«Nu, sāksim arī mēs rindot kā jau latvieši – pa priekšu mīnusus. Pirmais – iestājoties eirozonā, Latvijai būs jāmaksā papildu nauda – stabilizācijas fondam, būs vēl citi maksājumi. Tie būs no «mūsu katla ārā un tajā eirokatlā iekšā». Tās nebūs milzu summas salīdzinājumā ar to, ko tagad maksājam, bet būs.
Otrkārt – jā, pieaugs cenas. Slovākija, Slovēnija, Igaunija stājās «eiro klubiņā» dažādos laika posmos, bet tomēr cenu lēciens bija. Tas jāatzīst godīgi. Tas neturpināsies mūžīgi, bet kādu laiku tās celsies. Tātad būs pie mums arī,» intervijā Latvijas Avīzei, runājot par eiro ieviešanu, teicis Eiroparlamenta deputāts Ivars Godmanis.
«Trešais mīnuss eiro ir reizē pluss latam, ka, paliekot pie savas naudas, saglabājas vēl vienas durvis, pa kurām atkāpties. Tas dod variantus – ne jau haotiskas devalvācijas ceļā, bet ar saprātīgu lēmumu pieņemšanu lata kursu var pamainīt apstākļos, ja atkal būsim atdūrušies ekonomisku grūtību vai pat krīzes priekšā. Pēc iestāšanās eirozonā Latvijas Bankai tādas iespējas nebūs.
Lūk, šie ir trīs mīnusi, un vairāk mīnusu es neredzu,» Latvijas Avīzei skaidrojis Godmanis.
«Plusi – pirmie ir vispārzināmie, ka, kolīdz būšot eiro, Latvijā parādīšoties ieguldītāji, tie attīstīs uzņēmējdarbību, jo vairs nejutīšot valūtas riskus. Taču tas būs tiešais pluss investoram, vienalga, vācietim vai krievam, kurš te nāks un atvērs rūpnīcu vai veikalu. Viņam vajag nopelnīt eiro, nevis latus – lai mājās tos vestu savā kabatā, ja viņš nedzīvo Latvijā, bet tikai attīsta savu uzņēmumu. Otrs pluss ir saistīts ar ik pa pieciem gadiem uznākošajām Latvijas banku krīzēm. Ja paliekam ārpus eirozonas, tad ir skaidrs, ka mūsu bankas nevarēs ieķīlāt savus aktīvus un saņemt nepieciešamo aizdevumu no Eiropas Centrālās bankas, tāpat nesaņemsim krīzes gadījumā Eiropas stabilizācijas fonda naudu, kas paredzēta vien eirozonas valstīm un bankām,» viņš norādījis.
«Bet kur ir garantija, ka nedabūsim jaunu banku krīzi? Patlaban Latvijā atkal lielos apmēros ieplūst nerezidentu nauda – tā atgriežas banku sistēmā no Ukrainas, Krievijas un citurienes. Bankas strādā, nauda ir kustībā, viss it kā mums labi. Taču, kolīdz pie apvāršņa atkal parādās globālo saimniecisko grūtību mākoņi – sāk atkal naudu raut ārā. Pie tam tie var būt gan krievi, kazahi, rietumnieki vai arābi. Latvijas bankām nebija un var nebūt tās iespējas, kas eirozonas bankām, proti, nodzēst izņemšanas ugunsgrēku ar Eiropas Centrālās bankas aizdevumiem. Tāpēc, ja, lai Dievs nedod, kāda mūsu banka iekļūst līdzīgās ārējās krīzes ķibelēs, tad Dombrovskim atliek mans vecais variants ar Parex – atkal jauns aizdevuma līgums ar Valūtas fondu un Eiropas Komisiju. Tas nozīmē aizņemšanos un programmu ar jau zināmajām sekām» spriedis Godmanis.
Viņš turpinājis: «Paliek vēl viens pluss visiem tiem Latvijā, kas aizņēmušies kredītus eiro (virs 80%), – ja Latvija iestājas eirozonā, tad to naudu, ko nopelna, varēs droši atdot parādos, nebaidoties, ka, latam krītot (atkal – nedod Dievs!), nepietiks parādu nomaksai.
Lūk, jāizvērtē vismaz šie iespējamie plusi un iespējamie kreņķi, kas celtos, pietiekami mazajai Latvijai neiestājoties vai nestājoties eirozonā. Vēl ir viena lieta, par ko der padomāt mums kā latviešiem. Vai gribam saņemt vairāk struktūrfondus, lauku tiešmaksājumus un citas Briseles naudas no maksātājiem, kas Eiropas Savienībā ir visai kompakta kompānija – Vācija, Francija, Somija un vēl dažas valstis? Vai lielāka varbūtība līdzekļu saņemšanai ir, ja būsim eirozonā, kur ir šīs maksātājvalstis, vai ārpus tās?»
«Ziniet, man liekas, eiro ieviešana Latvijā sāk kļūt vairāk par politisku nekā ekonomisku problēmu starp pozīciju un opozīciju. Un zināt, kas interesanti? Tie, kas tagad ir pirmajās rindās pret eiro, ir tie paši, kuri ilgus gadus nenogurstoši ir kritizējuši Latvijas Bankas darbības un neskopojušies ar biežiem pārmetumiem mūsu daudzajām valdībām. Tagad, ja ejam iekšā eirozonā, LB loma kļūst nenozīmīga un būtiski samazinās arī valdības loma. Nu nebūs to «kaitīgo» LB darbību, lēmumu pieņemšanas centrs beidzot attālināsies no «sliktajām» Latvijas valdībām. Šiem iepriekšējiem kritiķiem būtu jāpriecājas par šādi izvēlētu ceļu, bet atkal nav labi…» atzīmējis Eiroparlamenta deputāts.