«Esmu saņēmusi trīs soda kvītis,» jautāta, vai pati vienmēr ievēro ceļu satiksmes noteikumus un vai ir «cietusi» arī no fotoradariem, atklājusi Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone - Godmane, vēsta laikraksta Diena pielikums SestDiena.

Pētersone - Godmane pirms pāris gadiem «stāvēja pie fotoradaru ieviešanas projekta šūpuļa», jo vadīja iepirkuma komisiju, kad fotoradaru ieviešanu uzticēja uzņēmumam Vitronic.

«Mums ar Ivaru [Ivars Godmanis] mājās ir gandrīz kā loterija: katru reizi, saņemot kvīti, spriežam, kurš tad šoreiz būs vainīgais. Diemžēl visas trīs reizes bijušas manējās,» stāstījusi Pētersone - Godmane.

Uz jautājumu, vai I. Godmanis ir ļoti apzinīgs autobraucējs, viņa atbildējusi: «Viņš ir ļoti apzinīgs, vienmēr brauc prātīgi.»

Runājot par to, vai fotoradaru ieviešanas veids nav sabojājis labo ideju par satiksmes drošības uzlabošanu, Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre norādījusi: «Ideja nav sabojāta. Jāskatās, kādēļ viss notika tā, kā notika. Latvija tolaik bija uzņēmusies starptautiskās saistības, Eiropas Savienībai bija solīts samazināt pārkāpumu un bojāgājušo skaitu. Kā viens no instrumentiem bija paredzēti fotoradari. Bija noteikti termiņi, bet sākās krīze, un mums nācās ievērot Starptautiskā Valūtas fonda noteikumus, kas neļāva uzņemties ilgtermiņa finansiālās saistības. Tādēļ tika izraudzīts modelis, kurā valstij nekas nebija jāiegulda. Taču mēs nebijām rēķinājušies ar privātā investora negodprātīgu attieksmi. Nevarējām iedomāties, ka ES valstī privātais partneris noslēdz līgumu ar valsti, bet nedomā pildīt savas saistības. To nevarējām iedomāties pat ļaunākajā murgā!»

«Normālā situācijā valsts nosaka spēles noteikumus un otra puse tos ievēro. Varbūt nākotnē jāņem vērā, ka ir jomas, kuras nevar nodot privātā sektora pārziņā. Lai gan vairākumā Eiropas valstu fotoradaru uzturēšanu veic tieši privātais partneris. Protams, līgumā varēja paredzēt stingrākas soda sankcijas. Tā mums būs mācība, lai citreiz neuzkāptu uz šāda grābekļa,» viņa skaidrojusi.

Vaicāta, vai viņa kā fotoradaru iepirkuma komisijas vadītāja jūt arī savu atbildību par šī projekta izgāšanos, Pētersone - Godmane atbildējusi: «Komisijā biju ne tikai es, tā bija vesela komanda. Mēs strādājām ar lielāko atbildības sajūtu. Nekādu personisko ieinteresētību es tur neredzēju, tas arī nebūtu iespējams. Mēs nevarējām iedomāties, ka privātais partneris nevarēs vai negribēs īstenot šo projektu. Bet sankcijas droši vien varēja būt lielākas.»