DB Viedoklis

DB viedoklis: Netīrības smārds ap bankas tirgošanu pieņemas spēkā

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece,23.10.2014

Jaunākais izdevums

Divu gadu tālākpārdošanas aizlieguma termiņš Citadeles bankas pircējiem ir pilnīgi bezjēdzīgs un finanšu tirgos elementāri apejams. Ar opciju darījumiem var panākt īpašnieku maiņu, arī nepārdodot akcijas

Ar vārdiem «Privatizācijas aģentūra uzskata, ka viņi ir panākuši tādu vienošanos, kādu ir panākuši» Latvijas premjere Laimdota Straujuma pretendē ne tikai uz gada komiskākā citāta autores godu, bet, iespējams, arī vēlas demonstrēt, ka valdībai šo vienošanos nav nekāda sakara. Privatizācijas aģentūra atrodas pilnībā ārpus kontroles, sazin ko un ar ko vienojas, un premjerei atliek tikai noplātīt rokas, pasakot «kā nu ir, tā ir».

Šāda nevarības poza valdības vadītājai ir iracionāla pašos pamatos, it īpaši atceroties Citadeles tirgošanas pēdējo mēnešu vēsturi. Slēgtā valdības sēdē pēkšņi izkristalizējās viens ekskluzīvs pircējs – ASV fonds Ripplewood Holdings. Pēc brīža izrādījās, ka šis fonds tomēr pirks tikai 25% no valstij piederošajām Citadeles akcijām, 50% atvēlot «pasaules līmeņa finanšu cilvēkiem», no kuriem viens, kā rakstīja portāls pietiek.com, izrādījās svaigi notiesāts par nodokļu nemaksāšanu. Kā ziņoja laikraksts Diena, varas partijas Vienotība spices cilvēki, ieskaitot jaunizcepto Eiropas Komisijas viceprezidentu Valdi Dombrovski, šovasar kopā ar šī fonda pārstāvi devās braucienā uz Gruziju. Pilnīgi nejauši, protams, un par Citadeles darījumu ne vārdiņa nerunājot. Pati Citadeles tirgošana izrādījās ļoti konfidenciāla, tāpat kā šīs bankas pārdošanas summa, kas, uz pirkstiem sametot no valdības pārstāvju izteiktajiem pusvārdiem, pašlaik izskatās pēc diezgan pieticīgiem 74 milj. eiro. Tagad kā pēdējais lielākais sasniegums sabiedrībai tiek prezentēts, ka jaunie Citadeles īpašnieki banku nedrīkstēs pārdot veselus divus gadus, lai gan bija gribējuši to piespiedu kārtā paturēt ne ilgāk par vienu gadu.

Vai gan šādā situācijas izklāstā vēl var būt šaubas, ka Latvijas valdība banku gatavojas notirgot starpniekiem, kas to gribētu ātri pārdot tālāk. Ja iepriekš varēja domāt, ka šī darījuma pārskatamība vai citas dīvainības ir saistītas ar neprofesionālu rīcību, tad tagad tas rada konkrētu netīrības sajūtu. Ja «īstais» pircējs nav gatavs iekāroto objektu iegādāties uzreiz, bet ir vajadzīgi starpnieki, tad jājautā, kas mēs esam. Vai banānu republika? Vai arī ir tik ļoti liela vajadzība ļaut kādam pa vidu nopelnīt? Vai varbūt šis darījums ir pārāk aizdomīgs, piemēram, par pārāk zemu cenu un tāpēc ir nepieciešams starpposms? Velkot paralēles ar zagtu automašīnu pārdošanu, starppircējs ir svarīgs, lai automašīnas gala ieguvējs skaitītos labticīgs pircējs, pret kuru personīgi vairs nevar vērsties. Piemēram, Krievijā vairāku uzņēmumu privatizācijā bija vērojama shēma, kad faktiski ieinteresētie pircēji pirmajā piegājienā pie iekārotā kumosa nemaz neķērās. Tā teikt, lai to šmuci iznes tie, kam par šo funkciju ir samaksāts, bet mēs pēc tam būsim labticīgie ieguvēji, pret kuriem vēršanās draud ar finansiāli ļoti sāpīgu investīciju strīdu starptautiskā arbitrāžā. Kā redzams, rīcības matricas jau ir gatavas, atliek tikai pielāgot konkrētai situācijai.

Turklāt divu gadu tālākpārdošanas aizliegums ir tikai simboliska atruna. Kādā veidā to kāds grasās kontrolēt? Finanšu pasaulē ir zināms 101 instruments, kā ar opciju darījumiem panākt to, ka īpašnieki mainās, arī akcijas oficiāli nepārdodot. Tehniski akcijas tiek paturētas, bet neoficiāli var tikt pārdotas praktiski uzreiz, līdz ar to šāda atruna finanšu tirgus darījumos ir bezjēdzīga un praktiski neko nenozīmē.

Turklāt, ja ņem vērā dividendes un bankas nekustamā īpašuma vērtību, Citadeles iegāde potenciālajam pircējam nodrošina tik mīkstu spilvenu, ka būtībā šo banku mierīgi var arī tos divus gadus paturēt. Ideāls darījums bez jebkāda riska.

To, ka zemās cenas dēļ Citadeles pārdošanas darījums būs tās pircējiem ļoti, ļoti izdevīgs, aģentūrai LETA ir atzinis arī Vienotības varas laika dižkonsultants Ģirts Rungainis. Taču, ja vienai pusei darījums ir tik ļoti izdevīgs, tad otrai pusei tas pēc elementāras loģikas sanāk neizdevīgs. Arī Latvijas pensiju fondiem, pie Citadeles netiekot, nāksies turpināt ieguldīt dārgās ārzemju akcijās, tādējādi pludinot naudu projām no valsts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Citadele pārdod meitasbanku Šveicē

Db.lv,21.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankai "Citadele" piederošo meitasbanku Šveicē "Kaleido Privatbank" iegādāsies Gibraltāra banka "Trusted Novus Bank Limited", informē bankā.

Ir noslēgts līgums ar "Trusted Novus Bank Limited" par bankai "Citadele" piederošās meitasbankas Šveicē "Kaleido Privatbank" pārdošanu. "Trusted Novus Bank Limited" iegādāsies 100% "Kaleido Privatbank" akciju.

Darījumu plānots pabeigt līdz 2022.gada beigām pēc regulatoru atļauju saņemšanas.

Bankas "Citadele" valdes priekšsēdētājs Johans Akerbloms atzīmē, ka Šveices meitassabiedrības pārdošana atbilst bankas "Citadele" ilgtermiņa ambīcijām kļūt par vadošo finanšu pakalpojumu sniedzēju Baltijā.

"Jaunajiem īpašniekiem ir stingra apņemšanās un kompetence, lai turpinātu atbalstīt jauno "Kaleido Privatbank" stratēģiju un ļautu viņiem īstenot izaugsmes potenciālu," viņš norāda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Baltijas valstu uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) tirgū darījumu skaita ziņā bija vērojams neliels kritums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, taču neskatoties uz to, darījumu skaits joprojām ievērojami pārsniedza 2018.-2020.gadu līmeni.

Tā liecina M&A datubāzes Mergermarket apkopotā statistika.

Lietuva un Latvija pēdējo trīs gadu laikā ir saglabājušas stabilu darījumu aktivitātes līmeni, savukārt Igaunijas darījumu skaits samazinājies no 72 darījumiem 2021. gadā līdz 49 darījumiem 2023. gadā. Publiskotās darījumu vērtības saruka vēl dramatiskāk. Tas lielā mērā ir saistīts ar finansējuma samazināšanos jaunuzņēmumiem un vispārējo ekonomikas lejupslīdi Igaunijā.

Lai arī regulāri izskan pieņēmumi, ka ārvalstu investori, iespējams, pamet Baltijas M&A tirgus, statistika liecina par pretējo. Saskaņā ar Mergermarket datiem 2020. gadā ārvalstu (ne Baltijas valstu) pircēju īpatsvars Baltijas uzņēmumu iegādēs bija 42%. To skaits 2021. gadā nedaudz pieauga – līdz 44% un 2022. gadā līdz 45%. 2023. gadā šis rādītājs samazinājās tikai nedaudz, noslīdot līdz 40%.Vienlaikus ir acīmredzama tendence vietējo (Baltijas) pircēju vidū pieaugošai Lietuvas investoru aktivitātei. No visiem darījumiem, kuros uzņēmumus iegādājās investors no Baltijas, lietuviešu investoru īpatsvars 2020.gadā bija 27%, 2021.gadā - 43%, 2022.gadā - 39%, bet pērn sasniedza gandrīz pusi (49%) no visiem darījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru