Latvijai ir svarīgi pievienoties eirozonai vairāku apstākļu dēļ, piemēram, tādēļ, ka Latvijā regulāri notiek banku krīzes, un eirozona spēj nodzēst šādu banku «ugunsgrēku», intervijā norāda Eiropas Parlamenta deputāts, bijušais premjers Ivars Godmanis.
Latvijā vēsturiski izveidojušos ekonomisku apstākļu dēļ regulāri notiek banku krīzes - reizi piecos līdz septiņos gados. Ja objektīvu vai subjektīvu apstākļu dēļ sākas kādas bankas klientu panika, cilvēki skrien izņemt no bankas savu naudu. Ja valsts ir eirozonā, tad tās komercbankām ir iespēja ieķīlāt savus aktīvus Eiropas Centrālajā bankā, no kuras pretī saņemot nepieciešamo daudzumu eiro, tās spētu nodzēst banku «ugunsgrēku» - tā tas notika gan Grieķijā, Spānijā, Portugālē, Īrijā, Itālijā u.c., pauž I. Godmanis.
Ja Latvija paliek ārpus eirozonas, tad tās bankām tādas iespējas nav. Un ja atkārtojas Parex tipa krīze, tad valstij atkal būs jāvēršas Starptautiskajā Valūtas fondā (SVF) un Eiropas Komisijā (EK) pēc palīdzības, kas atkal prasīs «griezt» budžeta izdevumus, samazināt algas utt. Latvijas bankās ap 50% no visiem noguldījumiem pieder nerezidentiem, kuri visdažādāko iemeslu dēļ var «sākt skriet pēc savas naudas», izsaucot kārtējo banku krīzi. Latvijas iestāšanās eirozonā pasargās no šāda tipa krīzēm, norāda I. Godmanis.
Tālāk, pārejot uz eiro, gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem nebūs vairs valūtas konvertācijas izdevumu. Investoriem būtiski mazināsies risks ieguldīt naudu Latvijā, jo atkritīs pat teorētiska iespēja lata devalvācijai.
«Mūsu valstī cilvēki jau tagad lielu daļu darījumu veic eiro - pērk mašīnas, zemi, mājas un dzīvokļus. Arī 90% kredītu ir ņemti eiro. Pat liela daļa noguldījumu ir eiro, nevis latos. Faktiski eiro jau ir ienācis mūsu dzīvē, bet aizvien pastāv bažas, ka kādu ārēju vai iekšēju satricinājumu dēļ lata un eiro kursa attiecība varētu mainīties. Latvijas iestāšanās eirozonā šīs bažas likvidēs.
Pat mūsu iedzīvotāju trūcīgākā daļa, saņemot pabalstus un nelielās pensijas eiro, būs pasargātāka, jo viņi maksās par apkuri, elektrību tajā pašā valūtā, kurā Latvija importē energoresursus,» viņš norāda.
Pārejai uz eiro pastāv arī mīnusi, atgādina I. Godmanis. «Igaunijas pieredze rāda, ka, pārejot uz eiro, tomēr notiek cenu celšanās. Parasti apgalvo, ka cenu kāpums būs īslaicīgs un nebūs liels - apmēram 0,2%. Par īslaicīgumu Igaunijā var piekrist, bet, kā ir aprēķināti 0,2 %, es nezinu,» viņš pauž, norādot, ka, savukārt, Slovākijā un Slovēnijā cenas nepieauga uzreiz pēc eiro ieviešanas, bet pēc zināma laika.
Iestājoties eirozonā, Latvijas Bankai (LB) pazudīs pat teorētiska iespēja veikt savu patstāvīgu monetāro politiku. Protams, var teikt, ka LB to arī tagad pilnībā neveic, jo lats jau septiņus gadus ir piesaistīts eiro.
Protams, tīri teorētiski var «uzzīmēt scenāriju», kas notiktu, ja eirozonā, t.sk. Vācijā, Francijā, sāktos milzīga inflācija. Tad Latvija varētu palikt ar saviem latiem, atsaistīt tos no eiro un piesaistīt tos, piemēram, Šveices frankam. Taču piekritīsiet, ka tas ir tikai teorētiski, norādīja I. Godmanis.