latvijas iedzīvotāja mājoklis remontu šogad jau ir piedzīvojis. Biežāk to atzinuši Latgales iedzīvotāji (19,7%) un Pierīgā mītošie respondenti (16,9%).